Facebook
GoogleSporta nozares finansējumu varētu saglabāt iepriekšējā gada līmenī
Foto: Kaspars Krafts, F64
Bāzes finansējumu sporta nozarei samazināt nedrīkst, tas jāsaglabā iepriekšējā gada līmenī, taču Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ar sporta nozares pārstāvjiem ir jāvienojas par konkrētām prioritātēm, kas varētu pretendēt uz papildu līdzekļu piešķiršanu. Par to otrdien, 8.aprīlī, vienisprātis bija Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sporta apakškomisijas deputāti, ar Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK), Latvijas Sporta federāciju padomes (LSPF) un citiem sporta nozares pārstāvjiem diskutējot par finansējumu sporta nozarei 2015.gada valsts budžeta ietvaros, informē Saeimas preses dienests.
2014.gadā sporta nozarei finansējums pieauga par 2,4 miljoniem, un attiecībā uz nākamo gadu sporta organizācijas nelūdz papildu finansējumu, bet prasa saglabāt to pērnā gada līmenī, deputātiem sacīja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola aicināja IZM laikus saskaņot sporta finansējuma jautājumus Latvijas Nacionālajā sporta padomē, panākot vienotu redzējumu par sporta prioritātēm ne tikai nākamajam gadam, bet arī saistībā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru. „Nav pieņemami, ka nozarei gadu no gada ir jācīnās par līdzekļiem pamatvajadzību nodrošināšanai, kas neļauj domāt par jaunām iniciatīvām,” uzskata komisijas vadītāja.
Jau janvārī par sporta nozares attīstību atbildīgā IZM aicināja valdību piešķirt sporta nozarei papildu 2,4 miljonu eiro arī 2015.gadā, taču lūgums tika noraidīts. Ņemot vērā bažas, ka atkārtosies citu gadu prakse, finansējumu sportam pārdalot no budžeta daļas neparedzētiem izdevumiem vai budžeta grozījumu ietvaros, sporta organizācijas sit trauksmes zvanu, jo stabilai sporta izaugsmei būtisks ir ilgtermiņā prognozējams finansējums, deputātus informēja A.Vrubļevskis.
Runājot par sporta nozares prioritātēm 2015.gadam, Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Ivans Klementjevs akcentēja, ka jāpievērš uzmanība ne tikai ikdienas vajadzībām, bet arī tādiem ilgtermiņa mērķiem kā bērnu un jauniešu sporta attīstība, jo, ieguldot jaunākajā paaudzē, atdevi var novērot tikai pēc daudziem gadiem. IZM Sporta departamenta direktore Ulrika Auniņa-Naumova apliecināja, ka viena no prioritātēm Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam ir bērnu un jauniešu sporta attīstība.
Arī LSPF uzskata, ka bērnu un jaunatnes sports ir galvenais nosacījums sabiedrības veselības nodrošināšanā, tādēļ padome aicina rast papildu finansējumu arī jaunatnes treneru atalgojumam, deputātiem sacīja LSPF prezidents Einars Fogelis. Arī biedrības „Latvijas Sporta iestāžu „Direktoru padome”” valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe, deputātiem diskutējot par ierosinājumu ieviest arī trešo obligāto sporta stundu vispārizglītojošās skolās, pauda viedokli, ka sporta skolotāju un treneru atalgojums ir tik zems, ka jau drīzumā skolās varētu trūkt sporta pedagogu.
D.Reizniece-Ozola uzsvēra, ka diskusijās par 2015.gada budžetu būtiska loma ir vienotai ministrijas un sporta organizāciju nostājai attiecībā uz finansējuma prioritātēm. A.Vrubļevskis pauda gandarījumu, ka sporta organizācijas un ministrija šogad par budžetu cīnās plecu pie pleca.
Izmantotie resursi:
www.saeima.lv
