Liepiņš: "Kas grib, lai nāk un dara"

Aizvadītais gads bija viens veiksmīgākais Latvijas amatieru boksam, kopš esat federācijas prezidents. Likumsakarība vai nejaušība?
Jāuzsver, ka tas nav tikai prezidenta, bet visas federācijas darbs. Būtībā tas ir liels treneru ieguldījums to sportistu izaugsmē, kas nav aizgājuši no boksa, bet turpinājuši trenēties. Pērnā gada panākumi liecina, ka pieaugušo līmenī sāk parādīties sportisti, kas reāli starptautiskā līmenī var cīnīties par augstām vietām. Es gan ceru, ka mums būs vēl labāki gadi sportisko rezultātu ziņā.

Pērn Latvijas bokseri izcīnīja divas bronzas medaļas – Nikolajs Grišuņins Eiropas čempionātā, bet Dmitrijs Šostaks Pasaules kausā. Jums pašam tas bija negaidīti?
Pārsteigums bija abu uzaicinājums uz Pasaules kausa izcīņu, kur startē tikai labākie. Šostaks sevi parādīja ļoti labi. Grišuņins nostartēja tā, kā varēja nostartēt. Mēs zinām viņa līmeni, bet domāju, ka sava nozīme bija psiholoģiskajam faktoram – pieļauju, ka viņu ir ietekmējušas visas problēmas, kas bija apkārt viņam.

Šobrīd visās jomās valda krīze. Vai LBF jau tā diezgan niecīgais finansējums nav vēl vairāk samazināts?
Problēma ir tajā, ka mēs šogad neesam olimpiskajā vienībā. Paradoksāli, bet labie sasniegumi neatbilst kritērijiem (smaida). Jā, Grišuņins ir Eiropas čempionāta bronzas medaļnieks, bet LOV atbalsta nav sakarā ar pilsonības lietu. Viņš visu ir nokārtojis, taču pilsonību nav saņēmis vecu problēmu [ar likumu] dēļ. Savukārt pasaules kauss nav ierindots starp tām sacensībām, kurās sekmīgi nostartējot, iespējams iekļūt LOV sastāvā. Lai cik tas savādi nebūtu – rezultāti mums ir bijuši, taču sastāvā netiekam, lai gan iepriekš esam bijuši. Ja citiem arī ir krīze, tad mūs tā skar dubultā. Taču risināmi ir visi jautājumi, izeja ir jāmeklē.

Kāds ir LBF budžets? Cik sacensību sarīkošanai ar to pietiek?
Rīgas Dome piešķir mums naudu Rīgas atklātā čempionāta [Riga Open] rīkošanai, valsts piešķir nelielu summu.

[LBF ģenerālsekretārs Genādijs Glazkovs piebilst: Šobrīd mums nav neviena santīma. No Latvijas Sporta Federāciju padomes saņemsim 4324 latus. Pārējo summu veidos klubu un sponsoru nauda]

Vai pats esat nodarbojies ar boksu un kā nokļuvāt LBF prezidenta amatā? Kāda ir jūsu saikne ar boksu?
Formāli pāris reizes esmu nodarbojies. Katrā ziņā ringā esmu bijis (smaida). "Darba rezervēs" esmu trenējies, taču ļoti minimāli. Amatā nokļuvu, jo biju saistīts ar iekšlietu sistēmu. Savulaik, 2001. gadā, kļuvu par LBF izpilddirektoru, vajadzēja sakārtot daudzas dokumentācijas, bet 2003. gadā man sekoja piedāvājums kļūt par prezidentu, ko es pieņēmu. Pašam man boksa kluba nav. Cenšos būt objektīvs, mēģinu atrast kompromisu starp tiem, kuri nemāk to atrast un tiem, kuri negrib (smejas).

Pērn boksa sabiedrībā izgaismojās skandāls, kurā esošā LBF vadība tika kritizēta, taču nekas nemainījās – jūs pārliecinoši palikāt amatā. Kāds jūsuprāt bija opozicionāru mērķis, ņemot vērā, ka liela daļa LBF kritizētāju nemaz konferencē nepiedalījās?
Uzskatu, ka lielā mērā visa konflikta pamatā bija personiskie jautājumi un ambīcijas. Cilvēki ir pieraduši, ka viss viņiem ir jāielej mutē, viss jāsagatavo. Skandāls bija vairāk vērsts uz populismu. Ja būtu vēlējušies kaut ko kārtot un sakārtot, tad būtu nākuši un runājuši, bet nekad tas tā nav bijis. Attiecībā pret mani bijusi noraidoša attieksme, domāju – principa pēc. Viena no sāpīgākajām lietām, protams, ir tā, ka tagad nav papildus finansējums dažādām lietām. Tas ir labs iemesls, lai teiktu: "Nav naudas, federācija neko nedara". Ja opozicionāri grib kaut ko darīt, lai nāk un dara, neviens viņiem no neliedz, es neturos pie šī amata. Ja runājam tieši par Ritenieka kungu, tad manuprāt viņš nevar būt objektīvs, jo visu asociē ar saviem dēliem. Nevar šādā veidā kārtot lietas. Pastāv arī kaut kādi ētiskie jautājumi... Arī citiem ir dēli, arī viņi grib trenēties un startēt. Tā kā skandāls izvērtās, man nebija pieņemams.

Kā notikušais skandāls ietekmēja federācijas darbu?
Mums pārmeta daudzas lietas. Mājaslapa mums bija sagatavota jau sen, bet šis konflikts tikai paātrināja tās palaišanu. Skandāla rezultātā daudziem bija iespēja izteikt savu viedokli – gan mums, gan mūsu kritizētājiem. Šobrīd atmosfēras ziņā nekas būtiski nav mainījies. Tie cilvēki, kas gribējuši pateikt, ka viņi ir savādāki, lai tā dara. Ir šo cilvēku viedoklis, ir federācijas viedoklis, savukārt daudziem, kas ir valdē ir gan šāds, gan tāds. Lietas tiek kārtotas. Tagad katrs zina, kas ir kas. Problēmas jau ir vienmēr, tās jārisina. Tagad mums ir problēmas ar zāli, jo tā, kas bija Skanstes ielā – tur praktiski viss ir beidzies (kļuvis zināms, ka zāle LBF jāatbrīvo līdz 1. aprīlim - aut.). Krīze uz boksu labi neatsauksies...

Kāda ir federācijas un kāda ir klubu loma Latvijas boksā? Cik neatkarīgi ir klubi un kā federācija veido sadarbību ar tiem?
Federācija jau sastāv no klubiem, kas savukārt balstās uz treneriem, kas tur strādā. Mums ir vairāki t.s. aktīvie klubi, kas dara un darbojas, bet tas ir atkarīgs no finansējuma – cik kurš ir gatavs ieguldīt – jo, lai aizbrauktu uz sacensībām, nepieciešama nauda. Varētu teikt, ka ir stiprie un pārējie. Ir klubi, kas ir federācijā, bet īpašu aktivitāti neizrāda. Domāju, ka no opozicionāru puses tas tieši tā arī ir redzams – nepiedaloties [Latvijas] čempionātos ne jau viņi rada problēmas mums, bet paši saviem sportistiem. Spēcīgi boksa klubi ir Daugavpilī, Jelgavā, protams, arī Rīgā. Nedaudz lielāku aktivitāti gribētos no Liepājas un Ventspils, taču jāsaprot, ka ne visur bokseri pārstāv boksa klubus. Liepājā bokseri ir zem sporta skolas.

Kā ar jaunajiem sportistiem – to skaits palielinās, samazinās vai ir aptuveni vienāds ik gadu?
To nevar viennozīmīgi vērtēt. Šodien jaunais censonis ir boksā, rīt viņš var aiziet uz kikboksu vai kādu citu sporta veidu, bet pēc tam atkal ir atpakaļ boksā (smejas).

Kā boksu ietekmē arvien lielāku popularitāti guvušie K-1, MMA, vai tie "nenoēd" vairumu labu bokseru?
Aptuveni piecus gadus atpakaļ Latvijā bija praktiski tikai bokss un tas bija favorīts cīņas sporta veidos. Tagad ir ļoti daudz alternatīvu un tas protams mūs ietekmē. Ir cilvēki, kuriem patīk tieši bokss, bet ir arī tādi, kuri izvēlas K-1 vai kādu citu sporta veidu. Nevar noliegt, ka ir izveidojusies konkurence klasiskajam boksam un tā loma ir samazinājusies. Te daļēji ir arī atbilde uz jautājumu kāpēc boksā agrāk bijām spēcīgāki, bija vairāk sportistu. Tie ir objektīvi faktori. Sportistiem ir izvēles iespējas, alternatīvas.

Cik nopietni un vai vispār federācija strādājusi, lai tiktu pie Aizsardzības ministrijas finansējuma?
Pēdējā laikā neesam pie tā strādājuši. Savulaik vēlējāmies sadarboties, bet problēma bija tajā, ka boksā ir par daudz nepilsoņu, līdz ar to viņiem nebija t.s. karavīru statuss. 2002. gadā par to tika runāts, bet nacionālais princips visu izjauca, jo mums vienkārši nebija bokseru, kurus piesaistīt Aizsardzības ministrijas struktūrām.

Pārsvarā boksā dzirdami krieviski uzvārdi. Ar ko jūs varētu skaidrot šādu situāciju?
Tā tas vienkārši ir izveidojies laika gaitā. Tas jau ir daudzos sporta veidos, ne tikai boksā. Latviešu puiši uz boksu nāk, cita lieta vai viņi iesāk un turpina vai tomēr ne. Nacionālas lietas vairāk tiek uzsvērtas, tas mums nāk līdzi vēsturiski. Iespējams, ka krievu tautības bokseri vienkārši ir izsitušies tālāk.

Kā uztvērāt Kaspara Kambalas centienus iekļūt boksa elitē ņemot vērā, ka viņam tika pievērsta vairākkārt lielāka uzmanība nekā pārējam Latvijas boksam kopumā?
Tur jau ir tas paradokss (smejas). Taču, protams, Kambala popularizēja boksu un paldies viņam par to. Es to vērtēju pozitīvi. Ja cilvēks vēlas, viņš var pierādīt, ka var startēt boksā. Fiziski viņš bija atbilstoši sagatavots, parādīja, ka var to darīt. Tehniskā puse, kā redzams, ir iemācāma (smejas).

Vai notiek darbs ar treneru izglītošanu – piemēram, kursi, semināri?
Čempionātu laikā veicam dažādus izglītojošos pasākumus gan treneriem, gan tiesnešiem. Ir treneri, kas mācās sporta akadēmijā. Ir jau arī obligātie kursi, kas jāiziet, lai iegūtu attiecību kategoriju. Cenšamies treneriem palīdzēt, taču dažiem ir valodas barjeras un tamlīdzīgi. Daži treneri ir jau gados un negrib mācīties, bet ir protams, kas studē tālākizglītības kursos.

Kā federācija seko līdzi veselības pārbaudēm jauniešiem vecumā 12-18 gadiem?
Protams, katram bokserim ir medicīnas grāmatiņas un mēs stingri skatāmies, lai sportistam nebūtu kādas problēmas. Uz sacensībām aicinām arī Antidopinga nodaļu, lai šajā ziņā viss būtu kārtībā. Tā ir jābūt un savādāk nemaz nevar būt.

Cik bieži notiek dopinga pārbaudes Latvijas boksā?
Antidopinga nodaļa tiek aicināta uz Latvijas čempionātu, "Riga Open" un citām sacensībām, kas notiek mūsu valstī. Visi bokseri, protams, netiek pārbaudīti, taču tie, kuri kandidē uz iekļūšanu valstsvienībā, noteikti. Liepājnieks Germans Grekovs pērn tika pieķerts, lai gan pats bija neizpratnē nezināja par ko. Pašiem sportistiem jāzina, ko viņi lieto (Grekovs tika diskvalificēts uz sešiem mēnešiem par marihuānas lietošanu – aut.). Mēs šo gadījumu neslēpām, lai gan tā tas tika interpretēts.

Noteikti sekojat notiekošajam boksa pasaules elitē. Vai ir kādi izteikti favorīti pasaules amatieru boksā šobrīd?
Šobrīd starptautiskā līmenī notiek boksa pašsakārtošanās un tuvināšanās ar profesionāļiem. Tas galvenokārt tiek darīts tāpēc, lai augstas klases amatieru bokseris pēkšņi nepazustu no aprites, bet turpinātu profesionālā līmenī. Ja runā par favorītiem, tad šobrīd spēcīgākās valstis ir Krievija, Kuba, arī Āzijas valstis. Mums nepatika kādas bija sportistu kvotu sadalījums olimpiskajām spēlēm, jo Eiropai bija ļoti maz ceļazīmju. Eiropa saņēma mazāk nekā Āzija. Eiropieši tika apdalīti.

Kurus no Latvijas jaunajiem bokseriem uzskatāt par perspektīvākajiem? Jaunā maiņa izskatās cerīga? Nebūs problēmu ar paaudžu maiņu?
Jaunie bokseri mums ir. Perspektīvs ir jelgavnieks Raitis Sinkevičs un vēl vairāki. Labi attīstījies bokss ir Bauskā, kur ir Artūrs Kuļikausks – viņam ir labs, spēcīgs sitiens, dabas dots. Ja trāpa, tad ir gatavs (smaida), bet pie tehnikas gan ir jāpiestrādā. Viņš ir jauns, vēl bez lielas pieredzes, vajag tehnisko un fizisko pusi uzlabot. Domāju, ka viss būs kārtībā.

[G. Glazkovs: Vēl var izcelt bokserus, kuri pērn itin veiksmīgi startēja junioru un jauniešu čempionātos – Eduards Gutmans un Raimonds Sniedze.]

Martā Latvijas čempionāts notiks Jelgavā nevis Rīgā, kā iepriekš. Kāpēc tika nolemts šogad sacensības rīkot tur?
Kāpēc gan ne? Jelgavā šis sporta veids ir labi attīstīts, tur ir stiprs boksa centrs. Līdz šim čempionāts notiks Rīgā, taču kāpēc gan nedot iespēju kādai citai pilsētai? Tika piedāvāts arī Ventspilij. Organizatoriskās problēmas, kas saistītas ar turnīra norisi Jelgavā iespējams būs, bet mēs tās risināsim. Visi, kas vēlēsies aizbraukt uz turnīru, to izdarīs. Jelgavā ir stipri bokseri, jādod vietējiem viņus redzēt startējam mājās.

Visbeidzot, lūdzu nosauciet nozīmīgākos labos darbus kopš esat amatā un lietas, pie kurām vēl būtu jāpiestrādā?
Domāju, ka vairāk vai mazāk ir sakārtotas attiecības ar klubiem, kā arī dokumentu lietas. Tas palīdz sadarboties gan ar valsti un pašvaldībām, gan olimpisko komiteju. Vismaz tagad visi zina, kur un pie kā vērsties ar konkrētajiem jautājumiem par boksu (smejas). Diemžēl nav atrisinātas problēmas ar bāzēm un finansējumu. Nav arī jaunu treneru, novecojam kā jau visos sporta veidos...