Lavrinovičs: „Ja tiesnesis atļautu Rodrigo turpināt cīņu, viņam tā beigtos vēl ļaunāk”

Vai tiesa, ka cīņa ar Rodrigo Nzojibuku tev tika piedāvāta tikai piecas stundas pirms cīņu šova „Milžu cīņas 2” sākuma?

Precīzi neatceros cik laika bija palicis līdz pasākuma sākumam, taču brīdis, lai no ikdienas dzīves pārslēgtos uz šo cīņu bija ļoti īss.

Kāds bija iemesls kāpēc organizatori tik novēloti piedāvāja šo maču?

Cik man zināms, tad Rodrigo bija paredzēta cīņa ar kuldīdznieku Andreju Zozuļu, taču viņš dienu pirms cīņas bija guvis nopietnu savainojumu, bet par to organizatorus informējis tikai pasākuma dienā ap pusdienas laiku. Tā diemžēl mūsu sportā gadās, jo no traumām nav pasargāts neviens. Viņi meklēja Zozuļam aizvietotāju un piezvanīja man.

Ilgi domāji pirms piekriti šai cīņai vai tomēr cīņas piedāvājums nāca īstajā brīdī?

Nē, nedomāju ilgi. Principā tas bija spontāns lēmums. Man vienkārši bija tāda iekšējā sajūta, ka vajag piekrist un es piekritu. Neesmu īsti tajā labākajā formā, jo vēl joprojām rehabilitējos pēc savainojuma. Trenējos tikai pēdējās trīs nedēļas un treniņi tiek aizvadīti tādā saudzīgā režīmā. Taču aprunājoties ar savu tēvu Vladimiru Lavrinoviču, kas arī ir mans treneris, nolēmām piekrist.

Tu runā par to pašu savainojumu kā dēļ biji spiests atteikties no cīņas ar Jevgēņiju Aleksejevu, kurai bija jānotiek oktobrī „Arēnā Rīga”? Kas tas bija par savainojumu un cik nopietns?

Pirms gaidāmās cīņas ar Aleksejevu ilgi mocījos ar muguras sāpēm, taču īsti nezināju, kas man kaiš un tāpēc turpināju trenēties. Īsi pirms nozīmētā mača pārbaudēs atklājās, ka man ir mugurkaula trūce un es uzsāku rehabilitācijas posmu. Devos uz Olimpisko vienību, kur ar mani strādāja vadošais fizioterapeits Mareks Osovskis. Tā kā ar šo traumu pilnībā nevar izārstēt, viņš man ieteica kustēties un es to daru. Ik pa laikam mugura iesāpas, taču es cenšos sadzīvot ar sāpēm.

Ko pirms cīņas zināji par Rodrigo Nzojibuku?

Neko. Zināju tikai kā viņu sauc un, ka viņš ir par mani par kādiem desmit kilogramiem smagāks. Kopā ar savu tēvu, kurš bija atnācis pie manis ciemos, lai svinētu manas meitas dzimšanas dienu, internetā paskatījāmies viņa cīņas. Neko jau tā video skatīšanās nedeva, jo tāpat nebija laika, lai sagatavotos un izstrādātu cīņas stratēģiju. Vienkārši devos ringā un darīju visu, ko iepriekš biju iemācījies.

Tevi neuztrauca, ka Rodrigo par tevi ir stipri smagāks?

Nē. Karatē sacensībās esmu cīnījies arī ar sportistiem par trīsdesmit kilogramiem smagākiem. Svars šajā gadījumā nebija noteicošais. Vairāk koncentrējos uz cīņu, mazāk domāju par niansēm.

Cīņas sākumā tu uzskrēji uz sitiena un pirmo reizi karjerā atradies uz ringa dēļiem… Ko tu tajā brīdī domāji?

Tajā brīdī domāju kā ātrāk tikt uz kājām. Līdz piektajai sekundei man bija tumšs gar acīm, taču tad cēlos kājās, jo bija apziņa, ka nedrīkst pievilt savus skatītājus, kuri bija atnākuši vērot manu cīņu. Tas ir kjokušina gars - nepadoties.

Kad piecēlies, pēc tiesneša atļaujas turpināt cīņu tu izpildīji savu kroņa numuru spērienu ar kāju salto lēcienā, kas izrādījās precīzs… Tev bieži izdodas ar šo sitienu nokautēt?

Karatē sacensībās man šis sitiens vairakkārt palīdzējis izcīnīt uzvaru, taču K-1 cīņās šis sitiens man pirmo reizi sanāca tik precīzs. Pirms kāda laika cīņā ar krievu Aleksandru Stecurenko izdevās viņu aizķert, taču netrāpīju ar papēdi, bet gan ar kājas ikru, viņš tikai „nopeldēja” un ātri atguvās. Taču šoreiz viss sanāca kā pēc grāmatas.

Skatītāju domas dalījās – vieni uzskatīja, ka ringa tiesnesim vajadzēja melnādainajam sportistam atļaut cīnīties, taču daļa uzskata, ka tiesnesis visu izdarīja pareizi. Kā tev liekas, vajadzēja Rodrigo ļaut turpināt cīņu?

Tiesāšana ir tiesneša kompetence, mans pienākums ir cīnīties un klausīties tiesneša norādījumos. Taču es domāju, ja Nzojibukam atļautu cīnīties priekš viņa viss būtu daudz ļaunāk. Pēc sitiena viņš stipri „nopeldēja” un, ja būtu atļauts turpināt cīņu, es darītu visu iespējamo, lai viņš atkal atrastos uz ringa dēļiem. Teorētiski tiesnesis izdarīja visu pareizi, jo Rodrigo nespēja atgūties vēl vismaz minūti pēc nokdauna.

Kad plāno aizvadīt nākamo cīņu?

Ja nekas nemainīsies, tad nākamo cīņu aizvadīšu janvārī Saldū šovā „FREON: JFX fights 3”, kas būs iesildīšanās mačs pirms martā „Arēnā Rīga” notiekošā šova „TM Fighting Grand Prix 2014”.

Saldū tā būs titula cīņa vai parasts reitinga mačs?

Cik man zināms, tad ne Saldū, ne „Arēnā Rīga” nav ieplānotas titula cīņas. Vismaz organizatori pagaidām mani par to nav informējuši. Es pēc tituliem jau sen vairs neskrienu, jo uzskatu, ka man viņu ir pietiekami. Protams, ja kādreiz piedāvās aizvadīt cīņu par kādu Eiropas vai pasaules čempiona jostu – neatteikšos.

Izmantotie resursi:
"TM FIGHTING TEAM"