Briedis: ''Man jāaizstāv josta, lai pēc cīņas plīvotu Latvijas karogs''
Latvijas bokseris Mairis Briedis cīņas organizētāju ''Wasserman Boxing'' izplatītajā preses relīzē paudis prieku par boksa atgriešanos ''Arēnā Rīga'' un viņš vēlētos, lai pēc cīņas Arēnā plīvotu Latvijas karogs. Briedis nevar nenovērtēt Mannu, jo pretinieks ir cienījams bokseris.
Mairis Briedis 16. oktobrī ''Arēna Rīga'' aizvadīs pirmo cīņu ilgāk kā gada laikā, kad aizstāvēs IBF čempiona jostu pirmā smagā svara divīzijā pret vācieti Arturu Mannu. Manna treneris iepriekš pauda, ka 16. oktobrī Rīgā būs jauns IBF jostas īpašnieks, liekot manīt par sava padotā uzvaru.
''Wasserman Boxing'' preses relīzē Mairis Briedis atzina, ka ir priecīgs par cīņas norisi Rīgā: ''Zinu, ka cilvēki no visas Latvijas brauks mani atbalstīt un izbaudīs lielisku boksa vakaru ''Arēnā Rīga''. Esmu ļoti priecīgs atkal boksēt savu skatītāju priekšā.''
''Esmu lepns pārstāvēt savu valsti un cīnīties par savu tautu. Vienmēr izeju ringā ar domu izdarīt labāko darbu un nekad neizvēlos īsākos ceļus. Zinu, ka man jāaizstāv josta, lai pēc cīņas plīvotu Latvijas karogs,'' turpināja Latvijas labākais bokseris.
Arī šoreiz Briedis izrāda respektu savam cīņas pretiniekam, paužot, ka nevar kādu nenovērtēt: ''Mana iepriekšējā pieredze pierādījusi, ka cita nenovērtēšana nebeidzas labi. To vienmēr atcerēšos, tāpēc vienmēr izrādu cieņu pretiniekam.'' Briedis saprot, ka arī vācietis ir cienījams bokseris. ''Šis ir bokss un Manns nav viegls pretinieks. Mana komanda ir veikusi analītisko darbu un esam sapratuši, ka viņš ir labs pretinieks,'' Manna analīzi noslēdza Briedis.
Manns ir bijušais WBO "International" čempions šajā svara kategorijā un uzvarējis 17 no 18 cīņām savā profesionālajā karjerā, vienīgo zaudējumu ciešot pret Kevinu Lerenu 2019. gadā. Briedis pirms gada uzvarēja Supersērijā pirmā vieglā svara divīzijā un bija ar nodomu pārcelties uz smagsvariem, kas gan pagaidām nav realizējies.
+1 [+] [-]
Pieņemu, ka DaMarcus vēl tomēr ir gados ļoti jauns... kaut gan - ja cilvēka biogrāfijā ir fakts par sadarbošanos ar ākstu Artusu, tas, protams, ir aizdomīgi! )))
+1 [+] [-]
Tu esi lielāko daļu no viņiem redzējis?
Ne visus... bet lielāko daļu Tu otrreiz negribēsi redzēt. Viņi ir kapitālisma upuri - mācīties slinki zābaki.
Bet ne visi! Ne visi!
[+] [-]
Un jā ne visi ir slinki, ne visi negrib neko mācīties, darīt, utt. Bet jāsaprot - ja nav lielas naudas, tad bīda vairākums. Un vairākums ir tie ko tu noliec, ka slinkos. Cik daudz ir latviešu emigrantu, kam ir finansiālie resursi, lai reāli, taustāmi ietekmētu lv politisko situāciju? Man statistikas nav, taču drīzākais ļoti maz. Tā kā izcelt pāris procentus, kā labos, gudros un tos, kas nu tik noteiks dzīvi lv - garām. Turklāt, garam ir arī tas, ka lv dzīvi nosaka tie, kas dzīvo aiz robežas. Cilvēks, kas gadu, divus, trīs un vairāk neatrodas lv, vai atrodas te tikai atvaļinājumos uz savas ādas neizjūt savu lēmumu sekas.
-1 [+] [-]
Jā, tā bija, ka mediķi savus bērnus vai paziņu bērnus, strādājot Kara komisariāta medicīnas komisijā, varēja pabīdīt vienā, vai otrā virzienā. Tomēr no dienesta tas kopumā maz kurus paglāba, un maz bija tādu, kuru atteicās no dienesta. Ne par velti Padumjās savienības laikā sievietes greizi skatījās uz tādiem kuri nebija dienējuši, jo tad tika uzskatīts, ka dienēt nevar tikai garīgi, vai fiziski slimie.
[+] [-]
Tādi emigranti, ka tu un tev līdzīgie, man vienmēr ir bijuši demagogu un populistu lomā. Tie, kuri ārzemēs sevi pierādīja, kā labus uzņēmējus un gudrus cilvēkus uz Latviju nemaz tā nesteidzās savu laimi meklēt. Atbrauc pa retam ciemos, un vairāk nekā īpašu.
Labi! Apnikās man diskutēt ar tādu demagogu. Nevēlos, lai noved mani līdz savam stulbuma līmenim, un pēc tam sakauj ar sava stulbuma milzīgo pieredzi.