Tiks meklēts papildus finansējums sportistu sagatavošanai Rio spēlēm

Tikšanās reizē piedalījās pārstāvji no biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome”, biedrības “Latvijas Paralimpiskā komiteja”, biedrības “Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padome”, biedrības “Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija” un Latvijas Pašvaldību savienības.

Diskutējot par sporta nozares finansēšanas sistēmas pilnveidi, izglītības un zinātnes ministre M.Seile akcentēja nepieciešamību izstrādāt ilgtermiņā prognozējamu sporta nozares finansēšanas modeli. Puses vienojās par nepieciešamību koordinēt turpmāko darbu jautājumā par iespēju perspektīvā sporta nozarei piesaistīt papildus finansējumu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par alkohola un tabakas izstrādājumiem, kā arī ieņēmumiem no azartspēlēm un izlozēm. Šajā jautājumā sporta nozare sadarbosies ar kultūras nozari. Tāpat ar sporta organizācijām tika pārrunāti vairāki Latvijas Nacionālās sporta padomes 2015.gada 12.marta sēdē izskatāmie jautājumi, kas saistīti ar papildus finansējuma nepieciešamību Latvijas labāko olimpisko un paralimpisko sportistu sagatavošanai 2016.gada olimpiskajām un paralimpiskajām spēlēm Riodeženeiro (Brazīlija) un citām starptautiskām sporta sacensībām.

Saistībā ar profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanu sporta nozares pārstāvji īpaši atzinīgi novērtēja sadarbību ar ministriju 2015.gada valsts budžeta izstrādes procesā, kad kopīgi ar sporta organizācijām pārskatot sporta nozares budžeta prioritātes, bez papildus finansējuma piešķiršanas tika panākts, ka no 2015.gada 1.septembra varēs nodrošināt 100% valsts līdzfinansējumu sporta treneru darba samaksai sporta skolās, tādejādi atjaunojot valsts atbalsta apjomu pirmskrīzes līmenī. Puses vienojās par nepieciešamību izvērtēt iespējamos risinājuma variantus sporta federāciju lomas nostiprināšanā pār sporta skolās īstenoto sporta izglītības programmu uzraudzību. Vienlaikus tika akcentēts, ka sporta skolas pilda arī sociālo funkciju, kas ir īpaši būtiska tieši pirmajos apmācību gados, tāpēc jo īpaši būtisks ir balanss starp programmu pieejamību un virzību uz augstiem sasniegumiem sportā.

Plašākā diskusija izvērtās par sporta nozares tiesisko regulējumu, kas skar gan nepieciešamās izmaiņas Sporta likumā, gan citos sporta nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos. Ministre aicināja sporta organizācijas līdz 17.aprīlim iesniegt konkrētus priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem Sporta likumā, lai tālāk jau kopīgi ar ministriju sagatavotu vienotu sporta nozares redzējumu par nepieciešamajām izmaiņām un noteiktā kārtībā virzītu likumprojektu izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Tāpat tikšanās laikā tika panākta vienošanās par nepieciešamajām izmaiņām Ministru kabineta noteikumos, kas regulē prasības darbam sporta jomā, lai veicinātu sporta studiju programmās studējošo nodarbinātību sporta izglītības iestādēs jau mācību laikā.

Diskutējot par sporta infrastruktūras attīstību, puses vienojās par sadarbību Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcijas izstrādei ar mērķi piedāvāt risinājumus sistēmiskai sporta bāzu attīstībai valstī. Puses vienojās par nepieciešamību sporta infrastruktūras attīstībā nodalīt atbildību starp valsti, pašvaldībām, sporta organizācijām un privāto sektoru. Diskusijai darba grupā tiks rosināts apspriest ideju par trīs līmeņa sporta bāzēm – nacionālajām, reģionālajām un vietējas nozīmes sporta bāzēm, katra līmeņa sporta bāzu attīstībai nosakot arī atšķirīgu publisko līdzekļu piešķiršanas kārtību.

Noslēgumā ministre atzinīgi novērtēja līdzšinējo ministrijas un nozares sadarbību un izteica cerību par tikpat veiksmīgu sadarbību nākotnē. M.Seile ierosināja tikšanos ar sporta organizāciju pārstāvjiem organizēt reizi ceturksnī un apņēmās personīgi uzraudzīt šajā sarunā apspriesto jautājumu un lietu turpmāku virzību.

Izmantotie resursi:
www.izm.gov.lv