Nākamais solis – UFC vai PFL virsotne. Čižovs par karjeras lielāko cīņu un nākotni

Latvijas cīkstoņa izcīnītā uzvara nozīmē dalību PFL pasaules līmeņa cīņās, kur turnīra formātu beidzot nomainījusi skatītājiem saprotamāka ranga sistēma, kas pielīdzināma UFC.

Čižovs šogad PFL oktagonā tika pie trīs uzvarām, pieveicot Marku Īvenu (nokauts), Klaudio Pačellu (tiesnešu lēmums) un jau pieminēto Hjūzu.

Cīkstonis sarunā pastāstīja par gatavošanos karjeras lielākajai cīņai, nākamajiem soļiem karjerā un iespējām jau nākamgad vilkt rokās UFC cimdus.

Zinu, ka esi savu cīņu lielākais kritiķis, bet PFL Eiropas čempiona titulcīņu pret Konoru Hjūzu gribētos nosaukt par tavas karjeras labāko sniegumu. Vai tam piekrīti?
Grūti teikt. Man patika tas, ka pretim bija augsta līmeņa cīkstonis tieši stājā. Priecājos, ka spēju nokautēt ļoti augsta līmeņa straikeri. Jāpiekrīt, ka viens no labākajiem sniegumiem.

Pats karjeru sāku boksā. Interesanti, kad pretim ir cīkstonis ar ļoti augstu meistarību stājā. Tad varam paskatīties, kuram no mums spējas ir augstākā līmenī.

Kā atšķiras gatavošanās piecu raundu cīņai?
Vienreiz karjerā jau bija ieplānota piecu raundu cīņa. Tas bija, kad par čempiona titulu cīnījos Ukrainā (2021. gads). Toreiz uzvarēju ar pirmā raunda nokautu.

2025. gadā aizvadīju trīs cīņas, kuras lielā mērā bija pēc kārtas. Līdz ar to var teikt, ka šai cīņai gatavojos visu gadu. Darbs nekad neapstājas. Janvārī uzzināju, ka cīnīšos maijā. Tad arī sāku gatavoties. Pēc maija cīņas pāris nedēļas atpūtos un atgriezos pie darba, jo bija zināms, ka jācīnās septembrī. Pēc Pačellas cīņas atkal viena nedēļa atpūtas un 10 nedēļu nometne.

Turnīrā bija astoņu cīkstoņu izslēgšanas formāts. Par 90% biju pārliecināts, ka no otras ″zara″ puses finālā pretim nāks Hjūzs. Visu gadu dzīvoju ar domu, ka, visticamāk, būs jācīnās pret viņu.

Bija laiks sagatavoties un visu izanalizēt. Šoreiz rezultāts arī atspoguļo sagatavošanās procesa līmeni.

Tad var apgalvot, ka nometne Hjūza cīņai būtiski neatšķīrās no citām?
Ļoti lielu uzsvaru likām uz izturības un kardio treniņiem, jo piecu raundu cīņā ″benzīna bākai″ jābūt lielākai. Pirmo reizi dzīvē pirms trešā raunda vispār nejutu nogurumu. Biju gatavs tādā tempā cīnīties visus piecus raundus.

Sagatavošanās process bija ideāls. Pirms iepriekšējām cīņām braucām uz ārzemēm, bet šoreiz palikām Latvijā un pieaicinājām sparinga partnerus.

Kāpēc šāds lēmums?
Šeit tomēr ir mani treneri. Kad aizbrauc uz citu valsti, neviens ar tevi individuāli nestrādās, jo tu esi kārtējais čalis tajā sporta zālē. Šī bija titulcīņa ar ļoti augsta līmeņa pretinieku, līdz ar to bija nepieciešams, ka treneris, kurš skatījies un analizējis visas Hjūza cīņas, visas nometnes garumā man ir blakus.

Rīgā viss ir pieejams. Ja man kaut kas sāp, viens zvans un ārsts ir klāt. Rīgā visu varu atrisināt 15 minūšu laikā, bet ārzemēs viss nav tik vienkārši. Rīgā viss tika sakārtots tā, ka varēju atļauties domāt tikai par treniņiem un cīņu. Droši varu teikt, ka šī bija viena no labākajām nometnēm manā dzīvē, jo tās 10-11 nedēļas bija ļoti augstā līmenī. Esmu darbojies kopā ar UFC līmeņa džekiem. Viņi šādi strādā visu laiku.

Tad jau skola rokā arī nākamo cīņu nometnēm?
Vajag braukt arī ārpus Latvijas un iegūt jaunu pieredzi citur. Vislabākais laiks, kad braukt uz citām valstīm, ir brīdī, kad tev nav nākamās cīņas datuma. Tad var pasparingot ar jauniem džekiem, bet pēdējās 10 nedēļas pirms cīņas jāpavada Rīgā.

Tev ar slaveno Zviedrijas ″Allstars″ zāli vairs nav nekāda sakara?
Joprojām ir ļoti labas attiecības ar treneriem un cīkstoņiem, bet tur vairs netrenējos. Kļūstot pieredzes bagātāks, saprotu, kas man nepieciešams vairāk. Kaut kad tur noteikti aizbraukšu, bet cīņām vairs šajā zālē negatavojos.

Ja gatavotos Rīgā, pirms 2023. gada cīņas pret Džonu Mičelu būtu ticis svarā?
Man toreiz bija ceļgala trauma, kuras dēļ mēnesi pat normāli nespēju pastaigāt. Nebija arī īstā dietologa. Toreiz bija daudz dažādu nianšu, bet par to vairs nevēlos runāt, jo tie bija citi laiki.

Šī ceļgala trauma vēl liek par sevi manīt?
Nē, viss ir kārtībā. Ar mūsdienu medicīnu iespējams ″salabot″ visu, ja pareizi pieej rehabilitācijas procesam. Tā trauma arī nebija tik nopietna, ka vajadzētu satraukties par ilgtermiņa sekām.

Traumas mums ir visu laiku. Allaž jokoju, ka neatceros rītu, kad man kaut kas nesāpētu.

Cik ilgam laikam vajadzēja paiet, lai sagremotu faktu, izcīnīji PFL Eiropas čempiona titulu?
Cilvēkiem droši vien šķiet, ka tas ir liels sasniegums. Kad uzvarēju, protams, ļoti priecājos, jo tas bija trīs gadus ilgs ceļš ar daudz šķēršļiem. Tomēr jāatceras, ka tā ir Eiropas josta. Es gribu cīnīties augstākajā līmenī pasaulē. Es to nosauktu par vēl vienu pakāpienu pretim lielajam mērķim.

Vairāk priecājos par to, ka esmu audzis kā cilvēks. Kad sēdēju un analizēju notikušo, sapratu, ka lepojos ar to, kāds cilvēks tagad esmu.

Sapratu, ka dzīvē viss atnāk tikai brīdī, kad esi to gatavs paņemt. Šo jostu un naudu varēju vinnēt jau pirms diviem gadiem. Ja būtu uzvarējis toreiz, esmu 100% pārliecināts, ka ar tā laika prioritātēm un domām pazaudētu visu.

Zināju, ka izcīnīt titulu ir mans liktenis, jo šādās organizācijās netiek dotas pat otrās iespējas, bet es tiku pie trim. Vecīt, trīs iespējas... Tas ir liktenis.

Kad gada sākumā menedžeris pateica, ka būs vēl viena iespēja startēt Eiropas turnīrā, zināju, ka šogad uzvarēšu. Man šajā ″Grand Prix″ bija jātiekas arī ar trim stiprākajiem cīkstoņiem PFL Eiropas sastāvā. Nevienā no šīm cīņām nebiju favorīts.

Kas tieši tevi sagaida tālāk?
Zinu, ka vairs nebūs šī pasaules turnīra. Tagad būs ranga sistēma, līdzīgi kā UFC. Katrā divīzijā savs čempions ar top 15 rangu utt. Ar ″PFL Europe″ turnīru organizācija ielauzās Eiropas tirgū un tad to likvidēja.

Līdz šim čempions tu varēji būt tikai viena gada turnīrā. Piemēram, tu uzvari 2025. gada turnīrā, bet nākamo gadu nesāc kā čempions. Tagad tā vairs nav. Jaunais formāts paredz, ka čempiona jostu vari aizstāvēt kaut vai piecus gadus pēc kārtas.

Sanāk, ka tev jāgaida zvans no PFL?
Jā, jo man ar PFL šobrīd līguma nav. Šobrīd ar komandu diskutējam par nākamo soli. Varbūt tas būs PFL, varbūt arī UFC. Pāris nedēļas atvilkām elpu, jo nevajag arī visu sasteigt.

Es gribētu pāris cīņas aizvadīt ASV, lai audzētu savu atpazīstamību. Ja runājam par UFC, tad mūsdienās tur var tikt tikai pa ″Contender Series″ šova ceļu. Zinu, ka man ir viss nepieciešamais, lai tur tiktu. Man ir laba bilance (13-3) un arī kaut kāda līmeņa vārds Eiropā. Jāatceras, ka eiropieši PFL ir svarīgi. Man ir labs vecums (28 gadi) un, šķiet, ka arī normāli izskatos.

Ir visas iespējas tikt ″Contender Series″ šovā, bet uzvaras tajā negarantē vietu UFC. Iet cīnīties ″Contender Series″ ar 5+5 līgumu (5000 par dalību cīņā un 5000 par uzvaru), sadedzināt tiltus ar PFL un sēdēt bez cīņām līdz gada beigām arī nešķiet loģiski.

Kāds tad būtu perfektais scenārijs?
Dažas cīņas PFL organizācijā ASV, lai audzētu atpazīstamību tur. Jācīnās ASV, lai tur kāds tevi vispār zinātu. Tu Anglijā, Vācijā vai Francijā vari cīnīties kaut vai katru nedēļas nogali, bet ASV par tevi visiem būs absolūti vienalga.

Negribu arī baigi runāt par plāniem – kā būs, tā būs.

Kad mēs varētu gaidīt jaunumus?
Pagaidām neko nezinu. Ideāli būtu cīņu aizvadīt martā vai aprīlī. Mans menedžeris ar PFLdrīzumā sāks pārrunas. PFL kalendārā redzams, ka martā būs šovs Pitsburgā, bet aprīlī – Čikāgā. Ideālā scenārijā es cīnītos vienā no šiem šoviem.

Gribu cīnīties pavasarī. Kur? Kad? Par to tagad nav jēgas runāt.

Kur Aleksandrs Čižovs atrodas 2027. gada 6. janvārī?
UFC vai arī ļoti augstā pozīcijā PFL rangā, bet pavisam noteikti – ar atpazīstamību ASV. Centīsimies pacelt Latvijas karogu arī Amerikā.

PFL pirms dažiem gadiem no UFC pārvilināja Fransisu Nganū, kurš kopš tā laika vairāk cīņu aizvadījis boksa ringā nekā oktagonā. Tobrīd šķita, ka PFL ir milzu uzrāviens, bet tagad rodas iespaids, ka šī līkne vairs neiet uz augšu. Tā ir?
Nē! Tagad viss iet tikai un vienīgi uz augšu. Nganū laikam nav tik labas attiecības ar PFL. Nezinu, kāpēc viņš necīnās. Šķiet, ka pats Nganū nezina, ko grib.

Ja runājam par pašu PFL, viņiem viss ir kārtībā. Šad tad aprunājos ar džekiem, kas strādā PFL organizācijā, bet sūdzības neesmu dzirdējis. Ar naudu un arī cīkstoņu piesaisti viss ir kārtībā.

Redzēsim, ko nesīs jaunais formāts. Manuprāt, turnīrs nav domāts visiem. PFL tagad katrā cīņu šovā centīsies apkopot skaļus vārdus, jo turnīra sistēma tomēr ļoti ierobežo. Iedomāsimies, ka vienā ceturtdaļfināla pārī uzvar japāņu džeks, bet otrā – brazīlietis. Tagad sanāk, ka pusfinālā japānis cīnīsies pret brazīlieti. ASV nevienam šī cīņa neinteresēs. Jaunais formāts ļauj rīkot cīņas, kuras cilvēki vēlas redzēt.

Vēl viens aspekts noteikti ir ″Bellator″ iegāde. ″Bellator″ bija savi čempioni, bet PFL – savi. Neviens īsti nesaprata, kurš tad ir čempions. Čalis vinnē PFL turnīru, bet viņš neskaitās pasaules čempions, jo ″Bellator″ josta pieder Usmanam Nurmagomedovam. Bija baigais haoss, bet tagad viss ir sakārtots.

Kad PFL 2023. gadā iegādājās ″Bellator″, nebija uztraukums, ka ar milzīgu cīkstoņu pieplūdumu varētu sanākt zaudēt darbu?
Nē. Mēs ar komandu priecājāmies, ka būs daudz jaunu un labi zināmu cīkstoņu, ar kuriem cīnīties.

Nobeigumā vēlētos atgriezties pie treniņprocesa. Tā sauktajā brīvajā laikā, kas ir starp cīņu nometnēm, labāk ″asināt″ savus asākos ieročus, kas ir cīņa stājā, vai arī strādāt pie citiem elementiem?
Man treniņos patīk greplings, brīvā cīņa un džiudžitss. Šie elementi tiek trenēti 365 dienas gadā. Pēc cīņām kādu laiku varu nesparingot, bet reslingu un pārējos brīvās cīņas elementus trenēju visu laiku.

Tagad esmu pozīcijā, ka, piemēram, Nurmagomedova satikšana oktagonā jau var būt reāla. Man jābūt tam gatavam, tāpēc nevaru atļauties netrenēt cīņas elementus.

Karjeras sākumā reslings nebija mana stiprākā puse, tāpēc visu laiku uz to treniņos esmu licis uzsvaru. Cīņā man patīk stāvēt, bet treniņos – cīnīties pie būra vai zemē.

Vienīgais izņēmums bija decembra cīņa par jostu. Pirmo reizi pa ilgiem laikiem nometnē vairāk strādāju pie cīņas stājā, jo sapratām, ka Konors Hjūzs ir kikbokseris, kurš nekad neiet parterī. Viss atkarīgs no pretinieka, bet, kā jau minēju, kad cīņas datuma un pretinieka nav, tad treniņos dominē cīņa parterī un pie būra.

Ko novēlēt 2026. gadā?
Veselību. Vai tad sportistam ko citu vispār var novēlēt? Viss pārējais ir manās un komandas rokās.