Sabīne Niedola: "Nedrīkstu būt savtīga"

Sasniegumi Eiropas jaunatnes čempionātos

+No 2006. līdz 2011. gadam Niedola sacentusies septiņos Eiropas jaunatnes čempionātos
+58 spēlēs gūti 962 punkti un izcīnītas 632 atlēkušās bumbas
+Trīs U20 čempionātos 25 spēlēs savākti 395 punkti un izcīnītas 272 bumbas zem groziem
+Niedola trīs reizes iekļauta Eiropas čempionātu simboliskajos piecniekos, tai skaitā 2008. gada Eiropas U18 čempionātā B divīzijā Maķedonijā, 2009. gada Eiropas U18 čempionātā Zviedrijā un 2010. gada Eiropas U20 čempionātā Latvijā
+Eiropas čempionātos izcīnīti trīs medaļu komplekti – 2006. gadā otrā vieta Eiropas U16 čempionātā B divīzijā Somijā, 2008. gadā pirmā vieta Eiropas U18 čempionātā B divīzijā Maķedonijā un 2010. gadā trešā Eiropas U20 čempionātā Liepājā
+Pa trīs reizēm Eiropas jaunatnes čempionātos startēts treneru Daigas Jansones un Mārtiņa Zībarta vadībā, vienu reizi Aivara Vīnberga vadībā
+Vienu reizi sasniegts Eiropas čempionāta pusfināls (Liepāja 2010), trīs reizes spēlēts ceturtdaļfinālā (2008, 2009, 2010)

Liepājnieces kalendārs no 2009. gada decembra bijis piesātināts. Pēdējais gads vidusskolā tika apvienots ar startiem Latvijas un jaunatnes līgās. Izlaidumam 15. vidusskolā izdevās atvēlēt tikai vienu dienu, jo nākamajā rītā bija jāatgriežas U20 izlases sastāvā, lai gatavotos kārtējam Eiropas čempionātam.

Bronzas finišu Liepājā pēc pāris dienām nomainīja otrais starts pieaugušo izlasē un kvalificēšanās Eiropas finālturnīram. Septembrī sekoja ierašanās Francijā un pirmā profesionālā sezona. “Nantes Reze” kluba sastāvā Niedola tika līdz Eiropas kausa ceturtdaļfinālam, bet maijā izcīnīja Francijas izaicinājuma kausu. Nākamajos divos mēnešos sauca Latvijas pieaugušo un jaunatnes izlases.

No EuroBasket Women 2011 fināliem Polijā komanda mājās atgriezās 4. jūlija pēcpusdienā. Četrdesmit stundas vēlāk gaidīja nākamais lidojums uz Serbiju. Astoņas spēles desmit dienās. Finālā Spānijas uzvara pār Krieviju un čempionāta noslēgums.

Nākamajā rītā autobuss uz lidostu kavējas. Meitenes ar miegu cīnās viesnīcas lobijā izvietotajos klubkrēslos. Pārsēžoties autobusā, kādu laiku jāgaida šoferi, kurš uz kāpnēm ieslīdzis sarunā ar kādu vietējo daiļavu. Kondicionieri nav ieslēgti un pārpildītais salons atgādina saunu, taču pēc brīža brauciens tomēr sākas. Stundu vēlāk autobuss sasniedz lidostas terminālu. Reģistrācija lidojumam un mūsu saruna var sākties.

Latvijas U20 sieviešu basketbola valstsvienība 2011. gada Eiropas čempionātā Serbijā. Foto: Playing Basketball - Women's basketball in France , publicēts ar autora atļauju

Pirmajā spēlē Latvija sacentās ar nākamo Eiropas čempioni Spāniju. Foto: www.womensbasketball-in-france.com

Sabīnes Niedolas piecdesmit astotā spēle Latvijas jaunatnes izlašu sastāvā bija ar Lietuvu

Salīdzini Eiropas čempionātu Polijā un U20 čempionātu Serbijā!
Domāju, ka šos čempionātus nevar salīdzināt. EuroBasket Women 2011 bija divreiz garāks un līdz ar to emocionāli grūtāks turnīrs. Otrkārt, tas notika, spēlējot lielās izlases sastāvā. Grūti bija gan fiziski, gan emocionāli. Sakrājās nogurums. Uzreiz pēc atgriešanās no Polijas bija jābrauc uz Serbiju. Bez treniņiem, bez spēlēm, bez nekā. Bija uztraukums, vai izdosies pārslēgties otrajam startam. Par laimi, palīdzēja komandas biedrenes. Viņu atbalsts īpaši noderēja ārpus laukuma, sadzīvē. Lai kā mums gājis iepriekš, prieks, ka pēdējā gadā jaunatnes izlasē atmosfēra komandā bija lieliska.

Ar sportisko rezultātu Serbijā nav pamata būt apmierinātai?
Sports ir sports, basketbols ir basketbols. Reizēm visu izšķir viena spēle, viena sekunde. Bija negaidīti rezultāti, piemēram, Lielbritānija uzvarēja Franciju. Abas šīs komandas varējām uzvarēt. Ja būtu nospēlējušas savu spēju līmenī, rezultāts varēja būt citāds. Tā nenotika, tāds ir sports. Tāpēc uz katru spēli jāiet, lai uzvarētu.

Iekļūšanai astoņniekā pietrūka uzvara pār Lielbritāniju?
Otra iespēja bija otrās kārtas pēdējā spēlē uzvarēt Itāliju, taču tur vajadzēja rēķināt variantus. (Pēc Anglijas zaudējuma Nīderlandei) bija nepieciešams uzvarēt ar sešu punktu pārsvaru. Iekļūstot astonņiekā, skats uz dzīvi būtu citādāks.

Spēlēs ar Turciju un Lietuvu emocijas vairs nebija tādā līmenī.
Spēles šķirot nevar. Kad zemapziņā iesēdies, ka augstāk par devīto vietu nevar tikt, tā ir liela starpība. Savākties ir daudz grūtāk.

1991. gadā dzimušo spēlētāju paaudze divas reizes spēlēja Eiropas jaunatnes čempionātu ceturtdaļfinālos – 2007. gadā Valmierā un 2009. gadā Sēderteljē. Salīdzini, kā komanda izskatījās pirms četriem gadiem un tagad.
Sastāvs diezgan radikāli mainījies, jo četru gadu laikā tajā palikušas tikai piecas spēlētājas. Citas ir aizgājušas, dažām bijuši savainojumi. Atšķirība ir tā, ka šogad mums nebija saspēles vadītājas, kuras varēja nolikt spēli pa plauktiem. Šogad viņu pietrūka jau gatavošanās beigās. Tam bija ļoti liela nozīme izšķirošajos brīžos.

Tika izmantoti netradicionāli risinājumi, brīžiem spēlējot bez saspēles vadītājām vai iesaistot otrās un trešās pozīcijas spēlētājas.
Trenere rēķinājās ar šādu iespēju no brīža, kad (pārbaudes spēlē Serbijā) savainojumu guva Linda Pagrode. Taču viss ir labi, jāturpina trenēties apstākļos, kādi ir. Spēle bez pirmajiem numuriem atklāja mūsu vājās vietas. Tā bija dzīves mācība.

Tev arī?
Protams. Man jāpiestrādā pie visa.

Varbūt pēc pusotra gada maratona vispirms nepieciešama kārtīga atpūta?
Pirmā pilnā sezona ir nospēlēta. Divi čempionāti ir aizvadīti. Domāju, ka pilnībā brīvas nepieciešamas divas nedēļas. Tad būs jāatsāk darbs. Manuprāt, ilgāka pauze nav nepieciešama, lai nebūtu jāsāk no nulles. Jāieliek fiziskā bāze, jāuzsāk individuālie treniņi, jāveic pilnvērtīga sagatavošanās sezonai.

Prieks uz Latvijas soliņa

Trīs rezultatīvākās spēlētājas Latvijas U20 valstsvienības sastāvā – Sabīne Niedola, Anete Kiršteine un Kristīne Vītola. Foto: www.womensbasketball-in-france.com

Atklāšanas ceremonijā

Poliju un Serbiju izdevās nedaudz iepazīt, sajust?
Eiropas čempionāta pirmo kārtu Polijā apmeklēja mani vecāki. Brīvajā laikā izstaigājām pilsētu. Bija cilvēki, kuri zināja pastāstīt par apkārt notiekošo. Katovice ir ogļraču pilsēta, varēja redzēt dūmos un sodrējos nokvēpušas māju sienas.

Lodzā dzīvojām ekskluzīvā vietā – dizaina viesnīcā, kura atradās lielā iepirkšanās centrā. Tādos apstākļos Eiropas čempionātos vēl nebija nācies dzīvot. Taču tas nebija iemesls uzmanības novēršanai. Pārējo pilsētu neredzēju.

Jaunatnes čempionāta pirmās divas kārtas izspēlējām Zrenjaņina pilsētā Serbijas ziemeļos. Tur mūsu viesnīca atradās blakus gājēju ielai, varējām redzēt pilsētas dzīvi. Novi Sadā dzīvojām nedaudz tālāk no centra. Salīdzinoši nebija daudz laika un vēlēšanās doties apkārt.

Visu sezonu un divus mēnešus pārbraucieni sekoja viens otram. Kādā brīdī iestājās rutīna?
Sportista režīms ir daudzveidīgs un mainīgs. Rutīnai vietas nepalika un ceru, ka tāds brīdis nepienāks. Ekstrēmu pārdzīvojumu nebija. Ceļojot tikai jāiemācās gulēt autobusos un citos transporta līdzekļos. Bieži agri jāceļas.

Klubos profesionāla attieksme tiek pieprasīta. Notiek nemitīga perfekcijas meklēšana. Valstsvienībā tāda veida spiediena nav, vairāk nosaka personīgā attieksme. Izjuti starpību?
Profesionālais sports lielā mērā ir arī bizness. Tas ir darbs, kura rezultātu var izjust, tikai pilnvērtīgi strādājot. Spiediens klubos pastāv. No tevis prasa rezultātu. Izlasē darbs vairāk notiek brīvprātīgā kārtā. Kopumā valstsvienībā par motivāciju nav jāuztraucas. Piemēram, šobrīd neesmu parakstījusi līgumu nākamajai sezonai, tāpēc atrādīties bija svarīgi. Apzinos, ka labāk (nospēlēt) var vienmēr. Pagaidām man jāgaida jauna vienošanās. Domāju pozitīvi, ka viss būs kārtībā. Vispirms koncentrējos Eiropas čempionātam, vēlāk jaunatnes turnīram.

Jākoncentrējas lietām, kuras tu dari. Nedrīkstu būt savtīga. Ja izlases laikā uztraucies par līgumu, tas traucē. Metieni nekrīt iekšā. Darot jākoncentrējas vienai lietai. Vienā laikā. Ja tas ir darbs, koncentrējies tam. Ja pienācis laiks atpūtai, atpūties.

Esi spēlējusi septiņos jaunatnes čempionātos, tai skaitā kadetu sacensībās Valmierā un U20 čempionātā Liepājā. Organizācija, attieksme un ieinteresētība – kur bijis labāk?
Kā liepājniecei man tuvākais ir Liepājas čempionāts. Tajā cilvēki bija daudz ieinteresētāki. Man pilsētā ir liels paziņu loks, čempionāta laikā visi nāca atbalstīt. Tas pozitīvi ietekmēja rezultātu. Valmierā palikām septītās, Liepājā izcīnījām trešo vietu. Cilvēku attieksmei ir liels svars. Mēs spējām viņiem sagādāt pozitīvas emocijas.

Serbijā par organizāciju daudz nevaru spriest, taču spēļu apmeklējums bija vājš. Kad skatījāmies pusfināla spēli starp Serbiju un Spāniju, tribīnes bija patukšas. Tas kļuva par pārsteigumu. Gan Liepājā, gan Valmierā spēlēt pilnās zālēs bija interesanti. Šeit nekā tāda nebija. Tas ir plusiņš latviešu tautai. Esmu lasījusi, ka Starptautiskā basketbola federācija – FIBA – ir apmierināta ar Latvijā rīkotajiem čempionātiem.

Jaunatnes čempionāti palikuši aiz muguras. Ir skumjas?
Piecas vasaras veltītas tikai jaunatnes čempionātiem. Tagad jāiet lielajā dzīvē. Vairāk neviens neauklēsies. Skumji, jā. Viss pēdējo reizi. Paliek sieviešu izlase. Tur jācīnās par vietu sastāvā. Jaunatnē pavadītais laiks atšķiras. Kam sanāk trīs, kam piecas vasaras. Salīdzinot, tagad vairs nav tādas drošības sajūtas.

Citējot krievu teicienu, haļavas nebūs.
Arī jaunatnes izlasēs vieta ir jānopelna. Jāpierāda sevi, nevar ņemt uz vecu panākumu rēķina. Nebūs attieksmes, nebūs vietas sastāvā. Par haļavu to nesauktu. Viens posms ir noslēdzies.

Izlasi trīs reizes vadīja trenere Daiga Jansone. Kā Tev pie viņas ir gājis?
Esmu apmierināta, īpašu problēmu nav bijis. Gadījušās tikai mazas drāmas, pārsvarā ikdienišķi sīkumi. Tomēr darbā tas netraucēja. Saku trenerei lielu paldies. Viņa ir ļoti daudz ieguldījusi manā attīstībā. To pašu varu teikt par pārējām meitenēm. Tās ir paliekošas vērtības.

Trīs treneri, katrs ar savām ambīcijām. Tas iespaidoja U20 izlases startu?
Viss bija savādāk, tomēr interesanti. Nebija spēlēts komandā, kurai faktiski ir trīs galvenie treneri. Savā būtībā visi trīs ir pirmie treneri. Kādam nācās pielāgoties. Jebkurā gadījumā paņemt varēja daudz, gan sadzīvē, gan darba organizācijā. Esmu daudz iemācījusies no viņu redzējuma. Ir daudz informācijas, kuru varu paņemt līdzi.

Labāku organizāciju esi sastapusi klubā vai Latvijas izlasēs?
Profesionāli esmu spēlējusi tikai vienu sezonu. Domāju, ka izlasēs darba organizācija bijusi labāka. Par to nav nācies iespringt. Reizēm pastāv dažas neskaidrības. Kāds aizmirst vai neizdara. Tā notiek arī klubā.

Jaunatnes izlasē pirmo reizi spēlēja 1993. un 1994. gadā dzimušas spēlētājas – Guna Lagzdiņa un Asnāte Fomina.
Viņas nāca un jautāja par daudzām lietām. Fakts, ka izlasē bija daudzas jaunas meitenes, veidoja komandas ķīmiju. Tas visu padarīja savādāku nekā iepriekšējos gados. Tieši divas minētās spēlētājas ļoti labi spēja iejusties. Viņas nejutās kā jauniņās, netika atstumtas. Abas veicināja pozitīvu attieksmi sadzīvē. Tas palīdzēja.

Sabīne Niedola Eiropas jaunatnes čempionātos

Jaunatnes izlašu sastāvi

U16 valstsvienība 2006, Somija: 4 Anna Gailīte, 5 Sabīne Niedola, 6 Laura Puriņa, 7 Laura Pelše, 8 Anete Čunda, 9 Liene Priede, 10 Arta Strupoviča, 11 Karlīne Nīmane, 12 Anete Šteinberga, 13 Inna Leja, 14 Laura Vētra, 15 Ieva Krastiņa. Galvenais treneris Mārtiņš Zībarts

U16 valstsvienība 2007, Valmiera: 4 Linda Pagrode, 5 Kristīne Vītola, 6 Ieva Eida, 7 Linda Sarja, 8 Arta Kublačova, 9 Sintija Grīnerte, 10 Anna Sonka, 11 Ance Celmiņa, 12 Anete Kiršteine, 13 Līga Šurkusa, 14 Sabīne Niedola, 15 Ilze Gotfrīda. Galvenā trenere Daiga Jansone

U20 valstsvienība 2008, Itālija: 4 Baiba Eglīte, 5 Sabīne Niedola, 6 Diāna Ozoliņa, 7 Anete Klintsone, 8 Signe Langenfelde, 9 Madara Upeniece, 10 Liene Neimane, 11 Kristīne Vītola, 12 Karlīne Nīmane, 13 Anna Gailīte, 14 Liene Jēkabsone, 15 Anete Šteinberga. Galvenais treneris Aivars Vīnbergs

U18 valstsvienība 2008, Maķedonija: 4 Ilze Gotfrīda, 5 Sabīne Niedola, 6 Laura Puriņa, 7 Anete Klintsone, 8 Ieva Jansone, 9 Liene Priede, 10 Arta Strupoviča, 11 Karlīne Nīmane, 12 Anete Šteinberga, 13 Zenta Meļņika, 14 Laura Vētra, 15 Ieva Krastiņa. Galvenais treneris Mārtiņš Zībarts

U18 valstsvienība 2009, Zviedrija: 4 Linda Rubene, 5 Sabīne Niedola, 6 Anete Kiršteine, 7 Linda Pagrode, 8 Kristīne Brance, 9 Anete Čunda, 10 Anna Sonka, 11 Kristīne Vītola, 12 Linda Sarja, 13 Zenta Meļņika, 14 Ance Celmiņa, 15 Ilze Gotfrīda. Galvenā trenere Daiga Jansone

U20 valstsvienība 2010, Liepāja: 4 Anete Čunda, 5 Sabīne Niedola, 6 Laura Puriņa, 7 Anete Klintsone, 8 Linda Rubene, 9 Liene Priede, 10 Arta Strupoviča, 11 Karlīne Nīmane, 12 Anete Šteinberga, 13 Anna Gailīte, 14 Kristīne Vītola, 15 Ieva Krastiņa. Galvenais treneris Mārtiņš Zībarts

U20 valstsvienība 2011, Serbija: 4 Dita Rozenberga, 5 Sabīne Niedola, 6 Kristīne Brance, 7 Anete Kiršteine, 8 Arta Kublačova, 9 Asnāte Fomina, 10 Anna Sonka, 11 Guna Lagzdiņa, 12 Madara Gulbe, 13 Līga Šurkusa, 14 Kristīne Vītola, 15 Ilze Gotfrīda. Galvenā trenere Daiga Jansone

NANTES, Beirut, video uzņemts 2007. gadā Parīzē