Viktors Zujevs: "Latvijas basketbolā jāmācās apvienot spēkus"

Limbažnieks ar Latvijas jaunatnes izlasēm strādā ceturto gadu. 2009. un 2010. gada vasarās Latvijas jaunie basketbolisti Eiropas rangā sasniedza augsto astoto vietu.

Sportacentrs.com Eiropas jaunatnes basketbola izlašu rangs 2010

Kā tiek veidots rangs?

Rangā atlasītas katra turnīra 12 labākās komandas, čempioniem piešķirot 12 punktus, finālistiem 11 un tā līdz divpadsmitajai vietai. Ja summā fiksēts vienāds punktu skaits, priekšroka valstij, kurai ir plašāka pārstāvniecība A divīzijas turnīros. Jāņem vērā, ka rezultāti uzrāda tikai vispārējo ainu Eiropā 2010. gada vasarā un tajos nav ņemta vērā vairāku jaunatnes izlašu dalība pasaules forumos (U17 pasaules čempionāti, jaunatnes Olimpiskās spēles).

”Divas bronzas medaļas izcīnītas pirmo reizi”

Šovasar jaunatnes izlases pirmo reizi izcīnīja divus bronzas medaļu komplektus. Kā Tu uzskati, vai jaunatnes basketbolā ir vērts plānot rezultātus? Kāpēc?
Tiekšanās pēc sasniegumiem ir viena no spēcīgākajām motivācijām sportā. Augsti rezultāti priecē vienmēr un divas bronzas medaļas izcīnītas pirmo reizi. Vienlaikus jāatzīst, ka medaļām ir arī otra puse, proti, U18 meitenes nenoturējās A divīzijā.

Biežāk jau pirms turnīra ir noprotams, kā komanda startēs – būs labi vai slikti. Taču sportā iespējami visādi pavērsieni. Piemēram, U16 meitenes B divīzijā. Par konkurentēm galvas tiesu pārāka komanda, plānojām būt pirmajā divniekā. Palikām devītās. Plāns nepiepildījās, taču tas nenozīmē, ka varam atteikties no mērķu uzstādīšanas. Svarīgi ir, ko mēs darām, lai šos plānus piepildītu.

Meitenēm labākie sasniegumi ir U20 grupā, zēniem U18. Tradicionālais arguments – neesam fiziski nobrieduši. Vari nosaukt citus iemeslus?
Nevaru piekrist, ka meitenes sasniegušas labus rezultātus tikai U20 grupā. Šai komandai iepriekš nebija iespēju pierādīt sevi labāko sabiedrībā. Ja U16 vecumā viņas spēlētu A divīzijā, mums varēja būt medaļas.

Par puišiem. U16 vecumā mums ir sliktas izredzes, cīnoties ar dienvidu valstu komandām Mūsu puiši tajā vecumā ir mazāki, lēnāki, fiziski vājāki. Pēc tam situācija mainās. 16-17 gadus veciem puišiem, kuri „paostījuši” Eiropas čempionāta gaisu, ir tendence ātri attīstīties, uzlabot fizisko sagatavotību un tehnisko izpildījumu. Gadu vēlāk viņi jau ir mentāli nobrieduši spēlēt U18 izlasē.

Rudeņos izvēlamies trenerus un atlasām kandidātus, janvārī U16 un U18 izlases startē Baltijas jūras kausa izcīņā, iespēju robežās pārbaudes turnīrs Lieldienās, vasarā treniņnometnes, Baltijas kauss.

Tas ir optimālais gatavošanas modelis?
Esam noslēguši līgumu ar Igauniju, Somiju, Zviedriju par U18 un U16 izlašu līdzdalību Baltijas jūras spēlēs, kas ik janvāri notiek Tallinā. Tā ir laba vieta, kur parādīt, uz ko katrs spējīgs. Turnīrs sagādā labu informāciju spēlētāju atlasei, treneri var tikt skaidrībā, kurus spēlētājus vasarā jāpiesaista izlasei. Būtu vēlams piedalīties arī Lieldienu turnīros, taču finanses ir ierobežotas.

Uzskati, ka U18 vecumā gatavošanās varētu būt salīdzinoši īsāka?
Pieredze rāda, ka pienācīgi sagatavoties iespējams piecu sešu nedēļu laikā. Izņemot U16 izlases, kurām tas ir pirmais oficiālais starts un nepieciešams ilgāks laiks. Izdevīgs variants būtu vienā LBL komandā sapulcināt 80 procentus U18 izlases, diemžēl tā līdz šim nav noticis.

”Piedāvājot darbu konkrētam trenerim, ir lielākas iespējas prasīt atdevi”

Treneri tiek apstiprināti uz gadu. Agrāk notika konkursi, tagad sistēma mainījusies?
Kopš 2009. gada konkursu vairs nav. LBS pārstāvji iepriekš apzina kandidātus, izanalizē, kuri treneri strādā ar attiecīgo vecuma grupu, kādi rezultāti sasniegti Jaunatnes līgā, trenera personību. Tad ejam pie trenera ar konkrētu piedāvājumu. Ja uzrunātais atsakās, piedāvājam citam kandidātam.

Ja treneris ir pārliecināts par saviem spēkiem un pats sagatavo piedāvājumu - kādas iespējas tikt apstiprinātam?
Treneris var uzrunāt LBS un noteikti tiks uzklausīts. Nekas nav neiespējams arī šajā ziņā! Agrāk trenerus izvirzīja LBS treneru komisija, redzējām treneru pašiniciatīvu. Tomēr uzskatu, ka pašreizējais modelis situācijai atbilst labāk. Piedāvājot darbu konkrētam trenerim, ir lielākas iespējas prasīt rezultātu, atdevi.

Vai, sekmīgi startējot ar U16 izlasi, trenerim jāturpina darbs ar konkrēto gadagājumu?
Mārtiņš Zībarts ir spilgts pozitīvais piemērs. Viņš ar gada pārtraukumu vadīja U16, U18 un U20 izlases, izcīnot iespējas sekotājām spēlēt A divīzijā, un pieliekot skaistu punktu – izcīnot Eiropas čempionāta bronzu. Tomēr katra situācija jāizvērtē atsevišķi.

Kāda ir situācija ar Eiropas čempionātu rīkošanu U14 vecuma grupā?
Starptautiskā basketbola federācija mēģina to aktualizēt. Manuprāt, U14 vecumā startēt čempionātos ir pāragri. Latvijas Jaunatnes līgā šajā grupā pastāv ierobežojumi – aizliegts lietot zonas aizsardzību. Eiropā tā atļauta. Mums U14 vecuma spēlētāji vēl ir bērni, dienvidu valstu pārstāvji pārspēj mūsu spēlētājus fiziskās attīstības ziņā. Taču FIBA vēlas sākt U14 turnīru, lai reģistrētu spēlētājus agrīnā vecumā un pie viena izlēgtu iespēju dienvidu valstīm  krāpties ar dzimšanas datiem.

Noteikumu maiņa ietekmē jaunatnes basketbolu?
Tāpat kā pieaugušajiem, trīs punktu metiena līnija ir tālu. Vairāk tiek spēlēts viens pret vienu, velkot ārā garos, lai varētu apspēlēt groza apakšā. Kurš pirmais pielāgosies jaunajai sistēmai, būs ieguvējs.

Mūsu basketbols ir ātrs, tāpēc, uzbrukuma laiku samazinot līdz 14 sekundēm, esam ieguvēji. Pieļauju, ka, piemēram, serbi – klasiskā basketbola piekritēji, būs zaudētāji.

Teici par tehniskā arsenāla trūkumu. Varam gaidīt LBS ieteikumus sporta skolām un treneriem?
Izlašu treneriem jādod norādījumus, kurā virzienā strādāt. Septembrī notika treneru seminārs. Lūdzu izlašu trenerus sagatavot informāciju, kas pietrūcis mūsu spēlētājiem konkrētā vecumā, lai sasniegtu labākus rezultātus. Analizējam un secinām, kur jāpiestrādā reģionu treneriem, piemēram, Kuldīgas vai Mazsalacas treneriem, lai veicinātu bērnu attīstību.
Būtu ideāli, ja izlašu spēlētāju sagatavošanas koncepciju izstrādātu viens treneris, jaunākās komandas tuvinot vecākajām. Tad spēlētāji precīzāk zinātu, uz ko jābūt gataviem. Tomēr šobrīd ir grūti nosaukt treneri, kas varētu to izstrādāt. Basketbols Latvijā ir ļoti atšķirīgs - katrs treneris to ietekmē ar saviem paņēmieniem.

”Kad arsenālā nav citu ieroču, jāprot ienest krasi atšķirīgo”

Latvijā pietiek treneru, kuri varētu vadīt jaunatnes izlases?
Konkurence ir minimāla. Varam atrast labus pirmos trenerus, bet vienā gadā sameklēt spēcīgu treneru duetu visām sešām izlasēm – tur ir jāpadomā. Dažkārt šķiet, ka neejam uz vienotu mērķi, nepalīdzam viens otram, pat gluži pretēji. Pusi izlašu varam nodrošināt ar labu personālu, pusē izlašu var gadīties domstarpības, raksturu nesaderība.

Vienam fiziskās sagatavotības trenerim jāstrādā ar visām izlasēm?
Viens treneris nevar reāli strādāt ar sešām komandām. Palīgus jāizraugās galvenajam trenerim.

Arī menedžerus?
Ja treneris pazīst cilvēku, zina, ka viņš dos rezultātu, esmu tikai par. Jāstrādā, lai nebūtu šķēršļu.
U16 un U18 izlasēs lielākā daļa spēlētāju pārstāv Latvijas sporta skolas, viņu atlase ir treneru kompetencē. Tam domāts sagatavošanās cikls. Šovasar sevi labi pierādīja daudzi spēlētāji, kuri 24 kandidātu sarakstā tika iekļauti pēdējā brīdī. Nesagādāja izcilu statistiku, bet iedzīvojas izlases konkrētajā modelī. Piemēri: U18 izlasē - Rostovs, Vītiņš, U16 komandā - Vētra. Rūta pusotru mēnesi netrenējās izlasē, jo bija ASV. Atbraucot, divās trīs dienās apguva visas kombinācijas un spēja komandai palīdzēt.

Treneri bieži lobē savus audzēkņus?
Savulaik to varēja novērot gandrīz visās izlasēs, tagad - aizvien mazāk. Pirmkārt, treneri nav ieinteresēti lobēt līdz galam, runājot par vienpadsmito divpadsmito spēlētāju. Tur ir dažādi nosacījumi. Kad arsenālā nav citu ieroču, jāprot ienest krasi atšķirīgo, kaut ko panākt, lauzt vai ietekmēt spēli. Nav jābūt izteiktam līderim.
Treneris pats nosaka sastāvu, ar ko sāks spēli un kāds būs rezultāts.

Kāda ir nostāja, ja treneris strādā divās izlasēs?
1992. gadā dzimušo meiteņu vidū atlasi veikt nav iespējams, nav konkurences. Trenera Aigara Neripas vadībā nonāca sarežģīta komanda - izlasē dominēja piecas 1993. gadā dzimušas meitenes, turklāt visām iepriekš bija savainojumi. Aigars piekrita strādāt ar meitenēm, pirms saņēma piedāvājumu strādāt pieaugušo izlasē. Zinot, ka šīs izlases galvenais uzdevums bija neizkrist uz B divīziju, mēs nolēmām riskēt. Atstājām treneri uz diviem krēsliem un kļūdījāmies. Vainu jāuzņemas LBS, tā bija mūsu kļūda. No otras puses, Aigars piekrita būt abās vietās. Gribu domāt, ka tas neatkārtosies. Labāk dot iespēju sevi apliecināt citam trenerim, neprasot uzreiz spēlēt par pirmo trijnieku. Lai katram savā vasarā ir sava vieta.

Vest uz čempionātu savainotās 1993. gadā dzimušās meitenes bija piespiedu solis?
Meitenes ar savainojumiem vasarā bija galvas tiesu pārākas par sekotājām. Viņas aizstāt varētu 1994. gadā dzimušās meitenes, bet viņām ir savs čempionāts. U16 spēlētāji nav nobrieduši, viņi vēl ir bērni, kurus viens čempionāts var izsmelt. Protams, atsevišķās spēlēs gadās uzplaiksnījumi. Vai ir saprātīgi nogurdināt bērnus?Kad beidzas jaunatnes fināli, sākas izlases. Kurā brīdī būs atpūta?

Kā vērtē gadījumus, kad spēlētājām vienā vasarā vajadzēja spēlēt U18 un U20 izlasēs?
Tādu gadījumu nav daudz, pēdējos gados divās izlasēs spēlēja Niedola un Babkina. Viņas savā ziņā ir fenomenālas, tāpēc abas spēlē lielajā izlasē. Ja būtu vēl kāda spēlētāja, kura varētu rauties divās izlasēs, viņa būtu tuvākais pienesums pieaugušo komandai.

Lēmumus pieņemt bija grūti?
Parasti tas nav bijis grūti, jo čempionāti iekrituši dažādos laikos, sanācis tā, ka meitenes var spēlēt divos turnīros. Niedolai pērn pārklājās U18 un U20 čempionāti. Ja viņa būtu spēlējusi abās jauniešu izlasēs, nespēlētu pieaugušo valstsvienībā. Pēc noteikumiem, jaunietis gadā var spēlēt tikai divās izlasēs. Ja čempionāti nebūtu pārklājušies, domāju, ka Sabīne spēlētu abās jaunatnes izlasēs.

Grūti spriest, kā būtu. Pērn, 1989. - 1990. gadā dzimušo meiteņu izlasē Līga Šurkusa tika paņemta kā U18 komandā neiekļauta spēlētāja. U20 sastāvā viņa bija labs papildinājums komandai.

”Jādara viss, lai 1. jūnijā izlašu rīcībā būtu viss nepieciešamais”

Kā tiek veidots izlašu budžets?
Iepriekšējos gados daļu zēnu izlašu budžeta veidoja “Swedbank” finansējums. Šogad viņu atbalsta nebija, bija jāiztiek vien ar valsts finansējumu. Apgāde, medicīna, loģistika, apdrošināšana – tas ir mans primārais darbs. Oktobrī koncentrējos uz vienu lietu, novembrī nākamo. Neskatoties ne uz ko, jādara viss, lai pirmajā jūnijā izlašu rīcībā būtu viss nepieciešamais.

Ar ko jāsāk?
Kad zinām finanšu iespējas, sākam ar lielo inventāru. Aprēķinām dalības izmaksas. Uzzinot turnīru norises vietas, pasūtām aviobiļetes vai autobusus, nolikumā noteiktās formas un brīvā laika ekipējumu. Audzējam visu klāt atbilstoši prasībām. Pēdējais paliek sagatavošanās ilgums - kur un cik ilgi mēs trenējamies. Galvenais ir dalība Eiropas čempionātā, neatkarīgi no tā, kāda bijusi sagatavošanās.

Vai plānošanu var sākt oktobrī, ja zināms, ka budžetu apstiprinās pēc diviem trīs mēnešiem?
Finansiālo plānošanu nevar sākt, ir gadījies atteikt dalību pārbaudes spēlēs neskaidrā finansiālā stāvokļa dēļ.
Jaunatnes sacensību izloze ir janvāra vidū. Nākamo divu nedēļu laikā vadošās U18 un U20 izlases ir sagatavojušas treniņnometņu un pārbaudes turnīru grafiku. Ja janvāra beigās nezini savas finanses, ar TOP komandām un normāliem pretiniekiem spēles nedabūsi. Nav variantu.

Viena gada domāšana, nespēja rīkoties ilgtermiņā?
Tā ir aktuāla problēma bijušā Austrumbloka valstīm. Mums ir labi kontakti, atliek tikai piezvanīt, sarunāt pārbaudes spēļu vietas un laikus. Ja ir interese, tiek izteikts oficiāls piedāvājums, mēs uzņemam pretinieku komandu vai to dara mūsu partneri. Tās ir viena gada plānošanas radītas problēmas. Šogad to izjutām uz savas ādas. Junioriem krasi trūka pārbaudes spēļu un pretinieku skaits, tai pat laikā čaļi bija tā noilgojušies sacensties, ka pārbaudes spēlē Viļņā pirms Eiropas čempionāta viens divi pieveica itāliešus. Viņi pat neiespringa, neizmantoja kombinācijas, spēlēja viens uz viens basketbolu, vienkārši, lai izskrietos un izbaudītu spēles gaisotni. Itāliešiem pat tādai spēlei nebija argumentu.

Pārbaudes spēles vairāk pietrūka U20 jauniešiem. Komandu veidoja cilvēki, kuri lielajos klubos sēdēja uz soliņa. Viņiem tiešām bija spēļu deficīts. Diemžēl pie TOP valstīm pārbaudēs netikām, uzspēlējām ar Igauniju, Somiju kā sparingpartneriem. Ja spēlētu pret spāņiem, pārbaudē, iespējams, zaudētu ar 30-40 punktu starpību, taču iegūtu vērtīgus secinājumus, redzētu savas vājās vietas. Vai to redzam līdzīgā spēlē ar Somiju? Redzam, bet tas tik daudz neizsaka, jo viņi spēlē diezgan vienveidīgu basketbolu.

”Apdrošināšanas kompānijām sadarbība būtu finansiāli izdevīga”

Spēlētāji tiek apdrošināti?
Eiropas čempionātu rīkotāji sporta bāzēs nodrošina daļēju apdrošināšanu, taču finanšu izdevumi jāsedz pašiem. Sportistu apdrošināšana jaunatnes izlasēs arī jāveic pašiem. Šogad sākām ar to strādāt, meklēt partnerus. Tas ir abpusēji izdevīgi, jo, skaitot visas astoņas izlases kopā, sanāk kādi pieci gadījumi, kad tiek gūti lielāki savainojumi. Ja apdrošināšanas kompānijas iesaistītos sadarbībā, tā būtu finansiāli izdevīga.

Spānija nodrošina spēlētāju apdrošināšanu. Lielbudžeta valstīm šajos jautājumos ir pilna pansija. Salīdzinoši krieviem vai ukraiņiem nav pat tā, kas mums. Krievija ir bagāta valsts, bet sagatavošanās posmā mēdz būt visādi. Ja izlases treneris nāk no bagāta kluba, treneris saņem atbalstu un izlasei arī tiek finansējums. Federācijā tik spīdošas situācijas nav.

Kas šovasar pietrūka apgādes ziņā?
Protams, jauniešu izlasēm nav tādu iespēju kā pieaugušajiem. Iespēju robežās meitenēm medicīnā netika atteikts. Pa vidu var trāpīties kāds negadījums, bet, globāli, neesam atteikuši. Nav tā, ka uzņemamies rūpes un vēlāk no tām atsakāmies. Varbūt ir ierobežota medicīniskā palīdzība rehabilitācijas laikā, tomēr izlasēs strādā ārsti, kuriem ir pieeja labākajiem Latvijas traumatologiem. Nestāvam rindās, reaģējam momentāli.

Pārādā nevienam spēlētājam palikuši neesam. Medicīnisko palīdzību neierobežojam nevienam. Ir gadījumi, kad naudu ārstu apmeklējumiem ieskaitām priekšlaikus, ir gadījumi, kad atlīdzinām izdevumus pēc ārstēšanas Kad spēlētājam noteikts rehabilitācijas laiks, ejam uz slimnīcām un darām visu nepieciešamo. Ārsti iesniedz rēķinus federācijai, LBS tos apmaksā. Sākot no pirmās palīdzības sniegšanas līdz rehabilitācijai.

Spēlētājiem noteikts pieejamo medicīnas iestāžu saraksts?
Tādu nav daudz, sportistiem palīdz divas medicīniskās iestādes – 1) ortopēdijas, sporta traumatoloģijas un mugurkaula ķirurģijas klīnika “Orto”, 2) SIA “Sporta medicīna”. Izveidojusies ilglaicīga sadarbība visos sporta veidos, jo abās iestādēs strādā profesionālākie sporta ārsti.

”Daudzfunkcionāla zāle valstsvienību vajadzībām ilgtermiņā atmaksātos”

Treniņu zāles. Latvijā par tām jāmaksā, robs budžetā sanāk liels?
Latvijā ir sešas jaunatnes izlases, divas pieaugušo valstsvienības plus U14 izlases.

Normāli būtu, ja federācijas rīcībā būtu daudzfunkcionāla zāle ar diviem trīs laukumiem, kurus varētu izmantot rotācijas kārtībā. Ilgtermiņā tas atmaksātos, bet, kurš veiks pirmo iemaksu,lai izveidotu, attīstītu un pilnveidotu funkcionālu basketbola kompleksu? Šāds investors Latvijā nav atrasts, esam pieraduši, ka rezultātam jābūt tūlīt. Ja šodien ieguldām miljonu, rīt atpakaļ gribam miljonu un vienu santīmu. Nav investoru, kuri būtu gatavi ieguldīt, ja atdeve nāktu piecpadsmit gadu laikā.

Pietrūkst politiska lēmuma? Manuprāt, nav runas par politiķu lēmumu, pietrūkst politiskas gribas.
Pieļauju, ka mūsu augstākā lēmējvara - LBS valde, par to domājusi, taču risinājums līdz galam nav atrasts. Acīmredzot vēl nav tādu iespēju. Tā kā neesam valsts organizācija, mums nevar automātiski piedāvāt valsts rīcībā esošās bāzes.

Kā notiek izlašu starta izvērtējums?
Galvenais treneris un menedžeris iesniedz atskaites par savu redzējumu. Apkopoju atskaites un kopsavilkumu nosūtu LBS valdei, kas izvērtē startu.

Par izlasēm lemj kopā vai atsevišķi?
Šogad valdes sēdes notika laikā, kad citas izlases turpināja startus, tāpēc izvērtējums notika divos cēlienos. Iepriekšējo gadu pieredze bija lemt vienā reizē.

Kāda ir pieaugušo valstsvienību interese par jaunajiem spēlētājiem?
Lielo izlašu treneri ir ieinteresēti kandidātu lokā redzēt jauniešus, taču prioritāte būtu spēlēt sava vecuma izlasē. Nav tā, ka piespiedu kārtā dominē lielās izlases. Katra izlase ir svarīga, ar primārajām tiesībām uz tās vecuma spēlētājiem.

”Ja čempionāts notiek Latvijā, pieaug iespējas piesaistīt sponsorus”

Privāto sponsoru piesaiste ir LBS mārketinga nodaļas pienākums?
Mārketinga nodaļa ir spējusi piesaistīt daļu medicīnas pakalpojumu, ūdens nodrošinājumu no “Vichy” u.c. Taču jārēķinās, ka jauniešu izlases nav tas produkts, kuru viegli pārdot sponsoriem. Izdevās labi pārdot U20 meitenes, jo čempionāts notika Latvijā, tika piesaistīti privātie sponsori. Parasti turnīri notiek ārzemēs, tāpēc uzņēmumi nav īpaši ieinteresēti atbalstīt jauniešu komandas. Protams, ar šo jautājumu jāstrādā, ir jāpārdod jauniešu izlases, katrai izlasei jāatrod patrons LBS valdē. Viņi varētu strādāt privātajā sektorā un piesaistīt daļu naudas. Katram būtu iespēja rūpēties par savu izlasi, ja nē, jāiztiek ar valsts iedoto. Ja čempionāts notiek Latvijā, sponsoru piesaistes iespējas aug. Šogad spēlēm varēja sekot “Viasat Sport Baltic” translācijās un tas atkal palielina iespējas sponsoru piesaistei.

Vasarā uz Latviju bieži brauc Krievijas meiteņu izlases. Kuri ir labākie ārzemju partneri?
Labākie partneri ir Krievija, Ukraina, Baltkrievija – nepieciešams viens telefona zvans, lai noskaidrotu pārbaudes spēļu iespējas. Pirmkārt, minēto valstu komandām pašām patīk atbraukt pie mums spēlēt, otrkārt, savos vecumos kotējamies kā labi sparingpartneri. Laba sadarbība izveidojusies ar igauņiem, lietuviešiem, bijušo Austrumbloku. Kad bijām turīgāki un varējām atļauties piedalīties turnīros ārzemēs, mums bija sadarbība ar Horvātiju, Slovēniju, Slovākiju. Franči nevēlas daudz ceļot un turnīrus rīko pie sevis. Tagad to skaits ir ierobežots. Ja pirmajās divās nedēļās pēc izlozes nenoreaģējam, izredzes spēlēt ārzemēs ir diezgan pavājas.

Spānijā tiek veidotas katra gadagājuma izlases, U15, U17 ieskaitot. Pieļauju, ka pie mums tas nav iespējams.
Meitenēm to fiziski neatļauj cilvēku resursi. Puišiem ir daudz 1990., 1991. gadā dzimušo spēlētāju, tajā vecumā iespējams izveidot divas izlases. Citos gadījumos jāliek kopā divos gados dzimuši spēlētāji.

Vasarā būs jāveido U18, U19 un U20 izlases.
Vispirms jāapstiprina visu izlašu treneri. Ceru, ka viņi atradīs kopīgu valodu, veidu, kā sadarboties, lai attīstītu spēlētājus, nenovirzītos no mērķa un sasniegtu rezultātus čempionātos. Prioritāte būs U19 čempionāts, jo tas notiks Latvijā. Otrkārt, pasaules čempionātos spēlējam reti, tāpēc uzsvars būs uz šo izlasi.

U19 izlases treneru apstiprināšana notika viegli?
Lēmums bijis vienprātīgs. Valdē tika izvirzīts un apstiprināts konkrēts kandidāts.

”Lai nodrošinātu pilnvērtīgu treniņdarbu, konkrētiem spēlētājiem jānosaka spēļu skaita ierobežojumi”

LJBL spēlētāji bieži spēlē vairākās vecuma grupās.
Uzskatu, ka konkrētiem spēlētājiem jāuzliek spēļu skaita ierobežojumi. Līdz sezonas sākumam un pirms izslēgšanas spēlēm jāizvērtē veselības stāvoklis, cik daudz sanācis trenēties, cik spēlēt LSBL vai LBL. Ja Kristeram Zeidakam bija 120 spēles gadā, kad viņš trenēsies? 16-18 gadu vecumā spēlētājiem trūkst koncentrēšanās spēju atbildīgām spēlēm. Cik spēļu ir Amerikas koledžu basketbolā?

Regulārajā sezonā 34 spēles, ieskaitot nacionālā čempionāta “play-off”, ne vairāk par 39 spēlēm.
Normāli būtu divas spēles nedēļā. U18, U20 vecumā jāziedo laiks taktikas un tehnikas treniņiem, fiziskajai sagatavotībai. Daudz spēļu ir nepieciešamas 12-15 gadu vecumā, kad jāiemācās domāt, driblēt un reaģēt laukumā. Pārredzēt notiekošo, saprasties, ātrāk attīstīties tehniski.

Vecākiem basketbolistiem spēļu skaits jāierobežo, lai radītu alkas pēc spēlēšanas. Tāpēc komandās 3-4 cilvēkiem būtu jārotē, lai varētu kontrolēt spēļu skaitu, ar normālu sagatavošanos un atpūtu. Tāds ir mans redzējums.

Pirmo gadu tika vērtētas izlases kandidātu sekmes mācībās. Kāda ir reālā pieredze?
Sekmju dēļ neviens izlašu kandidāts atskaitīts netika. Janvārī nesekmību pieļāvām, trīs četri spēlētāji bija nesekmīgi, vasarā nesekmīgo nebija. Ja dzīvē vēlies tikt uz priekšu, iemācīsies sistematizēt nodarbības skolā, treniņus, mājas darbus un pienākumus. Tas nepieciešams personības attīstībai, pirmkārt, pienākums pret sevi. Saliekot visu pa plauktiem, laiku iespējams atrast un pārslodzes nebūs, vienkārši jāiemācās sevi disciplinēt. Tikai atbalstu šādu praksi.

”Bez spēlētāju piramīdas fārmklubus izveidot nav iespējams”

2007. un 2008. gadā Latvijā strādāja serbu speciālists Kosta Jankovs. Viņa gaitas noslēdzās ar Sacensību komisijas atzinumu, ka spēlētāju resursu trūkuma dēļ sagatavotie priekšlikumi nav īstenojami. Vai bija ieteikumi, kurus ir mēģināts realizēt?
Jebkuram cilvēkam ir idejas, kuras var pareizi adaptēt un izmantot. Viņš ieradās neīstajā laikā, kad sastapa pretestību. Bija idejas, kuras varētu izmantot dzīvē, bet piegājiens nebija īsti pareizs. Viņš nemēģināja iedziļināties mūsu mentalitātē un struktūrās, saprast, kā attīstība notiek pie mums. Jankovs domāja, ka Serbijā veiktie risinājumi šeit var tikt automātiski realizēti.

Vertikāls risinājums.
Jā. Pirmā iecere veidot fārmklubus radās jau Valtera laikos. Ja apakšā nav spēlētāju piramīdas, sporta skolas ar pārstāvniecību daudzās vecuma grupās, spēlēšana fārmklubā ir akls veidojums. Ja LBL ir augstākās sacensības, LBL2 nevar būt mākslīga struktūra. Varam atļaut komandām veidot fārmklubus, bet nevaram to uzspiest. Jankovs kļūdījās, gribot šādu modeli īstenot katrā profesionālajā klubā. Zinot spēlētāju skaitu, izlasēm tas nāktu par labu, bet fiziski to nevaram pacelt. Idejiski iebildumu nav.

Kāda bija Jaunatnes basketbola metodiskā centra atdeve?
Metodiskais centrs nodrošināja valsts naudas plūsmu jaunatnes izlašu vajadzībām. Salīdzinot ar pārējiem sporta veidiem, basketbolā ir sešas izlases, kuras spēlē augstāka ranga sacensībās. Starti A divīzijā rada noteiktas izmaksas, valsts atbalsts nepieciešams ne tikai aviobiļetēm. Pēc JBMC likvidācijas tā funkcijas nonākušas manā pārziņā. Agrāk jaunatnes izlašu menedžeri darbojās entuziasma līmenī. Iepriekš strādāju uz pusslodzi, tagad izlašu jautājumi risināmi visu gadu nepārtrauktā režīmā.

Kā tu raksturotu sacensību starp sporta skolām? Kā attīstījusies LBS sadarbība ar sporta skolām?
Ja ir sacensība, tad jau mēs veselīgi attīstamies. Tikai konkurencē aug spēcīgi spēlētāji. Kaut jāatzīst, meitenēm konkurences gandrīz nav.

Atbildot uz otro jautājumu, sadarbība attīstījusies ļoti labi. Ir pilnveidojies čempionāts, notiek treneru apmācība. Uzlabojusies komunikācija starp abām pusēm.

Minēti Serbijas un Lietuvas piemēri, kur ir līdzīga ekonomiskā situācija un labi panākumi jaunatnes basketbolā. Vai mums ir piemērots šāds ceļš? Kāpēc?
Noteikti nē. Pirmkārt jau atšķirīga mentalitāte.

Serbija ir liela valsts, ar lielu iedzīvotāju skaitu. Tur var veikt tādu spēlētāju selekciju, ka izlasēs tiešām nokļūst bezmaz brīnumbērni.

Lietuvā – basketbols ir nacionālais sporta veids, kur tikai jaunatnes līgā ir ap 10000 reģistrētu jauno basketbolistu, pie mums 5000.

Latvijā ir daudz dažādu sporta veidu ar labiem sasniegumiem starptautiskajās arēnās. Visiem šiem sporta veidiem ir vajadzīgi cilvēku resursi, un, iespējams, daļa, kuri varētu būt labi vai izcili basketbolisti, ir spiesti trenēties citos sporta veidos, jo viņu dzīves vietās nav basketbola.

Trīs iemesli lepoties ar jaunatnes basketbola izlasēm.
1. Rezultāti
2. Pozitīvisms
3. Vide

Sportacentrs.com autoru sagatavotie jautājumi

1. Izmaiņas noteikumos (līniju attālumi, uzbrukuma laiks, zonas aizsardzība utt.). Kā tas ietekmē jaunatnes basketbolu Latvijā?
Izmaiņas ir ne tikai mūsu basketbolistiem, kuri ātrāk pielāgosies, tie ātrāk tiks pie uzvarām.

2. Atsevišķi ir precizēti jautājumi par necenzētas leksikas izmantošanu gan no spēlētāju, treneru, vecāku-skatītāju puses? Cik nopietna ir šī problēma Latvijas jaunatnes basketbolā?
Problēma tā noteikti nav, bet ir vienā otrā komandā novērojama tendence ar rupjībām ietekmēt spēli.

3. Attiecībā par pāreju no vienas sporta skolas uz citu sporta skolu - nekas precīzi definēts nav. Vai šis papildus punkts kaut ko atrisinās? Ir kādi gadījumi bijuši, kur LBS ir iejaukusies pāreju veikšanā?
LBS nav iejaukusies pāreju veikšanā. Mēs esam ieteikuši veidu, kā būtu veicama pāreja konkrētam spēlētājam, bet neesam bijuši vidutāji.

4. Spēlētāju slodze. Vai jautājumi par labāko jauno spēlētāju spēlēšanu paralēli vairākās vecuma grupās un arī pieaugušo komandās ir pietiekami precīzi noregulēti? Vai īstermiņa sportisko mērķu panākšanai netiek panākts pretējais efekts ilgākā termiņā?
Jau intervijā paudu savu viedokli.

5. Kā vērtējat situāciju, ka spēlētājām vienlaikus ir iespējams spēlēt gan LSBL, gan JSBL (Jaunā sieviešu basketbola līga)? Vai šī iespēja tiks saglabāta arī šogad, ka JSBL spēlētājām netiks liegts spēlēt LSBL, lai jaunajām spēlētājām nodrošinātu spēļu praksi?
Tieši tā. Meitenēm trūkst spēļu prakses. Galvenais , lai treneri kontrolētu šo procesu, cik bieži, un kurai vajadzētu spēlēt. Galvenais, lai nebūtu spēlēšana spēlēšanas pēc.

6. Kuru redzi kā perspektīvāku virzienu jaunajiem spēlētājiem - Latviju vai ASV?
Kā kuram... Meitenēm ir viena profesionāla komanda, kura nespēj nodrošināt darbu visām talantīgām un spēlētgribošām spēlētajām, tādēļ vairāk ASV virziens...
Puišiem ir lielākas iespējas, pie tam līdz 20-22 gadu vecumam, pat būtu vēlams palikt mūsu treneru uzraudzībā.

7. Cik lielā mērā ekonomiskā situācija šovasar ietekmēja jaunatnes izlašu sagatavošanās posmu? Bija kādas spēles vai turnīri tuvākās kaimiņvalstīs, uz kuriem izlases nenokļuva naudas trūkuma dēļ?
Tieši tuvās kaimiņvalstis kompensēja mūsu nenokļūšanu uz labiem turnīriem un pārbaudes spēlēm. Par to viņiem paldies!

8. Latvijā notika EČ U20 sievietēm, šogad PČ U19 jauniešiem. Šīs sacensības dos pozitīvu grūdienu basketbola attīstībai?
Domāju, ka noteikti. Daudz bērneļu taču labprāt vēlas kādu atdarināt, sekot viņa pēdās. Un šādi Lieli pasākumi dod stimulu nākotnes ceļa izvēlei.