A.Leišavnieks: "Krīti, kamēr spīdi!"

Šī gada 22.martā "Arēnā Rīga" norisināsies Starptautiskās spēka vīru sacensības "Riga Grand Prix 2008". Sacensībās piedalīsies 16 spēcīgi spēka vīri no Eiropas un pasaules - vismaz no 12 valstīm. Latviju šogad pārstāvēs četri spēka vīri – Mareks Leitis, Andris Leišavnieks, Mārtiņš Skujenieks un Agris Kazeļniks. Mūsu spēka vīriem būs sevi jāpierāda sešos sacensību vingrinājumos – Latvijas Valsts Mežu Vikinga Prese, Olimpia Ķerras stumšana, Stimorol Automašīnas vilkšana (celšana) no zemes, Nexcare Nēši, Betway Stafete, Tolmets Atlanta akmeņi. Šoreiz uz sarunu aicināts Andris Leišavnieks – visprogresējošākais Latvijas spēkavīrs. Intervijas autore – Brigita Zariņa, Sporta attīstības centra sabiedrisko attiecību konsultante.

Kā Jūs pievērsāties tieši šim sporta veidam?
Es agrāk ļoti daudz sportoju – skrēju, spēlēju basketbolu... Basketbols ir komandas sports. Ja ir jāsēž malā un jāgaida 30 minūtes, kad beidzot, atļaus iziet uz laukuma, un iespējams tikai uz 4 minūtēm, tad rodas vēlme nodarboties ar individuālu sporta veidu, lai nebūtu no kāda atkarīgs. 2000. gadā es piedalījos Armijas dižvīra sacensībās. Un pēc tām sacensībām sāku piedalīties arī Latvijas spēka vīru sacensībās. 2007.gada Latvijas spēka vīru čempionātā ieguvu otro vietu, paliku aiz Kazeļņika. Bet man paveicās, ka citi puiši slinkoja un kārtīgi nesagatavojās sacensībām, kā arī viņiem gadījās dažādas traumas. Sportā jau tā arī notiek – uz citu neveiksmi, ir iespējams sasniegt vairāk (smaida).

Vai Jums ir kaut kāda māņticība, lai sacensībās veiktos?
It kā tādas izteiktas nav, bet vienreiz gan nācās par to aizdomāties. Uz vienām sacensībām es biju uzvilcis garās zeķes – getras. Tajās sacensībās man tiešām ļoti labi veicās. Uz nākošajām sacensībām man getru nebija un diemžēl panākumu arī. Nezinu cik gan to nopietni var sasaistīt kopā, bet varbūt kaut kāda saikne ir (smaida).

Kādas ir Jūsu attiecības ar pārējiem spēka vīriem?
Es ar pārējiem vispār nekontaktējos, tas ir lieki, jo viņi man neko nevar dot! Joks! (smejas) Ja nopietni, tad esam labi paziņas, mums ir draudzīgas, koleģiālas attiecības. Es gan viņus pārsvarā satieku tikai sacensībās. Sacensību laikā attiecības gan nedaudz mainās, jo tad man viņi ir konkurenti. Pirms sacensībām vispār nevajag kontaktēties ar pārējiem, lai viņi nezinātu, ko no manis gaidīt un viņiem būtu baiļu sajūta (smejas).

Vai Jūs cenšaties noskaidrot kāda formā ir pārējie spēka vīri un kā viņi trenējas sacensībām?
Man gan pašam ir četrus gadus ilga pieredze, bet es arī pavēroju kā citi trenējas un ko dara, iespējams kaut kas noder. Bet es neskatos kādā viņi ir formā un nevērtēju pēc tā savas izredzes. Jo tomēr šis sporta veids prasa nopietnu pieeju un lielu atdevi. Es nevaru ar to nodarboties tā kā iespējams vajadzētu. Ja grib būt labākais šajā sporta veidā, tad ar to ir jādzīvo, par to ir jādomā un pie tā ir jāstrādā. Paralēli sportam, līdz šim brīdim biju Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīrs. Tagad vairs nē. Bet ir kaut kur jāstrādā, jāpelna nauda, jārūpējas un jāuztur ģimene. Tikai šīm sacensībām es nevaru visu pakārtot. Bet, lai būtu rezultāts, tad tā vajadzētu darīt.

Kā Jūs uzturat sevi formā?
Vitamīni, proteīni – tas laikam būtu pats par sevi saprotams. Tie ir nepieciešami organismam un tādēļ bez tiem nevar iztikt. Stingru ēšanas ierobežojumu man nav. Protams, ir jāēd veselīgi, lai būtu spēks un varētu kaut ko arī pacelt sacensību laikā. Citreiz, lielās aizņemtības dēļ, nesanāk kārtīgi izgulēties un ieturēt maltīti. Tas uzreiz jau ir rādītājs. Tad ir skaidrs, ka tas rezultāts nevar būt tik labs. Protams, arī regulāri treniņi nepieciešami. Viss inventārs man ir mājās, lai varētu biežāk būt kopā ar ģimeni. Man ir riepa, trīs akmeņi uztaisīti, nēši, baļķi... Trenējos katram sacensību vingrinājumam.

Jūs esat liela auguma vīrietis, vai Jūsu dzīves vieta ir kaut kā speciāli iekārtota?
Man ir liela māja, nevis dzīvoklis. Ir arī liela vanna, bet to vēl neesmu izmantojis. Taču domāju, ka tajā tiktu iekšā. Es jau tāds lokans (smejas).

Vai Jums bieži pievērš uzmanību?
Es esmu dzimis un arī dzīvoju Gulbenē. Tur mani, protams, pazīst un pievērš uzmanību. Bet te Rīgā.... Nu tik populārs kā Kazeļņiks es neesmu, bet jācenšas viņu pārspēt (smejas).

Kādas ir Jūsu prognozes?
Sliktas! Man galvenais ir vispār piedalīties un pamēģināt kaut ko izkustināt no vietas. Jo man nebija mērķis gatavoties šīm sacensībām. Es, protams, centīšos un mēģināšu darīt visu, kas ir manos spēkos. Tomēr šīm sacensībām ir jāgatavojas krietni ilgāk, tur tomēr piedalīsies ļoti stipri vīri un konkurence būs liela. Es vairāk gatavojos Latvijas posmiem, ne starptautiskajām sacensībām.

Cik ilgi Jūs plānojat ar to nodarboties?
Es domāju, ka līdz 35 gadu vecumam droši var piedalīties sacensībās, bet pēc tam gan stipri jāpiedomā pie veselības. Jo katram ir jāsaprot, ka tas nav mūžīgi. Galvenais ir laicīgi aiziet – krīti, kamēr spīdi! Jo tu vari aiziet kā čempions un tevi cilvēki tādu arī atcerēsies. Nevis cīnīties līdz pēdējam un ļaut visiem noskatīties kā izsīkst tavi spēki un karjera iet uz beigām.

Lai piedalītos konkursā un laimētu ielūgumus uz Starptautiskajām spēka vīru sacensībām "Riga Grand Prix 2008", spiediet šeit.