Šēnhofs: "Neredzu variantu, kā izglābt ASK"

Milzīgi parādi jau čempiontitula sezonā

„Nebija plānots tik asi un skarbi runāt, jo esmu šī kluba iniciators kā nekā, bet īpaši pēdējie notikumi, kad manas jaunatnes sistēmas treneri viens pēc otra tiek faktiski pazemoti un apmeloti un jau pusgadu nesaņem atalgojumu, mainīja mani nostāju,” ar rūgtumu balsī saka Šēnhofs, uzreiz pieminot gan Daiņa Bertāna gadījumu, „klubs būtībā Daini šantažēja – dēlam netiks dota brīvlaišanas vēstule, ja neparakstīs dokumentu, ka nav finansiālu pretenziju pret klubu. Protams, viņš parakstīja, jo dēla intereses ir primārās šajā situācijā.” Tāpat basketbola skolas „Rīga/1188” izveidotājs pieminēja Jāņa Laksas gadījumu, kad klubs treneri būtībā apmeloja par sadarbošanos ar konkurentiem un iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu: „Pēdējā vēstule Laksam no ASK kluba pielika punktu manai pacietībai.”

„Pirmās pazīmes, ka kluba projekts ir nolemts, parādījās uzreiz pēc vadības maiņas,” Šēnhofs atgādina varas maiņu Rīgas domē – Aksenoka, kurš ir „Jaunā laika” cilvēks, vietā stājās „tēvzemietis” Jānis Birks, līdz ar ko arī Birks kļuva par ASK prezidentu. „Tajā brīdī sāku palikt tramīgs un sapratu, ka labi nebūs. Pirmkārt, nomainoties kluba valdei, tika izmesti divi nozīmīgi cilvēki – Edgars Jaunups un Edgars Jansons. Jaunupam bija izšķirīga loma šī projekta tapšanā pašā sākuma stadijā, bet viņš tika izmests no kluba tikai tāpēc, ka pārstāv „Jauno laiku”. Man tas ir vienkārši nesaprotami – tik spējīgu cilvēku izmest no valdes tikai savas politiskās piederības dēļ. Jansons – veiksmīgs biznesmenis, bijušais basketbolists, kuram baskets ir sirdslieta, viņš saprot spēli un bija valdes loceklis, kurš ar reālu padomu un arī finansu piesaisti varēja palīdzēt attīstīt šo klubu.”

Šēnhofs atklāj, ka klubam jau tobrīd esot bijuši lieli parādi. „Jaunupam bija skaidrs redzējums un konkrēts plāns, kā šos parādus nākamās sezonas laikā pakāpeniski dzēst, ko viņš nekavējoties arī pierādīja – tikko viņu izmeta no ASK, radās VEF, kam viņš piesaistīja pusmiljonu, kāda aptuveni arī bija ASK parāda summa tobrīd.” Šēnhofs gan neesot stāvējis klusu un noskatījies: „Diezgan agresīvi mēģināju panākt, lai šie divi cilvēki paliktu valdē, bet kā pret sienu... Jau tad brīdināju, ka tā ir ļoti rupja kļūda, un tagadējā kluba vadība drīz vien to sapratīs.” Jaunupa un Jansona trūkums esot stipri manāms kluba darbībā joprojām.

Galvenā problēma – neatbilstoši ģenerālmenedžeri

„Otrkārt, līdz šim brīdim, ieskaitot, valdei nav izdevies atrast šim līmenim atbilstošu ģenerālmenedžeri,” Šēnhofs ķeras pie nākamās lietas. „Šis punkts arī uzskatāms par galveno, kāpēc šis projekts nokļuvis tik katastrofālā līmenī, kāds tas ir šodien. Ģenerālmenedžeris ir galvenā figūra, kas regulē un attīsta visus procesus ar savu organizatora talantu,” Šēnhofs norāda, ka šādā amatā jābūt cilvēkam ar atbilstošām spējām. „Ir personība – process notiek, nav personība – process ir nolemts. To pierāda ASK attīstības ceļš šo gadu gaitā.” Ne Ģirts Kalniņš, ne Visvaldis Klintsons, ne Māris Jučmanis tādi, Šēnhofaprāt, nav bijuši.

„Jučmanis varbūt ir vismazāk vainīgs pie tā, kādā stāvoklī klubs novests, jo tika iemests grimstošā kuģī pēdējā brīdī. Bet tā, kā Jučmanis rīkojas šajā krīzes situācijā, parakstot dažādas vēstules-atbildes tiem, kam klubs ir parādā (ēdināšanas iestādes, viesnīcas u.c.), kas būtībā ir identiskas Laksas vēstulei, tā rīkoties nedrīkst. Tās ir neprofesionālas atbildes, meli un izdomājumi pret tiem, kam ASK ir parādā.” Šēnhofs saka skaidri – ja valde nespēs atrast spējīgu atbilstošu ģenerālmenedžeri nākamajai sezonai, tad projekts jāslēdz ciet.

„Spējīgs ģenerālmenedžeris ir tāds, kurš atbilst attiecīgiem standartiem,” Šēnhofs parāda lapu, kurā sastādījis ģenerālmenedžerim jeb projektu vadītājam nepieciešamās īpašības. „Un pasvītro šīs divas,” Šēnhofs norāda uz „Intelektuālais potenciāls” un „Organizatoriskās spējas” ailītēm. „Maskavas „Dinamo” slavenais klubs ar lielām ambīcijām pirms trim gadiem visā lielajā Krievijā nevarēja atrast ģenerālmenedžeri. Viņi uzaicināja ilggadēju „Žalgira” ģenerālmenedžeri un maksāja viņam ļoti lielu naudu.”

Jautāts par konkrētiem uzvārdiem, kurus Šēnhofs redz kā spējīgus ģenerālmenedžerus, valdes loceklis atteic, ka uz šo brīdi brīvu cilvēku starp viņiem nav: „Visi talantīgie cilvēki ir aizņemti savos biznesos, politikā. Edgars Jaunups kā pirmais – jauns, enerģisks, ļoti gudrs un asi domājošs. Varbūt tautā ir ļoti nemīlēts sava rakstura, jaunības maksimālisma dēļ. Par viņu mēs vēl daudz dzirdēsim. „Kolibri” basketbola kluba prezidents Igo Zanders, kurš velk savu klubu, neskatoties uz naudas trūkumu, Basketbola Savienības viceprezidents Edgars Šneps. Nav ko koķetēt – arī es pats, taču man nav laika to darīt. Mana motivācija ir bērnu un jauniešu projekti – skola, līga, akadēmija un darbs ar talantiem, ko tagad veidojam ar Mārtiņu Lauvu. Esmu slinks pēc dabas un atzīstu – ja man nav pietiekami lielas motivācijas, tad es arī slikti strādāju.”

ASK – totāli politisks projekts

„Te jau vairs nav, ko slēpt, jāsauc lietas īstajos vārdos – visas šīs sezonas garumā, projektam lēni un pārliecinoši pāraugot katastrofā, bija ģenerālmenedžera un valdes puses bija vērojama neprofesionalitāte, mazspēja, meli, liekulība, neracionāla finansu izlietošana, uzpūsti štati un tā tālāk,” skarbs ir Šēnhofs. „Man ir ļoti nepatīkami to atzīt, bet es atbildu par katru savu vārdu. Teikšu vēl vairāk – pat cilvēkiem no malas ir skaidrs, ka šis ir izvērties par totālu politisku projektu. Velku paralēles ar valsti, jo valsti vada politiķi un arī ASK vada politiķi. Tā, kā tiek vadīts ASK, tiek vadīta arī valsts. Tāpēc tur, kur ir valsts, šobrīd ir arī ASK – smagā dziļā...krīzē un katastrofā.”

„Es esmu tikpat un pat vairāk līdzvainīgs kā jebkurš cits valdes loceklis,” Šēnhofs runā atklātu valodu, neuzdodoties par eņģeli šajā situācijā. „Izejot no tā, ko esmu sasniedzis basketbolā – labākā sporta skola Latvijā, Eiropas Jaunatnes līga, kas ir ļoti svarīgi basketbola attīstībai, ASK izveidošana - man ir pamats uzskatīt sevi par profesionāli. Es jau laicīgi redzēju to, kā veidojas šie procesi klubā un man vajadzēja jaukties iekšā daudz aktīvāk un agresīvāk nekā es to darīju.” Šēnhofs atklāj, ka to arī darījis, taču: „Pārāk maigi. Aprobežojos ar pārrunām ar valdes locekļiem un ģenerālmenedžeriem. Es protu panākt savu, ja es tiešām gribu. Acīmredzot, šeit man pietrūka gribas.”

Tāpat Šēnhofs atklāj, ka līdz ar „Parex bankas” piesaisti valde ieslīgusi eiforijā, kas ir objektīvs faktors. „Pēc tam, kad „Parex” pienāca klāt, mēs visi bijām eiforijā. Kargins nekad nebija atbalstījis nevienu sporta projektu, tāpēc domāju, ka nu tik būs. Pie tam viņš tobrīd mētāja tādas frāzes, kā „cik maksā Kobe Braients”. Tas viss lika domāt, ka šim projektam ir mūža ilgums. Domāju, ka nu tik būsim Eirolīgā.” Tomēr atkal un atkal Šēnhofs nebēg no savas vainas atzīšanas: „Man bija jāpanāk cita notikumu attīstība. Tagad ir par vēlu, man tā vajadzēja runāt vismaz jau pagājušā gada rudenī.”

Sezona bija jāpabeidz bez akcenta uz rezultātu

„Ja klubam ir lemts attīstīties tālāk, par ko neesmu pārliecināts, nākamajai valdei ir jāpadomā, vai sporta projekts drīkst būt simtprocentīgi politizēts. Vai drīkstam uzvesties sporta projektā tā, kā politiķi uzvedas savos valsts vadīšanas projektos,” Šēnhofs ir atklāts. „Sportā ir jaunieši, kas nezina visas šīs politiskās spēlītes, viņi ir neaizsargāti, jo tic un uzticas, bet tiek vienkārši piečakarēti. Es vairs neeju uz ASK spēlēm, jo man ir kauns skatīties spēlētājiem acīs. Cepuri nost tiem čaļiem, kas vēl ņemās pa laukumu kā traki, Helmanis lec līdaciņas savos 40 gados. Neesmu bijis uz pēdējām piecām, sešām spēlēm. Skatos televīzijā.”

„Tikmēr viens otrs TV ekrānā, pārmetis vienu kāju pār otru, sēž blakus pazīstamiem treneriem un smaida,” Šēnhofs skarbi izsakās par pašreizējo kluba vadību. „Atzīšos, ka spēlētājiem un treneriem, ieskaitot Butautu, jau decembrī teicu atklātā tekstā, ka te nav nekādas garantijas un brauciet projām, ja ir iespēja. Viens otrs to arī izmantoja – Sandis Valters, Dairis Bertāns. Kāpēc pārējie to neizdarīja, to es nezinu joprojām. Bet man ir žēl to puišu. Konkrēti runāju ar Helmani, Valteru un Bertānu atklātā tekstā un lūdzu nodot pārējiem puišiem.”

„Kad bija jāizlemj, kurš treneris paliek, tad gan cīnījos agresīvi, bet nē – paliek lietuvietis, kurš pat faktiski vēl nav treneris. Mēs tērējam naudu, lai viņu apmācītu. Jā, viņš ir perspektīvs, es arī to redzu un man pret viņu nav nekādu personisku pretenziju, bet mēs tērējam divas reizes lielāku naudu nekā, ja būtu atstājuši Raivo Otersonu, kurš būtu piekritis strādāt arī bez lielas naudas, es viņu labi zinu. Izaudzinājis Biedriņu, bet mēs viņu vienkārši pasūtām... Šādā situācijā bija vienkārši jānospēlē sezona, bez akcenta uz rezultātu un jāmēģina atbrīvoties vai samazināt nodokļu parādus..”

„Mēs tai vietā izdzenam ārā Otersonu, paņemam apšaubāmas kvalitātes amerikāni un lietuvieti. Tajā pašā laikā jaunieši savas stipendijas nesaņem. Vienam otram, kas iebrauc Rīgā, tāda stipendija ir ļoti svarīga. Jauniešu treneriem netiek maksāts, bet tai pašā laikā no jauna tiek paņemts Kolsons un Runkausks. Rezultāts ir tieši tāds pats, kā būtu, ja mēs pabeigtu sezonu ar jaunajiem čaļiem un esošajiem latviešu spēlētājiem, ko vienā no pēdējām valdes sēdēm, kad ūdens jau bija sasmēlies līdz malai, es arī piedāvāju valdē.”

„Ar visu savu lielo pieredzi es šobrīd neredzu variantu, kā varētu izglābt ASK, kas tiešām ir brends un ko būtu vērts glābt.”