Brieža treneris Šiholajs: "Sapratāmies uzreiz, arī mentalitāte mums ir līdzīga"

Kā tu vispār kļuvi par Maira Brieža treneri? Pats taču negāji pie viņa un nepiedāvāji savus pakalpojumus…
Nē. Mairis pats pie manis vērsās, jo bija redzējis manu darbu, vērojis, kā es trenēju Ričardu Bolotņiku. Ar viņu man sokas labi. Protams, gadās arī šādas tādas kļūdiņas, bet rezultāts ir un var redzēt izaugsmi. Tādēļ Mairis manī kā treneri ieraudzīja potenciālu, jo man deg acis un es tiecos nepārtraukti attīstīties. No boksa gūstu baudu un man boksā ir savi mērķi. Vēlos, lai mani audzēkņi kādudien kļūtu par olimpiskajiem čempioniem un izcīnītu čempionu jostas. Acīmredzot manī ir trenera talants, kas pašlaik strādā un turpina attīstīties.

Vai šādi tev paskaidroja, kādēļ tieši tev piedāvā kļūt par Maira treneri?
Mairis man savu izvēli nepaskaidroja, taču es to tā sapratu. Viņš mani pazīst jau sen, ir redzējis mani darbā un viņam patīk tas, kā es strādāju. Kad viņš mani uzaicināja pamēģināt, es parādīju, ko māku un kādas ir manas domas. Pastāstīju, ko varētu piedāvāt Mairim, lai uzlabotu viņa tehnisko sniegumu. Viņam tas patika.

Cik sen iepriekš jau bijāt pazīstami?
Ar Mairi iepazinos, kad sāku strādāt par treneri. Tas bija 2012. gadā. Līdz tam pats nodarbojos ar boksu un kikboksu, uzvarēju vairākos labos turnīros. Jau tolaik redzēju, kā Mairis strādā, un manī radās vēlme kādudien ar viņu pastrādāt. Tas bija viens no manas trenera karjeras mērķiem – apliecināt sevi tiktāl, lai tāds bokseris, kā Mairis Briedis, gribētu ar mani strādāt. Tā arī notika.

Tu cīņas sportā esi jau vairāk nekā 20 gadus. Tāpat kā Mairis, arī tu esi nodarbojies gan ar boksu, gan kikboksu. Vai tas kaut kā palīdz tev kā trenerim?
Tas noteikti netraucē. Rings ir un paliek rings. Tik un tā notiek adrenalīna izdalīšanās. Protams, boksā ir vairāk raundu, bet kikboksā sitienus veic arī ar kājām, tomēr arī tā ir cīņa.

Sākums parasti ir grūts. Kā tev un Mairim izdevās sastrādāties? Vai uzreiz sapratāt viens otru?
Mēs viens otru sapratām uzreiz. Kā jau minēju – gan es biju redzējis viņa treniņus, gan viņš manus. Tādēļ mēs labi sapratām, ko viens no otra gribam. Es sapratu viņa stihiju, tā bija piemērota manam darba stilam. Arī mentalitātes mums ir līdzīgas – varam gan pajokoties, gan būt nopietni.

Tu pieminēji, ka viens no taviem mērķiem trenera karjerā ir bijis kādudien strādāt ar tāda līmeņa sportistu kā Briedis. Tagad tu strādā ar Mairi. Ar ko viņš atšķiras no citiem taviem audzēkņiem?
Domāju, ka viņam piemīt liels talants. Mairis uzsūc informāciju kā sūklis. Viņš ātri apgūst to, ko viņam saka. Tāpat viņš nekad neatsakās kaut ko darīt. Mairis nestrīdas pretī, bet vienkārši dara. Pat, ja viņam liekas, ka tas nav īsti piemērots. Protams, tādās reizēs mēs izrunājamies, taču nekādu konfliktu nav. Ar viņu ir viegli strādāt.

Bet, vai tev nebija grūtību darbā ar Mairi sevi stingri nostādīt trenera pozīcijā?
Nē, nebija. Arī es esmu cilvēks ar raksturu. Protams, viņš ir liels sportists un čempions, taču man tas netraucēja. Abi uzreiz sapratām, ka viens ir treneris, bet otrs ir sportists. Ja viņš man uzticas, tad viņam ir jāieklausās manis teiktajā. Tāpat man ir jātic viņam kā sportistam.

Bet atbildības slogu izjūti? Briedi taču pazīst visa Latvija…
Atbildības slogs ir milzīgs. Priekšā mums ir daudz cīņu, kurās būs jāstrādā, lai neattaptos ar seju dubļos. Tas ir saprotams, jo uz mums skatīsies visa Latvija. Mēs nedrīkstam pieļaut kļūdas.

Kādas ir tavas attiecības un sadarbība ar Maira bijušo treneri Sandi Kleinu?
Mēs kontaktējamies. Es apvaicājos par viņa domām, bet viņš atnāk uz treniņu un izsaka savas domas par mūsu darbu. Cik sapratu, viņam patīk, kā mēs strādājam. Boksa tehniskie elementi mums ir kārtībā, neesam kļuvuši vājāki, gluži pretēji – kļūstam tikai labāki. Taču trīs mēneši ir ļoti īss laika posms. Domāju, ka gada laikā mēs būsim progresējuši vēl vairāk.

Bet principā Sandis atbild tikai par Maira fizisko sagatavotību?
Jā. Viņš atbild par fizisko sagatavotību, bet es – par boksu un taktiku.

Cik sen jau zinājāt, kas būs Brieža nākamais pretinieks?
Patiesību sakot, to uzzinājām tikai nesen, jo iespējamais pretinieks mainījās. Tāpat tika mainīti cīņas datumi. Tādēļ mēs sākām gatavoties, tad pārtraucām un atkal atsākām. To, ka Mairim būs jācīnās pret francūzi Brendonu Delorjē, uzzinājām vien pirms četrarpus nedēļām.

Kā tas var ietekmēt Maira gatavību cīņai?
Protams, tas nav viegli. Taču tā mēdz notikt. Strādājot ar citiem sportistiem, ir gadījies, ka pretinieks gūst traumu dienu pirms cīņas un tev ir jākāpj ringā pret pavisam citu bokseri. Tad ir jāspēj ātri pielāgoties. Tā ir dzīve. Delorjē ir mazpazīstams bokseris, bet viņam ir gana garš cīņu saraksts – 13 cīņas, no kurām zaudēta tikai viena. Viņš nav slikta līmeņa bokseris.

Kāds termiņš ir tavai sadarbībai ar Mairi? Vai esat norunājuši konkrētu laiku, kad apsēdīsieties un pārdomāsiet, kā rīkoties turpmāk.
Par to pašlaik neesam runājuši. Šobrīd vienkārši darām katrs savu darbu. Domāju, ka pēc gada varēsim izdarīt kaut kādus secinājumus. Skatīsimies kādi būs cīņu rezultāti. Pirmais gads noteikti parādīs, kāda ir mūsu turpmākās sadarbības nākotne. Bet es esmu pārliecināts, ka viss būs kārtībā un mēs turpināsim strādāt kopā.

Jums ir mutiska vienošanās vai esat parakstījuši līgumu?
Mums ir mutiska vienošanās. Esam paspieduši viens otram roku un vienojušies, ka strādāsim un skatīsimies, kas no tā visa sanāks.

Nu, bet vismaz maksā tev labi?
Es strādāju uz goda vārda un naudu neņemu. (Smejas) Tas, protams, joks.