Facebook
GoogleAustrālija 93 tūkstošu skatītāju klātbūtnē triumfē Pasaules kausā kriketā
Foto: AFP/Scanpix
Ar Austrālijas uzvaru pār Jaunzēlandi noslēdzās 2015. gada Pasaules kauss kriketā, kurš šoreiz arī risinājās abu šo valstu kriketa laukumos. Beigu rezultāts 186/3 pret 183 par labu finālspēles mājniecei Austrālijai.
Starptautiskās kriketa federācijas (ICC) rīkotais Pasaules kauss, gluži tāpat kā FIFA futbola Pasaules kauss, notiek reizi četros gados un šogad to uzņēma uzreiz divas valstis – Austrālija un Jaunzēlande. Tajā piedalījās 14 pasaules labākās kriketa izlases, kas no sākuma izspēlēja grupu turnīru (katrā grupā pa septiņām komandām), bet vēlāk izspēlēja izslēgšanas spēļu kārtu, kurai kvalificējās katras grupas četras labākās komandas.
Izslēgšanas mačiem kvalificējās Jaunzēlande, "West Indies" izlase (multinacionāla komanda, kurā spēlē PK neiekļuvušo valstu labākie spēlētāji, pārsvarā no Karību jūras valstīm), Dienvidāfrikas republika, Šrilanka, Pakistāna, Austrālija, Indija un Bangladeša.
Pēc šīs turnīra kārtas cīņu par čempionu titulu turpināja Indija, kas bija iepriekšējā Pasaules kausa uzvarētāja, abas mājnieku komandas, Austrālija un Jaunzēlande, kā arī DĀR.
Pusfinālā, iespējams, pateicoties sava laukuma priekšrocībai, pie uzvarām tika Jaunzēlande, kura pieveica DĀR un Austrālija, kas Indijai lika nolikt savas čempiones pilnvaras.Turnīra izšķirošajā mačā, lai arī tas bija gana aizraujošs, Austrālijas kriketa izlase pierādīja savu meistarību un klasi, izcīnot ceturto Pasaules kausu pēdējo piecu čempionātu laikā, bet kopumā tas viņiem bija jau piektais Pasaules kausa ieguvēju tituls.
Jāpiebilst, ka arī Jaunzēlandei šis turnīrs ir jāuzskata par veiksmīgu, jo izcīnītā otrā vieta ir viņu pirmā medaļa kriketa Pasaules kausu vēsturē.
Interesanti, ka Pasaules kauss kriketā ir viens no pašiem skatītākajiem sporta notikumiem visā pasaulē, atpaliekot tikai no Pasaules kausa futbolā, vasaras Olimpiskajām spēlēm un "Tour de France" riteņbraukšanas tūres. Savukārt klātienē finālmaču, kurš norisinājās Melnburnas kriketa laukumā, noskatījās vairāk kā 93 tūkstoši skatītāju.
Izmantotie resursi:
Live cricket scores, commentary, match coverage...
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Nekādu pārmetumu, bet parasti beisbolam pārmet lēnumu un neinteresantumu, taču krikets vispār ir 3x lēnāks.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Fiška jau tajā, ka, piemēram, Latvijā ir ļoti maz cilvēku, kas pārzina beisbola noteikumus (pat ar visu to, ka mums ir savs čempionāts un izlase), vēl mazāk - kriketa zinātāju. Un vēl ir virkne ar pasaulē ĀRKĀRTĪGI populāru sporta veidu, kas Latvijā ir aizbīdīti tālu tālu... tāpēc jau arī sākas runas par to, ka tas vai cits sports ir slikts, bet cits labs... turklāt, nedomāju, ka būšu baigi kļūdījies, ja teikšu, ka lielai daļai beisbols un amfutbols "nepatīk" tikai tāpēc, ka tā visi saka - burgerēdāju sports. Un tieši tāpēc viņi arī "balso" par regbiju un kriketu kā alternatīvu, lai gan neorientējas nevienā no četriem sportiem un katrs no sava "pārinieka" ir PILNĪGI atšķirīgs.
[+] [-]
Tāpat daudz par maz uzmanības tiek pievērstas cīņas sportiem kā tādiem.
Te es nerunāju par atsevišķu ziņu publicēšanu (TOP notikumi, vai mūsējo starti), bet informācija par sporta veida aktualitātēm overall.
Protams, ka, nevaru nepieminēt spēka sporta veidus, kur lielākā daļa Latvijas par TOP atlētiem vispirms uzzina no kaut kādiem deju šoviem vai bruņurupuču nešanas pasākumiem utt.
Es tagad nepieminu beisbolu, amfutbolu, jo tāpat zinu kādas emocijas tas izsauks, lai gan tas pats beisbols, pēc pārstāvniecības starptautiskajā federācijā, ir vispasaules sports, daudzās valstīs (bet ne ASV, kas interesanti) ir pat TOP sporta veids - Japāna, Kuba, Venecuēla, Dominikāna utt.
Latvijā, kā jau mazā valstī, ir izveidojusies tāda ļoti savdabīga sporta ziņu "ēdienkarte". Primāri tiek izvirzīti sporti, kuros Latvijai ir panākumi (nekādīgi nesaku, ka tas ir slikti, viss ir pareizi un ok), taču vienlaicīgi par citiem sportiem, kas vispār ir pasaules sporta dzīves grandi, tiek ziņots maz vai nemaz, tāpēc daudziem rodas galīgi greizs priekšstats par to kas ir kas.
[+] [-]
Par to savējo izcelšanu... neteikšu, ka tajā pie mums viss ir kārtībā, jo tāpat ir priviliģētākie sporta veidi un ir ne tik priviliģētie. Lai arī otros par populāriem (dalībnieku ziņā) var nosaukt daudz lielākā mērā.
Tas pats spēka sports. Ko tāds vidējs sporta līdzjutējs zina no aktīvajiem atlētiem? Plēsnieku, varbūt Kohu... nu vakar arī Mārtiņš Krūze lika par sevi runāt. Un... tālāk absolūtais vairākums (kā man ir sanācis dzirdēt) sauc Bergmani, Ščerbatihu, Vidzi, Šveiduku un Visocki... man nav nekas pret šiem vīriem, pat otrādi - visi ir baigie malači, taču viņi jau kādu laiku nav aktuāli. Un es nevarētu teikt, ka šajā sporta virzienā ir kaut kāda krīze, jauno censoņu nav, tāpēc sauc vecos.
[+] [-]
Jā, kad mediju platforma ir TV vai avīze, kur vietas/laika fiziski ir tik cik tās ir, tad ir jāizvēlas ko un kā stāstīt. Tad, jā, protams, pirmie ir savējie un panākumiem bagātie un tad - kas paliek.
Pašlaik, kad, atļaušos teikt, galvenā info iegūšanas platforma ir tā vai citādi saistīta ar netu, kur nav jādomā par to ko likt un ko nelikt, tad šāda situācija ir... kaut kā nesaprotama.
Es nesaku, ka tagad vispirms regbijs, tad tur kaut kādi blakusvāģu motokrosa jaunumi (nosacīti, tikpat labi tas var būt skeletons vai dajebkas cits), PROTAMS, ka sākumā ir jāliek mūsējo uzvaras, tad - vietējiem interesējošās ziņas (vietējie čempionāti, teiksim) un tad visi regbiji utt. ir kā trešā prioritāte, taču JĀBŪT. Pagaidām ne tuvu nav.
P.S. Redzot kas notiek nac. televīzijā, kad katru vakaru viena ziņu veidotāja hobija dēļ visai Latvijai ir jāskatās/jāklausās par bez maz vai katru kaut cik nopietno tenisa maču, tad arī neticēšu, ka laika trūkuma dēļ pārējie TOP sporti nav jāatspoguļo.
[+] [-]
[+] [-]
Uzskatu, ka uz visām šīm lietām ir jāskatās no mūsu pašu skatpunkta.
1) Tautai ir vajadzīgi savi varoņi ... jāspiež uz tiem kur varam vinnēt
2) Jāliek uzsvars uz lietām kur varam gūt lielāku labumu ... ja ir infrastruktūra(treneri) naudīgajos sportos, tad jāspiež uz tiem, jo viens brīnumbērns (kaut Biedriņa 60 miljoni) var atgriezt līdzekļus atpakaļ.
3) BEIDZOT SĀKAM POPULARIZĒT ... TAUTAS SPORTU, nu nav vajadzīgs masveida "profesionālais sports" ... lielāko labumu kopumā dos, ja masveidā būs sastopami fizkultūrieši.
[+] [-]
Manis minētajos veidos overall Latvijā info ir maz vai tā ir ļoti fragmentāra.
[+] [-]
Par to spiešanu - lai katrs nodarbojas ar to ko grib, var un kas sanāk, taču valsts atbalstam ir jābūt piešķirtam pēc prioritāšu principiem.
Par pēdējo piebildi varu tikai piekrist - mums ir jau 10 gadus veci "profesionālie sportisti", bet kā paskaties apkārt - reti kurš vispār noskriet 3 km var vai pievilkties 10 reizes.
[+] [-]
[+] [-]
Tāpat arī par tik populāro kalnu slēpošanu varēja būt vairāk info. Cīņu un spēka sporta veidi man patīk mazāk. Varu piekrist ka par regbiju ir ļoti maz informācijas. Kā jau teicu katram. Cits nosauks citus sporta veidus kas viņam interesē.
[+] [-]
[+] [-]
1)Skrastiņa, Bārtuļa nometnes, ziedojumi
2) Ozo golfa laukums, halle, sabiedriskais tēls
3) Verpakovskis Liepājā
uzskaitījumu varētu turpināt ļoti garu un daudzi veiksmīgi sportisti savu artavu sniedz, un nav runa tikkai par naudu.
Man nesimpatizē n-to sporta veidu ienākšana, jo tas veicina milzīgu daudzumu nacionālo izlašu, kurās vairumā gadījumā trūkst kvalitatīva konkurence. Veidojas n-tas federācijas un vairums tīko uz valsts finansējumu, ko pēc tam galvenokārt birokrātiski apēd.
Mans uzskats, ka valsts finansējumu vispār nedrīkstētu virzīt uz federācijām. Federācijām tīri jābalstās uz entuziasmu un spējām piesaistīt privātos līdzekļus.
Valsts naudu der tērēt tikai infrastruktūras veidošanai, fizisko aktivitāšu pieejamībai.
Ja attiecīgā sporta veida sabiedrība būs pietiekami liela un ieinteresēta ... federācijas darbosies, sporta veids attīstīsies.
Kamēr centīsimies ieviest visu interesanto, tikmēr pazaudēsim to kas mums jau ir un strādā, uzmanība izšķīdīs uz visām pusēm un cerības, ka izveidosies kaut kas jēdzīgs būs praktiski nekādas.
[+] [-]
[+] [-]
Otrs rezultāta variants kriketā ir pēc punktiem kā Austrālija pusfinālā vinnēja Indiju ar 95 pārsvaru. AUS max izpildāmajos 50 overos (1 overs = 6 metieni) dabūja 328 punktus, tad sita Indija, taču nedavilka, jo līdz 10. spēlētāja izslēgšanai bija dabūjusi tikai 233 punktus (328-233=95). Rezultāts - Austrālijas uzvara ar 95 punktiem jeb raniem jeb skrējieniem
[+] [-]
Veca paruna saka ... ja nevari atrast grāmatu, kuru vēlētos izlasīt, tad tev tā ir jāuzraksta.
[+] [-]
Par pārējo - tāpat kā ir Olimpiskā vienība sportistiem, tāpat vajag federācijām (tikai ar kaut kādiem advancētiem kritērijiem noteiktu). Viss. Ir rezultāts, būs valsts nauda, nav rezultāta - ceriet uz sponsoriem.