Aija Putniņa: "Esmu izsalkusi spēlēt izlasē"

Latvijas valstsvienības spēka uzbrucēja 2011. gada martā kļuva par trešo Latvijas spēlētāju, kura deviņu gadu laikā sacentusies turnīra finālā. Pirms astoņiem gadiem kausu kopā ar citu Francijas klubu “Aix-en-Provence” izcīnīja Anda Jēkabsone, bet 2007. gada pavasarī Krilatskā trofeju virs galvas cēla finālu vērtīgākā spēlētāja Anete Jēkabsone-Žogota, kura tobrīd spēlēja Ainara Zvirgzdiņa trenētajā Maskavas “Dinamo”.

2011. gada kampaņā “Arras” apsteidza visus pārējos Francijas, Krievijas, Spānijas un Itālijas klubus, tomēr finālā atzina Izraēlas vienības “Elitzur Ramla” pārākumu. Pirmajā spēlē izbraukumā komandas cīnījās neizšķirti 61:61, bet atbildes spēlē labāk darbojās viešņas, pirmo reizi vēsturē aizvedot kausu uz Vidusjūras austrumu krastu.

“Arras” galvenais treneris Bruno Blī šosezon bija konservatīvs un uzticējās sešām spēlētājām, kuras Artuā kluba krāsas pārstāvējušas arī iepriekšējā sezonā – amerikāņu saspēles vadītājai Leilani Mičelai, Kongo centra spēlētājai Polīnai Akongai, jaunajai ukraiņu spēka uzbrucējai Oļesjai Malašenko, divām Francijas izlases spēlētājām Johanani Gomī un Marielai Amānai, kā arī Sārai Mišelai. Jaunpienācējām Krisijai Badē un Aijai Putniņai šajā situācijā netika pirmā plāna lomas.

Francijas līgas spēlēs Putniņa ar mazāku spēles laiku bija produktīvāka par Mišelu un Badē, vidēji 21 spēlē 15 minūtēs gūstot 5,3 punktus, izcīnot 3,1 atlēkušo bumbu, rezultatīvi piespēlējot 0,6 reizes un nopelnot sesto labāko lietderības koeficientu 5,9. Atvēlētajā spēles laikā pretinieču pārkāpumus biežāk izpelnījās tikai Akonga, bet soda metienu precizitātē latviete bija labākā komandā, realizējot 90,9% metienu. Divpunktu metienu realizācijā ar 44,6% sasniegts ceturtais rādītājs.

AIJA PUTNIŅA

Dzimšanas diena: 15. janvāris
Augums: 192cm
Pozīcija: Spēka uzbrucēja
Basketbola skola: TTP
Nr. izlasē: 11
Treneri: Maija Kubliņa (TTP basketbola skola), Mudīte Zandere, Lilita Bergvalde (U16 izlase, 2003. gads), Aivars Vīnbergs (Universiāde 2007), Kathy McConnell Miller (University of Colorado), Lucas Mondelo Garcia (CB Olesa Espanyol, šobrīd Halcon Avenida), Herve Coudray (USO Mondeville), Bruno Blier (Arras), Ainars Zvirgzdiņš, George Dikeoulakos
Valstsvienībā debitējusi 2008. gada 31. maijā, palīdzot uzvarēt Baltkrieviju

KARJERA

2003 – 2004 TTT kadetes
2004 - 2005 Rīdžisas katoļu vidusskolas vispārējā komanda (Regis Jesuit High School), Aurora, Kolorado, ASV
2005 - 2006 Rīdžisas katoļu vidusskolas galvenā komanda
2006 - 2008 Kolorado Universitātes komanda „University of Colorado Buffaloes", Big 12 konference, NCAA, ASV
2008 - 2009 CB Olesa Espanyol, Spānijas virslīga LF
2009 – 2010 USO Mondeville, Francijas virslīga LFB
2010 - 2011 Arras, Francijas virslīga LFB (trešā vieta 2010. gada sezonā)

SASNIEGUMI

2011 - FIBA Eiropas kausa fināliste "Arras" sastāvā
2010 - Francijas čempionāta LFB pusfināliste
2010 - FIBA Eiropas Kausa ceturtdaļfināliste "USO Mondeville" sastāvā
2009 – Eiropas čempionāta ceturtdaļfināliste
2009 - piektā vieta Spānijas virslīgā "CB Olesa Espanyol" sastāvā
2008 - Katalonijas čempione
2008 - devītā vieta 29. Olimpiādes spēlēs Pekinā, Ķīnā
2008 - ceturtā vieta FIBA otrajā "Dimanta bumbas" turnīrā Hainiņā, Ķīnā
2008 - uzvara Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā Madridē, Spānijā
2007 - Latvijas valstsvienības kandidāte
2007 - Latvijas studentu izlase
2007 - Latvijas U20 valstsvienība, Eiropas čempionāts Sofijā, Bulgārijā, vidēji spēlē 16,6 punkti un 11 izcīnītas bumbas zem groziem
2006 - Latvijas U18 valstsvienība, Eiropas čempionāts B divīzijā Kjeti, Itālijā
2005 – Latvijas U18 valstsvienība, Eiropas čempionāts B divīzijā Budapeštā, Ungārijā
2004 - Latvijas U16 valstsvienība, Eiropas čempionāts Rakverē, Igaunijā
2003 – Latvijas U16 valstsvienība, Eiropas čempionāts Chios, Grieķijā

Aija Putniņa Eiropas čempionātos un FIBA Eiropas kausā

”Arras” - komanda no Francijas ziemeļiem – šosezon nezaudēja 12 Eiropas kausa spēlēs pēc kārtas un iekļuva kontinenta otra spēcīgakā turnīra finālā

Pirms otrās finālspēles Arrasas sporta namā tika pieliktas papildus sēdvietas, bet kluba atbalstītāji, tērpušies rozā, sarīkoja “pink-out”

Aija Putniņa Eiropas kausa finālspēlē ar Izraēlas klubu “Elitzur Ramla”. Foto: Ann-Dee Lamour, Romain Chaib, Ladyhoop.com, Marie Boubou

Finālā “Arras” līdzjutēji sarīkoja “pink-out”. Pārpildītas tribīnes mājas spēlēs ir bieži?
Pilnas tribīnes ir daudzās spēlēs. Šoreiz laukuma galos bija pieliktas papildus sēdvietas, tāpēc skatītāju bija vēl vairāk nekā parasti. Visi bija tērpušies rozā, visiem bija vālītes, lai taisītu troksni. Ceturtdien bija tāda atmosfēra kā vēl nekad.

Svētku sajūtas bija jau pēc uzvaras pusfinālā. Kab atbraucām no Vologdas, likās, ka esam jau vinnējušas finālā. Mūs sagaidīja ļoti daudz cilvēku un uzreiz devāmies pie mēra. Bija jocīgas sajūtas, jo patiesībā bijām pārvarējušas tikai pusfinālu. Taču pilsēta mūsu panākumu svinēja jau tobrīd.

Pēcspēles tikšanās ar sponsoriem ir katrā mājas sacensībā, bet ceturtdien ilgāka pulcēšanās izpalika. Klubs pateicās atbalstītājiem un pilsētai, vēlāk devāmies uz mājām.

Eiropas kausa spēles komandas grafiku padarīja vēl piesātinātāku.
Pirms otrās finālspēles nedēļu pavadījām izbraukumos, jo pēc brauciena uz Izraēlu pa taisno ceļojām uz Tarbes pilsētu Francijas dienvidos. Uzreiz pēc šīs spēles braucām mājas. Nākamais rīts bija brīvs, bet vakarā sekoja treniņš. Dienas, kuru veltīt atpūtai, šajā laikā nebija.

Izraēlas klubu pārstāvēja daudzas labas spēlētājas ar Eirolīgas pieredzi. Kādi bija trenera uzdevumi otrajā spēlē?
Uzdevums bija neitralizēt centra spēlētāju Vilingemu un divas ārējās līnijas spēlētājas – Izraēlas valstsvienības basketbolisti Doronu un amerikānieti Raitu. Nevaru teikt, ka to izdevās paveikt, jo spēlē uzvarēja “Ramla” un minētās basketbolistes bija rezultatīvākās spēlētājas.

Manuprāt, mūsu komandā ir daudz talantīgu spēlētāju, bet finālā vajadzēja nospēlēt gudrāk. Daudzi metieni neiekrita. Pretiniecēm bija vairāk pieredzējušu spēlētāju, kuras labāk iegāja spēlē. Piemēram, pret viņu centra spēlētāju, amerikānieti Vilingemu, pirms diviem gadiem spēlēju Spānijā. Toreiz viņa kopā ar Guntas Baško pārstāvēto klubu “Halcon Avenida” iekļuva Eirolīgas finālā.

Par savu spēles laiku daudz piebilst nevaru. Uzskatu, ka šī sezona ir vienkārši norakstāma. Darīju to, ko varēju darīt. Tā bija trenera izvēle mani laist vai nelaist laukumā.

Kāpēc, Tavuprāt, sezona būtu norakstāma?
Pieredzes iegūšanas ziņā tā nebija slikta, jo aizspēlējāmies līdz Eiropas kausa finālam. Vērtējot personīgi, neesmu apmierināta ar spēles laiku un sezona kopumā nav izdevusies.

Komandā kopā ar Tevi ir četras priekšējās līnijas spēlētājas – Francijas izlases spēlētāja Amāna, Kongo spēlētāja Akonga un jaunais ukraiņu talants Malašenko.
Sezonas sākumā Malašenko spēlēja par trešo numuru. Viņai radās vairākas problēmas šajā pozīcijā. Malašenko labāk jutās kā ceturtais numurs, treneris to pieņēma un pēc šīm izmaiņām mans spēles laiks samazinājās. Pati esmu vairāk ceturtais numurs, bet treneris lika spēlēt par trešo, kas nav mans ampluā.

Ceturtajā pozīcijā jūtos vairāk savā ādā, zinu visas kombinācijas. Francijas čempionāta spēlēs man lika spēlēt gan par trešo, gan ceturto, gan piekto numuru. Īsti nespēju izprast, ko treneris no manis vēlas.

Pērn Blī tika atzīts par gada labāko treneri LFB.
“Arras” komandā ir ļoti talantīgas spēlētājas, pret kurām man sanāca spēlēt jau 2010. gada sezonā. Pirms tam klubs nebija ticis tik augstu, bet pagājušajā gadā iekļuva “play-off”, kur izcīnīja trešo vietu. Toreiz “Arras” jaunie talanti citur vēl nebija pazīstami un komandai izdevās pārsteigt daudzas pretinieces. Meitenes, kuras vēl nebija pazīstamas ne Eiropā, ne Francijā, izdarīja savu darbu, tāpēc rezultāti bija augsti.

Pusi sastāva veido Francijas spēlētājas, pusi ārzemnieces. Toni nosaka francūzietes Gomī, Amāna, Badē?
Komandā ir daudz individuāli spēcīgu spēlētāju. Statistikā visvairāk punktu gūst āfrikāniete Akonga, bet arī pārējās basketbolistes neatpaliek. Atsevišķās spēlēs izcelties var katra, tāpēc lielas starpības starp franču un ārzemju spēlētājām nav.

Piemēram, Malašenko komandā spēlē otro gadu un ieguvusi trenera atzinību. Blī uzticas spēlētājām, kuras pazīst, kuras te spēlējušas jau iepriekš. No jaunpienācējām komandā esam divas – es un Krisija Badē. “Vecajām” tiek vairāk uzticības, tāpēc Malašenko ir lielāks spēles laiks.

Eiropas kausa “play-off” fāzēs visgrūtāk bija spēlēt ar “Villeneuve d`Ascq” un Vologdu?
Smagākās spēles bija tepat Francijā ar “Villeneuve d`Ascq”. Tā tomēr ir Francijas komanda, 30 minūšu brauciena attālumā no mums. Viena otru zinām, ir vietējais derbijs. Zāle bija pilna ar mūsu un viņu faniem. Turnīrā cīņu turpnāja trīs Francijas komandas – mēs, “Villeneuve d`Ascq” un “Nantes”, tāpēc pret savējiem spēlēt bija grūtāk.

Ceturtdaļfinālu laikā tika runāts par iespējamo Francijas pusfinālu - “Arras” pret “Nantes”.
Jā, par to runāja diezgan daudz, taču ceturtdaļfinālā labāk veicās Vologdas klubam. Krievija ir Krievija, tur izbraukumā spēlēt ir ļoti grūti, pašas to esam piedzīvojušas. Domāju, ka pusfinālā būtu interesanti spēlēt pret Francijas komandu.

”Arras” galvenais treneris Bruno Blier

Emocijas finālspēles laikā

Aija ar partnerēm

Aija Putniņa

Pirmajā pusfināla spēlē ar Vologdas “Chevakata” laukuma saimnieces “Arras” atspēlēja 21 punkta deficītu un uzvarēja ar 1 punkta pārsvaru

Kopā ar Oļesju Malašenko

Pēdējās trīs Eiropas kausa kārtās bija trīs tālie izbraukumi – Novosibirska, Vologda, Izraēla.
Uz Krieviju braucām divreiz, klāt nāca Izraēla, tāpēc pēdējās nedēļas izvērtušās tiešām grūtas. Manuprāt, grūtākais bija brauciens uz Izraēlu. Gan iebraukšanai, gan izbraukšanai no valsts Ben Guriona lidostā jāiziet trīs stundu gara robežkontrole. Tas bija daudz grūtāk nekā brauciens ar Krievijas vilcienu, kur varēja normāli izgulēties.

Nantes komanda no Maskavas uz Vologdu un atpakaļ brauca ar autobusu.
“Arras” izvēlējās vilcienu. Uzskatu, ka tas bija daudz vienkāršāk, jo vilcienā bija guļamvagoni, kajītēs varējām gulēt divatā. Man nekādu pārsteigumu nebija. Francūzietes šķobījās un grozījās. Ne tādi vilcieni un ne tādi ēdieni. Nezinu, esmu pieradusi gan pie tādiem vilcieniem, gan ēdieniem, man nekādu problēmu nebija.

Pirmajā spēlē mājās ar Vologdu pretinieces ieguva lielu pārsvaru.
Ai (seko gara nopūta). Tā bija tiešām grūta spēle. Trešajā ceturtdaļā bijām iedzinējās ar 20 punktu starpību, bet beigās izvilkām un vinnējām spēli. Tas bija liels solis pretī iekļūšanai finālā.

Nākamajās divās spēlēs bija neparasta situācija – divi neizšķirti pēc kārtas.
Nekad iepriekš nebija nācies spēlēt neizšķirtu spēli bez papildlaika. Tas bija jocīgi, īpaši finālā. Otrā spēle jāsāk no nulles, kad tev nav nekādu priekšrocību. Nepierasti.

Eiropas kausa uzvarētājas izcīna ceļazīmi uz Eirolīgu. Vai komanda uzvaras gadījumā nākamgad būtu gatava tajā spēlēt.
Tas netika uzsvērts, taču dzirdējām runas, ka komanda Eirolīgai vēl nav gatava. Gan prezidents, gan galvenais treneris teica, ka labprātāk paliktu Eiropas kausā, lai komanda vēl vienu gadu pierādītu, ka tā ir spējīga cīnīties par visaugstākajām vietām. Ja viss izdotos, pēc gada varētu doties uz Eirolīgu un pierādīt sevi tur.

Sezonas prioritāte bija starts Eiropas kausā?
Viss bija otrādi. Akcents tika likts uz Francijas līgu un kausu, jo visi domāja, ka Eiropas kausā neies tik labi. Klubs agrāk nebija spēlējis Eiropas kausos, tomēr sezonas gaitā pierādījām, ka varam to darīt. Kļuvām par pārsteigumu citām komandām, kuras nezināja, ko gaidīt no mums. Pirms gada “Arras” bija pārsteigumu komanda Francijā, šogad nacionālajā čempionātā klājas daudz grūtāk. Visi zina, kā pret mums spēlēt un ko darīt.

Nosacīts līderis ir tikai viens. Agrāk ar “Bourges” konkurēja “Tarbes”. Šosezon aiz līderēm ir septiņas, astoņas, deviņas komandas, par kuru vietu sadalījumu neko nevar zināt līdz pat sezonas beigām. Esam zaudējušas līgas pēdējai vietai, gandrīz uzvarējuši līgas pirmo vietu, īsts “kiš-miš”.

Tagad sasniegt nacionālā čempionāta četrinieku mums ir neiespējami, bet varam pacīnīties par pusfinālu Francijas kausā. Tagad uz to liksim vairāk akcentu nekā cīņām Francijas līgā. Savukārt spēles par 5. - 12. vietu ir ļoti grūtas, jo tās ir kā pēdējais salmiņš katrai komandai, lai nākamgad tiktu uz Eiropas kausiem.

Var iedot “wild-card”.
To redzēsim pēc sezonas. Esam jau pierādījušas, ka varam spēlēt Eirokausos.

Divu sezonu laikā esi labi iejutusies Francijā?
Francija gan patīk, gan nepatīk. Ir savi plusi un mīnusi. Divu gadu laikā te jau ir pierasts. Kāna stipri atšķiras no Arasas, jo tur īsti apkārt nekā nebija. Varēja tikai aizbraukt uz pludmali, tuvākās pilsētas bija stundas attālumā. Arasā apkārtne ir interesantāka. Vairāk cilvēku, vairāk, ko darīt, lai gan pati pilsēta diezgan maza.

Lille, Parīze, Brisele ir tuvu.
Jā, šajā ziņā izvēle ir bagāta.

Kā Tu vērtē Sabīnes Niedolas un Aijas Brumermanes pārstāvēto komandu veikumu?
Nante šogad pretendē uz iekļūšanu četriniekā. Viņām ir spēcīgāka komanda nekā pērn un tā var cīnīties par medaļām. Domāju, ka viņas iekļūs labāko kvartetā. Par Mondevilu esmu šokā, jo Francijas līgā viņām īsti neiet. Bijuši pāris negaidīti zaudējumi, biju domājusi, ka viņām ies labāk.

Vai jau skaties izlases virzienā?
Liekas, ka Eiropas čempionāts tepat vien ir, divi mēneši, taču Francijas sezonas skatījumā tas vēl ir ļoti tālu. Domāju, ka komanda tiks nokomplektēta. Pagājušajā gadā mēs pierādījām, ka varam spēlēt citā stilā. Man ir labas domas par vasaru. Pēc šīs sezonas esmu izsalkusi spēlēt, nevaru sagaidīt Eiropas čempionātu.