Lomažs: ''Fizioterapeits teica, ka nebūšu tāds, kādu redzējāt kvalifikācijā''

Vēl jūnija sākumā Rihards Lomažs ar optimismu raudzījās potenciālajā dalībā Latvijas izlases sastāvā 2023. gada Pasaules kausa izcīņā. No janvārī gūtās ceļgala krustenisko saišu traumas viņš atlaba veiksmīgāk nekā sākotnēji bija cerēts, un spēlētājs sociālajā tīklā ‘’Instagram’’ publicēja video no individuālajiem treniņiem. Pusotru mēnesi vēlāk, divas dienas pirms izlases oficiālās treniņnometnes sākuma, 27 gadus vecais spēlētājs paziņoja, ka valstsvienību nozīmīgajā turnīrā nepārstāvēs. Portālam ‘’Sportacentrs.com’’ viņš vairāk skaidroja šī lēmuma pieņemšanas procesu, pie reizes sakot, ka gatavojās atgriezties laukumā ar 2023./2024. gada sezonas sākumu.

Negribēja aizbraukt uz Pasaules kausu ķeksīša pēc
Jūnija sarunā Rihards Lomažs pauda, ka viņa fizioterapeits, Ivars Ikstens, jau tad teicis, ka viņš var sagatavoties dalībai Pasaules kausa finālturnīrā. Tobrīd spēlētājs sprieda, ka daudz ko varētu noteikt kontakta treniņi. ‘’Lai nav nekādu spekulāciju – manā atlabšanas periodā nav nekas pasliktinājies. Viss rit tikpat veiksmīgi kā līdz šim. Fizioterapeits Ivars Ikstens man ļāva braukt. Pēc fiziskajiem rādītājiem varu doties laukumā, taču būtu nepieciešams ieiet gan spēļu ritmā, gan sportiskajā formā. Fizioterapeits teica, ka nebūšu tas pats Lomažs, kādu redzējāt kvalifikācijā,’’ par pieņemto lēmumu nepārstāvēt izlases rindas stāsta Rihards, kura ģimenē nesen tika sagaidīts pirmdzimtais.

‘’Neesmu radis zaudēt nevienā epizodē, līdz ar to bija grūti pieņemt šo lēmumu. Sapratu, ka nebūšu labākajā sportiskajā formā un nevarēšu ziedoties par visiem 100%, kā to pats gribētu. Uzskatīju, ka pareizāk būtu dot vietu citam, nevis braukt pašam tikai ķeksīša pēc,’’ turpina kvalifikācijas posma viens no izlases līderiem. Viņš piebilst, ka nozīmīgu lomu spēlējis īsais laiks kopš savainojuma – sagatavošanās posms sākas septiņus mēnešus pēc gūtās traumas. Parasti no ceļgala krustenisko saišu savainojumiem spēlētāji atkopjas ilgāk - ir gadījumi, kad laukumā tie atgriežas pēc gada pauzes. ‘’Es nepaspētu pilnvērtīgi atgūties un būt tas Lomažs, kāds esmu kā spēlētājs. Tas mani atturēja visvairāk. Vēlos dot vairāk nekā 100%, turklāt šis nebūs pēdējais turnīrs, kurā varēšu spēlēt. Ja man būtu 34 vai 35 gadi, pēdējie karjeras gadi, tad visdrīzāk es riskētu. Savestu sevi kaut cik kārtībā un brauktu uz čempionātu. Man tomēr vēl vairāki karjeras gadi priekšā.’’ Vārds ilgtermiņš ik pa laikam bija dzirdams sarunas gaitā no Lomaža, kurš pēc izārstētas traumas vēl vēlas nospēlēt vairākas kvalitatīvas sezonas.

Sakot, ka negrib braukt ķeksīša pēc, uzbrūkošais aizsargs arī uzsver, ka vēlējies pēc iespējas laicīgāk informēt par savu lēmumu. ‘’Bija neliela cerība, jo viss virzījās uz priekšu tik forši. Iekšēji tomēr sapratu, ka sevi nedaudz mānu. Mans lēmums bija pareizs gan pret sevi, gan pret pārējiem izlases spēlētājiem. Mans etaps šobrīd ir noiets.’’ 27 gadus vecais basketbolists joprojām nav pamēģinājis savu gatavību kontakta treniņos, sakot, ka vienkārši vēl nav bijusi līdzvērtīgas vajadzības. Turklāt šobrīd nav arī pamata steigai. ‘’Individuāli pildu visu ar 100% atdevi. Skrienu sprintā, lecu ar pilnu atdevi. Šobrīd ir palicis pēdējais etaps, lai savestu savu celi kārtībā. Ar kontakta treniņiem nesteidzos.’’ Jokojot, viņš savam fizioterapeitam ik pa laikam prasījis, vai var doties pamēģināt uzspēlēt futbolu, ko ikgadēji vasarā praktizē Mārupē. Uz to gan viņš līdz šim saņēmis negatīvu atbildi, jo visdrīzāk nespētu tā vienkārši mierīgi nospēlēt tikai aizsardzībā.

Grūtākais bija pateikt ‘’nē’’
Savā pirmdienas vakara paziņojumā Lomažs minēja, ka grūti ir bijis pateikt vārdu ‘’nē’’ valstsvienībai. ‘’Pats sarežģītākais bija pateikt tieši šo vārdu – ‘’nē’’. Esmu izlēmis, bet vārdi nenāk ārā. Kad pateicu, tad uz brīdi sajūtas bija nedaudz dīvainas, pat stulbas. Atpakaļceļa gan vairs nav, un vairs es sevi nemānu un nešaustu.’’ Cik ilgi viņš domājis par konkrēto lēmumu? Jau uzreiz pēc traumas gūšanas Lomažs uz kādu brīdi nebija pieejams medijiem, tikai pēc kāda laika apstiprinot gūtās traumas nopietnību. ‘’Par to, ka nespēlēšu, domāju praktiski katru dienu kopš traumas gūšanas. Pirmo divu mēnešu laikā izdzīvoju šo sāpi – pārdzīvoju un pieņēmu situāciju. Tas arī bija pats grūtākais.’’

Visa rehabilitācijas posma laikā 27 gadus vecais basketbolists bijis ciešā saziņā ar Latvijas izlases galveno treneri Luku Banki. Itāļu speciālists, kurš par valstsvienības treneri strādā kopš 2021. gada pavasara, bieži saņēma nepieciešamo informāciju no Lomaža fizioterapeita Ivara Ikstena. Lomažs gala izšķiršanos par nedošanos palīgā izlasei pieņēmis pagājušās nedēļas laikā, tās izskaņā arī informējot galveno treneri, kurš to uztvēris ar sapratni. ‘’Arī viņš jau bija izdzīvojis to, ka es varētu nespēlēt, pret manu lēmumu attiecoties ar sapratni. Treneris to uztvēra mierīgi – lai arī cerēja, viņš rēķinājās, ka tieši tā varētu notikt. Banki man novēlēja kārtīgi sagatavoties jaunajai sezonai.’’

Treneris sarunas gaitā piedāvājis Rihardam pievienoties izlases darbam Liepājā, kur valstsvienība aizvadīs pirmo treniņnometnes nedēļu, taču, ņemot vērā, ka viņa ģimenē bijis pieaugums, šobrīd laika pavadīšana ar to arī ir viena no viņa prioritātēm. Arī uz Indonēziju Lomažs neplāno doties, taču viņš valstsvienību un komandas biedrus izlasē atbalstīs attālināti.

Mērķis zināms: atgriezties laukumā ar nākamās sezonas sākumu
Jau minēts, ka bieži vien no ceļgala krustenisko saišu traumas basketbolisti atgriežas laukumā tikai gadu pēc iedzīvošanās savainojumā. Tā gan visdrīzāk nebūs Lomaža pieeja, un viņa mērķis ir atgriezties spēļu ritmā ar 2023./2024. gada sezonas sākumu jeb aptuveni oktobri. Tad būtu pagājuši desmit mēneši kopš nelaimīgās situācijas Vācijas Bundeslīgas spēlē. Uz jautājumu, cik ilgi viņam varētu noritēt potenciālā atgriešanās tādā sportiskajā formā, kurā viņš spētu demonstrēt izlases rindās redzēto Lomažu, precīzi atbildēt gan spēlētājs vēl nevarēja. ‘’Godīgi sakot, nezinu. Vispirms man jāatgūst spēļu garša. Lai arī tam nevajadzētu prasīt ļoti ilgu laiku, kāds brīdis noteikti būs nepieciešams. Tas ir tikai normāli, ja mēneša vai divu laikā būšu spējis ieiet spēļu ritmā.’’

Pagājušajā nedēļā Vācijas Bundeslīgas klubs Oldenburgas ‘’EWE Baskets’’ oficiāli ziņoja, ka tās rindās Lomažs vairs nespēlēs. Ziņa gan nebija jāuztver kā pārsteigums – puses pirms tam bija vienojušās par sadarbību 2022./2023. gada sezonas kontekstā, turklāt aizsargs ātri vien iedzīvojās jau bieži pieminētajā traumā. Lai arī viņš pats min, ka būs nepieciešams laiks, lai iejustos spēļu ritmā, iespējamību, ka to varētu paveikt Latvijā, gan viņš nesaredz. ‘’Nekad jau nevar teikt, ka tā tik tiešām nenotiks, taču domāju, ka braukšu uz kādu komandu ārpus Latvijas. Piedāvājumi ir, un tos šobrīd pamazām arī izskatu.’’ Sarunas gaitā spēlētājs pauž, ka savu izvēli plāno izdarīt tuvākajā laikā, bet atalgojums nākamās komandas izvēlē nebūs svarīgākais.

‘’Vēlos būt situācijā, kurā par mani parūpēsies un kurā ļaus nedaudz ieskrieties. Gribētu būt komandā, kurā ir labs medicīniskais nodrošinājums. Finansiālie noteikumi šobrīd nav nozīmīgākie. Minētie apstākļi ir krietni svarīgāki par došanos kaut kur un vienkārši eksistēšanu. Šobrīd mēģinu izvērtēt, kura man būtu labākā izvēle,’’ par izšķiršanos nākamās komandas sakarā saka Lomažs. Vienu brīdi par viņu interesi izrādīja Ukrainas spēcīgākā komanda ‘’Prometey’’, kas bāzējās Rīgā, taču konkrēts piedāvājums no tās nesekoja un kluba rindās uzbrūkošais aizsargs nespēlēs.