K. Atmats: "MMA Latvijā dažu gadu laikā nospiedīs boksu"

-Savulaik biji Latvijas čempions boksā. Kāpēc šim sporta veidam tika pielikts punkts?
-Tas notika pēc tam, kad iekļuvu avārijā, guvu savainojumus un nevarēju atļauties vairs saņemt nokautus. Punktu boksam pieliku veselības problēmu dēļ.

-Tev kā bijušajam bokserim jājautā, cik lielas izredzes, ka Latvija tiks pārstāvēta olimpisko spēļu boksa turnīrā 2012. gadā Londonā. Pēdējoreiz olimpiādē Latvijas bokseris bija 1996. gadā...
-(smejas) Vienīgais, ko es redzu un, kurš mērķtiecīgi iet uz to ir Nikolajs Grišuņins (Eiropas čempionāta bronzas medaļnieks 2008. gadā – aut), kas dzīvo un trenējas Itālijā. Kaut gan nē – vēl ir Mairis Briedis, kurš, kā saprotu, arī virzās uz šo mērķi.

-Kāpēc mums nav izdevies šajos gados izaudzināt nevienu bokseri olimpieti?
-Vienīgo iemeslu redzu finansējuma, jo nav nekāda atbalsta no valsts, kā rezultātā nekas nav arī attīstījies. [Lai būtu augsta līmeņa bokseri] vajadzīga liela nauda, bet boksam atbalsts ir minimāls... Perspektīvu puišu mums ir pietiekami daudz. Būtu atbalsts, būtu mēs sen jau bijuši visur.

-Kā tu vispār vērtē kopējo situāciju Latvijas amatieru un profesionālajā boksā?
-Uzskatu, ka ar to nodarbojas ne tikai naudas [profesionāļi], bet lielā mērā arī hobija dēļ, lai vispār būtu ko darīt. Bokss joprojām krīt, krīt un krīt. Arvien vairāk ienāk K-1 un MMA, kas, manuprāt, divu trīs gadu laikā nospiedīs boksu. Pirms četriem gadiem mums MMA nebija, kas cīnās, tagad pēc būtības cilvēki stāv jau rindā, grib cīnīties. Protams, visus ringā nevar palaist, tikai labākos. MMA un K-1 mums attīstās ļoti strauji.

-Kā nokļuvi Latvijas MMA izlases trenera amatā?
-Pavisam no sporta negribējās aiziet. Sākumā trenēju jaunos bokserus, bet ātri vien sapratu, ka ar boksu izsisties nevarēs, tāpēc nolēmu, ka jādara, kas nopietnāks. Iepazinos ar [MMA cīkstoni] Mārtiņu Egli, dalījāmies pieredzē un laika gaitā kļuvu arī par Latvijas izlases treneri (WFCA versijā – aut).

-Vai bija kādi atlases kritēriji pašreizējam izlases sastāvam, kas nesen cīnījās pret Krieviju?
-Latvijā ir tik sportistu, cik ir. Tika izvēlēti spēcīgākie un labākie starp tiem, kuri bija pieejami. Tas nebija optimālais sastāvs. Daudziem bija savainojumi, tai skaitā arī Mārtiņam Eglem, daži bija ārpus valsts, tāpēc nevarēja startēt. Vēl arī Konstantīns Gluhovs startēja K-1.

-Kāpēc Gluhovs deva priekšroku K-1 nevis MMA cīņai Latvijas izlases sastāvā?
-Tas bija izlemts jau agrāk menedžeru starpā. Pēdējā brīdī viņš jau vairs nevarēja atteikties vai kaut ko mainīt – līgums bija noslēgts un tā laušanas gadījumā nāktos maksāt soda naudu.

Kāpēc šogad neizdevās uzvarēt Latvijas - Krievijas MMA cīņā? Un kad mēs to varētu paveikt?
Tie bija spēcīgi cīkstoņi. Mēs jebkurā gadījumā, kaut arī zaudējām, esam tikai ieguvēji. Zinām, kas mums ir jāuzlabo, lai kļūtu labāki. Domāju, ka divi gadi ir pietiekams laiks, lai mēs tiktu vienā līmenī ar krieviem. Šogad mums pietrūka pieredzes, ko divu gadu laikā uzkrāsim. Revanša cīņa netiek izslēgta, pie tā, domāju, vēl tiks strādāts.

-Šobrīd tavā pārziņā ir tikai MMA cīkstoņi?
-Nē. MMA šobrīd trenējas ap 15 cilvēku, boksā ir vairāk – aptuveni 20. Treniņus esmu sadalījis pa dienām – ir dienas, kad nāk tikai bokseri un, kad tikai MMA cīkstoņi. Bokseru ir vairāk, jo ir tādi, kas sākumā sāk tikai ar boksu, bet pakāpeniski pāriet uz MMA. Vispirms cilvēks grib apskatīties, ko tas nozīmē, lai nav tā, kā runā apkārt, ka tas [MMA] ir tikai asiņains sports, kur sit pa galvu un tā tālāk... Viss jādara pakāpeniski, nevar uzreiz jaunajiem ļaut sist galvas un lauzt rokas.

-Vai ir tādi, kas sākumā pamēģina, bet tad saprot, ka tas nav domāts viņiem?
-Pārsvarā tie, kas atnāk, viņi zina uz kurieni nāk, pārliecināti par to, ko dara. Viņiem tas patīk, viņi turpina un turpinās. Tādu, kas atnāk, bet vēlāk met mieru, nav.

-Plašākai sabiedrībai tu esi zināms, kā Raivja Vidža treneris. Kas ir bijuši vai vēl ir starp taviem audzēkņiem?
-No zināmākajiem varu nosaukt Edgaru Skrīveri, Nikolaju Haustovu un Kalvi Gebaueru. Pirms tam bija arī Andrejs Zozuļa, kurš tagad ir aizbraucis uz Franciju un trenējas boksā.

-Kas ir tuvākajos plānos? Kādas sacensības līdzjutēji var sagaidīt?
-Tuvākās cīņas būs jau sestdien, kad "Faraonā" cīnīsies viens no maniem audzēkņiem Ingars Līdacis, kas ir trenējies kādus divus trīs mēnešus un grib izmēģināt spēkus "Semi Pro", kur sitienus pa galvu izdarīt nevar, tikai cīkstēties un lauzties. Atlikušais decembris un janvāris būs tukšie mēneši, februārī cīnīsies Edgars Skrīvers. Nākamā gada beigās atkal būs sacensības "Arēnā Rīga" – tad jau vairs tur nebūs rings, bet būris. Gada beigās taisām lielos mačos, lai, tā teikt, pieliktu teikumam treknu punktu. Par pēdējo pasākumu (13.11., Arēna Rīga, Latvija pret Krieviju – aut.) esmu dzirdējis tikai labas atsauksmes, tātad cilvēkiem tas ir paticis.