Rodmens: "Ja Lebrons spēlētu deviņdesmitajos, turpinātu teikt, ka Pipens ir otrais labākais aiz Maikla"

ESPN 19. aprīlī sāka pārraidīt dokumentālo filmu “The Last Dance” (Pēdējā deja), kura stāsta par Maikla Džordana un “Chicago Bulls” ceļu pretī sestajam NBA titulam. Filmā ir daudz atsauču uz iepriekšējām sezonām, taču Džordana līdzgaitnieks Pipens līdz šim nav dalījies savās pārdomās.

Pipens ir lepns, laipns un klusi runājošs cilvēks, sarežģīts pretinieks, kurš palicis šķietami nenovērtēts, ceturtdien, 7. maijā, rakstīja ESPN apskatniece Džekija Makmulena. Izcils talants, kurš izvēlējās daudzgadu līgumu par mazāku summu, lai palīdzētu savai lielajai ģimenei, ieskaitot brāli un tēvu ar lielām veselības problēmām.

Deniss Rodmens, viens no Detroitas “sliktajiem puišiem”, līdz 1993. gadam spēlēja “Pistons” rindās, bet 1995.-1998. gadā bija Džordana un Pipena komandas biedrs ceļā uz nākamajiem trim “Bulls” tituliem.

Rodmens uzskata, ka Pipenu jāatceras kā viens no diviem vai trim visu laiku labākajiem basketbolistiem. “Viņš bija gandrīz nepamanāms. Pārāk kluss un vienmēr atradās blakus Maiklam Džordanam.”

“Viņš bija tik nenovērtēts – un pārāk maz apmaksāts,” turpināja Rodmens. “Viņam filmā būtu jābūt ar augstāk paceltu galvu nekā Maiklam Džordanam. Domāju, ka daudzi cilvēki tagad apjauš, kam viņš gāja cauri. Puisis izcilo “Bulls” skrējienu laikā bija varonis daudzos veidos.”

Rodmens sauc Pipenu par “brāli”. Tāda atsauce pirms 29 gadiem tiktu izsmieta, zinot, ka Rodmens 1991. gada Austrumu konferences ceturtajā finālspēlē rupji pārkāpa noteikumus pret konkurentu, sagādājot tam savainojumu, kura novēršanai bija nepieciešamas sešas šuves.

“Jā, izturējos rupji,” atzīst Rodmens. “Tolaik biju sarūgtināts, jo mūsu komanda atradās zaudētājas lomā. Necentos viņu apzināti savainot. Bijām sasnieguši punktu, kurā zinājām, ka nevarēsim pieveikt Čikāgu – mūsu laiks bija atnācis un pagājis – tāpēc ceturtajā ceturdaļā faktiski padevāmies.”

Sadursme pārauga lielā skandālā. Lai to mazinātu, “Pistons” sabiedrisko attiecību direktors Mets Dobeks sacerēja Rodmena atvainošanās vēstuli. Dobeks aicināja Rodmenu to parakstīt, lai izplatītu paziņojumu Čikāgas un Detroitas medijiem.

“Nerakstīju to papīru un negribēju parakstīt,” atzīst Rodmens. “Jutu, ka tā būtu vājuma pazīme, kā arī “Bad Boys” vājuma pazīme. Taču beigās to izdarīju.”

Vēstule tika uzņemta ar skepsi. Pipens publiski apšaubīja, vai Rodmens to sarakstījis un ierosinājis. Sliktas attiecības starp abiem spēlētājiem bija garantētas.

Ironiskā kārtā Pipens kļuva par “Tārpa” iecienītāko spēlētāju. Pirmais tika izvēlēts 1987. gada jauno spēlētāju atlases ceremonijā, vienu gadu pēc Rodmena. Abi nāca no mazām Vidējo Rietumu skolām. Pipens sāka kā tāls NAIA komandas “Central Arkansas” rezervists, Rodmens pēc skolas maiņas pārstāvēja “Southeastern Oklahoma State”.

“Jutu, ka mūsu sniegums bija līdzīgs,” teica Rodmens. “Abi bijām savādnieki, kuri balstījās uz enerģiju, aizsardzību, centieniem mainīt spēli. Nebijām gudrākie puiši laukumā, jo nebijām spēlējuši tik daudz kā daži citi. Taču nokļuvām, kur gribējām.”

“Tolaik cilvēki uzskatīja Leriju Bērdu par uzbrucēja paraugu,” atcerējās Rodmens. “Viņš bija izcils, taču nevarēja spēlēt tik daudzās pozīcijās kā Skotijs. Viņš nebija pietiekami veikls. Manuprāt, cilvēki neapjauš, ko Skotijs darīja 1991. gadā.”

“Viņš paveica revolūciju uzbrucēja-punktu guvēja pozīcijā. Visiem šodienas spēlētājiem jāpateicas viņam. Tādiem puišiem kā Kevins Durents jāpasaka, “Wow, paskat, ko tu paveici mūsu labā”. Skotijs pārvaldīja bumbu, varēja iemest, aizsargāties un cīnīties par atlēkušajām bumbām.”

“Ja Lebrons spēlētu deviņdesmitajos gados, turpinātu teikt, ka Skotijs Pipens bija otrais labākais spēlētājs aiz Maikla.”

Izmantotie resursi:
https://www.espn.com/nba/story/_/id...