Federācijas reklamē sava sporta veida izdevīgumu. Salīdzini un novērtē!

Kurš sporta veids Latvijā ir izdevīgākais? Spēlēšanai, trenēšanai, biznesam? Pamatīgs jautājums, uz ko centīsimies piedāvāt pamatīgu diskusiju TV4 kanālā 8. septembrī raidījumā “(Bez)maksas sports”, iestartējot raidījuma nu jau ceturto sezonu.

Ja mērītu sporta veida bagātību, noteikti būtu vienkāršāk, un tur favorīti ir acīmredzami. Taču izdevīgums jau ir proporcionāls jēdziens. Tas sevī ietver ne tikai algu/prēmiju/stipendiju apmērus, bet arī to, cik liela ir konkurence, lai šajā sporta veidā izsistos līdz algu/prēmiju/stipendiju līmenim, cik pieejams ir sporta veids Latvijā, cik pamatīgs ir sākotnējais ieguldījums sporta veida apgūšanā (gan inventāra, gan treniņu kvantitātes un kvalitātes ziņā), kāda infrastruktūra ir jau pieejama?

Diskusiju sākām no subjektīvi iesaistītajām pusēm, proti, pašu sporta veidu pārstāvniecības. Latvijā ir 95 oficiāli atzītas sporta federācijas. Lai sašaurinātu apskatāmo loku, par pamatu izraudzījāmies Latvijas valsts noteiktos kritērijos un uzrunājām 15 sporta federācijas, kas ir Latvijas prioritāri atbalstāmo sporta veidu sarakstā 2026. gadā, uz to oficiālajiem epastiem nosūtot šādu jautājumu:

“Kā jūs reklamētu savu sporta veidu personai, kas vēlas ienirt sportā, bet vēl nav izlēmusi, kurā sporta veidā to darīt, un kurai pirmais kritērijs ir tieši izdevīgums?”

Aptaujai atsaucās astoņas sporta federācijas no 15.

Ja reiz reklāma, tad pieejama rīcības brīvība atbildes veidā un formātā, ko federācijas arī labprāt izmantoja. Bija atbildes uzsaukumu veidā, bija atbildes analīzes veidā, bija atbildes ar spēcīgu reālisma piesitienu un paškritiku, bija atbildes, kas sekoja jau 20 minūšu laikā, nodemonstrējot savu operativitāti, un bija arī īpašs atbildes veids, jautājumu pāradresējot pašiem sportistiem. Bet – ja reiz reklāma, tad viss atļauts, nekas netiek cenzēts. Vienīgais ierobežojums bija apjoma ziņā (līdz 200 vārdiem), taču arī tas bija tikai rekomendējošs, un, ja nu kāda federācija to pārsniedza pieckārši, tad šoreiz cienījām arī to.

Piedāvājam sporta federāciju sagatavotās atbildes un raidījuma “(Bez)maksas sports” veidošanā aicinām iesaistīties arī Sportacentrs.com lasītājus, balsojumā sniedzot savu viedokli par to, kuras federācijas atbilde šķita vispārliecinošākā un iedvesmojošākā par to, ka, noliekot blakus potenciālos izdevumus un potenciālos ieguvumus, tieši šis sporta veids ir izdevīgākais?

Futbols (Latvijas Futbola federācija)

Futbols ir viena no labākajām izvēlēm, ja svarīgākais kritērijs ir izdevīgums, jo tas ir pasaulē izplatītākais un pieejamākais sporta veids. Tieši tāpēc, ka tas ir viegli pieejams, futbols ir populārākā spēle pasaulē. Futbolu spēlē un skatās katrā pasaules nostūrī, un tas nozīmē plašu vidi izaugsmei un karjerai. Arī Latvijā futbols ir masveidīgākais sporta veids ar visplašākajām nodarbošanās iespējām, it īpaši bērnu un jauniešu līmenī.

Būtiska futbola priekšrocība ir zemais slieksnis, lai to sāktu spēlēt, jo nav nepieciešams iegādāties dārgu vai sarežģītu aprīkojumu. Nepieciešams piemērots apģērbs, apavi un bumba, bet spēlēt futbolu var praktiski jebkur.

Futbolā vienlaikus ir arī ļoti liels izaugsmes potenciāls. Īpaši strauji attīstās meiteņu un sieviešu futbols, kur palielinās spēlētāju skaits, komandu un sacensību iespējas, kā arī veidojas jaunas karjeras perspektīvas.

Protams, konkurence par vietu profesionālajā futbolā ir liela, jo profesionāļos iekļūst tikai daži. Taču futbols nav tikai spēlētāja karjera. Zināšanas un pieredze paver durvis arī trenera, tiesneša, menedžera, analītiķa, žurnālista un citās futbola pasaules lomās. Tas padara futbolu par sporta veidu ar īpaši plašu ilgtermiņa karjeras potenciālu.

Kamaniņu sports (Latvijas Kamaniņu sporta federācija)

Vēlies sportot, esi jauns un ambiciozs? Izvēlies kamaniņu sportu ar labi organizētu atbalsta sistēmu un  iespēju uzkāpt Olimpiskajā virsotnē!

Kamaniņu sports ir tehnisks sporta veids, kas norisinās ledus trasēs Latvijā un ārvalstīs. Mēs izmantojam daudzveidīgu inventāru – speciāli izgatavotas kamanas, kombinezonus un ķiveres. Ziemā mēs piedalāmies starptautiskajās  treniņu nometnēs un sacensībās. Vasarā mēs trenējam un attīstām fizisko sagatavotību, spēlējot sporta spēles, skrienot stafetes un nostiprinot Tavu izturību.

Mēs nodrošinām -  profesionālus un zinošus trenerus, nepieciešamo inventāru, vispārējo fizisko sagatavotību, vienu no aizraujošākajām sporta pieredzēm ar ātrumu un adrenalīnu, treniņus Siguldas trasē un iespēju jau jaunībā doties uz ārvalstīm un piedalīties starptautiskās sacensībās. Labākajiem - ceļu uz Jaunatnes Ziemas Olimpiskajām spēlēm!

Un pats svarīgākais – Latvijā ir izveidota sistēma no bērnu sporta līdz pasaules elitei. Ja tev ir vēlme sportot un ambīcijas stāvēt uz Olimpiskā pjedestāla, mēs palīdzēsim tās realizēt! 

Nāc trenēties – Bērnu un jauniešu kamaniņu sporta skola (Sigulda, Saulkrasti, Ropaži, Ulbroka un tagad arī Rīga) – https://kamanas.lv/lv/bjkss

Šaušana (Latvijas Šaušanas federācija)

Ja galvenais kritērijs ir ieguldījums pret potenciālo ieguvumu, šaušanas sports ir ļoti konkurētspējīga izvēle. Latvijas Šaušanas federācija pārstāv olimpiskos un neolimpiskos sporta veidus – ložu, stenda, lietišķo, praktisko un medību šaušanu. Pasaulē šaušanas sportu pārstāv vairāk nekā 150 valstis.
 
Ar olimpisko ložu šaušanu Latvijā iespējams nodarboties sporta klubos, profesionālās ievirzes sporta skolās un interešu pulciņos 11 novados no 10 gadu vecuma. Sākt iespējams ar 10 m pneimatisko ieroci, tādēļ sākotnēji nav nepieciešamas lielas investīcijas. Vēlāk iespējams pāriet uz mazkalibra šaušanu 25 un 50 m distancēs. Olimpiskā stenda šaušana prasa lielākus ieguldījumus, jo bise un aprīkojums ir dārgāki.

Būtiska priekšrocība ir vecuma ierobežojuma trūkums, jo par olimpisko medaļnieku var kļūt arī 50 gadu vecumā, ko apliecina 9-kārtējā olimpieša Afanasija Kuzmina piemērs. Šaušana attīsta disciplīnu, koncentrēšanos, atbildību un pašpārliecinātību, turklāt ir maz traumatiska.
Naudas balvas šajā sportā ir retas, taču Latvijā ir profesionāli sportisti, kuri sasniedz augstus rezultātus un saņem LOV un federācijas atbalstu. Tādēļ šaušana piedāvā ilgtspējīgu sporta karjeru ar salīdzinoši zemām sākotnējām izmaksām un augstu starptautisku potenciālu.

Dambrete (Latvijas Dambretes federācija)

Dambrete ir viens no pieejamākajiem un aprīkojuma ziņā mazprasīgiem sporta veidiem, salīdzinājumā ar tādiem sporta veidiem kā hokejs vai teniss, turklāt LDF nodrošina trenerus ar dambretes komplektiem un pulksteņiem, kā arī atbalsta jauniešu dalību Eiropas un pasaules čempionātos. Lai iesāktu spēlēt, ir pieejamas dažādas dambretes aplikācijas Google un Apple store. Tāpat ir pieejamas tādas treniņu un spēles digitālās platformas kā lidraughts.org • Free Online Draughts un PlayOK - Free Online Games, kurās reģistrācija un spēlēšana ar dažāda spēles līmeņa pretiniekiem ir bez maksas. Rīgā un virknē Latvijas pilsētu ir sporta skolas un pašvaldību izglītības iestādes, kuras nodrošina dambretes treniņus jauniešiem bez maksas.

Latvija jauniešu dambretē pašlaik ir spēcīgākā Eiropas valsts, tikko uzvarēts komandu ieskaitē Eiropas jauniešu čempionātā, taču sīvāku konkurenci sastopam pasaulē. Arī pieaugušo konkurencē Latvija ir viena no stiprākajām, piemēram, mums ir tādi ļoti spēcīgi spēlētāji kā Guntis Valneris, Raimonds Vipulis, Pēteris Kripans, Zoja Golubeva, Alise Misāne un Jeļena Česnokova.

Dambretē notiek daudz starptautisko turnīru, taču naudas balvas pirmajām vietām Pasaules kausa posmos ir no dažiem simtiem euro astotajai vietai līdz dažiem tūkstošiem euro pirmajai vietai. Tādēļ, lai kļūtu par profesionāli dambretē, būtu nepieciešams būt pasaules pirmā desmitnieka spēlētājam un apvienot to ar dambretes trenera darbu vai dambretes spēlēšanu Nīderlandes klubu čempionātā.
Starp jaunajiem dambretistiem ir ļoti draudzīgas attiecības, kā arī mūsu bērni sadraudzējas ar jaunajiem dambretistiem no citām valstīm. Galvenais ir, ka mēs varām būt  lepni un gandarīti, ka mūsu bērni ir gudri un mērķtiecīgi, un iegūta pieredze, cīņas gars un vēlme uzvarēt noteikti būs nepieciešami turpmāk pieaugušo dzīvē.

Riteņbraukšana (Latvijas Riteņbraukšanas federācija)

Ja sporta izvēlē galvenais kritērijs ir ieguldījuma un potenciālās atdeves attiecība, riteņbraukšana Latvijā ir viena no pieejamākajām izvēlēm. Sākt iespējams ar salīdzinoši nelielu budžetu – nav nepieciešama dārga sporta halle vai specifiska infrastruktūra, turklāt sākumā var izmantot lietotu velosipēdu un ekipējumu. Izcils veids sākumā ir BMX sports, kur Latvijā ir vairāk nekā 500 dalībnieku un lielas klubu tradīcijas visos Latvijas reģionos. No 12 gadu vecuma var veikt pāreju uz šosejas riteņbraukšanu, kas globāli ir viens no pelnošākajiem individuālajiem komandu sprota veidiem.

Sacensību un klubu vide Latvijā ir pietiekami aktīva, lai jaunietis varētu sākt no vietējām sacensībām un pakāpeniski nonākt līdz Latvijas čempionātam un izlasei. Federācija nodrošina jauniešu un junioru vecumā dalību visas prestižākajās sacensībās pasaulē. Tur sportistam, sevi sekmīgi apliecinot (Tjumina) gadījums ir labas iespējas kļūt par Pasaules tūres attīstības komandā un veidot ceļu uz profesionālo sportu. Tālāk jau profesionālajā riteņbraukšanā, kurā ir ap 25 Pro komandām, sportistam ir iespēja arī pelnīt minimāli 200 000 EUR gadā, bet summas nereti laba līmeņa braucējiem pietuvojas 1 miljonam EUR. TOP50 braucēji saņem jau ap 3 – 10 miljoniem EUR gadā. 

Latvijas priekšrocība ir tā, ka labs sportists var salīdzinoši ātri sevi pamanāmi parādīt, savukārt riteņbraukšanas daudzveidība ļauj atrast piemērotāko disciplīnu. Federācijas loma ir dot tramplīnu uz profesionālo ceļu, kā arī nodrošināt platformu, kuriem tas neizdodas – organizējot daudzveidīgas amatieru sacensības.

Tāpēc riteņbraukšana nav solījums par ātru peļņu, bet gan salīdzinoši pieejams ceļš no amatiera līdz starptautiskam sportistam, ja ir talants, disciplīna un gatavība konkurēt ārpus Latvijas.

Peldēšana (Latvijas Peldēšanas federācija)

Peldēšana ir sporta veids, kurā ieguldījums sniedzas daudz tālāk par iespējamo profesionālo karjeru. Tā ir vienlaikus olimpiska disciplīna, fiziskās sagatavotības pamats un dzīvībai nepieciešama prasme. Lai sāktu peldēt, nav nepieciešams dārgs individuālais inventārs – pamatā nepieciešams peldkostīms, brilles, peldcepure un pieeja peldbaseinam. Latvijā ir peldēšanas klubi un sporta skolas dažādos reģionos, savukārt sacensību sistēma ļauj sportistam pakāpeniski attīstīties no vietēja līmeņa līdz Latvijas izlasei un starptautiskajām sacensībām. Ja vērtē zemu izmaksu iespējas, tad tādas ir sporta skolās, savukārt peldēšanas klubos izmaksas iedzīvotājiem, kuri labprāt ar šo sporta veidu nodarbotos, dažkārt ir augstākas. Bet peldēšanu nevar izvērtēt tikai naudas izteiksmē. Peldēšana ir nenovērtējama prasme, kas katram, kas ar to nodarbojas, dod dzīvību glābjošu prasmi. Īpaši valstī, kurā ir virkne upju, ezeru un iedzīvotājiem pieejamo ūdenstilpju, diemžēl ir augsts noslīkšanas gadījumu skaits katru gadu. Ja ar “izdevīgumu” saprot tikai iespēju nopelnīt profesionālajā sportā, peldēšana nav vienkāršākais ceļš – starptautiskā konkurence ir ļoti augsta, un līdz pasaules elitei nonāk neliela daļa sportistu. Taču peldēšanas vērtību būtu kļūdaini mērīt tikai naudas balvās. Ieguldījums peldēšanā dod fizisko sagatavotību, disciplīnu, sacensību pieredzi un prasmi, kas saglabā vērtību visu mūžu. Turklāt profesionālās iespējas nebeidzas ar sportista karjeru – tās ietver trenera darbu, sporta vadību un citas ar ūdenssportu saistītas profesijas.

Volejbols (Latvijas Volejbola federācija)

Klasiskais volejbols ir salīdzinoši pieejams sporta veids ar ļoti plašām iespējām veidot profesionālu karjeru. Latvijā ar volejbolu nodarbojas vairāk nekā 6000 reģistrētu spēlētāju, un treniņu iespējas ir pieejamas sporta skolās un klubos visā valstī.

Būtiskākais pluss ir lielais profesionālais tirgus Eiropā un citviet pasaulē. Eiropā darbojas simtiem profesionālu klubu, tādēļ spēlētājam nav jākļūst par pasaules TOP līmeņa sportistu, lai ar volejbolu varētu nopelnīt iztikai. Vairums Latvijas izlases spēlētāju sezonas laikā pārstāv ārvalstu klubus, bet labāko Latvijas volejbolistu līgumu summas var sasniegt arī sešciparu skaitļus.

Jāņem vērā, ka šobrīd klasiskais volejbols daudzās valstīs ir viens no straujāk augošajiem sporta veidiem gan amatieru, gan profesionālajā līmenī

Pludmales volejbols ir atraktīvs, skatāms un auditorijai ļoti saprotams sporta veids, kurā Latvijai jau ilgstoši ir arī ļoti labi rezultāti starptautiskā līmenī.

No finansiālā viedokļa gan jābūt godīgiem – profesionālā līmenī ar pludmales volejbolu nopelnīt var salīdzinoši šaurs spēlētāju loks, kas spēj regulāri startēt elites līmeņa starptautiskajos turnīros. Atšķirībā no klasiskā volejbola šeit nav plašas profesionālu klubu sistēmas, kas nodrošinātu sportistam līgumu un regulāru algu visas sezonas garumā.

Vienlaikus Latvijas vadošajiem pludmales volejbolistiem būtisks pluss ir stabils un salīdzinoši labs Latvijas Olimpiskās vienības atbalsts, kā arī iespējas saņemt turnīru naudas balvas un piesaistīt individuālos sponsorus.

Florbols (Latvijas Florbola savienība)

Morica Krūmiņa ( Warberg IC,SWE, Latvijas izlases spēlētājs) viedoklis par jūsu aptauju

Ja man būtu jāreklamē florbols cilvēkam, kurš vēl tikai izvēlas savu sporta veidu un viens no galvenajiem kritērijiem ir tieši izdevīgums — ieguldījums pret potenciālo atdevi —, es teiktu, ka florbols ir ļoti interesanta izvēle.

Pats spēlēju florbolu ārzemēs nu jau 15 gadus - 11 gadi Somijā un 4 gadi Zviedrijā, un no savas pieredzes varu teikt, ka florbola lielā priekšrocība ir tā, ka tas var atvērt durvis ne tikai sportā, bet arī uz dzīvi un iespējām citās valstīs, un florbola kontakti var palīdzēt veidot paralēlo karjeru. Protams, jābūt godīgiem — florbols līdz galam vēl nav profesionāls sporta veids tādā izpratnē kā futbols, basketbols vai hokejs. Tomēr tieši tas dažos aspektos var būt arī pluss.

Ieguldījums florbolā, salīdzinot ar daudziem citiem sporta veidiem, nav milzīgs. Pa lielam nepieciešams tikai ekipējums - florbola nūja un botas. Protams sporta zāle, treneris un komanda kur trenēties, un pats galvenais — vēlme darboties. Latvijā florbols ir ļoti pieejams, un konkurence, manuprāt, ir pietiekami liela, lai jaunietis varētu sevi attīstīt, bet tajā pašā laikā nav neiespējami izsisties.

Un te sākas pats interesantākais. Ja esi Latvijā sevi pierādījis un esi pietiekami labs, tev paveras iespējas doties uz valstīm, kur florbols ir daudz attīstītāks — Somiju, Zviedriju, Šveici. kas ir pasaules vadošās florbola valstis, kur jaunietis var iegūt ne tikai daudz augstāka līmeņa sportisko pieredzi, bet arī dzīves pieredzi, kontaktus un iespēju veidot savu nākotni.

Manuprāt, ļoti liels bonuss ir iespēja apvienot sportu ar izglītību. Piemēram, Somijā un Zviedrijā ir iespējas iegūt augstāko izglītību bez studiju maksas, un vienlaikus turpināt spēlēt florbolu augstā līmenī. Tas nozīmē, ka sportista karjera nav jāuztver kā “vai nu sports, vai izglītība”. Florbolā šīs divas lietas var apvienot ļoti labi.

Arī finansiālā puse nav jāignorē. Kamēr esi jauns un attīsties, ir iespējams saņemt atalgojumu no kluba, kas noteiktos līmeņos var būt pietiekams, lai palīdzētu segt dzīvošanas izmaksas. Protams, ar florbolu neviens nevar garantēt lielu algu vai finansiāli nodrošinātu dzīvi līdz pensijai, tāpēc izglītība un profesija paralēli sportam ir ļoti svarīga.

Es florbola “ķēdi” redzu diezgan vienkārši: uzsākot sporta gaitas Latvijā, cītigi trenējoties, un pierādot sevi, ir pavisam liela iespēja aizspēlēties līdz Latvijas virslīgai, pēc tam jau parādoties izlases redzes lokā, ja esi pietiekami labs un gatavs strādāt, vari nonākt pasaules vadošajās florbola līgās.

Tāpēc, ja jaunietim svarīgs ir ne tikai jautājums “cik es varēšu nopelnīt ar sportu?”, bet arī “ko šis sports man var dot dzīvē?”, tad florbols, manuprāt, ir ļoti laba izvēle. Tas var dot sportu, izglītību, iespēju dzīvot citā valstī, iepazīt pasauli, iegūt kontaktus un izveidot dzīvi ārpus Latvijas.

Un pats svarīgākais — florbols nav tikai stāsts par to, vai tu kādreiz kļūsi par profesionāli. Tas ir par to, cik daudz durvju sports var atvērt, ja esi gatavs tās izmantot.
 

Pētera Trekšes ( SV Wiler - Ersignen, SUI, Latvijas izlases spēlētājs) viedoklis:

Florbolu es ieteiktu cilvēkam, kuram svarīgs ir izdevīgums, pirmkārt, tāpēc, ka ieejas un attīstības izmaksas ir salīdzinoši zemas. Manā pieredzē Latvijā, lai kļūtu par ļoti augsta līmeņa spēlētāju, nebija nepieciešami lieli personīgie finanšu ieguldījumi- nūja un pamata ekipējums ir salīdzinoši pieejami, bet kvalitatīvus fiziskās un tehniskās sagatavotības pamatus nodrošina klubu treniņu sistēma. Nonākot Virslīgas līmenī, man ekipējumu jau nodrošināja klubs. 17 gadu vecumā man jau bija iespēja spēlēt starptautiskā līmenī un sacensties ar pasaules labākajiem, bet līdz 19 gadu vecumam Latvijā bija iespējams sevi izveidot par spēlētāju, kurš var konkurēt arī ārzemēs. Tajā pašā laikā jābūt godīgam- Latvijā par spēlēšanu būtisku finansiālu atdevi sagaidīt nevar, ne Latvijas klubā, ne izlases pārstāvēšanā šobrīd florbolā profesionāla karjera nebūt nav garantēta.

Man “izdevīgi” šajā gadījumā ir ļoti relatīvs jēdziens. Ja izdevīgi nozīmē kļūt par miljonāru vai visu mūžu nodrošināt savu dzīvi tikai no florbola spēlēšanas, tad nē- florbols šobrīd noteikti nav tas sporta veids. Bet, ja izdevīgumu vērtē pēc tā, ko tu vari iegūt pret salīdzinoši ļoti mazu sākotnējo ieguldījumu, tad mana pieredze rāda, ka florbols ir ļoti izdevīgs. Man tas ir devis iespēju jau jaunībā spēlēt starptautiskā līmenī, iegūt kontaktus un pieredzi ārzemēs, dzīvot un strādāt Somijā un tagad Šveicē, paralēli turpinot spēlēt un trenēties pasaules augstākajā līmenī.

Florbola priekšrocība ir tā, ka iespēja ar salīdzinoši mazu sākotnējo ieguldījumu nonākt līdz starptautiskai karjerai ir diezgan reāla. Latvija pati ir ļoti augstā pasaules līmenī, bet labs Latvijas spēlētājs var samērā viegli izmantot šo platformu, lai nonāktu Somijā, Zviedrijā, Šveicē vai Čehijā, kur augstākā līmeņa klubi atkarībā no spēlētāja līmeņa var nodrošināt dzīvesvietu, transportu, ekipējumu, spēlētāja algu un iespēju piedāvāt apvienotu spēlēšanu ar darbu.

Šodien, 27 gadu vecumā es varu apvienot labu spēlētāja algu ar (50% noslodzes) darbu, dzīvot ļoti labos apstākļos, ko nodrošina klubs, un vienlaikus iegūt pieredzi, kas man var būt vērtīga arī pēc florbola karjeras - darba pieredzi, kontaktus, valodas, starptautisku pieredzi un patstāvīgas dzīves pieredzi. Tāpēc es neteiktu, ka florbols mani padarīs naudas ziņā uzreiz bagātu, bet ar pareizu attieksmi un izvēlēm tas man jau ir devis un turpina dot dzīves iespējas, kuras būtu ļoti grūti izmērīt tikai naudā. Un tieši šādā nozīmē man personīgi florbols ir bijis ļoti izdevīgs.

Evelīnas Grabares (Skorpion Emmental Zollbrück, SUI, Latvijas izlases spēlētāja) viedoklis:

Florbols ir visiem pieejams. Var sākt jebkurā vecumā un prasmes līmenī. Katrs var sev piemeklēt kaut ko. Florbolā ir plaša izvēlē inventārā, un tas ļauj to iegādāties par sapratīgām cenām.

Kluba līmenī Latvijā, pa lielam, ir inventāru pašam jāsedz. Ne visiem, ir komandas, kam ir līgums ar izplatītājiem. Bet ir jāiegulda arī attiecīgs laiks treniņiem. Protams, tas ir atkarīgs, kādi ir mērķi. Latvijā virslīgas klubi trenējas 3, varbūt 4 reizes nedēļā, bet ārzemēs treniņu skaits sasniedz 5-7 reizes nedēļā.
Konkurence Latvijā ir kļuvusi nopietnāka. Protams, nevar salīdzināt, ar to kāda tā ir “Top 4” nācijās. Tur daudz jāstrādā, lai tiktu augstākajā līmenī, un, kad tas ir sasniegts, darbs neapstājas.

Finansiālas atlīdzinājums ārzemēs ir, bet ne visās komandās. Strādā visi, bet ir, kur klubi maksā, tad strādā uz nepilnu slodzi. Kā arī, florbola inventāra izplatītājiem ir līgumi ar labiem spēlētājiem par inventāra sponsorēšanu. Šveicē, piemēram, ir pašam jāmeklē sponsori, kuri palīdz nosegt finansiāli kluba maksas.

Latvijas izlasē federācija sedz ar izlasi saistītās izmaksas, kas nav pats par sevi saprotams.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #sif_maf2025 #BezMaksasSports