Riteņbraukšanas federācija: ''Valsts atbalsta nepārtrauktība ir svarīga''

Noritot valsts finansējuma modeļa maiņai, Latvijas sporta veidu federācijas līdz šim nav saņēmušas šogad tām paredzēto valsts finansējumu, sporta nozarei olimpiskā gada sākumā nonākot krīzes situācijā, kuru visskaudrāk izjūt individuālie sportisti, ceturtdien sarunā ar aģentūru LETA atzina Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Jānis Buks.

Riteņbraukšanā, kuras sportisti par ceļazīmēm cīnās četros sporta veidos, šobrīd šī problēma ir aktuāla BMX riteņbraucējām Veronikai Monikai Stūriškai un Vinetai Pētersonei, kuras Jaunzēlandē gatavojas Pasaules kausa pirmajiem posmiem.

"Ir pašu iekrājumi no iepriekšējiem gadiem, taču federācijai šajā brīdī vēl nav iespējams viņām piepalīdzēt, jo licenču reģistrācijas ir pašā sākumā un vēl nav pašu ienākumu. Šāda situācija ir katru gadu. Tomēr sportistiem, kas cenšas kvalificēties olimpiskajām spēlēm, būtu svarīgi, lai ir nepārtrauktība," stāstīja Markss.

LRF ģenerālsekretārs arī pauda cerību, ka februārī Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportisti saņems savus pabalstus, kā arī finansējumu treniņu un sacensību darbam, lai viņi var pildīt savu uzdevumu - kvalificēties olimpiskajām spēlēm.

"Jo ilgāk būs kavēšanās, jo vairāk sportisti tiks skarti, kā arī federācijai būs grūtāk pastāvēt, jo jāmaksā nodokļi, biroja īre un ir citas izmaksas," piebilda Markss.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) intervijā Latvijas Radio teica, ka Buka paustās bažas par to, ka sportisti vēl nav saņēmuši valsts finansējumu šim gadam, ir pārspīlētas, jo līgumi gadu no gada tiek pārslēgti vienā laikā, un jau drīzumā nauda tiks pārskaitīta. Uz ministres izteikumiem publiski sociālās tīklošanās vietnē "X" atbildēja Latvijas vadošais šosejas riteņbraucējs un LOK Atlētu komisijas pārstāvis Toms Skujiņš, kurš uzsvēra, ka vairāki sportisti jau ir nometnēs, kas netiek finansētas no valsts.

"Neticu, ka rīt, labi ja līdz februāra vidum, sportisti saņems finansējumu, lai šādas nometnes segtu. Ir olimpiskais gads, šis ir svarīgi. Katra mazā detaļa šogad ir no svara. Tas, ka iepriekšējos gadus, naudai ejot caur LOK, sportistiem dažreiz arī bija jāgaida, nav attaisnojums, ka, sistēmu kārtojot, šis netika atrisināts," raksta Skujiņš.

LETA jau ziņoja, ka pusgadu pēc stāšanās amatā to janvāra beigās atstāja IZM Sporta departamentu vadītājs Vladimirs Šteinbergs. Viņa aiziešanas iemeslus ne pats, ne IZM sīkāk nepaskaidroja. Šteinbergs vien piebilda, ka sadarbība nav bijusi "abpusēji apmierinoša".

Vienlaikus viņš sarunā ar aģentūru LETA pozitīvi vērtēja šajā laika posmā paveikto, tostarp izceļot nupat apstiprināto naudas sadales kārtību sporta organizācijām.

Šteinbergs IZM Sporta departamenta vadītāja amatā stājās 2023.gada jūlijā. Pēc viņa stāšanās amatā tika runāts par iespējamiem reputācijas riskiem, taču IZM tādus nesaskatīja.

Šteinbergam tika noteikts pārbaudes laiks, kura laikā IZM prasīja "profesionālu pārvaldību". Pats Šteinbergs apņēmās īstenot Sporta politikas pamatnostādnēs līdz 2027.gadam noteiktos uzdevumus, "lai tie nodrošinātu gan īstermiņa pozitīvu efektu, gan kļūtu par pamatu stabilai sporta nozares attīstībai ilgtermiņā".

Sporta departamenta vadītāja amats bija vakants kopš 2023.gada marta, kad to pameta ilggadējais departamenta vadītājs Edgars Severs.

"Līgumi tūlīt būs gatavi"
Ir februāris. Vairāki sportisti jau ir nometnēs, kurās valsts finansējums nav. Neticu, ka rīt(labi ja līdz februāra vidum) sportisti saņems finansējumu, lai šādas nometnes segtu. Ir Olimpiskais gads, šis ir svarīgi. Katra "mazā" detaļa šogad ir no svara https://t.co/BBrHc8aLvS

— Toms Skujiņš (@Tomashuuns) February 2, 2024

Izmantotie resursi:
LETA