LOK prezidenta vēlēšanas: kārtis pagaidām rāda tikai Buka atbalstītāji

Šobrīd uz LOK prezidenta amatu kandidē Latvijas Airēšanas federācijas prezidente Gunta Vlasenko, Latvijas Volejbola federācijas prezidents Jānis Buks un Latvijas Modernās pieccīņas goda prezidents Andris Feldmanis. Portāls Sportacentrs.com šīs nedēļas ievadā aptaujāja ievērojamu daļu no balsstiesīgo federāciju pārstāvjiem, lai lūkotu noskaidrot, kāda būs viņu izvēle gaidāmajā balsojumā par LOK prezidenta krēslu.

Mazāk kā nedēļu līdz Ģenerālās asamblejas sesijai skaidru un publisku atbildi par labu vienam, otram vai trešajam kandidātam bija gatavi sniegt tikai deviņu federāciju pārstāvji. Pārējie aizbildinājās ar vēlmi vēl uzklausīt kandidātu piedāvāto, kā arī ar to, ka laika vēl ir atliku likām - jāpārrunā šis jautājums federāciju valdēs. Šis gan šķiet nedaudz dīvaini… ja reiz nedēļa ir tik ilgs laika posms principā svarīga jautājuma izlemšanai, tad varbūt nemaz nedzīvojam tik slikti? Arī uz aicinājumu atļaut pa kluso pašķielēt viņu kārtīs - anonīmi izteikties, kurā virzienā tad viņi sliecas - vairums federācijas bosu nevēlējās, kas neizslēdz iespēju, ka šobrīd noris vairāk nekā viena spēle.

Gandrīz visi aptaujātie (arī tie, kuri savu izvēli jau izdarījuši) pauda, ka šajā balsojumā būs jāizdara izvēle par labu mazākajam no ļaunumiem, jo ideāla kandidāta starp esošajiem neesot. Sporta sabiedrībā jūtams diezgan spilgts uzskats, ka tagad ievēlētais prezidents būs kā īstermiņa risinājums, bet jau tuvākajā laikā (līdz vēlēšanām nākamajā gadā) būs jāmeklē cits – spēcīgāks.

Vērts gan pieminēt, ka starp federāciju vadītājiem, kuri savas kārtis neslēpa, visvairāk atklātu “par” balsu izskanēja par Jāni Buku, kurš salīdzinājumā ar savu sīvāko konkurentu Andri Feldmani sporta saimniecībā vēlas veikt lielākas pārmaiņas. Līdzīgu balsojumu iepriekšējā pieredze gan vēsta, ka šāds publiski pausts atbalsts īsti neko negarantē. Īstais rezultāts būs redzams 11. jūlijā, kad - gribot negribot - kārtis galdā būs jāliek visiem.

“Latvijas sporta sabiedrība ir iebiedēta un ļoti bailīga, tāpēc cilvēki nav gatavi runāt skaidru valodu. Manis pārstāvētā aktīvistu grupa kopš tās pirms sākumiem ir jūtami augusi. Šobrīd mēs kopskaitā esam 18 federācijas, kuras aktīvi diskutē un runā par lietām. Apzinos, ka tur ir arī federāciju pārstāvji, kuri vienkārši vēlas būt informēti par notiekošo. Par bailīgumu – kad mēs sākām savu darbu, Kārlis Lejnieks man jautāja, vai es apzinos, kas notiks, ja mums nesanāks? Viņš teica, ka Žoržs Tikmers man atriebsies,” teic Jānis Buks, kurš jau iepriekš ir paudis, ka būs gatavs vadīt LOK līdz nākamajai vasarai, kad ieplānotas jauna prezidenta vēlēšanas.

Vaicāts, vai gada laikā var paveikt nepieciešamās lietas, ar kurām viņš šobrīd nāk pie sporta sabiedrības, virzot savu kandidatūru LOK prezidenta amatam, Buks atbild pārliecinoši, norādot vien uz dažām acīmredzamām lietām, kas jāsakārto. “Gada laikā var izdarīt ļoti daudz. Mana vēlme ir iedibināt pāris pamatprincipus. Ar biedriem ir jāsarunājas, procesiem ir jābūt caurspīdīgiem, lēmumiem – izskaidrotiem. Nedrīkst dzīvot atrauti no sporta sabiedrības, priekšplānā ir jāvirza sportists, ne administrācija un funkcionāri. Tās ir salīdzinoši vienkāršas lietas, ko var paveikt gada laikā. Ir jāiedibina četru acu princips. Mums noteikti jāpalielina izpildkomitejas loma, nav normāli tā, kā ir tagad, kad izpildkomiteja sanāk kopā un skaisti parunā. Tāpat ir jācenšas palielināt LOK budžetu. LOK vadībai pret visiem biedriem un sporta veidiem ir jāizturas vienādi, nedrīkst būt nekāda šķirošana,” paveicamo darbu sarakstu uzskaita Buks.

Augstu sasniegumu sports vai veselīga Latvijas sabiedrība? Šis jautājums pēdējā laikā kļuvis ļoti aktuāls. “Manuprāt, par prioritāti jāvirza veselīga nācija. Ja latvieši būs veseli, paralēli veidosies sporta infrastruktūra un arī augstu sasniegumu sports nekur nepazudīs,” teic viens no LOK prezidenta amata kandidātiem.

Buks visai skaidri jau iepriekš definējis, ka Latvijā jāveido viena spēcīga sporta organizācija, nevis kā šobrīd, kad valsts naudu dala vairākas. “Apvienojot šīs organizācijas, mēs varam ieekonomēt ap 300 tūkstošiem eiro uz administratīvo izmaksu rēķina vien. Mums šī nauda nav jāprasa no valsts, bet jāatrod pašiem. Tas nav ļoti daudz, bet tā ir vērā ņemama summa. Šodien tikos ar biatlonistiem, kuriem jaunām – dabai draudzīgām smērēm nepieciešami 60 tūkstoši. Federācijai tādas naudas nav, bet lielu administratīvo aparātu mēs uzturēt varam… Tas neatrisinās visas problēmas, taču līdzekļus mēs tur noteikti varam atrast. Ir pozīcijas, kur naudu var ieekonomēt arī olimpisko centru ietvaros, padomēs tajā skaitā. Esošā budžeta ietvaros mēs varam iegūt līdzekļus sportam un sportistiem. Feldmanis tikmēr staigā apkārt un biedē visus, ka no šādas apvienošanas nekas labs nebūs. Es uzskatu, ka sliktāk kā šobrīd nevar būt,” tiešs ir Buks.

Ārkārtas Ģenerālās asamblejas sesijas Darba kārtībā iekļauti sekojoši jautājumi:

1) LOK prezidenta vēlēšanas;
2) Iztrūkstošo LOK Izpildkomitejas (IK) locekļu ievēlēšana no LOK biedru – Olimpisko sporta veidu federāciju prezidentu vai izpildinstitūciju vadītāju vidus (piezīme – jaunievēlētajiem LOK IK locekļiem jābūt gataviem valsts amatpersonas statusa piemērošanai);
3) Trīs LOK viceprezidentu ievēlēšana no LOK IK locekļu vidus pēc LOK prezidenta priekšlikuma;
4) Debates.

Jau vēstīts, ka Jāni Buku uz LOK prezidenta amatu izvirzīja piecas olimpiskās federācijas – Latvijas Basketbola savienība, Latvijas Peldēšanas federācija, Latvijas Riteņbraukšanas federācija, Latvijas Sērfošanas un SUP federācija un Latvijas Volejbola federācija. Savukārt Guntu Vlasenko par LOK prezidenta kandidāti ir pieteikusi Latvijas Airēšanas federācija, bet Andri Feldmani šim amatam virza Latvijas Modernās pieccīņas federācija.

Kopējais mandātu skaits, kas var tikt izsniegts LOK kongresā būs 112 (80 federācijām + 32 individuālie biedri).

LOK biedriem jaunnedēļ būs jāievēl arī 13 iztrūkstošie LOK Izpildkomitejas locekļi. Sākoties LOK skandālam, pēc kura no amata atkāpās līdzšinējais organizācijas prezidents Žoržs Tikmers, Izglītības un zinātnes ministrija rosināja izpildkomitejas locekļiem noteikt valsts amatpersonas statusu. Šobrīd no 22 Izpildkomitejas locekļiem darbu turpina tikai deviņi.

Jau vēstīts, ka maija vidū līdzšinējais LOK prezidents Žoržs Tikmers, kurš nonāca masu mediju uzmanības lokā saistībā ar iespējamu interešu konfliktu, nolēma atstāt amatu.