Raitākai finansējuma sadalei federāciju iesniegto datu pārbaudi plāno uzticēt LSFP

Atbilstoši valdības noteikumiem, federācijām pieteikumi valsts finansējuma saņemšanai jāiesniedz līdz nākamā gada 10.janvārim. IZM aicinās sporta organizācijas iesniegt pieprasījumus jau līdz 15.decembrim, lai datu pārbaude noritētu raitāk.

IZM iepriekšējā gadā pirmo reizi saņemtos datus izvērtēja pati. Tagad ministrija nolēmusi uzticēt datu pārbaudi LSFP, kas pārzināja naudas sadales kritērijus līdz reformas īstenošanai. Tāpat IZM mēģinot rast iespējas datu digitalizācijai.

IZM apņēmusies līdz nākamā gada 9.februārim izvērtēt visu 90 saņemto sporta federāciju pieteikumus atbilstoši kritērijiem. Savukārt līdz 28.februārim plānots noslēgt līgumus un izmaksāt finansējumu 15 sporta organizācijām.

Izglītības un zinātnes ministres biroja vadītāja Kristiāna Strenga uzskata, ka esošā ministrijas kapacitāte ir pietiekama līgumu laicīgai sagatavošanai. Pēc Strengas paustā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā izriet, ka problēmas naudas sadalē šī gada sākumā radīja sporta federāciju lēnā atsaucība - atsevišķas federācijas līgumu atpakaļ parakstīšanai esot nosūtījušas divus līdz trīs mēnešus pēc saņemšanas.

Iepriekš IZM Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs pauda, ka valsts finansēto federāciju skaitu plānots samazināt līdz desmit. Taču ministres biroja vadītāja apakškomisijā apliecināja, ka sporta federāciju skaits paliks nemainīgs.

Sporta federācijām nākamgad plānots atvēlēt kopumā 5 miljonus eiro. Puse no piešķirtās dotācijas tām būs jānovirza bērnu un jauniešu sportam, kas ir par desmit procentpunktiem vairāk nekā šogad. IZM parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece (JV) šādu lēmumu skaidroja ar ministrijas apņemšanos veicināt bērnu un jauniešu interesi par sportu.

Papildus valsts finansējumam sporta organizācijas arī nākamgad varēs pieteikties finansējumam sporta pasākumu rīkošanai. Tam IZM budžetā atvēlēti 416 000 eiro.

Tikmēr Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Raimonds Lazdiņš uzskata, ka 2025.gada sporta budžeta projekts vispirms bija jāizrunā Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē, "jāsaprot, kā veidojas cipari", bet Saeimas deputātiem jāprezentē "atrastie kopsaucēji".

Viņaprāt, īstenotā reforma "aizgājusi šķērsām", un vispirms bija jāveic datu digitalizācija, pēc tam ieviešot jauno finansēšanas modeli. Lazdiņš atbalsta datu izvērtēšanas uzticēšanu LSFP.

LOK prezidents pauda satraukumu, ka nākamā gada budžetā nav iezīmēts finansējums, lai Latvijas sportisti varētu sagatavoties 2026.gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Milānā. Piemēram, hokejam būšot nepieciešami 0,97 miljoni eiro. Lazdiņš tāpat kritizēja ieceri izmaksāt finansējumu federācijām līdz 28.februārim, jo kvalifikācija olimpiādei jau ir sākusies.

Diskusijas apakškomisijā radīja arī IZM iecere Murjāņu sporta ģimnāzijai nākamgad novirzīt 2,909 miljonus eiro, kas ir par 33 356 eiro vairāk nekā šogad. Ministrijas vērtējumā, ar finansējumu šādā apmērā vajadzētu pietikt ģimnāzijas darbības nodrošināšanai.

"Pareizi saliekot finanšu pārvaldību, ar šo finansējumu vajadzētu pietikt. Ja izvērtējuma un stratēģijas izveides laikā redzēsim, ka ir nepieciešami vēl papildus finanšu līdzekļi, mēs viņus meklēsim," sacīja Strenga. Ministrijas vadība nebija gatava piedāvāt variantus, kur papildus finansējumu varētu meklēt, ja būs tāda vajadzība.

Šāda atbilde neapmierināja atsevišķus opozīcijas deputātus. Raimonds Bergmanis (AS) pauda bažas, ka bez sporta ministrijas budžetā ir vēl citas nozares. Savukārt Oļegs Burovs (GKR) kritizēja ministrijas lēmumu organizēt ģimnāzijas auditu tā, ka rezultāti būs mēnesi pēc 2025.gada budžeta pieņemšanas.

Uzklausot apakškomisijas dalībnieku pausto kritiku, ministrijas parlamentārā sekretāre atgādināja, ka nākamā gada budžetā IZM vienīgai iezīmēts papildus finansējums pasākumiem ārpus drošības sfēras. IZM apņēmusies pārskatīt pozīcijas, kur pāri palicis finansējums, to novirzot aktuālajām prioritātēm.

"Mēs visi dzīvojam vienā budžeta telpā. Mums kā IZM nav daudz kabatu, kur pasmelties, jo vajadzību ir ļoti daudz. .. Esošā budžeta ietvaros mēs darām to, kas iespējams," pauda Amatniece.

Sporta politikas īstenošanai nākamgad ministrijas budžetā iezīmēti kopumā 56 miljoni eiro. Lielākā daļa no tiem paredzēti dotācijai sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam, kā arī sporta treneru darba samaksai - attiecīgi 22,769 miljonus un 29,649 miljonus eiro.

Sporta ēku būvēm atvēlētais finansējums nākamgad paliks līdzšinējā apmērā - 627 957 eiro. Līdzšinējā apmērā plānots saglabāt arī finansējumu balvām par izciliem sasniegumiem sportā, tam atvēlot 42 686 eiro.

Latvijas Sporta muzejam plānoti 118 649 eiro, bet dotācijai Latvijas Olimpiskajai komitejai valsts galvoto aizdevumu izmaksai nākamgad iezīmēti 316 030 eiro.

Papildu 50 000 eiro iezīmēti pedagogu kompetences pilnveidei peldētapmācības īstenošanai.

Izmantotie resursi:
LETA