Facebook
GoogleApdraudēta Latvijas līdzdalība Londonas olimpiskajās spēlēs
@JanisParums
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze
Nepietiekamā finansējuma dēļ ir apdraudēta Latvijas līdzdalība 2012. gada olimpiskajās spēlēs Londonā. Šobrīd valdībā tiek skatīts Finanšu ministrijas ierosinājums par izmaiņām tiesību normās, lai valsts uzņēmumi 2012. gadā vairs nevarētu ziedot sportam un citiem sabiedriskā labuma mērķiem. Ņemot vērā to, ka tieši valsts uzņēmumu atbalsts līdz šim ir bijis izšķiroši būtisks olimpisko spēļu sportistu sagatavošanai un dalībai olimpiskajās spēlēs, šādu izmaiņu veikšana neatgriezeniski apdraudēs Latvijas sportistu iespējas startēt un sasniegt labus rezultātus Londonā.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis: "Līdz Londonas olimpiskajām spēlēm atlicis vairs tikai gads. Tieši tāpēc esam ļoti satraukušies par atsevišķu ierēdņu iecerēm tik īsā laika posmā pirms pašas olimpiādes katastrofāli samazināt sportistiem pieejamo finansējumu. Jāņem vērā arī tas, ka olimpiskajām spēlēm LOK var novirzīt tikai daļu no valsts piešķirtās un uzņēmumu ziedotās naudas. Lai nodrošinātu sportistu sagatavošanos un sacensību sistēmas darbību ilgtermiņā, LOK ir jāorganizē Latvijas Jaunatnes un pieaugušo olimpiādes, komanda jāsagatavo un tai jāpiedalās Eiropas un pasaules jauniešu olimpiādes, kā arī citās sacensībās un pasākumos."
"Ļoti daudziem sportistiem tieši šis atbalsts ir izdzīvošanas un labu rezultātu jautājums. Jau šobrīd daudzi sportisti meklē iespējas pārcelties uz ārzemēm, lai tur pelnītu līdzekļus iztikai, un valsts uzņēmumu atbalsta liegšana būtu neatgriezenisks kaitējums ne vien Latvijas dalībai turpmākajās olimpiskajās spēlēs, bet arī jauno sportistu sagatavošanai un motivēšanai. Jo, nesaņemot paredzētos līdzekļus, sportistiem nebūs iespējams ne iegādāties nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, ne arī pienācīgi sagatavoties olimpisko spēļu līmenim," uzsver A. Vrubļevskis.
LOK mērķis ir, lai uz olimpiskajām spēlēm aizbrauktu sportisti, kuri patiešām var cīnīties par labiem rezultātiem, nevis vienkārši piedalīties. Kopš gada sākuma sportisti aktīvi piedalās kvalifikācijas sacensībās, lai varētu pretendēt uz dalību olimpiskajās spēlēs. Kvalifikācijas sacensības turpināsies līdz nākamā gada jūlijam. Šobrīd Olimpisko spēļu normatīvus izpildījuši un līdz ar to kvalificējušies dalībai olimpiskajās spēlēs ir 27 Latvijas sportisti. Paredzams, ka līdz olimpiādei nepieciešamās kvalifikācijas prasības varētu izpildīt vairāk nekā 40 sportisti. Līdz ar to plānotais sportistu skaits uz nākamajām vasaras Olimpiskajām spēlēm Londonā bija aptuveni tāds pats kā uz Pekinas olimpiskajām spēlēm.
Jāņem vērā, ka viens no sportistu panākumu nosacījumiem visā pasaulē vienmēr ir bijis valsts atbalsts. Latvijā tikai aptuveni 50% sportistiem nepieciešamā finansējuma nodrošina valsts un 50% finansējuma nodrošina ziedojumi. Salīdzinājumā ar 2008. gadu valsts finansējums sporta nozarei ir samazinājies par 67%. Savukārt kopējais ziedojumu apjoms salīdzinājumā ar 2007. gadu ir piedzīvojis vēl dramatiskāku kritumu, samazinoties trīs reizes. Aptuveni divas trešdaļas no šiem ziedojumiem ir no valsts uzņēmumiem. Līdz ar to valsts kā kompensāciju gan sportam, gan kultūras nozarei līdz šim ir izvēlējusies netiešā atbalsta politiku, daļu nepieciešamā finansējuma nodrošinot no lielajiem valsts uzņēmumiem. Tādejādi sportisti, kuriem valsts nespēja nodrošināt nepieciešamo atbalstu tiešā veidā, saņēma atbalstu no ziedojumiem.
Latvija sporta atbalsta ziņā, protams, nevar sacensties, piemēram, ar tādām kaimiņvalstīm kā Krievija, tomēr jāņem vērā, ka arī mūsu sportisti nereti saņem piedāvājumus pārstāvēt citas valstis, kuras ir gatavas nodrošināt daudz lielāku finansiālo atbalstu. Latvijā līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā vidējie izdevumi, kas nepieciešami, lai olimpiskajām spēlēm sagatavotu pasaules pirmā divdesmitnieka sportistu, ir aptuveni 40 tūkstoši latu gadā – pusi naudas nodrošina valsts un pusi finansējuma LOK iegūst no ziedojumiem. Olimpisko spēļu sagatavošanās izdevumi ietver finansējumu mācību treniņiem, dalībai sacensībās, inventāram, ekipējumam un aprīkojumam, metodiskajam un medicīniskajam nodrošinājumam, transporta izdevumiem, kā arī citiem ar sportista profesionālo izaugsmi un attīstību saistītajiem izdevumiem.
Olimpisko programmu īstenošanai 2012. gadā ziedojumos bija plānots piesaistīt 1,5 miljonus latu, kas aptuveni trīs līdzīgās daļās tiktu ieguldīti, lai sagatavotu sportistus olimpiskajām programmām vasaras (Londona – 2012) un ziemas (Soči – 2014) Olimpiskajām spēlēm, kā arī jauno sportistu sagatavošanai (Latvijas Jaunatnes ziemas un vasaras olimpiādes, Pasaules Jaunatnes ziemas un vasaras olimpiskās spēles).
Sasniegumi sportā ir tautu vienojošs un pašapziņu ceļošs faktors, tāpēc ikviena valsts par savu pienākumu atzīst nepieciešamību atbalstīt sportu un jo īpaši sportistu dalību Olimpiskās spēlēs, kas ir nozīmīgs valsts tēla popularizācijas veids. Olimpisko programmu un pasākumu īstenošanai LOK saņem naudu no valsts pamatbudžeta, Starptautiskās Olimpiskās komitejas budžeta, kā arī no ziedotājiem un saimnieciskās darbības.
LOK ilggadējie atbalstītāji ir ģenerālsponsori SIA Latvijas Mobilais Telefons, AS Latvijas Valsts meži un sponsori AS Swedbank, AS Latvijas Gāze un AS Latvijas Dzelzceļš.
Informāciju sagatavoja:
Dace Gulbe, LOK komunikācijas vadītāja
+47 [+] [-]
-4 [+] [-]
+60 [+] [-]
+22 [+] [-]
+27 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
+11 [+] [-]
+1 [+] [-]
+25 [+] [-]
+6 [+] [-]
+31 [+] [-]
+2 [+] [-]
-4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+6 [+] [-]
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
+7 [+] [-]
+2 [+] [-]
+8 [+] [-]
Esmu liels Latvijas sporta atbalstītājs, bet brīdī, kad Latvijas tautsaimniecība piedzīvo grūtus laiku un lāpa budžetu kā var, neuzsakatu, ka sporta finansēšana no valsts uzņēmumu kases ir pareizākais variants. Pie esošās sistēmas sanāk, ja valsts uzņēmumi sponsorē sportu, tad par sporta finansēšanu maksāju es, tu, viņš/viņa, skolotājs, pensionāre, un daudzbērnu ģimenes. Tas nešķiet sociāli taisnīgi.
1) Latvijā beidzot ir jāiemācās piesaistīt finansējumu no korporatīvā sektora. Jā, tas ir grūtāk, kā paņemt no valsts kapitālsabiedrībām (lasi - iedzīvotājiem).
2) Ja arī kapitālsabiedrības piešķir līdzekļus sportam, tad jābūt skaidri definētām prioritātēm un principiem pēc kuriem nodiek līdzekļu piešķiršana. Lai nesanāk, ka piem. "Latvijas Valsts meži" sponsorē padomes locekļa paziņas meitu, kas trenējas golfā, tenisā vai vienalga kur.
Ceru, ka valdība sarunās ar LOK nonāks pie konstruktīva risinājuma.
+8 [+] [-]
Katru gadu „Latvijas valsts meži” ziedo aptuveni 90 000 latu Latvijas Ūdenssporta federācijai. Šogad šāda ziedojuma nav, toties ir piešķīrums vienai šīs federācijas komandai – „Riga Powerboat team”. Šīs komandas valdes locekle – Sanita Slaktere, bet komandas pilots – viņas vīrs, finanšu ministra Ata Slaktera dēls Uvis Slakteris.
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
-2 [+] [-]