Kāpēc partiju programmās ir tik maz sporta? "Neviens nelasa tās programmas"

Sabiedrībai brīvi pieejami kļuvuši Saeimas 2026. gada vēlēšanu saraksti - partiju kandidāti un programmas. Šajās vēlēšanu programmās, izklāstot savus mērķus, uzdevumus un vēlmes, partijas piesaka sevi un savas prioritātes. Pārskrienot pāri šīm partiju programmām, burtu kopa "sports" parādās visnotaļ bieži, tiesa, pārsvarā kā daļa no vārdiņiem "eksports" un "transports".

Protams, vēl dīvaināk būtu, ja politisko partiju prioritātēs sportam būtu ierādīta pati galvenā loma Latvijas valstī, taču tik un tā - pirms Latvijas un Austrijas basketbola izlašu spēles rīkotajā diskusijā "Politiķu dribls" par Latvijas sporta politiku partiju pārstāvjiem tika uzdots tieši šāds jautājums, proti, kādēļ partiju programmās sports pieminēts tik maz un pārsvarā garāmejoši?

"Partijas programmā ir desmit tūkstoš zīmju ierobežojums, un tur sports mums ir pieminēts, manuprāt, vienreiz," teica Dāvis Mārtiņš Daugavietis, "Jaunās Vienotības" pārstāvis, bijušais Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs. "Bet mums tuvākajā laikā kļūs publiski pieejama plašāka partijas programma mūsu mājaslapā, kur būs atsevišķa sadaļa par sportu. No mūsu puses būs trīs konkrētas ievirzes, ko, mūsuprāt, vajadzētu virzīt uz priekšu.

"Pirmā iniciatīva būtu, ka iedzīvotājiem būtu iespēja izvēlēties 1% no saviem ienākumu nodokļiem ziedot kādai sporta organizācijai," sacīja Daugavietis. "Otra lieta ir, ka pie attaisnotajiem izdevumiem savā gada pārskatā cilvēki varētu iekļaut arī atrunātus izdevumus sportam. Trešais - konkrēts darbs pie sporta infrastruktūras reģionos. Tas tāds īsais izskaidrojums, kādēļ galvenajā programmā, kur ir zīmju skaita ierobežojums, sporta ir tik maz, bet garajā programmā tam ir pat atsevišķa sadaļa."

"Jums bija četri gadi to visu darīt, pieļauju, ka visu arī izdarījāt," dzēlīgi atbildēja Pēteris Apinis ("Zaļo un Zemnieku savienība"). Viņa partijas programmā sports pieminēts pašā pirmajā punktā pie jaunatnes.

"Pats svarīgākais ir cilvēku veselība, šajā valstī nav nekā svarīgāka," sacīja Apinis. "Veselības pamats ir sports. Tas savukārt nozīmē nācijas veselību un nācijas ilgdzīvotspēju. Tas, kam vajadzētu būt katrā programmā, ir tas, ka nodrošināsim katram bērnam iespēju katru dienu piedalīties sporta nodarbībās. Tad pārējo varam nemaz nerakstīt."

Uz Daugavieša jautājumu, vai tas ir ierakstīts ZZS programmā, Apinis atbildēja apstiprinoši: "Bet tici man, neviens nelasa ne tavu, ne manu programmu. Bet ir jāzina, ko mēs izdarīsim."

Andris Čuda no "Nacionālās apvienības" norādīja, ka "bērnu un jauniešu sports ir arī pamats arī NA programmā", tiesa, NA iesniegtajā programmā sports kā tāds nemaz nav pieminēts. "Uz šī pamata veidojas arī ģimene un ģimenes tradīcijas. Katrai ģimenei ir dažādas tradīcijas. Veselīgs dzīvesveids ir izaicinājums, kas iet roku rokā ar mūsu uzskatiem, un bērnu sporta pieejamība ir tas, uz ko Nacionālā apvienība fokusēsies."

Jāzeps Baško no "Mēs mainām noteikumus" izteicās, ka viņa partija vēlas nevis izdalīt kādam vairāk naudu, bet gan radīt apstākļus, kuros cilvēki paši var ieguldīties, lai darītu to, kas viņiem patīk. "Mēs mainām noteikumus" partijas programmā sports nav pieminēts vispār.

"Sporta nozarē, kā jau Apiņa kungs minēja, galvenais ir veselība, un veselības aprūpe ir mūsu partijas programmā kā trešais punkts," sacīja Baško. "Konkrēti par sportu runājot, mums kā labējai partijai ir svarīgi, lai valsts nemaisās, un jaunajā Sporta likumā parādījušās tādas lietas kā sporta reģistrs un sporta fonds, kas ir viss tas, kam mēs teiksim paldies. Varbūt tomēr valstij nevajag zināt, kur katrs bērns un jaunietis ir piedalījies sacensībās un ar kādiem rezultātiem, tā tomēr nav valsts darīšana."

Kaspars Briškens no "Progresīvajiem" uzsvēra, ka viņa partijas garajā programmā sports pieminēts vairākkārt un dažādās sadaļās. Taču īsajā programmā tas nav pieminēts ne reizi.

"Mēs no vienas puses konceptuāli atbalstām, ka daļa no azartspēļu nodokļa tiek novirzīta sportam," teica Briškens. "Mēs noteikti neatbalstām šo azartspēļu reklāmas liberalizēšanu. Tās ir lietas, kas ir mūsu partijas programmā, mēs tās redzam kā kritisku sadaļu vairākos tematos."

"Apvienotā saraksta" programmā ir atsevišķa sadaļa "Izglītībai, kultūrai, jaunatnei un sportam", kurā paredzēta tautas sporta paplašināšana, treneru profesionālā attīstība un ilgtspējīga sporta infrastruktūras finansēšana. Šīs partijas pārstāvis Raimonds Bergmanis izteicās, ka jāmaina visas sabiedrības attieksme pret sportu un savu veselību. "Kad mēs sapratīsim, ka mūsu veselības kvalitāte ir mūsu kapitāls, ka mēs tirgū varam daudz labāk konkurēt, ja esam veseli, nevis slimojam, tas daudz ko palīdzēs atrisināt arī mūsu valstī."

Kristaps Krištopāns no "Latvija pirmajā vietā", kuras programmā ir solījums uzbūvēt jaunu iekštelpu futbola stadionu un atbalstīt tautas sporta aktivitātes, norādīja, ka Latvijas valsts sporta gada budžets ir ap 50 miljoniem eiro. "Tas ir apmēram viduvēja NHL kluba budžets," sacīja Krištopāns. Patiesībā gan Latvijas sporta gada budžets neaizsniedzas līdz pat tam - šosezon Nacionālajā hokeja līgā mazākais algu budžets ir Čikāgas "Blackhawks", un tas ir 75 miljoni eiro (turklāt tās ir tikai spēlētāju algas).

"Ja mēs skatāmies no partiju programmas viedokļa, tad pārtikusi ekonomika nozīmē arī vairāk naudas sportam," turpināja Krištopāns. "Jo straujāk augs ekonomika, jo straujāk augs ieguldījumi sportā. Bet piekrītu, ka daudz svarīgāks aspekts ir sabiedrības veselība un vidējais mūža ilgums, uz to būtu jāfokusējas."

Ar politisko partiju programmām iespējams iepazīties šeit.