Rezultāts neatspoguļo spēku samēru – eksperti analizē "VEF Rīga" un "Kalev/Cramo" pirmo maču

Pirmajā abu komandu savstarpējā spēlē ar 84:63 pārāki bija "VEF Rīga" basketbolisti, izcīnot astoto uzvaru aizvadītajos 13 LIBL mačos.

Rīdzinieku rindās rezultatīvākais ar 18 gūtajiem punktiem bija Geidžs Deiviss, bet Igaunijas komandā rezultatīvākā spēlētāja godu ar 10 punktiem izpelnījas Severi Kaukiainens.

Atskatoties uz aizvadīto spēli, abi apskatnieki uz pieciem LIBL preses dienesta jautājumiem. Abi basketbola eksperti bija vienasprātis – abu komandu līmeņa atšķirība nav mērāma ar 21 punktu.

Kāpēc VEF izdevās veikt tik milzīgu un, kā izrādījās, izšķirošu, izrāvienu 3.ceturtdaļā?

Dilāns: Ja pirmajā puslaikā, jo īpaši spēles pašā ievadā, enerģiskāki izskatījās ''Kalev/Cramo'' basketbolisti, kas bieži pēc gūta groza sagaidīja VEF spēlētājus ar nelielu presingu, apgrūtinot uzbrukuma ievadu, tad trešajā ceturtdaļā aina šķita pavisam citādāka. Abas komandas mēģināja spēlēt ātri un izmantot priekšrocības (pusātrajā) pārejā, taču otrajā puslaikā ''Kalev/Cramo'' zaudēja apgriezienus – pretinieki vairs teju vispār netika sagaidīti pie viņu gala līnijas, bet VEF turpināja skriet, kamēr ''Kalev/Cramo'' grūtības radīja pārejas aizsardzība. Vairākās epizodēs trešajā ceturtdaļā mājinieki šķietami jau bija atgriezušies aizsardzībā, taču nespēja apturēt bumbu, kādam no VEF mazajiem dodoties cauri un vienatnē tiekot līdz groza apakšai, jo nekāda cita palīdzība no ''Kalev/Cramo'' komandas nesekoja. Tāpat igauņi otrajā puslaikā, pretēji pirmajam, sāka grēkot uz palīdzībām un pēc tam pie bumbas kustības sekojošajām close-out darbībām, kas atbrīvoja rokas VEF spēlētājiem perimetrā.

Viesu pārākums enerģijā izpaudās arī cīņā zem groziem, tiekot pie vairākām otrajām iespējām – vairākās epizodēs tieši cīņā par bumbu bija novērojams rīdzinieku pārsvars kaut tīri skaitliski, diviem vai pat trīs vefiešiem cīnoties pret vienu mājinieku garo spēlētāju. Protams, VEF izrāvienam palīdzēja arī ''Kalev/Cramo'' neveiksmes uzbrukumā. Nevarētu teikt, ka visi mājinieku metieni bija sarežģīti un nepamatoti – vairums, piemēram, trīspunktnieku trešajā ceturtdaļā bija no labām pozīcijām un gana netraucēti, taču tie grozā nelidoja. Iespējams, Tallinas kluba kritums enerģijā skaidrojams ar neseno Čempionu līgas kvalifikāciju un vairāku spēlētāju saindēšanos Turcijā, kas pavisam noteikti ietekmēja tālāko treniņprocesu līdz VEF spēlei. Vēl viens iemesls, kas kaldināja VEF izrāvienu, bija vairākas epizodes, kas komandai deva lielu emocionālo pacēlumu – Bobrova bloks, Sanona uzvarētā cīņa par neitrālo bumbu ceturtdaļas izskaņā, un citu vairāku pozitīvu darbību sekvence, kas rezultējās gūtos punktos vai noturētā aizsardzībā. VEF arī saglabāja nemainīgi augstu agresivitātes līmeni, ātri sakrājot piezīmju normu pretiniekiem, bet ''Kalev/Cramo'' uz šo sitienu atbildēt nespēja.

Sāge: “Kalev/Cramo” bija problēmas trešajā ceturtdaļā jau Čempionu līgas kvalifikācijā pret “Nymburk”, kad viņi tieši trešo ceturtdaļu zaudēja ar 10-26. Treneris Rannula allaž uzlabo komandas sniegumu sezonas laikā. Ne visi VEF ārzemnieki ir kaut kas īpašs, bet šoreiz viņi tieši otrajā puslaikā nospēlēja labi un trāpīja savus metienus. Labi nospēlēja abi ukraiņu spēlētāji, īpaši Vjačeslavs Bobrovs, kurš bija neapturams. Savukārt “Kalev/Cramo” tieši iztrūka šīs pozīcijas spēlētāja - Kregors Hermets bija slims, un tas bija jūtams. Jā, varbūt spēles sākumā Mārtiņš Gulbis pie VEF stūres bija mazliet nervozs, un to var saprast - viņš ir jauns treneris, viņam nav daudz laika - rezultātu jāsāk rādīt uzreiz. Gulbim bija plāns - VEF izteikti spieda uz groza apakšu, lai gan ierasti Latvijas komandas vairāk veido spēli no perimetra.

VEF uzvarēja ar 21 punkta pārsvaru. Vai šis rezultāts iezīmē reālo spēku samēru starp abām komandām?

Dilāns: Noteikti nē – pirmais puslaiks bija ļoti spraigs, lielākoties vadībā atrodoties ''Kalev/Cramo''. Liela daļa pārsvara otrajā puslaikā tika nokārtota trīs, četru minūšu laikā. Šeit, manuprāt, ''Kalev/Cramo'' atgūties vai piebremzēt pretinieku izrāvienu patraucēja līdera neesamība – komandā ir vairāki līdzvērtīgi spēlētāji, taču iztrūkst viena spēlētāja, kuram uzticēties sarežģītākos brīžos – tādos, kādi bija trešajā ceturtdaļā. VEF rindās tāds ir Sanons vai veterāns Dairis Bertāns, kuru, piemēram, pēc minūtes pārtraukuma allaž var mēģināt izvirzīt uz trīspunktnieku. Iespējams, ka igauņu komandā tāds bija plānots amerikānis Ariks Smits, kurš vismaz pagaidām sevi nav attaisnojis. Vēl šai lomai teorētiski varētu kvalificēties Severi Kaukiainens, taču arī viņš, šķiet, pēc saindēšanās nebija sevis labākā versija.

VEF līderi individuāli ir labāki spēlētāji, taču ‘’Kalev/Cramo’’ šķiet mazliet dziļāka komanda. Sezonas griezumā tas noteikti ir pluss, un Heiko Rannulas vadītās komandas savu spēli mēdz uzlabot sezonas gaitā.

Sāge: Nē, protams, bet dažreiz arī starp līdzīgām komandām spēles var beigties ar tik lielu rezultāta starpību. VEF spēles gaitā uzlaboja komandas aizsardzību un uzbrukumā sāka skriet. Viņiem izdevās divi lieli izrāvieni, uz ko “Kalev/Cramo” nebija atbildes. VEF ar to šoreiz pietika, viņu spēles plāns nostrādāja. Jā, “Kalev/Cramo” šobrīd nav tik daudz naudas, līdz ar to ārzemnieki nav tik labi.

Kuri bija labākie spēlētāji laukumā katrā komandā?

Dilāns: VEF rindās vēlētos izcelt Vjačeslavu Bobrovu – pieredzējuša spēlētāja cienīga spēle. Ukraiņu uzbrucējs sekmīgi tika galā ar pienākumiem aizsardzībā, tostarp vairākkārt glābjot aizsardzībā iekritušos komandas biedrus ar bloķētiem metieniem, saimniekoja zem groziem, ja ne vienmēr izcīnīdams atlēkušo bumbu, tad bieži vien ar ķermeni atbloķējot un ļaujot kādam citam komandas biedram savākt bumbu. Bobrovs arī ļoti pacietīgi nospēlēja ar muguru pret grozu, izmantodams savus stipros ieročus, pret ko ''Kalev/Cramo'' īsti atbilžu nebija. Pretēji citiem VEF vadošajiem spēlētājiem Bobrovam arī nav nepieciešama bumba, lai viņš spētu komandai dot jūtamu pienesumu – to šajā spēlē varēja izteikti just. Pāris epizodēs Bobrovs arī nodemonstrēja savu daudzpusību un ievadīja VEF uzbrukumus, kam otrajā puslaikā gatavi nebija viņa pretspēlētāji – viesi ieguva priekšrocības pārejā, kustināja bumbu perimetrā un tika pie brīviem metieniem.

"Kalev/Cramo'' komandā jāizceļ Severi Kaukiainens, kurš, lai arī iepriekš minēts, ka nebija tik labs, cik varētu būt, nodemonstrēja savas spēles veidotāja prasmes un, jo īpaši pirmajā puslaikā, paveica arī lielu darba apjomu aizsardzībā. Bez Kaukiainena, kuru, kā jau iepriekš teiktajā var noprast, par izteiktu līderi nevēlos saukt, ''Kalev/Cramo'' uzbrukums būtu bēdu ieleja – soms brīžiem pats nospēlēja agresīvi un tika pie labām iespējām, kā arī izveidoja situācijas partneriem. Viņa sniegumā gan arī neliela darvas karote medus mucā – visai labs metējs pēc dribla, taču nerealizēja nevienu tālmetienu, uz ko VEF šķietami ik pa laikam provocēja somu, ''pick'n'rol'' sadarbībās viņam sekojot pa apakšu.

Sāge: VEF liela daļa ir labas kvalitātes spēlētāji, bet no visiem gribētu izcelt abus no “Prometey” pārnākušos Bobrovu un Sanonu. Īpaši Bobrovu, kurš it kā nedara neko īpašu, bet viņš ir fiziski liels un pieņem pareizus lēmumus, kas padara labāku visu komandu. “Kalev/Cramo” starpsezonā arī gribēja tikt pie Bobrova, bet viņiem nebija tik daudz naudas. Sanons var iemest 40 punktus spēlē un tikpat labi var iemest divus punktus - nekad nezini, kura versija būs šoreiz. Jā, viņš mēģina spēlēt skaisti un arī šajā spēlē tā bija, bet tas noveda pie kļūdām - pirmajā puslaikā “alley-oop” mēģinājumos bija 0-4, bet beigās jau sanāca nospēlēt arī skaisti.

“Kalev/Cramo” rindās bija ļoti jūtams Kregora Hermeta iztrūkums un šobrīd - lai cik tas nebūtu jocīgi, jo viņš ir vecākais spēlētājs komandā - ļoti labi spēlē Tanels Kurbass. Arī Severi Kaukiainens, kurš komandā ir jau otro gadu pēc kārtas, spēlē labi. Amerikāņi pagaidām vēl ir mīkla, skatīsimies.

No kuriem Tu sagaidīji vairāk šajā spēlē?

Dilāns: Pēc teicamās sezonas ''TalTech'' komandā šķita, ka spilgtāks varētu būt Kaspers Sūrorgs. Pirmkārt, gados vēl jaunais basketbolists, iespējams, vēl pielāgojas lomai komandā, kurā bumba viņa rokās nav tik bieži, cik iepriekš. Otrkārt, arī VEF pret viņu bija visai labi sagatavojušies, agresīvi sedzot pie ''pick'n'roll'' sadarbībām un provocējot atbrīvoties no bumbas, vai brīžos, kad Sūrorgs centās nospēlēt ar muguru pret grozu un izmantot auguma pārsvaru – VEF samērā īsie aizsargi fiziskā spēlē neatdeva ne centimetra un spēlēja uz soda robežas, neļaujot Sūrorgam justies ērti un izpausties.

Lai arī statistiski labu spēli VEF rindās aizvadīja Geidžs Deiviss, nepamet sajūta, ka viņš komandā ir nedaudz svešķermenis. Arī Sanons aizraujas ar individuālām darbībām, taču tās šķiet organiskākas un pamatotākas, jo viņš galu galā ir komandas līderis, par kādu sevi, manuprāt, Deiviss saukt nevar.

Amerikānis daudz izvēlas uzbrukt no visai tālas pustālās distances, izpildot ne tos vieglākos un augstākās kvalitātes metienus, kā arī jau minētās individuālās darbības – reizēm šķiet, ka Deiviss noskopojas ar piespēli partnerim labākā situācijā. Visiem gadās tādas epizodes, taču viņa gadījumā tās ir visuzkrītošākās. Tāpat arī lielais metienu skaits no spēles (15) ļāva sakrāt vien 18 punktus, kamēr iepriekš par mača labāko spēlētāju manā vērtējumā izceltais Bobrovs 17 punktus sakrāja ar pieciem metieniem. Protams, šāds salīdzinājums, iespējams, nav pats korektākais, taču liek aizdomāties par Deivisa metienu kvalitāti.

Sāge: Vairāk gaidīju no visas “Kalev/Cramo” komandas, lai gan arī VEF nenospēlēja perfekti. Vēl ir tikai sezonas starts, pagaidām kopā aizvadīts tikai viens mēnesis, vēl redzēsim, kā ies tālāk. Jā, varēja sagaidīt, ka Ariks Smits būs komandas līderis, bet viņam traucē savainojums, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pagaidām viņš nav vēl parādījis labu sniegumu. Smits guva savainojumu jau trešajā pirmssezonas treniņā un atsāka trenēties ar pilnu jaudu tikai pagājušonedēļ pirms Čempionu līgas kvalifikācijas turnīra. Kopumā viņš izskatās labi, viņam ir labas kustības, tāpēc domāju, ka pēc mēneša ar viņu visam būtu jābūt kārtībā. No otras puses, nav jau laika gaidīt, jo svarīgas spēles jāaizvada jau tagad.

Kāda ir VEF gatavība Basketbola Čempionu līgai un “Kalev/Cramo” gatavība FIBA Eiropas kausam?

Dilāns: Pēc uzvaras pār ''Kalev/Cramo'' – VEF noteikti ir gatavāki nekā iepriekš. Šādas spēles, kas tiek salauztas otrajā puslaikā pēc tam, kad iepriekšējo maču esi otrajā nogrieznī zaudējis no +15, ļauj komandai atgriezties augstā pārliecības līmenī, kas noteikti būs nepieciešama, jo pretī stāsies ļoti nopietns klubs un nesenā turnīra čempione Bonnas “Telekom Baskets” – birka, kas spēles stāstam noteikti tiks pievienota, lai arī no čempionu sastāva ierindā nav palicis teju neviens. Protams, joprojām iztrūkst komandas pieredzējušākā basketbolista Māra Gulbja, kurš nodrošinātu sasaisti starp trešā un ceturtā numura pozīciju, kas VEF pagaidām pilnībā iztrūkst – ir tikai aizsargi un tikai garie spēlētāji, neskaitot jaunos, kā, piemēram, Soldatenoku, kuram pret ''Kalev/Cramo'' pavisam niecīga loma. Vieni var spēlēt tikai no pirmās līdz trešajai pozīcijai, bet otri no ceturtās līdz piektajai.

Čempionu līgas basketbolu VEF komandā iepriekš spēlējis Bertāns, mazāk Būmeisters un Pinnis, plaša augsta līmeņa spēļu pieredze ir Sanonam un Bobrovam, nelielu pieredzi Eirokausā iekrājis Klīrijs. Šeit pavisam noteikti iederētos Gulbja pieredze, tāpēc īsumā – VEF ir gatavi, bet ne tik gatavi, cik būtu iespējams, ja vecākais no Gulbjiem ar padomu un savu spēli varētu palīdzēt arī laukumā.

Sāge: Starta pozīcijas “Kalev/Cramo” nav pārāk labas, ja esam pavisam atklāti. To parādīja arī šī spēle pret VEF. Nav pat tik svarīgi, ka zaudēja, bet svarīgi ir tas, kādu sniegumu komanda rādīja. Šobrīd “Kalev/Cramo” nav pietiekami labi groza tuvumā. Rannula cenšas spēlēt mobilāku basketbolu ar Anriju Mišku, bet viņš nav tādā formā, kādā vajadzētu būt. Arī pret VEF aizmeta garām vairākus vieglus metienus. Pagaidām viņam vēl nav izveidojusies saikne ar komandu. Jā, naudas “Kalev/Cramo” ir mazāk, nekā VEF, bet domāju, ka klubs strādā un, ja izdosies papildināt budžetu, tad tieši garajā galā varētu mēģināt atrast kādu papildinājumu.

Izmantotie resursi:
https://www.estlatbl.com/lv/press-r...