Pirms 25 gadiem: Džordans atgriežas ar 19 punktiem Indianā

Pēdējā spēlē izgaisina Bārklija cerības uz titulu

1992. gada vasarā Čārlzs Bārklijs plecu pie pleca ar Maiklu Džordanu un citām superzvaigznēm kļuva par olimpisko čempionu ASV oriģinālās “Sapņu komandas” sastāvā, bet pats bija komandas naskākais punktu vācējs. Bārklijs tovasar bija lieliskā noskaņojumā, jo vairāk nekā mēnesi pirms Barselonas spēļu sākšanās dominējošo spēka uzbrucēju Filadelfijas “76ers” bija aizmainījusi uz Fīniksas “Suns”.

Bārklijs jau divus gadus bija vēlējies nonākt komandā, kas varētu piedāvāt to, ko nevarēja “Sixers” - reāli cīnīties par titulu. Vēl pavasarī Bārklijs pirms viena no mačiem saņēma zvanu no aģenta ar lieliskām ziņām “Čārlz, tu esi aizmainīts uz “Lakers”!” Bārklijs, kurš nekad netēloja no sevis to, kas viņš nav, ļāvās sajūsmai, pusdienās iemalkojot vairākus stiprākus dzērienus. Tās pašas dienas vakarā “76ers” bija paredzēta kārtējā spēle, bet Čārlzs uzskatīja, ka tas vairs uz viņu neattiecas - pēc pusdienām jāiet krāmēt koferi ceļam uz Kaliforniju. Taču… pāris stundas vēlāk vēlreiz atskanēja zvans. Bārklijs pacēla klausuli. Otrā galā atkal bija viņa aģents, taču šoreiz savu sakāmo viņš teica krietni piezemētākā tonī - “76ers” atcēluši darījumu… Te nu bija “Lakers”. Drēbes, ko Čārlzs jau bija sācis locīt, lai liktu koferī, nācās pastumt malā, un to vietā uz gultas tika nolikta ierastā mugursoma, lai sakrāmētos kārtējai spēlei. To Bārklijs aizvadīja teicami, pat neraugoties uz pāris dzērieniem pusdienās un sabojāto garastāvokli.

“76ers” sezona beidzās vēl sarūgtinošāk nekā iepriekšējās. Otro reizi kopš Bārklija draftēšanas 1984. gadā komanda nespēja kvalificēties izslēgšanas turnīram, taču arī pārējās septiņās sezonās lieliem priekiem nebija pamata - tikai reizi bija izdevies tikt līdz “play-off” trešajai kārtai. Bārklija mērs bija pilns (vēlāk viņš izteicās, ka savā karjerā visvairāk nožēlo to, ka nepieprasīja maiņu jau ātrāk), maiņa bija neizbēgama. Bez “Lakers” lielākās cerības uz vienu no līgas spīdekļiem bija arī “Trail Blazers” un “Suns”. Lietas salikās par labu otrajiem, un 17. jūnijā “Suns” par Bārkliju atdeva Filadelfijai Džefu Hornačeku, Endrjū Lengu un Timu Periju.

Apzeltīts ar olimpisko zeltu un ieguvis jaunu labāko draugu pēdējo divu gadu NBA čempiona Maikla Džordana personā, Bārklijs lieliskā noskaņojumā iesāka arī jauno sezonu. Arizonas vienība izcīnīja 62 uzvaras, kļūstot par līgas labāko komandu un tiekot pie sava laukuma priekšrocībām visa “play-off” garumā. Bārklijs demonstrēja izcilību (25,6 punkti, 12,2 bumbas, 5,1 piespēle, 1,6 pārtvertas bumbas, 1,0 bloķēts metiens) un tika pie sezonas MVP apbalvojuma. Tikmēr divkārtējie čempioni “Bulls” izcīnīja 57 panākumus un Austrumu konferencē priekšā palaida Ņujorkas “Knicks”. Ņujorkieši vēlāk kļuva par vienīgajiem, kas togad izslēgšanas turnīrā Austrumu konferences zarā spēja sagādāt kādu zaudējumu “Bulls” (konferences finālā Čikāga uzvarēja ar 4-2), taču Džordans un Ko bija pamatīgi iestūmuši ātrvilcienu pretī kārtējam titulam. Rietumos Bārklijam un “Suns” ceļš uz finālu sanāca krietni sarežģītāks - jau 1. kārtā bija nepieciešamas visas piecas spēles (3-2), lai tiktu galā ar citiem Bārklija kādreizējiem kavalieriem “Lakers”.

Vēlāk arī “Spurs” (4-2) un “SuperSonics” (4-3) sakaušanai bija jāiztērē daudz spēku, un finālā Džordans ar “Bulls” atņēma Bārklijam cerības uz titulu arī jaunajā mājvietā - “buļļi” no Fīniksas aizbrauca ar divām uzvarām kabatā, pirmajā spēlē Čikāgā viesi trešajā pagarinājumā vienu uzvaru tomēr paņēma, nākamajos divos mačos uzvaras tika dalītas uz pusēm un pēc pieciem mačiem 3-2 “Bulls” labā. Sestajā spēlē Fīniksā pēdējā viesu uzbrukumā “Suns” aizsargs Denijs Eindžs pie plus divi (98:96) pretēji galvenā trenera norādījumiem pameta savu sedzamo Džonu Paksonu, lai mēģinātu atņemt bumbu Horāsam Grantam (pat, ja tiktu fiksēta piezīme, Grants tovakar bija pateicīgākais, raugoties no “Suns” pozīcijām, jo no spēles bija aizmetis garām visus piecus metienus, bet no soda metienu līnijas trāpījis vienu no diviem). Eindža pārgalvībai izrādījās milzīga cena - Grants, ticis pie bumbas, laicīgi pamanīja brīvu atstāto Paksonu, kuram adresēja piespēli, un Paksons, kurš tosezon bija trāpījis 46,3% trīnīšu, apliecināja savu snaipera statusu arī šādā brīdī, 3,9 sekundes pirms beigām ar tālmetienu panākot 99:98 “Bulls” labā. Te arī izplēnēja Bārklija labākās cerības karjerā uz titulu, bet Džordanam šī bija pēdējā spēle pirms aiziešanas - zināja to viņš vai nē, par to vēlāk...

Līdz Paksona (pēc spēlētāja karjeras palicis “Bulls” organizācijā dažādos amatos un tagad ir viceprezidents) trejacim visus “Bulls” punktus pēdējā ceturtdaļā bija guvis Džordans, kurš visā mačā sakrāja 33, bet vidēji finālsērijā guva 41 punktu mačā, trešo gadu pēc kārtas saņēma finālsērijas vērtīgākā spēlētāja apbalvojumu. Mēnesi pēc titula izcīnīšanas,kad visa pasaule bija pie Džordana kājām, zem tām ieplaisāja zeme - Džordana tēvs, atgriežoties no bērēm, pa ceļam bija nolēmis atpūsties un apturēja dēla dāvināto “Lexus” automašīnu ceļmalā, lai uz brīdi nosnaustos. Glauno automobili nolūkoja divi jaunieši ar kriminālām nosliecēm, kuri iesnaudušos vadītāju nošāva un apzaga, bet līķi atstāja sapūšanai netālajā purvā.

1993. gada 6. oktobrī, nepilnu mēnesi pirms pirmās “Bulls” spēles jaunajā sezonā, Džordans sasauca preses konferenci, paziņojot par aiziešanu no basketbola. Maikls kā iemeslu minēja dzirksteles pazušanu mīlestībā pret basketbolu, un to vairoja arī tēva dzīves traģiskās beigas. Tikmēr paralēlajos gaiteņos runāja arī par citu nopietnu iemeslu - atkarību no azarstpēlēm. Lasot Džordana līdzgaitnieku stāstus par izcilā basketbolista raksturu, ir pilnībā pieļaujama doma, ka Austrumu konferences fināla laikā naktī pirms spēles pret “Knicks” Džordans vairākas stundas pavadīja kazino, tādējādi parādot arī to, ko viņš domā par konkurenci laukumā, taču skaidrs bija viens - dūmi nevarēja rasties bez uguns. NBA bija uzsākusi izmeklēšanu par Džordana atkarību, ko pārtrauca tikko kā spēlētājs paziņoja par aiziešanu no basketbola. Togad Džordanam bija nācies stāties tiesas priekšā liecinieka statusā, un liecībās atklājās milzīgas naudas summas, ko Džordans zaudējis azartspēlēs. Vēlāk pats Maikls vienā no savām autobiogrāfijām rakstīja, ka sācis gatavoties aiziešanai no basketbola jau pēc Barselonas olimpiādes, kad visa kā jau bijis par daudz un spēlētājs juties pārāk noguris no sava statusa. Līdz ar to pastāv iespēja, ka finālsērijas sestajā mačā Džordans tiešām jau varētu būt zinājis, ka tā, iespējams, ir viņa pēdējā spēle. Lai kāds būtu bijis iemesls, Džordans bija pateicis ardievas basketbolam.

Basketbola vietā tēva sapnis - beisbols

Džordana tēvs Džeimss jau pirms vairākiem gadiem bija izaicinājis Maiklu, sakot, ka viņš varētu būt izveidojis karjeru arī beisbolā, Džeimsa mīļākajā sporta veidā. “Viņš teica, ka basketbolā jau esmu pierādījis visu iespējamo un man varētu būt jādod iespēja beisbolam,” sarunā ar “NY Times” 1994. gadā Džordans atcerējās kādu sarunu ar tēvu deviņdesmito gadu sākumā. Izaicinājums Džordanam ir kā sarkana lupata tikko pakaļkājas ar siksnu savilktam rodeo bullim, un šis bija tas brīdis, kad tiešām dot beisbolam iespēju. Dažas stundas pēc preses konferences, kurā paziņoja par aiziešanu no basketbola, Džordans kopā ar “Bulls” un beisbola kluba “White Sox” īpašnieku Džeriju Reinsdorfu kopā skatījās “White Sox” spēli. Saruna ātri ievirzījās Maikla nākotnes plānos, kas saprotamā kārtā interesēja Reinsdorfu - viņš bija apsolījis izmaksāt Džordanam visu atlikušo algu 1988. gadā parakstītajā līgumā (25 miljoni astoņās sezonās). Kad Džordans atklāja, ka vēlas piepildīt tēva sapni un kļūt par beisbolistu, Reinsdorfs piecēlās no sava ērtā krēsla stadiona ložā, aizgāja līdz klusākai vietiņai un piezvanīja “White Sox” mazākuma īpašniekam Edijam Einhornam, lai informētu - turpmāk mūsu komandā beisbolu spēlēs Maikls Džordans.

Tik vienkārši gan nebija, jo neviens nedeva 31 gadu vecajam debitantam, kurš nekad iepriekš nebija spēlējis profesionāli, iespēju uzreiz būt vienā no slavenākajām pasaules komandām. Džordanam bija jāsāk ar sevis pierādīšanu fārmklubā “Barons” pēc spēka trešā līmeņa turnīrā (“Double-A”). Izcilību basketbola laukumā pārnest uz beisbola laukumu neizdevās, turklāt traucēja arī statuss sabiedrībā. Proti, pretinieki pat esot palīdzējuši Džordanam, atklājot, kur tiks mesta bumba un vai to mēģināt atsist… Vēlāk šis stāsts tika apspēlēts arī filmā "Space Jam" ("Zvaigžņu basketbols"), kurā galveno lomu spēlēja Džordans pats. Maikls centās no sirds un bija pirmrindnieks, ieradās uz treniņiem 7 no rīta un darīja visu, lai kļūtu par lielās līgas spēlētāju. Neizdevās. Pēc visai viduvējas sezonas ar “Barons” Džordans vēl uzspēlēja Arizonas Rudens līgā, tomēr drīz vien viņa gaitas beisbolā aprāvās.

1994. gada septembrī Džordans starp beisbola aktivitātēm uzspēlēja labdarības basketbola spēlē kopā ar saviem kādreizējiem cīņu biedriem NBA laukumos un guva 52 punktus... 1. novembrī “Bulls” oficiāli godināja Džordana 23. numuru, paceļot to pie savas arēnas griestiem, bet doma par turpināšanu beisbolā aizvien bija dzīva, ja vien… Beisbola lielajā līgā (“Major League Baseball”) nebūtu streiks, kas bija sācies augustā un vēlāk kļuva par garāko streiku ASV profesionālajā sportā (232 dienas). Džordans saprata, ka arī otrā sezona beisbolā, visdrīzāk, būtu jāsāk no zemākajām līgām, taču nebija gatavs aizvadīt treniņnometnes ar šī līmeņa zēniem. Tikmēr “White Sox” treniņnometnē Džordans nedrīkstēja piedalīties, jo nebija komandas sastāvā. Tā nu mēnešiem ilgi Maikls palika bez iespējas turpināt sava tēva sapni un drīz vien atkal bija jaunu izaicinājumu meklējumos. Kāds boksa promouteris viņam piedāvāja aizvadīt cīņu un kā vienu no potenciālajiem pretiniekiem piedāvāja Džordana golfa laukuma cīņu biedru Evanderu Holifīldu. Šoreiz prāts ņēma virsroku pār emocijām, un Maikls atteicās no iespējas, lai gan tika runāts, ka šāda cīņa varētu savākt sportistiem tam laikam neticamus honorārus.

Nevis "vai?", bet "kad?"

Plaukstot dabai, atplaukst arī cilvēki. 1995. gada pavasaris Čikāgā bija siltāks nekā iepriekšējos gados, un Džordans, kurš ilgu laiku bija palicis bez profesionālā sporta, saelpojies svaigo pavasara gaisu, bija gatavs jauniem izaicinājumiem. Taču - jau sev labi zināmā vidē. Marta sākumā Džordans vienojās ar Reinsdorfu (kurš viņam turpināja maksāt ap četriem miljoniem dolāru sezonā par nekā nedarīšanu), ka patrenēsies kopā ar “Bulls”. Pirmajai dienai sekoja otrā, tad trešā pēc kārtas, un pārējie komandas spēlētāji jau sāka nojaust, kas notiks. Tomēr ne oficiāli, ne savstarpējās sarunās atgriešanās kā fakts neizskanēja. Pēc pāris nedēļām komandas galvenais treneris Fils Džeksons bija nobriedis nopietnai sarunai ar Maiklu un iesauca viņu savā kabinetā. Tas, ka Džordans atkal grib būt laukumā īstā NBA spēlē, abiem bija skaidrs no saskatīšanās vien, tāpēc “vai?” šajā sarunā tika aizstāts ar “kad?” Spēlējot bez Džordana, “Bulls” pirmajā sezonā joprojām bija viena no Austrumu līderēm un izcīnīja 55 uzvaras, bet otrajā visas sezonas garumā balansēja starp pozitīvu un negatīvu bilanci. Par vietu izslēgšanas turnīrā gan šaubīties nebija pamata. Sākotnēji kungi runāja par iespējamo atgriešanos tikai uz “play-off” sākumu, vēlāk kā variants izskanēja 20 spēles, bet Džordans piedāvāja 15. Rokas tika paspiestas vidusceļā - 17 mači līdz regulārās sezonas beigām.

18. marta rītā Deivida Falka rīta kafijas baudīšanas rituālu iztraucēja telefona zvans. Zvanīja Falka ilggadējais klients Džordans, kurš aicināja savu aģentu nekavējoties izsvītrot plānotājā visus tās dienas uzdevumus un raitā solī doties pie viņa. Tā kā Džordans ar saviem biznesa kolēģiem jau iepriekš bija izrīkojies līdzīgi, Falks uzskatīja šo par kārtējo sava elitārā klienta izgājienu bez aizdomām par to, ko viņš vēlāk no Maikla mutes izdzirdēs. Džordana namā Maikls, Falks un viņa partneris Kērtiss Polks pavadīja vairākas stundas, diskutējot par plusiem un mīnusiem gadījumā, ja Maikls izlemtu atgriezties basketbolā. Skaidrs, ka Džordans būtu pieņēmis lēmumu arī bez saviem ilggadējiem padomdevējiem, taču viņu apstiprinājums bija kā svētība - tas ir pareizais lēmums. “Ja tolaik nebūtu bijis beisbola streiks, neesmu drošs, ka viņš jebkad būtu atgriezies,” daudzus gadus vēlāk bleacherreport.com sacīja Polks.

Pēc ieilgušās rīta sarunas Džordans savu lēmumu pavēstīja arī “Bulls” īpašniekam un galvenajam trenerim, bet Polks prieka vēsti paziņoja Džordana privātajiem sponsoriem, kamēr aģents Falks par to informēja NBA komisāru Deividu Sternu un NBC televīzijas sporta nodaļas vadītāju, jo tieši NBC bija jārāda nākamā “Bulls” spēle Indianā. Arī Sterns deva savu svētību, un Falks ķērās pie preses relīzes rakstīšanas. Džordanam nepatika neviena no četrām ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem piesātinātajām preses relīzes versijām un pēc dažu minūšu ilgām pārdomām viņš piedāvāja savu versiju - relīzi, kurā būtu tikai divi vārdi: “Esmu atgriezies.”

↑ Oficiālā preses relīze par Maikla Džordana atgriešanos.
↓ Laikraksta "Sunday Sun-Times" pirmā lapa

Atgriežas ar 19, pēc dažām dienām jau 55

Beisbolā treniņu specifika ir cita, arī nodarbinātās muskuļu grupas ir citas, un Maikls, mēģinot sasniegt izcilību beisbolā, bija apaudzējis miesu ar pamatīgāku gaļas blāķi. Īpaši ķermeņa augšdaļu, lai izdotos palielināt sitiena spēku. Atsākot treniņus ar “Bulls”, Maikls vienmēr pieci pret pieci spēlēšanas reizēs gribēja spēlēt pret Skotiju Pipenu, kurš tobrīd bija sasniedzis labāko formu sezonā. Savukārt pēc treniņiem Džordans aicināja komandas biedrus uz papildus individuālo darbu. Viens no iecienītākajiem Maikla “klientiem” bija Pīts Maierss, kurš Maikla prombūtnē bija kļuvis par “Bulls” sākuma piecinieka spēlētāju tieši uzbrūkošā aizsarga pozīcijā.

Pārmācot Maiersu, Džordans ne tikai trenējās, lai atgrieztos formā, bet arī skaidri iezīmēja hierarhiju komandā, liekot saprast Maiersam, kas ar viņa spēles laiku notiks, ja Maikls atgriezīsies. Kopā ar savu ilggadējo fiziskās sagatavotības treneri Timu Groveru Džordans pamazām, tai pašā laikā visai strauji (dažās nedēļās) atgriezās basketbolam vajadzīgajā formā, līdz 18. martā bija gatavs spēlēt. “Bulls” tikko kā bija izcīnījuši trešo uzvaru pēc kārtas un nu sagatavojušies nelielam izbraukumam uz Indianapolisu un Bostonu. Tā kā komanda uz “Pacers” mājvietu jau bija devusies, Džordanam tika saorganizēta privātā lidmašīna. Tikmēr Čikāgā kluba vadība cīnījās ar milzu pieprasījumu pēc biļetēm un potenciālo sponsoru vēlmi satikties, lai runātu par darījumiem. “Pēkšņi atkal bijām kļuvuši par pasaules sporta centru,” vēlāk atcerējās viens no tā laika kluba viceprezidentiem Stīvs Švanvolds.

Pirmajā mačā, atgriežoties NBA laukumā pēc 21 mēneša pārtraukuma Džordans, kurš savu jau godināto numuru 23 bija nomainījis ar beisbolā ievalkāto 45, trāpīja septiņus no 28 metieniem no spēles, sakrāja 19 punktus, izcīnīja sešas bumbas un atdeva sešas piespēles, bet “Bulls” atzina togad uz uz titulu cerošās “Pacers” pārākumu ar 96:103 papildlaikā. Redžijs Millers uzvarētāju rindās izcēlās ar 28 punktiem. “Ar metienu šodien bija problēmas. Vēl cenšos atgūt ritmu. Nezinu, vai šī bija laba spēle, kurā atgriezties. Redžijs [Millers] izskatījās ļoti uzvilcies. Zinu, ka viss nenotiks uzreiz, būs vajadzīgs nedaudz laika, bet esmu atgriezies - tikai tam ir nozīme,” pēc mača televīzijā sacīja Džordans. Nudien - laiks bija vajadzīgs pavisam nedaudz. Nākamajā mačā Bostonā uzvara un 27 punkti, bet piektajā spēlē pēc atgriešanās Maikls guva 55 punktus slavenajā Ņujorkas “Madison Square Garden”, liekot uz ceļiem savā priekšā nokrist ari vienai no tās sezonas labākajām Austrumu konferencēm komandām “Knicks”.

Maikla Džordana pirmās piecas spēles pēc atgriešanās

17 atlikušajās regulārās sezonas spēlēs Džordans vidēji guva 26,9 punktus, atdeva 6,9 piespēles un izcīnīja 5,3 bumbas pie groziem, bet Čikāgas komanda izcīnīja 13 uzvaras un noslēdza sezonu ar piekto pozīciju Austrumos.

Tas nozīmēja pirmajā “play-off” kārtā tikšanos ar ceturto labāko konferences komandu Šarlotes “Hornets”, un, zināja vai nezināja, ka kādu dienu viņam piederēs šis klubs, Džordans nevilcinājās apliecināt, kurš ir boss. Pirmajā mačā Šarlotē 48 punkti 47 laukumā pavadītajās minūtēs, deviņas bumbas un astoņas piespēles, bet “Bulls” ar uzvaru pagarinājumā ielika pamatus uzvarai visā sērijā (3-1). Otrajā kārtā jeb konferences pusfinālā pretī nāca regulārā turnīra uzvarētāja Orlando “Magic”, ko uz priekšu virzīja uzlecošo (vai drīzāk jau uzlekušo) zvaigžņu duets Penijs Hārdevejs un Šakils O’Nīls.

“Magic” togad savā prātā bija nobrieduši čempiontitulam (pasteidzoties notikumiem pa priekšu - finālā Floridas komanda atdūrās pret Hakīma Oladžuvona un “Rockets” sienu, Hjūstonai izcīnot otro titulu pēc kārtas), un Džordana atgriešanās bija tikai kārtējais pārvaramais šķērslis ceļā uz to. Pirmajā mačā Maikls nevarēja trāpīt (no spēles 8/22) un guva “tikai” 19 punktus. 18 sekundes pirms beigām “Bulls” bija plus viens (91:90) un bumba. Tonijs Kukočs no laukuma sāniem pie savas komandas soliņa izmeta autu, bumbu saņēma Džordans, kuru cieši klāt pa visu laukumu pavadīja “Magic” aizsargs Niks Andersons. Ar pāris kustībām ticis garām Andersonam, Džordans pārvarēja centra līniju, taču Andersons izmanīgi no aizmugures izsita Maiklam bumbu driblā. Tā nonāca pie Hārdeveja, kurš ievadīja ātro uzbrukumu, finišā nogādājot bumbu Horāsam Grantam (pēc Džordana aiziešanas bija pametis "Bulls", lai pievienotos talantīgajiem spīdekļiem Olrando), kurš trieca no augšas un atguva vadību mājiniekiem. Džordans devās laukuma malā, bet TV kameras pievērsās tribīnēs esošajam plakātam, kas atgādināja par kādu Džordana neseno citātu presē: “Orlando nebūs problēma…”

Pēc mača spēles varonis Andersons brūķēja muti, sakot, ka šis Džordans neizskatoties pēc vecā Džordana un ka 45. numurs nav tas, kas kādreiz bija 23. numurs. Tā bija pēdējā spēle, kurā Džordans uzvilka formas kreklu ar 45. numuru. Sākot ar sērijas otro maču, Maikls atgriezās pie 23, aizvadīja individuāli spilgtas piecas spēles, taču “Magic” uzņemtos apgriezienus noslāpēt neizdevās, un “Bulls” apstājās turpat, kur sezonā bez Maikla - konferences pusfinālā. Apstājās, tikai lai atgrieztos pēc pāris mēnešiem jau spēcīgāki nekā jebkad un jebkurš. Nākamajā sezonā “Bulls” izcīnīja 72 uzvaras 82 mačos, kas līdz pat 2015./2016. gada sezonai šķita nepārspējams rekords (minētajā sezonā to pārspēja “Warriors”).