Futbols pret dambreti – turpinās darbs pie prioritāro sporta veidu noteikšanas
Oktobrī plašu rezonansi – lielākoties negatīvu – izsauca Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publicētā informācija par prioritāro sporta veida sadalījumu, kur Top10 iekļuva arī dambrete un sporta dejas. Savukārt ārpus tā palika masveidīgais futbols, bet tautas sportā iecienītajai riteņbraukšanai vieta atradās vien piektajā desmitā. IZM sporta departamenta direktors Edgars Severs sarunā ar portālu Sportacentrs.com gan uzreiz norāda, ka tabulas šobrīd ir tikai informatīvam nolūkam un piedāvājums vēl tiks uzlabots, turklāt sākti pirmie darbi pie pētījuma, kam vajadzētu sniegt ārēju ekspertīzi un pilnveidot kritērijus.
IZM radītajā Latvijas sporta veidu rangā virsotnē atrodas basketbols, volejbols, vieglatlētika, florbols un hokejs, bet šim pieciniekam seko dambrete, sporta dejas, vingrošana, peldēšana un brīvā cīņa. Uzreiz aiz desmitnieka savukārt ir Latvijā gana populārie teniss, handbols un futbols. Ja šāda sadale tiktu apstiprināta jau šobrīd, tad šie sporta veidi no valsts neiegūtu tik lielu atbalstu kā dambretisti un dejotāji. Par laimi – vai dažiem par skādi –, tabulai pašlaik ir tikai informatīva nozīme, jo atbildīgais darbs pie prioritāro sporta veidu noteikšanas turpinās.
"Šobrīd prioritāro sporta veidu jautājumā ir komats. IZM un tās sporta departaments ir sagatavojis priekšlikumu prioritāro sporta veidu noteikšanai, ar to saprotot atbalstu sporta veidam nevis individuālam sportistam. Esam definējuši astoņus kritērijus – sasniegumi, masveidība, jauniešu sports, pieejamība, vienlīdzība, nākotnes potenciāls, sacensības Latvijā, rentabilitāte," skaidro Severs. Ministrijas izveidotajā sporta veidu rangā gan vērā ņemti tikai pieci no astoņiem kritērijiem. Lielākā nozīme bija sasniegumiem un masveidībai (katram pa 30%), kam sekoja jauniešu sports (20%), pieejamība (15%) un vienlīdzība (5%).
"Modelējām matemātiski, kā tas izskatās, ja šāda veida pieeju attiecinātu uz sporta veidiem. Ir arī sakarīgas lietas, piemēram, basketbols vasaras sporta veidiem un hokejs – ziemai. No neolimpiskajiem sporta veidiem tas ir florbols, bet no individuālajiem – vieglatlētika, kamēr starp neolimpiskajiem parādās šahs un dambrete. Tieši par šiem uzdoti visvairāk jautājumu. Mēs šobrīd gan skatāmies nevis uz rezultātu, bet gan uz kritēriju elementiem," uzsver Severs.
Jautājumi arī pašiem
Severs neslēpj, ka provizoriskie rezultāti arī ministrijā un darba grupā radījuši daudz jautājumu arī pašiem. Neizpratnē bija arī sporta sabiedrība, taču tā pēc jūlijā notikušās darba sēdes ieņēma kūtru pozīciju. "Pēc pēdējās darba grupas sēdes, kas bija vasaras vidū, izsūtījām visu sporta organizāciju pārstāvjiem, kuri bija deleģēti šajā darba grupā, dokumentāciju un lūdzām mēneša laikā sniegt savu redzējumu. Diemžēl atsaucība bija pilnīgi nekāda."
Sporta organizācijas varēja nākt klajā ar saviem ierosinājumiem prioritāro sporta veidu noteikšanā, taču klusēja. Lielāka ažiotāža sākās brīdī, kad, pateicoties Latvijas Televīzijas raidījumam "Sporta studija", prioritāro sporta veidu noteikšanas kritērijus un to provizoriskos rezultātus ieraudzīja plašāka sabiedrība. Severs ir priecīgs, ka diskusijas sākušās vismaz tagad, un nekas vēl nav nokavēts.
Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas vadītajā darba grupā kompetentu cilvēku sporta nozares jautājumos netrūkst. Tajā ir Severs, vēl viens IZM pārstāvis Kristaps Reinfelds, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks sporta jautājumos Guntis Apīnis, Artūrs Balodis-Rozītis no Latvijas Sporta federāciju padomes, Līga Šulce no Finanšu ministrijas, Latvijas Paralimpiskās komitejas vadītāja Daiga Dadzīte un šīs organizācijas pārstāve Liene Apine, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra direktors Uģis Iskrovs, Raitis Keselis no Latvijas Olimpiskās komitejas (pēdējā sēdē piedalījās arī jaunais ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks), Lāsma Piķele no Veselības ministrijas, Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš, Guna Začeste no Aizsardzības ministrijas, Jānis Žīdenis no Sporta pedagoģijas akadēmijas, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs, Motosporta federācijas prezidents Mārtiņš Lazdovskis, Orientēšanās sporta federācijas vadītājs Dagnis Dubrovskis un Jānis Upenieks no premjera biroja, kurš iesaistīties, kad būs tālāka virzība, lai ir korelācija ar sporta padomes priekšsēdētāju Krišjāni Kariņu.
Lielākās galvassāpes raisa prestižs
Severs gan vērš uzmanību, ka darba grupa nav tikai prioritāro sporta veidu noteikšanai. Tā tika izveidota pagājušā gada rudenī un darbojas ar sporta nozares stratēģiskiem lēmumiem. Darba grupa ir iesaistīta gan sporta politikas pamatnostādņu, gan sporta finansēšanas un pārvaldības modeļa jautājumos.
"Nākamais darbs ir ar "svariem" – cik lielu nozīmi šajā sistēmā dot sasniegumiem, masveidībai, jauniešu skaitam, kas nodarbojas ar šo sporta veidu. Šeit jau parādās profesionālas diskusijas, jo ir sporta veidi, kur ir ļoti augsti sasniegumi un pat olimpiskās medaļas, bet nav masveidības, piemēram, bobslejs, skeletons, kamanas. Tie ir tikai piemēri, taču tajos, par spīti lielajiem sasniegumiem, objektīvu iemeslu dēļ masveidība nevar būt," atzīmē Severs. "Otra lieta ir par sacensību prestižu. Skaidrs, ka starp kamanu suņu sportu un futbolu ir ļoti liela atšķirība, un sākotnējā doma bija piemērot kritēriju "prestižs", taču pēc tam to kritizēja un norādīja, ka tas ir jāskatās kontekstā ar sasniegumiem. Līdz ar to mūsu pilnveidotajā versijā prestižs tiek skatīts kontekstā ar sasniegumiem. Proti, cik sportista sasniegums ir prestižs un cik prestižā sporta veidā tas sasniegts. Tas maina visu izkārtojumu, jo futbolā mums vispār nav sasniegumu, tāpēc tas automātiski nemaz netiek pie prestiža vērtējuma. Savukārt sporta veids, kuram ir sasniegumi, bet ir mazāk prestižs, tik un tā paceļas augstāk par futbolu. Arī šajā situācijā rodas iebildes, un sistēmu sauc par greizu."
Ministrijā nupat noslēdzies iepirkums "Sporta finansēšanas modeļa pilnveide". Tajā par pieticīgo 9500 eiro summu uzvarējusi reklāmas aģentūra "VIA Media", kas saistīta ar iepriekš Latvijā veidoto sporta veidu topu. Uzņēmumam būs jāveic ārēja ekspertīze par esošo sistēmu prioritāro sporta veidu noteikšanā, kā arī jāsniedz priekšlikumi par kritērijiem.
Līdz 18. decembrim aģentūrai ir jāsniedz sākotnējais vērtējums, tad līdz 22. janvārim ir ekspertu ieteikumi modeļa pilnveidei, bet līdz 26. februārim ir jābūt ieteikumiem attiecībā uz kritēriju "prestižs". Savukārt starplaikā, kad būs saņemti vērtējumi un ieteikumi no sporta sabiedrības, atkal tiks sasaukta darba grupa. "Ārējiem ekspertiem jāsniedz arī objektīvi priekšlikumi, kā novērtēt prestižu sasniegumu. Jo ir atšķirība – Aļona Ostapenko uzvar "French Open" vai kāds iegūst trešo vietu Pasaules kausa posmā kamanu suņu sacensībās."
Igaunija – atkal kā piemērs
"Skeletonā, bobslejā un kamaniņās netrūkst izcilu sportistu. Mēs viņus individuāli atbalstām, ja ir izpildīti augstu sasniegumu kritēriji. Ja sporta veids nav prioritāro sarakstā, tas nenozīmē, ka izcilības tajā nav vispār. Līdzīgi ir ar neolimpiskajiem sporta veidiem. Ja runājam par izcilību, ar ko, piemēram, Pauls Jonass vai Kaspars Stupelis ir sliktāki par kādu no mūsu olimpiskās vienības sportistu? Tikai ar to, ka viņam nav iespējas startēt olimpiskajās spēlēs? Arī olimpiskajā programmā ir disciplīnas, kurām pasaule seko līdzi vairāk un kurām mazāk," Severs vērš uzmanību, ka līdz šim Latvijā bijusi liela dalīšana olimpiskajos un neolimpiskajos sporta veidos. "Tas, mūsuprāt, nav pareizi. Fakts, ka esi olimpiskais sporta veids, nenozīmē tev jābūt būtiski augstākā kastā. Mums kastu sistēma, atvainojiet, nav. Jā, prioritāro sporta veidu noteikšanā vari iegūt papildus punktus, ja esi olimpiskajā sporta veidā un guvis tajā sasniegumus, bet tas nevar būt vienīgais kritērijs."
"Nerunājam par Jonasa vai Stupeļa individuālu atbalstu, bet gan tā sniegšanu Motosporta federācijai. Ja tā ir prioritāro sporta veidu tuvumā, tai būtu pietiekams finansējums, lai aizvestu Latvijas izlasi uz Nāciju kausu. Piemēram, pirms pāris gadiem Nāciju kauss bija ārpus Eiropas, un Latvija tajā nepiedalījās. Domāju, tas nav labi. Kad pie mums notiek motorsporta sacensības, tajās tomēr iesaistās daudz cilvēku," pauž Severs.
Atgriežoties pie tādiem sporta veidiem kā dambrete un sporta dejas, Severs salīdzinājumu meklē Igaunijā, kur uz līdzīgiem principiem kā Latvijas Olimpiskā vienība izveidota "Team Estonia" un tajā iekļauti tādi sporta veidi kā šahs, orientēšanās un arī sporta dejas. Viņš arī vērš uzmanību uz interneta sociālo tīklu lielo nozīmi mūsdienu sabiedrībā, un bieži tieši motosporta pārstāvji ir ar lielu sekotāju skaitu. "Piemēram, viens Jonasa ieraksts, ka sportot ir forši un jābūt kustīgiem, uzreiz sniedz pievienoto vērtību sporta veidam un visai nozarei. Sportisti ir mūsu vēstneši, tam ir sasaiste ar Latvijas ārējo tēlu."
Nākamie gadi sportam valsts līmenī gan būs uzaicinoši. Jau 2021. gada valsts budžeta projektā sporta nozarei bija samazinājums par 2,8 miljoniem eiro. Valdība oktobrī gan atbalstīja IZM iekšējo pārdali, lai šo deficītu mazinātu, bet tikai uz nākamo gadu. Līdz ar to 2022. gada sporta budžetam ir mīnus 2,8 miljoni eiro, ja salīdzinot ar šo gadu. "Būs jautājums par papildus finansējumu prioritārajiem sporta veidiem, bet vienlaikus mums jārunā par esošās sistēmas efektīvāku darbību, jo šobrīd katra federācija, kas ir atzīta Latvijas Sporta federāciju padomē, saņem kaut nelielu finansējumu gan par sasniegumiem, gan par masveidību. Vai tā vajag – tas ir jautājums."
Prioritāro sporta veidu sadalījums (darba variants)
Vieta | Sporta veids | Punkti |
---|---|---|
1. | Basketbols | 94.59 |
2. | Volejbols | 91.76 |
3. | Vieglatlētika | 86.55 |
4. | Florbols | 86.35 |
5. | Hokejs | 79.17 |
6. | Dambrete | 75.06 |
7. | Sporta dejas | 74.62 |
8. | Vingrošana | 71.18 |
9. | Peldēšana | 69.31 |
10. | Brīvā cīņa | 68.97 |
11. | Teniss | 68.9 |
12. | Handbols | 68.54 |
13. | Futbols | 68.33 |
14. | Karatē | 67.86 |
15. | Šahs | 67.3 |
16. | Džudo | 60.59 |
17. | Bokss | 60.28 |
18. | Taekvondo | 58.16 |
19. | Pauerliftings | 56.52 |
20. | Aerosports | 50.72 |
21. | Kanoe/smaiļošana | 49.6 |
22. | Orientēšanās | 47.64 |
23. | Loka šaušana | 42.4 |
24. | Pludmales volejbols | 42.23 |
25. | Galda teniss | 41.45 |
26. | 3x3 basketbols | 40.39 |
27. | Ielu vingrošana | 39.78 |
28. | Alpīnisms | 39.13 |
29. | Motosports | 38.89 |
30. | Bodibildings | 38.49 |
31. | Slēpošana | 38.03 |
32. | Slidošana | 36.89 |
33. | Kikbokss | 36.51 |
34. | Šaušana | 34.38 |
35. | Armrestlings | 33.95 |
36. | Badmintons | 33.63 |
37. | Bobslejs/skeletons | 31.79 |
38. | Ūdens motosports | 30.84 |
39. | Makšķerēšana | 30.68 |
40. | Zēģelēšana | 30.02 |
41. | Kamanu suņu sports | 28.5 |
42. | Riteņbraukšana | 28.07 |
43. | Kamaniņu sports | 26.28 |
44. | Novuss | 23.4 |
45. | Kērlings | 23.2 |
46. | Svarcelšana | 23.05 |
47. | Autosports | 22.18 |
48. | Lakross | 21.57 |
49. | Biatlons | 20.91 |
50. | Regbijs | 20.18 |
51. | Svarabumbu celšana | 19.43 |
52. | Inline hokejs | 19 |
53. | Airēšana | 18.97 |
54. | Jāšana | 18.73 |
55. | Frisbijs | 18.07 |
56. | Biljards | 17.14 |
57. | Paukošana | 16.87 |
58. | Krosmintons | 16.15 |
59. | Skrituļslidošana | 15.45 |
60. | Ūdenspolo | 14.78 |
61. | Sambo | 14.1 |
62. | U-šu sports | 13.89 |
63. | Triatlons | 13.78 |
64. | Modernā pieccīņa | 13.16 |
65. | Skvošs | 12.98 |
66. | Muay Thai | 12.55 |
[+] [-]
Ne tikai sportistus ar ovācijām sagaida - tie var būt arī, piemēram, mākslinieki.
-1 [+] [-]
Un ne jau es lobēju, lai šis pasākums tiktu iekļauts OS programmā.
Olimpisko spēļu programmā grib iekļaut šahu
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Savukārt, par to vai šahs ir sports. Pareizi abrags saka - prāta spēles, taču tajā pašā laikā, tur ir ļoti nopietna daļa no tā, ko prasa jebkura sportisko sacensību definīcija - konkurence, cīņa par rezultātu utt. Un, kā cilvēks, kam ir pieredze šaha turnīros - tā arī nav nemaz tik maza slodze. Protams, šahistam nevajag tādu fizisko kā hokejistam, futbolistam, nemaz nerunājot par bobsleja stūmēju vai svarcēlāju, taču sportists nevar būt resns mūžam sēdošs sliņķis, kuram nav nekādas fiziskās aktivitātes, jo bez fiziskā ar laiku pārstās strādāt arī smadzenes. Līdz ar to šahs, dambrete un citi prāta sporti arī jāņem vērā vienkārsi nevajadzētu tos jaukt kopā ar tiem pāsiem futboliem, basketiem, bet nodalīt atsevišķi. Līdzīgi kā jau ar labi aprakstīto makšķerēšanu un tamlīdzīgām lietam - daļai, ta pati makšķerēšana ir relakss ar vai bez alkohola un bez nopietna mērķa, citiem tas ir reāls sports un iztika.
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Latvijā lielākās ietekmeles to nevar savākt
[+] [-]
Tas bija pirms demobilizācijas.
+1 [+] [-]
Īsi sakot - 1 nu jau ex-sportistes "panākumi" soc. tīklos automātiski nenozīmē, ka viņas sporta veids ir super populārs pasaulē.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
no zilām debesīm
+3 [+] [-]
[+] [-]
Kāds izdomāja to devīzi, tagad visi atkārto...
[+] [-]
Lielajam sportam pēc kādiem kritērijiem būtu loģiski valsts naudu dalīt? Pēc (varbūt potenciālās) valsts vārda nešanas pasaulē. Un šajā rādītājā OS vispār ne ar ko nav priekšā nevienam.
-2 [+] [-]
Nu piemēram skeletons un bobslejs ir nenoliedzami ļoti dārgi sporta veidi kuros praktiski neko atpelnīt nevar (nav komercsacensības kurās sportisti var ko nopelnīt no organizatoriem) .. + sporta veidi kuros ir ļoti šaurs sportistu loks un attiecīgi var secināt arī konkurence.
Bet taipašā laikā kautvai pieminētā trīscīņa .. Vēl pirms pāris gadiem viens letiņš Eiropā dabū 2. vietu no visiem startējošajiem (nejaukt ar svara kategoriju - tas ir no pilnigi visam kategorijam) un pasaulē ja nemaldos 5. vieta un prēmiju vispār neiedod.. starpcitu pasaulē gana populāra un jau vairrākkārt ir uz izskatīšanu par tikšanu OS... paraidits ari sporta tv kanalos...
Par skeletona un bobsleja naudu liekas varētu uzturēt pie 5-10 citu sporta vederācijas
Nakosais solis kur avr op[timizet naudu ir izskirt sporta veidus kuros sportisti apsi gana ok nopelna ar startiem.. nererti teiskim paris tukstosi premija par labiem sasniegumiem sim sportiostam ir finansiali piliens juraa bet taipsa laika ir citu sporta veidu parstavji kuriem tie paris tukstosi butu visa gada budzets lai vispar varetu kautkur aizbraukt nostartet
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
2. disku golfs
3. zolīte
4. un , kur tad visi n-tie futboli? (pludmales, zāles utt)
varbūt, vēl kādus sporta veidus (reālus) vajag te ierakstīt?
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Nu piemeram orientieristi
speka triscina
...
sporta veidi kuri noteikti nav dargi bet gana zianmi un populari un ir ari mums asvi sportisti kuri cinas par augstam vietam
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-3 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Kā arī, atceroties pēdējās sporta veida karaļa izlases spēles, drīzāk jāsaka, ka "karalis mums ir kails".
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Kāpēc nevar otrādi - lai federācijas iesniedz attīstības plānus un mērķus nākamajiem 2-5-10-20 gadiem un tad, atkarībā no šiem te plāniem un mērķiem arī nosakām prioritāros sporta veidus (ārpus vieglatlētikas, kas uzskatāma par pašu, pašu prioritārāko, jo ir kā pamats pilnīgi visiem sporta veidiem, ieskaitot dambareti un makšķerēšanu) pēc to prestiža pasaulē un/vai mūsu spējām iegūt PČ vai EČ titulus. Te arī parādīsies masveidība, jo tie, kas šobrīd ir masveidīgākie, viņiem būs lielāka iespēja izaudzēt čempionus(piemēram, sporta dejās), nekā tiem, kas šobrīd vēl grasās sākt (teiksim, loka šaušanā)
Pēc 2 gadiem tiek vērtēti īsa termiņa mērķu izpilde un finansējums tiek pārdalīts citiem, ja mērķu izpilde ir nožēlojama (piemēram, loka šaušanas federācija tuvāko 2 gadu laikā caur šaušanas klubiem plāno piesaistīt 200 jaunus sportistus un ievieš Latvijas čempionātu klubiem, taču no tā nekas nav sanācis, tad nafig šādai federācijai vispār dot naudu)