Kļičko: "Motivācijas man pietiek, karjeru beigt netaisos"

Droši vien Vladimira Kļičko stratēģiskais mērķis ir savākt visas čempionu jostas un kļūt par absolūto pasaules čempionu...
Šodien par to runāt ir pāragri, un tam nav nozīmes. Ja tāda iespēja man radīsies, protams, būšu priecīgs. Taču šobrīd mans pretinieks ir Alekss Līpajs, par neko citu es domāt pagaidām negribu.

Skatījāties viņa cīņu pret Denisu Boicovu?
Redzēju vien cīņas labākās epizodes. Protams, ka drīzumā noskatīšos visu cīņu. Uzskatu, ka 26.aprīlī pret mani vajadzēja cīnīties Boicovam – to prognozēja visi. Patiesību sakot, esmu ļoti pārsteigts, ka Boicovs zaudēju, taču tas tikai vēlreiz pierāda, ka Līpajs patiešām ir spēcīgs, izturīgs pretinieks ar lielu pieredzi. Jā, Alekss sevi sauc par autsaideru, taču patiesībā tā neuzskata. Viņš skaidri ir pateicis savu vēlmi – 26.aprīlī Oberhauzenē kļūt par pasaules čempionu.

Viņa boksera parametri un tehnika gan ne pārāk sajūsmina...
Par jebkuru pretinieku, ar kuru esmu cīnījies, var pateikt – mazs, vārgulis, bez pieredzes. Taču katrs bokseris grib uzvarēt. Starp maniem pretiniekiem ir arī tādi, kuriem esmu zaudējis, lai gan pirms tām cīņām arī teica, ka viņiem nav nekādu izredžu. Korijs Sanderss, Ross Pjuritī arī tika uzskatīti par izteiktiem autsaideriem. Mana pieredze rāda, ka nevienu pretinieku nedrīkst nenovērtēt, katram ir savas stiprās puses un trūkumi. Vispirms vajag izpētīt trūkumus, lai ringā tos varētu izmantot. Es tam būšu gatavs.

Daudzi līdzjutēji ir pārliecināti, ka pēc tam, kad savā pēdējā cīņā jūs pāris reižu aizsūtījāt Aleksandru Povetkinu nokdaunā, varējāt viņu arī nokautēt, bet pažēlojāt. Tā ir taisnība?
Nedrīkst nenovērtēt Povetkinu. Viņš ringā izdarīja visu, ko spēja. Ja man būtu iespēja cīņu noslēgt ātrāk, es to būtu izdarījis. Taču Aleksandrs man tādu iespēju nedeva.

Pēc cīņas kritizēja gan jūs, gan Povetkinu – cīņa bija neskatāma, par daudz klinču. Kāds ir jūsu viedoklis?
Varbūt, ka tiešām cīņa nebija skatāma un bija daudz klinču, taču tie ir daļa no boksa. Taktika cīņās mēdz būt atšķirīga. Svarīgākais – kas uzvar. Un vēl ļoti svarīgi ir tas, kā tiek izcīnīta uzvara - pārliecinoši, bez jautājumiem vai tā, ka nav skaidrs, kurš uzvarējis. Lai gan, ja godīgi, tad es arī nebiju apmierināts ar savu taktiku tajā cīņā. Varēju parādīt arī interesantāku boksu. Tomēr, lai uzvarētu, izdarīju visu. Ja man arī kaut kas neizdevās, tad tas ir Aleksandra nopelns.

Cīņa pret Povetkinu izraisīja rezonansi. Izskatās, ka šis [Līpajs] nav pretinieks patiesi skaļai cīņai...
Nepiekrītu. Trešdien plkst. 10:00 sākās biļešu pārdošana uz manu un Līpaja cīņu un jau četru stundu laikā bija pārdotas 7500 biļetes. Interese par cīņu ir – galu galā cīņas likme ir daudzas čempiona jostas.

Biļetes jau visi pērk Kļičko, nevis pretinieka dēļ...
Jums ir tiesības tā uzskatīt. Es vienkārši balstos uz faktiem.

Ja jums būtu iespēja cīnīties pret jebkuru bokseri, ar ko jūs cīnītos? Kurš būtu pats interesantākais pretinieks?
Katram laikam ir savs čempions. Nav vērts spriedelēt, kas notiktu, ja es boksētos ar Maiku Taisonu vai Muhamedu Ali. Katrs čempions tic, ka viņš var uzvarēt ikvienu. Muhamedam Ali bija tieši tāda filozofija – lai kas stāvētu viņa priekšā, viņš teiktu, ka uzvarēs pretinieku. Ar cieņu izturos pret čempioniem, kas bija pirms manis, tāpēc nesalīdzināšu sevi ar viņiem.

Un tomēr – ar kuru būtu bijis cīnīties visinteresantāk?
Ar visiem, izņemot Vitāliju Kļičko.

Pēc cīņas pret Povetkinu jums bija ilgāka pauze bez cīņām. Sailgojāties pēc boksa?
Jā, protams. Pauze ir ievilkusies gandrīz sešu mēnešu garumā. Priecājos, ka varu atgriezties nometnē un gatavoties cīņai. Cīņas dienā man būs jau 38 gadi, bet jūtos tā, it kā man būtu 27.

Jums ir daudz uzvaru un titulu. Katru reizi vajag iziet ringā un no jauna visiem pierādīt, ka esat labākais. Tas droši vien nav vienkārši...
Gribat, lai es padalītos ar jostām? Ar labdarību var nodarboties pirms vai pēc cīņas, bet ne ringā. Atdot čempionu jostas Līpajam es netaisos. Protams, ka viņam ir milzu vēlēšanās tās savākt un aizvest uz Austrāliju. Par to viņš jau emocionāli stāstīja preses konferencē. Viņa monologu es uztvēru nopietni, un izdarīšu visu iespējamo, lai viņa vēlmes nepiepildītos.

Katrā cīņā jums ir milzīgs psiholoģiskais spiediens. Negribat atpūsties no boksa un vienkārši baudīt dzīvi?
Paldies Dievam, motivācijas man vēl pietiek. Ar nepacietību gaidu 26. aprīli. Saprotiet, man arī pats gatavošanās process sagādā prieku, tā, ka man nav par ko žēloties. Un nav pat tiesību – es ar prieku daru savu darbu, starp citu, jau no 14 gadu vecuma. Karjeru beigt negrasos, lai gan apzinos, ka ir kaut kādi vecuma limiti. Taču šobrīd esmu spēka pilns, gatavs nodemonstrēt lielisku fizisko un psiholoģisko formu un aizstāvēt titulus.

Izmantotie resursi:
СПОРТ-ЭКСПРЕСС: Ежедневная спортивная газета....