Šulcs: "Mūsu identitāte ir spēles kontrolēšana no aizsardzības"

21 gadu vecais Kristiāns Šulcs ir viens no "Liepājas" rotācijas spēlētājiem perimetra pozīcijās. Gulbenieša vidējais spēles laiks šosezon ir nedaudz zem 15 minūtēm, caurmērā atzīmējoties ar 4,3 punktiem spēlē. Kristiāna četrus gadus jaunākais brālis Rolands Šulcs turpina spēlēt Latvijas basketbola leģendārajā klubā "Gulbenes Buki". Profesionāli jau piecus gadus spēlējošais Kristiāns par brāļa panākumiem tikai priecājas, bet sarunu sākām ar pēdējās spēles iztirzāšanu.

Kas bija atslēgas, lai spētu pārtraukt trīs zaudējumu sēriju un atgrieztos cīņā par play-off pozīciju?
Mums ir savs spēles stils, pie kā ir jāpieturas. Tā ir spēles kontrolēšana no aizsardzības. Mēs esam talantīga komanda, bet, ja nespēsim kontrolēt spēli no aizsardzības, tad iet grūti. Mūsu komandas identitāte ir spēles kontrolēšana no aizsardzības. Ja tas izdodas, tad arī uzbrukumā viss nāks.

Garajā galā diezgan cītīgi izmantojāt kustīgāko centru priekšrocības pret lielo Zelizņāku. Cik liels akcents pirms spēles sagatavošanās procesā tika likts tieši uz šo elementu?
Bija daudz akcentu. Mums ir pašiem savs spēles stils, kuram arī ticam. Lai arī kāds būtu pretinieks, mēs neko nemainām. Šodien tas izgāja cauri. Mēs tam ticam un uz to strādājam. Vienalga, kas tur nāk pretī.

Cik daudz deva Viktora Iļjina pievienošanās, palielinot rotācijas iespējas garajā galā? Kas bija tas, kas iepriekšējos pāris mačos pietrūka?
Ir forši, ka apakšā ir vēl viens garais, kurš ar svaigiem spēkiem var nākt augšā. Viktors ir ļoti liels. Tas mums ļoti palīdz, jo ne tuvu neesam pati garākā un raženākā komanda. Tallinā nekas jau īsti nepietrūka. Paši atdevām spēli, kuru jau bijām paņēmuši.

Kāpēc tāda izlaišana notiek? Kā paši runājāt, kur izspruka tie panākumi, kurus pēc būtības vajadzēja turnīra tabulā ierakstīt?
Pazuda fokuss. Nekontrolējām spēli tieši no aizsardzības. Uzbrukums var iet augšā lejā, bet sākām laist iekšā trojkas. Aizsardzība bija kāda bija. Viņi sameta metienus, un mums vairs nekādu iespēju nepalika.

Skatāmies aizvadīto spēļu sarakstā. Ir pāris uzvaras, tad trīs zaudējumi, tad atkal trīs uzvaras un pēc tam atkal trīs zaudējumi. Kādēļ, tavuprāt, ir tāda vīļņveidība?
Esam jauna komanda. Varbūt tas meistarības līmenis nav tik augsts. Mums ir grūti vienmēr noturēt to savu vidējo līmeni. Ja godīgi, nezinu... Kā jau basītis, tas mēdz būt augšā lejā. Neesam tik meistarīgi, lai vinētu katru spēli. Taču ir savs plāns, pie kura pieturoties, varam gūt uzvaras.

Kas Liepājā ir tās lietas ārpus basketbola spēlēšanas, ar kurām nodarbojies? No LTV sižeta nopratu, ka ir arī lietas bez bumbas spēlēšanas.
Paralēli studēju. Man ir pēdējais kurss. Tāpat ir iespēja trenēt 2014. gada audzēkņus - jaunāko grupiņu sporta skolā. Tas man ir labs ekstra darbiņš, lai strādātu arī ar sevi. Sāku saprast, kā ir strādāt no trenera skatu punkta. Tā, protams, ir arī ekstra naudiņa, kas nespiež kabatu.

Kas ir galvenās lietas, kas tādiem mazajiem ir jāmāca? Tāpat, kas ir lielākie izaicinājumi priekš paša, ņemot vērā, ka pats spēlē profesionāli, bet viņiem tie ir pirmie soļi basītī?
Ir ļoti daudz jāstrādā ar viņiem uz disciplīnu. Nav noslēpums, ka jaunieši nāk aizvien negatavāki. Ne tikai fiziski - visās jomās. Jāsāk strādāt ar pamatiem. Jāstrādā uz driblu, metienu, piespēli. Cik saprotu no vecākiem treneriem Liepājas sporta skolā, katru gadu nāk aizvien sliktākā sagatavotībā esoši jaunieši. Viņi mani pabīda un iedod akcentus, uz kuriem ir jāstrādā.

Kristiāns Šulcs (#10) "Gulbenes Buku" rindās. Foto: LBS

Svarīgs jautājums katram jaunajam censoni ir pāreja no jauniešu basketbola uz pieaugušo līmeni. Tagad, kad jau pats esi vairākus gadus profesionālā līmenī apbružājies gan "Jūrmalā", gan "Ventspilī", gan "Liepājā", kas ir tie akcenti, kam bija jāpievērš uzmanība, sperot nākamo soli prom no Gulbenes?
Baigi daudz nevajag domāt, tā ir viena lieta. Jādara tās lietas, kuras vari ietekmēt. Jādara tās lietas, kas neprasa daudz talanta. Jābūt vienkārši labam cilvēkam. Jāstrādā maksimāli, un tad jau tas viss atnāks. Neviens neko par velti nedod. Ir jāmauc. Lai arī ko aģents vai kāds cits būtu ierunājis, nekas par velti netiek dots. Vienam trenerim tu vari nepatikt, bet citam patiksi. Jādara tās lietas, kuras vari ietekmēt. Tas profesionālā sporta ceļš nav viegls.

Tev pa pēdām iet jaunākais bračka. Rolands saka, ka viņa basketbola mērķis ir parādīt, ka var būt labāks par vecāko brāli. Tev, no augšas skatoties, ir sajūta par iekšējo konkurenci vai arī skaties uz lietām citādi nekā viņš?
Nē, man nav konkurences. Es tikai priecājos par viņu. Cenšos palīdzēt, cik nu varu no basketbola viedokļa. Viņš ir ļoti labs. Es varbūt pat nebiju tik labs vai arī pat neesmu. Es priecājos, man nav nekāda konkurence. Es tikai priecāšos, ja viņam izdosies būt labākam. Mēs necīnamies, kurš būs labāks, esam viens par otru.

Brālim nāk virsū tas brīdis, kad būs jāpieņem lēmums par nākamo soli. Kādi būs tavi ceļa vārdi un ieteikumi, cik nu publiski vari atklāt, veicot izvēli doties prom no Gulbenes?
Lai aizbrauc paskatās, kur viņam tiek piedāvāts. Lai paskatās, vai tur jūtas komfortabli. Kad kaut kur aizbrauc, ir jābūt fīlingam. Ja patīk, tad būs. Es varu stāstīt kā gribu, bet viņam pašam ir jāsaprot, kur viņš jūtas labi, kur grib atrasties un par ko grib strādāt.

Pagājušajā sezonā piedzīvoji ļoti nepatīkamu traumu - rokas lūzumu. Tas arī notika tieši spēlē pret "Valmieru". Laika perioda ziņā gan visai ātri tam visam izdevās tikt cauri un atgriezties laukumā. Vai šīs traumas sekas vēl ir jūtamas?
Roku sanāca ātri izdakterēt. Nebija plānots, ka būs tik ātri. Ietekmēju, ko varēju ietekmēt, centos darīt visu, kas no manis ir atkarīgs. Sadzīja ļoti labi. Ar fizioterapeiti Līviju katru dienu strādājām. Tas bija smagi, bet interesanti. To roku, protams, jūtu. Nebija jau nekāda mazā trauma - ieplīsis muskulis vai kas tamlīdzīgs. Reizēm jūtu laika maiņas. Kā veci cilvēki saka, zinu, kad lietus būs. Sāku to just. Ir labi sadzijusi, un trāpīt grozā varu.

Atvainojos, ka uzplēšu veco brūci, kas ir tas, kas notiek tādā brīdī? Spēles epizodē saproti, ka kaut kas nav kārtībā. Tiešraidē izskatījās, ka pirmajā brīdī pat īsti nesaprati, kas notiek. No skatītāju perspektīvas redzam, ka aizej aiz aizskara un viss. Kādi ir tie tālākie procesi, lai vispār atgriestos kaut kādā sakarīgā cilvēka dzīvē?
Bija grūti... Aizbraucu uz slimnīcu un gaidīju operāciju. Visu nakti man bija jāguļ ar to lauzto roku. Tas īstenībā bija nežēlīgi sāpīgi. Uztaisīja operāciju. Bija jāguļ uz muguras, bet tas nebija viegli, jo pats guļu tikai uz sāniem. Tā kā ļoti daudzas naktis negulēju. Ļoti sāpīgs atlabšanas process, jo tie lūzumi bija traki. Bija jauzticās fizioterapeitei, jo reizēm likās, ka viņa dara lietas, ko nevajag darīt. Nācās uzticēties, jo viņa ir dakteris - saprot vairāk no tām lietām nekā es. Darīja tā, kā man likās, ka nevar darīt, jo tā tas nestrādā. Sekoju līdzi programmai un trīs mēnešos biju atpakaļ.

Kādi bija tie pirmie soļi atpakaļ. Bija kāda baiļu sajūta?
Baiļu sajūta nebija. Kad adrenalīns uzkāpj, tad par to nedomā. Sākumā bija ļoti sāpīgi, jo roka bija jutīgā. Kaut kādas impulsīvas kustības vai sitieni bija ļoti sāpīgi. Man teica, ka tā nav nekāda mazā trauma un jābūt gatavam visam. Var gadīties, ka arī metiens mainās. Taču viss ir kārtībā, un esmu atpakaļ tāds pats, kā biju pirms tam.

Pagājušo sezonu noslēdzāt ar bronzas medaļām. Kā teiktu, kas ir iekšējie "Liepājas" komandas mērķi, par ko mazāku paši nebūsiet apmierināti?
Mēs ejam tikai uz medaļām. Mēs zinām, ka to varam izdarīt. Līdzekļi mums to atļauj, ir tikai jāmauc un jācīnās. Tad jau redzēsim, kas beigās būs. Varbūt naivi izklausās, bet teikšu, ka mūsu mērķis ir pirmā vieta. Mēs ņemsim pirmo vietu šogad! [smaida]

Play-off turnīrs Latvijas - Igaunijas līgā. Cik pārliecināts esi, ka to ir iespējams sasniegt?
Kāpēc nē? Vienkārši jāspēlē. Sezona vēl ir pietiekami gara. Saka jau, ka tā ir īsa un spēles ātri atnāk. Mēs gatavosimies un spēlēsim. Ietekmēsim to, ko paši varam ietekmēt. Uzvarēsim to, ko pašiem ir jāvinē.

Lasi vēl...

# R. Šulcs: "Bukos spēlē smuki džeki, meitenēm patīk nākt skatīties"
# Jaunzems: "Sajutu savu metienu un uzreiz ieguvu divreiz lielāku pārliecību"
# Lācis: "Iesaku visiem noskatīties "Rīgas Sargus", lai varam sajust latvieti sevī"
# Kulačkovskis: "Pēc koledžas ir sarežģīti izmērīt, kāda līmeņa spēlētājs esi"