Futbols pret dambreti – turpinās darbs pie prioritāro sporta veidu noteikšanas
Oktobrī plašu rezonansi – lielākoties negatīvu – izsauca Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publicētā informācija par prioritāro sporta veida sadalījumu, kur Top10 iekļuva arī dambrete un sporta dejas. Savukārt ārpus tā palika masveidīgais futbols, bet tautas sportā iecienītajai riteņbraukšanai vieta atradās vien piektajā desmitā. IZM sporta departamenta direktors Edgars Severs sarunā ar portālu Sportacentrs.com gan uzreiz norāda, ka tabulas šobrīd ir tikai informatīvam nolūkam un piedāvājums vēl tiks uzlabots, turklāt sākti pirmie darbi pie pētījuma, kam vajadzētu sniegt ārēju ekspertīzi un pilnveidot kritērijus.
IZM radītajā Latvijas sporta veidu rangā virsotnē atrodas basketbols, volejbols, vieglatlētika, florbols un hokejs, bet šim pieciniekam seko dambrete, sporta dejas, vingrošana, peldēšana un brīvā cīņa. Uzreiz aiz desmitnieka savukārt ir Latvijā gana populārie teniss, handbols un futbols. Ja šāda sadale tiktu apstiprināta jau šobrīd, tad šie sporta veidi no valsts neiegūtu tik lielu atbalstu kā dambretisti un dejotāji. Par laimi – vai dažiem par skādi –, tabulai pašlaik ir tikai informatīva nozīme, jo atbildīgais darbs pie prioritāro sporta veidu noteikšanas turpinās.
"Šobrīd prioritāro sporta veidu jautājumā ir komats. IZM un tās sporta departaments ir sagatavojis priekšlikumu prioritāro sporta veidu noteikšanai, ar to saprotot atbalstu sporta veidam nevis individuālam sportistam. Esam definējuši astoņus kritērijus – sasniegumi, masveidība, jauniešu sports, pieejamība, vienlīdzība, nākotnes potenciāls, sacensības Latvijā, rentabilitāte," skaidro Severs. Ministrijas izveidotajā sporta veidu rangā gan vērā ņemti tikai pieci no astoņiem kritērijiem. Lielākā nozīme bija sasniegumiem un masveidībai (katram pa 30%), kam sekoja jauniešu sports (20%), pieejamība (15%) un vienlīdzība (5%).
"Modelējām matemātiski, kā tas izskatās, ja šāda veida pieeju attiecinātu uz sporta veidiem. Ir arī sakarīgas lietas, piemēram, basketbols vasaras sporta veidiem un hokejs – ziemai. No neolimpiskajiem sporta veidiem tas ir florbols, bet no individuālajiem – vieglatlētika, kamēr starp neolimpiskajiem parādās šahs un dambrete. Tieši par šiem uzdoti visvairāk jautājumu. Mēs šobrīd gan skatāmies nevis uz rezultātu, bet gan uz kritēriju elementiem," uzsver Severs.
Jautājumi arī pašiem
Severs neslēpj, ka provizoriskie rezultāti arī ministrijā un darba grupā radījuši daudz jautājumu arī pašiem. Neizpratnē bija arī sporta sabiedrība, taču tā pēc jūlijā notikušās darba sēdes ieņēma kūtru pozīciju. "Pēc pēdējās darba grupas sēdes, kas bija vasaras vidū, izsūtījām visu sporta organizāciju pārstāvjiem, kuri bija deleģēti šajā darba grupā, dokumentāciju un lūdzām mēneša laikā sniegt savu redzējumu. Diemžēl atsaucība bija pilnīgi nekāda."
Sporta organizācijas varēja nākt klajā ar saviem ierosinājumiem prioritāro sporta veidu noteikšanā, taču klusēja. Lielāka ažiotāža sākās brīdī, kad, pateicoties Latvijas Televīzijas raidījumam "Sporta studija", prioritāro sporta veidu noteikšanas kritērijus un to provizoriskos rezultātus ieraudzīja plašāka sabiedrība. Severs ir priecīgs, ka diskusijas sākušās vismaz tagad, un nekas vēl nav nokavēts.
Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas vadītajā darba grupā kompetentu cilvēku sporta nozares jautājumos netrūkst. Tajā ir Severs, vēl viens IZM pārstāvis Kristaps Reinfelds, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks sporta jautājumos Guntis Apīnis, Artūrs Balodis-Rozītis no Latvijas Sporta federāciju padomes, Līga Šulce no Finanšu ministrijas, Latvijas Paralimpiskās komitejas vadītāja Daiga Dadzīte un šīs organizācijas pārstāve Liene Apine, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra direktors Uģis Iskrovs, Raitis Keselis no Latvijas Olimpiskās komitejas (pēdējā sēdē piedalījās arī jaunais ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks), Lāsma Piķele no Veselības ministrijas, Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš, Guna Začeste no Aizsardzības ministrijas, Jānis Žīdenis no Sporta pedagoģijas akadēmijas, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs, Motosporta federācijas prezidents Mārtiņš Lazdovskis, Orientēšanās sporta federācijas vadītājs Dagnis Dubrovskis un Jānis Upenieks no premjera biroja, kurš iesaistīties, kad būs tālāka virzība, lai ir korelācija ar sporta padomes priekšsēdētāju Krišjāni Kariņu.
Lielākās galvassāpes raisa prestižs
Severs gan vērš uzmanību, ka darba grupa nav tikai prioritāro sporta veidu noteikšanai. Tā tika izveidota pagājušā gada rudenī un darbojas ar sporta nozares stratēģiskiem lēmumiem. Darba grupa ir iesaistīta gan sporta politikas pamatnostādņu, gan sporta finansēšanas un pārvaldības modeļa jautājumos.
"Nākamais darbs ir ar "svariem" – cik lielu nozīmi šajā sistēmā dot sasniegumiem, masveidībai, jauniešu skaitam, kas nodarbojas ar šo sporta veidu. Šeit jau parādās profesionālas diskusijas, jo ir sporta veidi, kur ir ļoti augsti sasniegumi un pat olimpiskās medaļas, bet nav masveidības, piemēram, bobslejs, skeletons, kamanas. Tie ir tikai piemēri, taču tajos, par spīti lielajiem sasniegumiem, objektīvu iemeslu dēļ masveidība nevar būt," atzīmē Severs. "Otra lieta ir par sacensību prestižu. Skaidrs, ka starp kamanu suņu sportu un futbolu ir ļoti liela atšķirība, un sākotnējā doma bija piemērot kritēriju "prestižs", taču pēc tam to kritizēja un norādīja, ka tas ir jāskatās kontekstā ar sasniegumiem. Līdz ar to mūsu pilnveidotajā versijā prestižs tiek skatīts kontekstā ar sasniegumiem. Proti, cik sportista sasniegums ir prestižs un cik prestižā sporta veidā tas sasniegts. Tas maina visu izkārtojumu, jo futbolā mums vispār nav sasniegumu, tāpēc tas automātiski nemaz netiek pie prestiža vērtējuma. Savukārt sporta veids, kuram ir sasniegumi, bet ir mazāk prestižs, tik un tā paceļas augstāk par futbolu. Arī šajā situācijā rodas iebildes, un sistēmu sauc par greizu."
Ministrijā nupat noslēdzies iepirkums "Sporta finansēšanas modeļa pilnveide". Tajā par pieticīgo 9500 eiro summu uzvarējusi reklāmas aģentūra "VIA Media", kas saistīta ar iepriekš Latvijā veidoto sporta veidu topu. Uzņēmumam būs jāveic ārēja ekspertīze par esošo sistēmu prioritāro sporta veidu noteikšanā, kā arī jāsniedz priekšlikumi par kritērijiem.
Līdz 18. decembrim aģentūrai ir jāsniedz sākotnējais vērtējums, tad līdz 22. janvārim ir ekspertu ieteikumi modeļa pilnveidei, bet līdz 26. februārim ir jābūt ieteikumiem attiecībā uz kritēriju "prestižs". Savukārt starplaikā, kad būs saņemti vērtējumi un ieteikumi no sporta sabiedrības, atkal tiks sasaukta darba grupa. "Ārējiem ekspertiem jāsniedz arī objektīvi priekšlikumi, kā novērtēt prestižu sasniegumu. Jo ir atšķirība – Aļona Ostapenko uzvar "French Open" vai kāds iegūst trešo vietu Pasaules kausa posmā kamanu suņu sacensībās."
Igaunija – atkal kā piemērs
"Skeletonā, bobslejā un kamaniņās netrūkst izcilu sportistu. Mēs viņus individuāli atbalstām, ja ir izpildīti augstu sasniegumu kritēriji. Ja sporta veids nav prioritāro sarakstā, tas nenozīmē, ka izcilības tajā nav vispār. Līdzīgi ir ar neolimpiskajiem sporta veidiem. Ja runājam par izcilību, ar ko, piemēram, Pauls Jonass vai Kaspars Stupelis ir sliktāki par kādu no mūsu olimpiskās vienības sportistu? Tikai ar to, ka viņam nav iespējas startēt olimpiskajās spēlēs? Arī olimpiskajā programmā ir disciplīnas, kurām pasaule seko līdzi vairāk un kurām mazāk," Severs vērš uzmanību, ka līdz šim Latvijā bijusi liela dalīšana olimpiskajos un neolimpiskajos sporta veidos. "Tas, mūsuprāt, nav pareizi. Fakts, ka esi olimpiskais sporta veids, nenozīmē tev jābūt būtiski augstākā kastā. Mums kastu sistēma, atvainojiet, nav. Jā, prioritāro sporta veidu noteikšanā vari iegūt papildus punktus, ja esi olimpiskajā sporta veidā un guvis tajā sasniegumus, bet tas nevar būt vienīgais kritērijs."
"Nerunājam par Jonasa vai Stupeļa individuālu atbalstu, bet gan tā sniegšanu Motosporta federācijai. Ja tā ir prioritāro sporta veidu tuvumā, tai būtu pietiekams finansējums, lai aizvestu Latvijas izlasi uz Nāciju kausu. Piemēram, pirms pāris gadiem Nāciju kauss bija ārpus Eiropas, un Latvija tajā nepiedalījās. Domāju, tas nav labi. Kad pie mums notiek motorsporta sacensības, tajās tomēr iesaistās daudz cilvēku," pauž Severs.
Atgriežoties pie tādiem sporta veidiem kā dambrete un sporta dejas, Severs salīdzinājumu meklē Igaunijā, kur uz līdzīgiem principiem kā Latvijas Olimpiskā vienība izveidota "Team Estonia" un tajā iekļauti tādi sporta veidi kā šahs, orientēšanās un arī sporta dejas. Viņš arī vērš uzmanību uz interneta sociālo tīklu lielo nozīmi mūsdienu sabiedrībā, un bieži tieši motosporta pārstāvji ir ar lielu sekotāju skaitu. "Piemēram, viens Jonasa ieraksts, ka sportot ir forši un jābūt kustīgiem, uzreiz sniedz pievienoto vērtību sporta veidam un visai nozarei. Sportisti ir mūsu vēstneši, tam ir sasaiste ar Latvijas ārējo tēlu."
Nākamie gadi sportam valsts līmenī gan būs uzaicinoši. Jau 2021. gada valsts budžeta projektā sporta nozarei bija samazinājums par 2,8 miljoniem eiro. Valdība oktobrī gan atbalstīja IZM iekšējo pārdali, lai šo deficītu mazinātu, bet tikai uz nākamo gadu. Līdz ar to 2022. gada sporta budžetam ir mīnus 2,8 miljoni eiro, ja salīdzinot ar šo gadu. "Būs jautājums par papildus finansējumu prioritārajiem sporta veidiem, bet vienlaikus mums jārunā par esošās sistēmas efektīvāku darbību, jo šobrīd katra federācija, kas ir atzīta Latvijas Sporta federāciju padomē, saņem kaut nelielu finansējumu gan par sasniegumiem, gan par masveidību. Vai tā vajag – tas ir jautājums."
Prioritāro sporta veidu sadalījums (darba variants)
Vieta | Sporta veids | Punkti |
---|---|---|
1. | Basketbols | 94.59 |
2. | Volejbols | 91.76 |
3. | Vieglatlētika | 86.55 |
4. | Florbols | 86.35 |
5. | Hokejs | 79.17 |
6. | Dambrete | 75.06 |
7. | Sporta dejas | 74.62 |
8. | Vingrošana | 71.18 |
9. | Peldēšana | 69.31 |
10. | Brīvā cīņa | 68.97 |
11. | Teniss | 68.9 |
12. | Handbols | 68.54 |
13. | Futbols | 68.33 |
14. | Karatē | 67.86 |
15. | Šahs | 67.3 |
16. | Džudo | 60.59 |
17. | Bokss | 60.28 |
18. | Taekvondo | 58.16 |
19. | Pauerliftings | 56.52 |
20. | Aerosports | 50.72 |
21. | Kanoe/smaiļošana | 49.6 |
22. | Orientēšanās | 47.64 |
23. | Loka šaušana | 42.4 |
24. | Pludmales volejbols | 42.23 |
25. | Galda teniss | 41.45 |
26. | 3x3 basketbols | 40.39 |
27. | Ielu vingrošana | 39.78 |
28. | Alpīnisms | 39.13 |
29. | Motosports | 38.89 |
30. | Bodibildings | 38.49 |
31. | Slēpošana | 38.03 |
32. | Slidošana | 36.89 |
33. | Kikbokss | 36.51 |
34. | Šaušana | 34.38 |
35. | Armrestlings | 33.95 |
36. | Badmintons | 33.63 |
37. | Bobslejs/skeletons | 31.79 |
38. | Ūdens motosports | 30.84 |
39. | Makšķerēšana | 30.68 |
40. | Zēģelēšana | 30.02 |
41. | Kamanu suņu sports | 28.5 |
42. | Riteņbraukšana | 28.07 |
43. | Kamaniņu sports | 26.28 |
44. | Novuss | 23.4 |
45. | Kērlings | 23.2 |
46. | Svarcelšana | 23.05 |
47. | Autosports | 22.18 |
48. | Lakross | 21.57 |
49. | Biatlons | 20.91 |
50. | Regbijs | 20.18 |
51. | Svarabumbu celšana | 19.43 |
52. | Inline hokejs | 19 |
53. | Airēšana | 18.97 |
54. | Jāšana | 18.73 |
55. | Frisbijs | 18.07 |
56. | Biljards | 17.14 |
57. | Paukošana | 16.87 |
58. | Krosmintons | 16.15 |
59. | Skrituļslidošana | 15.45 |
60. | Ūdenspolo | 14.78 |
61. | Sambo | 14.1 |
62. | U-šu sports | 13.89 |
63. | Triatlons | 13.78 |
64. | Modernā pieccīņa | 13.16 |
65. | Skvošs | 12.98 |
66. | Muay Thai | 12.55 |
[+] [-]
Es saprotu, ka dažādība ir vajadzīga, bet ...
+4 [+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
Ko par miljonu var izdarīt florbols?
[+] [-]
Bet tajos kritērijos trūkst viens ļoti būtisks punkts - popularitāte pasaulē. Tiesa, jo mazāk populārs sports, jo vieglāk iegūt medaļas. Vnk jāsaprot, kādi ir uzstādītie mērķi
-4 [+] [-]
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Vai tu varētu to klubu nosaukt par pelnošu klubu?
-1 [+] [-]
Varu pat atklāt, jo izskatās, ka neko nezini par šo sporta veidu, mūsu makšķernieki sava sporta veida vidē, tai skaitā starp šī sporta veida līdzjutējiem, kotējas daudz augstāk nekā mūsu futbolisti savā sporta veida vidē. Viņus izglābj tikai tas, ka futbols kā sporta veids ir daudz populārāks un publicitāte daudz lielāka.
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
+8 [+] [-]
Tas pats makšķerēšanā. Dzeršana gumijas zābakos nav makšķerēšana Un, piemēram, 20kg karpas izvilkšana ir gana nogurdinošana pat diezgan uzkačātiem ļautiņiem.
P.S. Es nesaku, ka šiem ir jābūt prioritārajiem sporta veidiem, bet kādu sporta veidu tādēļ noniecināt, ka ne sūda par to nezini, nav smuki
[+] [-]
https://www.ownthepodium.org/en-CA/...
+2 [+] [-]
Jā. pasaulē simtiem miljoni jaunekļu un vīru pagalmos dauza futbola bumbu, bet tikai daži desmiti tūkstoši to dara profesionālā līmenī. Tieši tas pats, protams, ar daudz mazākiem cipariem, ir makšķerēšanas sportā. Tikai atšķirībā ir tajā, ka pro futbolam ir liela publicitāte, bet makšķernieku pro sportam nē.
Tikai cilvēki, kuri neko nezin, var iedomāties, ka pasaules līmeņa karpfishing vai samu var izvilkt bez labas fiziskās sagatavotības.
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
Tāpēc, ka tautas sports tā ir tautas veselība - tas ir ieguldījums, lai mazāk būtu pēc tam jātērē medicīnas sistēmas uzturēšanai. Tas par tautas sportu.
-1 [+] [-]
un otrs aspekts -vai makšķērēšana parastā ir vispār ir sports??
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
Vieglatlētiku, peldēšanu, prāta spēles atbalstu, jo ir pierādīti!
Nūjošanu, orientēšanos arī var atbalstīt!
[+] [-]
tautas sporti, prāta sporti, hobiju sporti ir jānodala
+1 [+] [-]
Man šķiet, ka te viena daļa nespēj nošķirt sportu, kurš notiek hobiju līmenī, no tā, kur mūsu sportisti, neatkarīgi no sporta veida, pārstāv mūsu valsti starptautiskos sportu forumos, un kuru nodrošināšana ir valsts funkcija. Pat ja tas ir veterānu sports.
+2 [+] [-]
[+] [-]
Cits stāsts ir par bērnu/jauniešu sportu - šeit primārajam aspektam būtu jābūt kvantitātei, cik daudz attiecīgais sporta veids, pasākums iesaista bērnus, jaunatni.
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Pieaugušais pats var nopelnīt hobijiem
+2 [+] [-]
[+] [-]
Ja mums simtiem vīru un sievas pagalmos un istabās dragā domino, vai zolīti, tad valstij tas ir jāatbalsta, vai nav jāatbalsta? Ja simtiem vīru un sievu pagalmos un istabas spēlē šahu, vai dambreti, bet tajā pašā laika viņi spēlē šīs spēles arī pilsētu un valsts mēroga turnīros, un kas valstij tagad jādara?
Tas viss nav tik vienkārši, jo situācijas ir daudz un dažādas.
Par bērnu sportu viss puslīdz skaidrs, un valstij un pašvaldībām ir jāatbalsta kaut vai tāpēc, lai mums būtu veselīgi cilvēki nākotnē.
+5 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
+ nepiedienīga uzvedība sabiedrībā varētu būt par iemeslu vismaz daļēji atmaksāt saņemto atpakaļk valsts budžetā.
[+] [-]
Es, protams, arī bieži domāju, ka dambreti un šahu diez vai būtu jāuzskata par nopietnu sportu, tomēr tas neizslēdz faktu, ka es apzinos to ka tie pasaules līmenī ir nopietni sporti. Diez vai Latvijā vel kāds sportists ir tā sagaidīts pēc pasaules čempiona titula izcīnīšanas, kā tas bija gadījumā ar Mihailu Tālu. Ja nu vienīgi to var salīdzināt ar LV basketbola izlases sagaidīšanu 1936. gadā, un hokeja izlases 2000. gadā.
Tāpat es zinu, ka ir Latvijā skolas, piemēram, Rucavā, kur šahs ir obligātais mācību priekšmets.