Kāpēc "Nets" jāslēdz līgums ar Kurucu jau šogad?
Tas, ka šī gada draftā tika aizrunātas tiesības uz Rodionu Kurucu, nav pārsteigums, bet debitēšana Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) jau nākamsezon, vērtējot no šodienas skatu punkta, par tādu būtu jāsauc. Tomēr tas nav neiespējami, un tam ir vairāki iemesli.
Arī pēc tika neveiksmīgas sezonas daudzu profesionāļu vērtējumā Rodions Kurucs tiek saukts par spēlētāju, kurš no šogad draftētajiem eiropiešiem ilgtermiņā varētu izveidot labāko NBA karjeru aiz Lukas Dončiča. Piemēram, no Bambergas īrē Kapo d’Orlando sezonu aizvadījušais Kuruca vienaudzis Arnolds Kulboka, kurš pēc spēlētāja profila ir līdzīgs Kurucam, tika izvēlēts tikai pašās beigās (55. numurs, “Hornets”), lai gan savā komandā bija viens no galvenajiem spēlētājiem (komanda gan izkrita no augstākās līgas). Tātad, puisis, kurš sezonā spēlēja ļoti maz, tika novērtēts augstāk par to, kurš spēlēja lielas minūtes un lielu lomu augstā līmenī (A sērija un Čempionu līga).
“Kas - tie amerikāņi ir pilnīgi stulbi?” padomā daļa nozombēto līdzjutēju. Nē, nav. Rodionam Kurucam ir tas, ko iemācīt nevar - perfekti piemēroti fiziskie parametri spēlēšanai NBA, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc arī pēc tik neveiksmīgas sezonas, kāda bija aizvadītā, Kurucs bija droša otrās kārtas izvēle. Tas, un arī - metiens, eksplozivitāte, labs pirmais solis, atlētiskums. NBA draftē tos, kuriem ir lielākais potenciāls kļūt par labiem šīs līgas spēlētājiem. Savukārt augstāk tiek izvēlēti tie, kuriem šis potenciāls tiek uzskatīts par milzīgu, un tie, kuri ir gatavi dot rezultātu pēc iespējas ātrāk. Muskuļus, ja vēl vajag, uzaudzēs - NBA tas notiek ātri, īpaši ar tiem spēlētājiem, kuri pirmajā(-s) sezonā(-s) nespēlē daudz (Andra Biedriņa piemērs).
“Nets” ģenerālmenedžera Šona Marksa pirmie izteikumi pēc drafta liek saprast, ka Kurucs tiek gaidīts komandā jau nākamajā sezonā. Pilnīgi skaidri un nepārprotami bijušais jaunzēlandiešu centrs gan to nepasaka un, iespējams, tas saistīts ar faktu, ka priekšā ir droši vien ne tas vieglākais pārrunu process ar Barselonas klubu par Kuruca līguma izpirkšanu. NBA klubi drīkst par spēlētāju maksāt ne vairāk par 675 000 dolāru. Lai gan pēcdrafta intervijā žurnālistu teiktajā figurēja četri miljoni, pirms drafta skauti ziņoja, ka Kuruca nometne panākusi vienošanos ar Barselonas klubu par izpirkuma naudas ievērojamu samazināšanu. Nekur oficiāli šī summa nav parādījusies, jo tā, visticamāk, ir konfidenciāla informācija. Septiņos ciparos izpirkuma cipars tiešām varētu būt mērāms, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi ar šo klubu - salīdzinoši nesen (2015) Mario Hezonja esot “ticis brīvībā” par 1,4 miljoniem dolāru, krietni senāk (2001) Pau Gazols pats piekrita samaksāt 2,2 miljonus “Barsai”, lai uzreiz varētu pievienoties “Grizzlies”.
Tomēr ir viena būtiska atšķirība ar Kuruca gadījumu - gan Hezonja, gan Gazols bija pirmajā pieciniekā draftēti spēlētāji, tātad ar garantētiem konkrētu miljonu līgumiem vairāku gadu garumā. Otrajā kārtā draftētajiem spēlētājiem līguma izmērs (summa, ilgums, garantijas) ir lielā mērā atkarīgs no aģenta darba, jo šiem spēlētājiem nav konkrēti NBA kolektīvajā līgumā atrunāti minimālie saņemamie cipari. Pastāv viedoklis, ka tikt draftētam otrajā kārtā pat ir labāk, jo tas dod iespēju atsevišķos gadījumos, uzreiz parādot no sevis labāko, pat vairākus gadus ātrāk noslēgt lielāku otro līgumu. Tai pašā laikā tas uzliek spiedienu dot jūtamu rezultātu uzreiz, kam otrās kārtas spēlētāji biežāk nav gatavi, nekā ir. Ja “Nets” tiešām vēlas Kurucu pie sevis uzreiz, nav izslēgts, ka klubs spēlētājam iedos tik lielu uzticības kredītu (ko jāatmaksā tikai ar sniegumu laukumā), ar ko bez riska pietiks, lai izlauztos no “Barcelona” važām.
Kāpēc “Nets” būtu vajadzīgs Kurucs uzreiz, ja vieglāk būtu ļaut viņam turpināt attīstīties Eiropā? Acīmredzot, klubs ar Rodionu saista reālas cerības ilgtermiņā, nevis - kā sanāks, tā sanāks. Neizpērkot līgumu no “Barcelona”, pastāv liels risks vēl vienu sezonu nobumbulēt kaut kur Barselonas sistēmā, kamēr nonākšana Ņujorkas komandas aprūpē ļaus Kurucam būt, ja ne uzreiz pie lielā galda, tad turpat virtuvē, gaidot uzaicinājumu ieņemt kādu atbrīvotu krēslu pie tā. Kurucs būtu turpat rokas stiepiena attālumā no pirmās komandas. Ne velti Markss tai pašā pēcdrafta intervijā veltīja komplimentus NBA Attīstības līgai - siltumnīcai, kurā rūpīgi sekot līdzi un aprūpēt iesēto, lai kādu dienu noplūktu augli.
“Nets” abas drafta izvēles izmantoja, lai tiktu pie līdzīga profila spēlētājiem. Arī gadu jaunākais Džanans Musa (#29) ir atlētisks vieglais uzbrucējs ar labu augumu, bet, atšķirībā no Kuruca, Musam jau ir laba pieredze pieaugušo basketbolā - aizvadītajā sezonā vidēji 20 minūtes ULEB Eiropas kausā un šī turnīra Uzlecošās zvaigznes gods (10,5 punkti, 3.2 bumbas). Musa jau šobrīd spēj dot rezultātu, ko apliecinājis gan klubā, gan Bosnijas un Hercegovinas valstsvienībā, līdz ar to jau nākamajā sezonā varētu būt reāls rotācijas spēlētājs tādā NBA komandā, kāda ir "Nets" - stipri viduvēja.
Interesanti, ka Kurucu, kuram noteikti ir labāks un stabilāks trīspunktnieks par Musu, Ziemeļamerikas apskatnieki pirms drafta regulāri aprakstīja kā potenciālu spēka uzbrucēju. Savulaik Dāvi Bertānu draftēja kā trešo numuru, bet NBA rūjienietis spēlē kā ceturtais, un, ņemot vērā to, kādas ir mūsdienu basketbola tendences, nav izslēgts, ka Kurucu (206 cm, 100 kg) sagaida līdzīgs liktenis. Iepriekš pieminēju muskuļu audzēšanu - ja Kurucu “Nets” redz kā trešo numuru, fiziski latvietis, visticamāk, jau šobrīd varētu būtu gatavs. Ja kā ceturto - iespējams, nepieciešams vēl lielāks spēks, lai spēles situācijās pie maiņām aizsardzībā, paliekot pret piektajiem numuriem, nebūtu jāpaliek jaņos. Abos gadījumos Kuruca lielākais mīnuss ir mazā spēļu prakse augstā līmenī, un šo situāciju Bruklina var labot pati, dodot Kurucam spēles laiku un konkrētu lomu Attīstības līgas komandā, kas ir drošāk, nekā atstāt spēlētāju Eiropā klubā, kam prioritāte ir tūlītējs rezultāts, nevis kāda spēlētāja attīstība.
Pagājušogad “Nets“ ar 57. numuru draftēja citu “Barcelona” spēlējošu uzbrucēju Sašu Vezenkovu. Kiprā dzimušā grieķu bulgāra izpirkuma summa no Katalonijas kluba bija viens miljons eiro (nedaudz vairāk par vienu miljonu dolāriem). Līgums netika izpirkts, bet Vezenkovs arī nepagarināja līgumu ar “Barcelona”. Kluba atbilde uz to bija skaidri nolasāma - divreiz mazāks spēles laiks un beņķīša tālais gals šajā sezonā. Vezenkovs “Barsas” važās vēl būs arī nākamsezon, kad uz viņa pozīciju ar Rolandu Šmitu noslēgtais līgums nav labs signāls tam, ka situācija Bulgārijas izlases uzbrucējam varētu uzlaboties. "Nets" nevēlas piedzīvot ko līdzīgu ar Kurucu.
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
ACB līgas monstri jau sen piekopj stratēģiju, noslēgt teju 10gadu līgumus ar 13-14 gadīgiem talantiem, kur nereti tie tiek nomarinēti tikai ar domu, lai pretiniekiem nebūtu...
[+] [-]
[+] [-]
Kas attiecas uz 2 gadu ierobežošanu. Tu saki, ka ieguvēji būtu visi. Nebūtu gan. Komandas nebūtu ieguvēji. Viņi nebūtu pasargāti no kāda aiziešanas. Un tas murgs būtu jāatkārto ik pēc diviem gadiem ar iespēju, ka kāds uztaisīs savu Descision.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]