LOV traumatologs: "Ahilleja cīpslas plīsums nav tik ļoti smaga trauma"

"Ja viss ir labi ar ārstēšanās procesu, tad šī nav tā trauma, kas atstāj paliekošu ļoti negatīvu iespaidu uz turpmāko sportista karjeru," par Ahilleja cīpslas plīsumu izteicās Latvijas Olimpiskās vienības traumatologs Vitolds Jurkevičs. "Pēc traumas izārstēšanas var atgriezties pie pilnām slodzēm un turpināt karjeru profesionālajā sportā. Pēc operācijas veikšanas pie pilnām slodzēm var ķerties pēc vismaz četriem mēnešiem."

Grieķijas basketbola klubs AEK savā paziņojumā norādīja tikai Strēlnieka traumu un to, ka par atgūšanās procesu informācija sekos vēlāk. Grieķijas mediji ziņo par to, ka sagaidāma vismaz sešu mēnešu izlaišana, kas nozīmējot gan šīs sezonas beigas, gan Pasaules kausa izlaišanu.

Jānis Strēlnieks traumu guva 15. martā. Līdz Pasaules kausa finālturnīra sākumam (25. augustā) palikuši pieci mēneši un desmit dienas, un Jurkevičs norādīja, ka pavisam teorētiski, ja viss rehabilitācijas process notiek bez sarežģījumiem, tad augusta beigās spēlētājs varētu būt gatavs pilnām slodzēm. Taču skaidrs, ka pirms piedalīšanās basketbola spēlēs vēl būtu jāuzņem attiecīga fiziskā kondīcija un ka Latvijas izlase treniņnometni un sagatavošanās procesu sāks jau krietni 25. augusta, turklāt LOV traumatologs uzsvēra, ka runā par veiksmīgu atgūšanās periodu bez nekādiem sarežģījumiem, kas nebūt nav garantēta lieta.

Grieķijas medijs SDN šodien vēsta, ka viena no pirmajām personām, kas sazinājās ar Strēlnieku pēc viņa medicīnisko pārbaužu nepatīkamajiem rezultātiem, bija Luka Banki, Latvijas izlases galvenais treneris. Banki esot sarunā izteicis savu atbalstu Strēlniekam, kuru uzskatot par vienu no Latvijas izlases balstiem, taču tagad, visticamāk, Pasaules kausa sakarā ar viņu nevarēs rēķināties.

Strēlnieka karjeru arī iepriekšējos gados iespaidojušas dažādas traumas. Par to, vai Ahilleja cīpslas plīsums uzskatāms par sportistam smagu traumu, LOV traumatologs īsti nepiekrita: "Neteiktu, ka tā ir salīdzinoši smaga trauma. Tā ir parasta, tāda vidēja trauma, kuru parasti arī izārstē un nav nekā sarežģīta."

Latvijas basketbolā Ahilleja cīpslas plīsums nav nekāds retums arī dažu iepriekšējo gadu intervālā. Nepatīkamākais piemērs noteikti ir Kasparam Vecvagaram, kuram bija Ahilleja cīpslas plīsums 2016. gada oktobrī "VEF Rīga" sastāva. Tobrīd tika prognozēts, ka vajadzēs izlaist pusgadu, taču praksē Vecvagars laukumā oficiālā spēlē atgriezās tikai 2017. gada rudenī. Traumas atstāja iespaidu arī uz nākamajām sezonām, un savulaik divas sezonas Kauņas "Žalgirī" aizvadījušais Vecvagars tieši šomēnes 29 gadu vecumā lika punktu savai spēlētāja karjerai.

2016. gada maijā Ahilleja cīpslas plīsums bija Kristapam Janičenokam "Ventspils" sastāvā. Tobrīd 33 gadus vecais spēlētājs, šobrīd Latvijas basketbola līgu direktors, oficiālā mačā atgriezās pēc pieciem ar pusi mēnešiem. Savukārt 2015. gadā pat divreiz šāda trauma bija Kristapam Valteram "Turk Telekom" komandā Turcijā, pēc kuras viņš atgriezās laukumā tikai nākamajā sezonā "Valmieras" sastāvā. Sociālajā tīklā "Twiiter" Valters norādīja, ka šādā gadījumā svarīgi nesasteigt un labi iziet rehabilitāciju. Viņš raksta, ka pēc pirmās traumas atgriešanos sasteidzis, jo vēlējies palīdzēt klubam, bet tad drīz sekojusi vēl viena Ahilleja cīpslas trauma.

Basketbola vidē par Ahilleja cīpslas plīsumu pastiprināta uzmanība nesen pievērsta Nacionālajā basketbola asociācijā, kur "Proven Performance Technology" pētījumā secināts, ka no 2019. līdz 2021. gadam Ahilleja cīpslas savainojumu biežums NBA pieaudzis par 5-8%. Šajā pētījumā apskatīti 47 NBA spēlētāji, kuri kopš 1970. gada guvuši Ahilleja cīpslas plīsumu, un secināts, ka pirmajā sezonā pēc atgriešanās viņu sniegums laukumā vidēji ir statistiski 20-40% zemāks nekā iepriekš un ka kopumā NBA spēlētājiem pēc šī savainojuma izārstēšanas izdodas uzrādīt 80-85% no savas iepriekšējās statistikas NBA mačos. No NBA nesenākās vēstures īpaši jāizceļ Kevina Durenta trauma - viņš Ahilleja cīpslas plīsumu pieredzēja 2018. gada finālsērijā un pēc tam atgriezās tikai pēc 18 mēnešiem. Tiesa, toreiz Durents nolēma ievērot maksimālu piesardzību un jau atlabšanas procesa sākumā nolēma izlaist pilnu sezonu, un pēc tam viņš atgriezās visaugstākajā līmenī.

Ahilleja cīpsla, kas savu nosaukumu ieguvusi no sengrieķu mitoloģijas varoņa Ahilleja, nopietnu atstājusi arī uz citu Latvijas sportistu karjerām. Miķelis Lībietis 2017. gadā gūtas traumas dēļ savu tenisista karjeru bija spiests pārtraukt uz vairākiem gadiem, lai gan sākumā pēc operācijas bija prognozēta atlabšana ne ilgāk par gadu. Šīs cīpslas plīsums bija arī šķēpmetējam Ansim Brūnam 2015. gada februārī, kuram arī bija paredzēta pusgadu ilga atlabšana, taču viņš sacensībās pēc tam piedalījās jau jūlija beigās un 2017. gadā uzlaboja savu personīgo rekordu līdz 82.00 metriem.

Traumas ļoti nopietni iespaidojušas arī Latvijas izlases futbolista Artūra Zjuzina karjeru. Viņam bija nopietnu savainojumu vēsture arī iepriekš, bet 2019. gada maijā RFS sastāvā spēlē Liepājā tika gūta Ahilleja cīpslas trauma. Zjuzins pēc tam laukumā atgriezās septembra beigās jeb pēc nepilniem pieciem mēnešiem un atgriezies arī Latvijas izlasē, turpinot spēlēt augstā līmenī.

Jāatzīmē, ka neatkarīgās Latvijas vieglatlētikas vēsturē lielākais panākums 100m sprintā ir sasniegts burtiski reizē ar Ahilleja cīpslas plīsumu. Ronalds Arājs uzrādīja sesto labāko rezultātu (10.29 sekundes) 2012. gada Eiropas čempionāta pusfinālā un iekļuva finālā, kur skrējiena laikā krita un guva savainojumu. Ahilleja cīpslas plīsums lika Arājam pēc tam izlaist Londonas OS, taču pirms tam izstājās vēl viens finālists un vēl viens tika diskvalificēts, attiecīgi Arājs par spīti traumai sacensību protokolā ierakstīts kā sestās vietas ieguvējs Eiropas čempionātā.