Facebook
GoogleVecvagaram krustenisko saišu plīsums, sezona beigusies
@AndrejsSilins
Foto: zalgiris.lt
Diemžēl nepatīkamas ziņas pienākušas no Lietuvas - Kauņas "Žalgira" latviešu basketbolists Kaspars Vecvagars svētdien notikušajā treniņā saplēsis ceļgala krusteniskās saites, pirmdien konstatējuši kluba ārsti. Līdz ar to šajā sezonā Eirolīgas debitants laukumā vairs nedosies.
Vecvagars treniņā spēlēšanas laikā devies ātrajā uzbrukumā un, cenšoties apstāties, guvis savainojumu, kluba mājaslapā pastāstījis 20 gadus vecais spēlētājs. Šonedēļ atbildīgie cilvēki "Žalgira" klubā nolemšot, kad tiks veikta labās kājas ceļgala operācija. "Pagaidām neesmu aptvēris notikušo. Jānomierinās, jādomā un jākoncentrējas uz to, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos laukumā," optimismu saglabājis Vecvagars.
20 gadus vecais Kaspars Vecvagars pagājušajā vasarā bija viens no Latvijas U20 valstsvienības līderiem, kļūstot par Eiropas vicečempionu. Čempionāta izšķirošās spēles Kaspars aizvadīja, neraugoties uz lauztu pirkstu. Vēlāk Vecvagars iekļuva "Žalgira" pirmajā komandā un debitēja ULEB Eirolīgā.
Šajā sezonā Kaspars Eirolīgā vidēji desmit ar pusi minūtēs guvis 2,5 punktus, bet Lietuvas čempionātā gandrīz 12 laukumā pavadītajās minūtēs caurmērā 4,1 punkts un 1,3 rezultatīvas piespēles. Spilgtāko spēli Vecvagars līdz šim aizvadījis 12. decembrī, kad ar desmit gūtiem punktiem sekmēja "Žalgira" uzvaru mājās pār Stambulas "Anadolu Efes" (65:63).
193 centimetrus garais Vecvagars 2010. gadā izcīnīja bronzas medaļu Eiropas U18 čempionātā, spēlējot kopā ar gadu vecākiem puišiem, bet kopš 2010. gada vasaras beigām meistarību attīsta Kauņā. Pirmo sezonu Kaspars aizvadīja Arvīda Saboņa sporta skolas komandā Lietuvas otrajā līgā, bet nākamās vidū tika paaugstināts uz Baltijas līgā un Lietuvas augstākajā līgā spēlējušo "Baltai". Pagājušajā sezonā Vecvagaru izīrēja Paņevēžas "Lietkabelim", kas spēlēja gan Lietuvas, gan Baltijas līgās.
Diemžēl Vecvagars ir jau otrais U20 "sudraba izlases" spēlētājs, kurš šajā sezonā saplēsis ceļgala krusteniskās saites. 2013. gada izskaņā VEF sastāvā, spēlējot viesos pret "Liepāja/Triobet", tādā savainojumā iedzīvojās arī Jānis Bērziņš.
+14 [+] [-]
Atdzītās, kurš ir melnais maģis!
+9 [+] [-]
+14 [+] [-]
[+] [-]
+10 [+] [-]
+11 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+11 [+] [-]
Protams, nekādi treniņi vai parastās piesardzības normas neļaus izvairīties no savainojumiem, taču daudzos gadījumos tas pasargā gan.
[+] [-]
+25 [+] [-]
visur un vienmēr vajag tikai uzvaras visās vecuma . (tai vietā lai ieliktu fizisko pamatu un pēc tam teoriju, spēles izpratni - spiež tikai uz uzvarām un punktu gūšanu) -
bērnus iemāca spēlēt basketbolu - bet fiziski nesagatavo (skolas arī pie tā vainīgas, jo kādas ir tagadējās fizkultūras stundas !!! kur ir krosi un normatīvi !??? )
+8 [+] [-]
-3 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+ sēžot uz soliņa (neizejot sākuma sastāvā) - muskuļi un saites ir atdzisušas - bet spēlētājs iesaistās spēlē uz 100 %
-2 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
3 spēlētāji- tā nav vairs sagadīšanās, bet gan nopietna problēma, kurai ir jādomā risinājums
[+] [-]
[+] [-]
Sportam skolā ir jābūt pilnīgi kam citam nekā tagad, jo tagad no ikdienas cilvēkiem mēģina taisīt sportistus, tb mēģinot kaut kādos normatīvos iedzīt.
Skolā sportam ir jābūt tam pamatam uz kura pēc tam jaunais cilvēks, bet vēlāk arī vecāks un vecāks, būvēs savas fiziskās aktivitātes, radīt jauniešos interesi par sportu un parādīt, ka sports ir būtiska dzīves sastāvdaļa un ir jāseko savai fiz. formai. VISS. Plus kādā veselības mācībā ir jāpievēršas ēšanai utml lai nedomā, ka proteīns ir drūmākā farma.
Normatīvi utml ir priekš sporta skolām, kad jau sagatavoti jaunieši, kas PAŠI IZVĒLAS, sportu kā nodarbi, kurā mēģināt sasiegt savu maksimumu, cenšas to izdarīt un mēra savu progresu pret sevi un citiem atlētiem.
[+] [-]
+4 [+] [-]
Nevajag uzreiz kādu nolikt, nezinot būtību.
Bet piekrītu par fizkultūras nodarbībām mācību iestādēs...
[+] [-]
Tīri mans piemērs - skolas laikā man bija problēma ar ceļgalu, 12. klasē vispār biju atbrīvots no sporta, jo, normatīvu pieejas dēļ, labi sapratu, ka man tur nav ko darīt, lai arī ārpus skolas, savā līmenī sportoju, spēlēju basketbolu, futbolu utml.
Pašlaik, tie kas skolā bija TOP sportotāji un normatīvu pildītāji ir onkuļi ar lieliem vēderiem un stāstiem par to, kā vidusskolā viņi visus salika futbolā vai basketbolā, piemēram, kamēr es 4x nedēļā eju uz zāli, kad nav lielo mīnusu pāris reizes nedēļā skrienu, un nesen sāku iet uz MMA treniņiem.
Kas sabiedrībai ir vajadzīgāk? Vidusskolnieki, teiksim, kas normatīvus uz 10 pilda, vai cilvēki, kas arī pēc skolas beigšanas turpina sportot, ir fiziski aktīvi utml?
Man jau liekas, ka otrs variants ir daudz labāks.