Valeika: "Man ir prieks, ka atgriezos"

Pagājušajā gadā Tev bija operācija, kā atlabi pēc tās? (red. pagājušā gada janvārī pēc neveiksmīga kritiena Artūram sezona beidzās priekšlaicīgi, un februārī tika veikta ceļgala operācija)
Šobrīd jūtos 100% atlabis un es neko nejūtu, nelietoju nekādus palīglīdzekļus kājas stiprināšanai, tāpēc jūtos ļoti labi.

Cik daudz laika bija nepieciešams, lai atgrieztos laukumā?
Man bija nepieciešami seši mēneši, bet to varēja izdarīt arī ātrāk un citādāk, bet, tā kā bija pienākusi vasara, es nesteidzos, lai atgrieztos atpakaļ laukumā. Bija daudz jāstrādā pie tā, lai kājas atgūtu spēku.

Dažus mēnešus tu pavadīji "Perlas" komandā, ko trenē Latvijā pazīstamais basketbola speciālists Roberts Štelmahers. Kā Tu aprakstītu viņa darba stilu?
Ir grūti kaut ko teikt, jo, kad tu esi spēlētājs, tu visu redzi citādāk, un treneris visu redzi vēl citādāk. Es tur biju divus mēnešus. Tā ir jauna komanda, kas daudz trenējās, pat pārāk daudz un, pārtraukumi starp treniņiem nebija pietiekoši. Es zaudēju interesi par basketbolu un nedarīju vairs neko ar prieku. Pats netrenējos individuāli (ko es parasti daru), jo mums bija ļoti daudz treniņu. Domāju, ka labākie treneri zina, ko var sagaidīt no spēlētāja, un ieliks viņu tādā pozīcijā, lai sasniegtu maksimālo rezultātu.

Kad Tu izlēmi, ka dosies prom no "Perlas"?
Man bija iespēja pamest komandu, un es to izmantoju, jo basketbola ziņā mani tas neapmierināja. Organizācija bija ļoti laba, bet basketbola ziņā, kā spēlētājam, lai es varētu augt un attīstīties... (pauze) es nejutu, ka varētu tur progresēt. Man bija jāšķiras no "Perlas", bet vēlos uzsvērt, ka organizācija un viss pārējais bija lieliski.

Kas bija tas iemesls, kas lika domāt, ka tajā brīdī tas nebija priekš Tevis?
Tas pat nebija dotais spēles laiks, bet gan viss cits. Piemēram, treniņos parasti es pats piestrādāju pie tā, kas, manuprāt, man pašam būtu jāuzlabo, bet man tajā brīdī nebija pietiekoši daudz laika, lai veltītu laiku individuālajiem treniņiem. Es kļuvu statisks un vairs nebiju tik apmierināts ar sevi, savu sniegumu, kā rezultātā arī zuda iekšēja degsme doties uz treniņiem.

Vai tagad jūties 100% gatavs un atlabis?
Es jūtos atlabis, bet ir jāpaiet laikam, lai atgūtu spēles garšu un ritmu atkal no jauna, jo iepriekšējā komandā tik daudz nespēlēju. Bet fiziskajā ziņā es jūtos ļoti labi.

Kāpēc Tu izlēmi atkal pievienoties Valmierai?
Vēlējos atgūt pārliecību pār saviem spēkiem, tāpēc piezvanīju Valmieras menedžerim un teicu, ka atgriežos komandā, un viņi mani šeit labi uzņēma. Un patiesībā man ir prieks, ka atgriezos. Tas viss man nāks tikai par labu, jo vēlos atgūt ticību saviem spēkiem un ieiet atpakaļ spēles ritmā. Šeit ir jauka vieta... Man galvenais ir spēlēt un izbaudīt basketbolu, lai arī no sākuma tik daudz nespēlēju. Pēc pirmajām spēlēm man nāca klāt un teica, ka var redzēt, ka es atkal izbaudu basketbolu, jo iepriekšējā komandā es sāku mazliet ienīst basketbolu (smaida).

Kādi ir Tavi personiskie mērķi šosezon un šajā gadā?
Galvenokārt, attīstīties gan pašam, gan komandai, un tad jau redzēsim, kā lietas virzīsies. Es katru dienu nāku uz treniņiem, lai smagi strādātu, un neskatos tik tālā nākotnē, jo katru dienu spēlēju un atdodu sevi visu.

Kādas ir Tavas domas par "BK Valmiera" šosezon, komanda ir mazliet mainījusies...
Kad atbraucu šeit pirmo reizi , komandā nebija konkrēta līdera, kas varētu uzņemties lomu, bet šosezon komanda ir mainījusies, un puiši arī –daži komandas biedri šosezon spēlē daudz citādāk nekā pirms tam. Es domāju, ka komanda ir pavisam citādāka.

Kā ir ar tiem līderiem, Tu teici, ka tādu nav.. kāds ir iemesls? Vai tā varētu būt latviešu mentalitāte?
Es nedomāju, ka tā ir latviešu mentalitāte, tā ir spēlētāju mentalitāte kopumā...To es varētu raksturot tā - tas ir nevis tas, ko tu dari, kad visa publika uz tevi skatās, bet tas, ko tu dari, kad neviens uz tevi neskatās.

Bet ir bijušas situācijas, kad savainojumu dēļ spēlētāji ir uzņēmušies līdera lomu...
Jā, bet ir viegli uzņemties līdera lomu, lai kādam palīdzētu, un vienā spēlē nekļūsti par līderi. Tas ir citādāk – tu izrādi cieņu pret līderi un viņam izpalīdzi dažādās situācijās. Līderis neizjūt spiedienu, jo viņš var paļauties uz saviem komandas biedriem, un neizskatās, ka līderis vēlas visu izdarīt pats. Visiem komandā ir jābūt iesaistītiem.

Un kā Tu šeit jūties...
Jā, es cenšos uzņemties, bet dažkārt tas ir grūti, jo jūtu, ka komandas biedri mani līdz galam nesaprot... dažkārt man kāds no komandas biedriem ir "jāizvelk" un tad man sanāk dažādi muļķīgi metieni. Es negribētu tik daudz mest pa grozu, bet vairāk iesaistīt visu komandu, lai viņi spēlētu man, bet es spēlētu ar viņiem.

Kā komanda Tevi šeit uzņēma, jo lielākā daļa jau Tevi pazina?
Domāju, ka komandas biedri jau brīdī, kad pārtraucu sadarbību ar "Perlas", juta, ka es varētu šeit atgriezties (smaida).

Tu strādā ar jaunajiem spēlētājiem.. pastāsti, ko Tu dari?
Tas nav tā, ka es strādāju ar jaunajiem spēlētājiem, jo lielākoties es atnāku individuāli trenēties, un, ja kāds man vēlas pievienoties, tad to var darīt. Galvenokārt tie ir jaunie basketbolisti, kam es parādu un izskaidroju dažas lietas, ko viņi nepareizi dara, un palīdzu tās saprast. Tie ir Vents Veinbergs un Jānis Bērziņš, kam es mācu dažādas detaļas – viņi, protams, pa lielam visu var darīt pareizi, bet ir kāda detaļa, ko es palīdzu izlabot, un izstāstu, kā to labāk darīt, tikai nezinu, vai viņi manī klausās (smaida). Viņi joprojām nesaprot dažas lietas, bet es mēģināju viņiem to iestāstīt...cerams, ka tas nesīs rezultātus. Tai pat laikā ir laba sajūta redzot, ka smagais darbs zālē un treniņos atmaksājas.

Mazliet par kultūru atšķirībām..ko Tu domā par latviešu kultūru? Vai tā atšķiras/līdzinās lietuviešu?
Es domāju, ka tā ir tāda pati, es pat nejūtos, ka esmu projām no mājām. Mājas ir tepat - 400km attālumā. Šobrīd nevaru izjust kultūru atšķirības, jo man nav tāda iespēja iet un izbaudīt latviešu kultūru, jo mana dienas kārtība ir pakārtota basketbola treniņiem un ēšanai (smaida).

Kā Tu aprakstītu tipisku latvieti?
Hmm.. es nezinu.. latvieši ir relaksēti, nav stresaini, nesteidzas (angliski "laid back")... lietuviešiem ir mazliet vairāk temperamenta. Latvieši ir tik relaksēti, visu laiku liekas, ka viņi "čillo", tāda sajūta kā Itālijā...

Kādus vārdus Tu zini latviski?
Es zinu daudzus vārdus. Dažkārt, kad treneris runā latviski, es uzķeru to teikumu, jo abās valodās ir ļoti daudz kopīgā.. gandrīz vienmēr saprotu, ko treneris ar to ir domājis. Ja kāds ienāk, tad sasveicinos un saku "čau", bet vēlāk jautāju "nu, ko tu gribi?" (smejas). Es, galvenokārt, zinu vārdus, ko izmantoju ikdienā.. Zinu "puika", "meitene"..

Vai Tu plāno palikt "BK Valmiera" līdz sezonas beigām?
Šis jautājums noteikti nav jāuzdod man, bet redzēsim, kas notiks.. (smaida). Bet šobrīd es vēlos palikt līdz sezonas beigām. Neapsveru citus variantus, tāpēc, jā, es palieku. Pašlaik es vienkārši nāku un izbaudu basketbolu.
Pagājušogad Tev arī jautāju, bet, kā Tev liekas, kādas ir cerības šosezon izcīnīt medaļas Latvijas Basketbola līgā?
Tas viss ir iespējams... Jāspēlē un jācīnās ir vēl vairāk, un es domāju, ka ir ļoti laba iespēja tās izcīnīt. Protams, komandai ir jāspēlē kā komandai – visiem ir jācīnās ar milzīgu pašatdevi.