Mačoha pēc septiņiem gadiem Spānijā: ''Neteiktu, ka esmu spēris soli atpakaļ''

''Patīkamas un ļoti labas sajūtas. Prieks atgriezties Latvijā, mājās, Liepājā. Ar nepacietību gaidu jaunās sezonas sākumu. Līdz šim tiešām patīkamas sajūtas. Iepazinos ar jaunajiem komandas biedriem. Uzreiz pilnīgi citādāka sajūta būt komandā Latvijā nekā ārzemēs. Tiešām liels prieks pievienoties ''Liepājai'' šajā sezonā,'' par atgriešanos dzimtajā pilsētā pēc septiņām sezonām Spānijā, pārstāvot Madrides piepilsētā bāzēto ''Fuenlabrada'', sacīja 21 gadu vecais Rodijs Mačoha.

Pēc sezonas beigām noslēdzās Mačohas līgums ar Spānijas klubu un uzbrucējs kļuva par brīvo aģentu. Pirms oficiāli izziņotās atgriešanās mājās Mačoha bija iekļauts Roberta Štelmahera vadītās nākamās paaudzes Latvijas izlasē, kas jūnija sākumā aizvadīja nepilnu desmit dienu treniņprocesu un divas pārbaudes spēles pret Somijas otro izlasi. Liepājniekam pilnvērtīgi piedalīties izlases procesos patraucēja atlabšana pēc operācijas: ''Sezonas otrajā pusē uztaisīju operāciju – no pēdas vajadzēja izņemt metālus. Tas patraucēja arī piedalīties ''Next Generation'' izlasē, bet nu jau viss ir ļoti labi. Trenējos, nav nekādas sāpes un diskomforts. Viss ir kārtībā.''

Nākamais mērķis pēc iespējas ātrāk atgriezties Spānijā? ''Nē, tā gluži es nedomāju,'' saka Mačoha, kuram ir arī Spānijas basketbola pilsonība. ''Pirmkārt, gribu augt kā spēlētājs un kā personība, gribu palīdzēt Liepājai sasniegt komandas mērķus. Protams, man ir arī savi individuālie mērķi, bet primārais tagad nav domāt par kaut ko, kas būs tālākā nākotnē. Trenējos un gatavojamies jaunajai sezonai, kas ir pats svarīgākais. Nav nekādas domas par nākotni. Tas, kas būs tālāk, nāks nākamvasar. Tagad visas domas ir par Liepāju un šo sezonu.''

''Lielākais, kas patraucējis iepriekšējos gados – es gribu izbaudīt basketbolu, spēlēt un uzņemties atbildību. Būt kopā ar komandu, cīnīties par katru uzvaru. Pārējais, ja viss būs kārtībā un mēs spēlēsim kā komanda, un uzvarēsim, arī individuālais atnāks,'' sacīja viens no talantīgākajiem 2002. gadā dzimušo paaudzes basketbolistiem, kuram līdzšinējā karjerā vairāki savainojumi patraucējuši pilnvērtīgi ielauzties pieaugušo basketbolā.

Mačoha ir viens no trīs 2002. gadā dzimušajiem basketbolistiem, kurš jaunatnes vecumā pārcēlās uz Spāniju. Tādu pašu karjeras attīstības ceļu izvēlējās arī divi pašreizējie ''Rīgas Zeļļi'' Toms Skuja un Krišs Helmanis. Vaicāts, kāds ir iemesls tam, ka visi trīs salīdzinoši agrā profesionālās karjeras posmā atgriezušies Latvijā, Mačoha skaidroja: ''Katram savs. Tomam [Skujam] Latvijas-Igaunijas līgā šī būs jau trešā sezona. Pāreja no jauniešu basketbola uz pieaugušo basketbolu ir liela, ir diezgan liela starpība. Katram ir savs ceļš, ko izvēlās. Es biju Spānijā, esmu tagad atgriezies atpakaļ. Neteiktu, ka esmu spēris soli atpakaļ savā karjerā. Drīzāk otrādi – lai spertu soli uz priekšu un pilnveidotos kā spēlētājs. Ticu, ka ''Liepāja'' to man var sniegt – mani pilnveidot kā spēlētāju un palīdzēt progresēt. Liepāja ir vieta, kur var progresēt kā spēlētājs. To jūtu jau tagad, sezonas sākumā, pēc treneriem, personālu, vasaras treniņiem. Viņi tiešām palīdz ielikt darbu. Treneri ir zālē no rīta līdz vakaram un viss ir pieejams.''

Kopumā no 2002. gadu paaudzes spilgtākajiem talantiem Latvijā līdz šim nav spēlējis Kristians Feierbergs, kurš pēc trīs sezonām NCAA pirmās divīzijas komandā ''Maine Black Bears'' gaidāmajā sezonā spēlēs otrās divīzijas komandā ''Florida Southern College''. Cits NCAA pirmās divīzijas komandas ''Bucknell Bisons'' centrs Noa Viljamsons pirms došanās otrpus okeānam paguva debitēt apvienotajā līgā ''Latvijas Universitātes'' rindās.

Spēlējot Spānijā, Mačoham bijis kontakts ar Latvijas izlases galveno treneri, tomēr, lai izpelnītos atkārtotu izsaukumu, esot sevi jāapliecina basketbola laukumā: ''Bija sarunas [ar Luku Banki], esmu bijis uz vienu logu. Domāju, ka, lai nokļūtu izlasē, ir jāparāda sniegums basketbola laukumā. Ja tas sniegums būtu bijis ārpus Latvijas, es tiktu izsaukts. Tas pats būs arī šogad – ja tiks parādīts progress, pierādīšu kā spēlētājs, ka varu spēlēt, un no manis būs rezultāts, tad tāda iespēja, protams, pastāv. Ir kaut kādi savi mazie mērķi un tas, kur gribētu nokļūt un ko izdarīt, bet, kā jau teicu, primārais ir komandas mērķi un visiem kopā saspēlēties. Esam jauna komanda. Ir palikuši džeki no pagājušā gada, bet ir atnākuši arī daudzi, kas pagājušajā sezonā nebija.''

''Pagaidām to īsti nevar redzēt, jo pārbaudes spēlēs katra komanda kaut ko jaunu izmēģina, kā grib spēlēt,'' par atšķirībām Latvijas un Spānijas klubu spēlētajā basketbolā stāstīja Mačoha. ''Mums ''Liepājā'' ir savs spēles stils, uz kuru tiecamies un cenšamies panākt. Domāju, ka oficiālajās sezonas spēlēs to varēs redzēt vairāk. Pieļauju, ka tāda lieta kā ātrums varētu būt – Spānijā basketbols ir nedaudz ātrāks, lai gan arī mēs un citas komandas Latvijā cenšas spēlēt ātru basketbolu, kas nav tik izteikti pieci uz pieci, bet vairāk ar pretuzbrukumiem. To redzēsim sezonas laikā.''

201 centimeru raženais kurzemnieks jaunatnes vecumā lielākoties spēlēja kā garais spēlētājs, tomēr viņa kustīgums un prasmes pieaugušo basketbolā ļāvušas spēlēt arī vieglā uzbrucēja jeb trešā numura pozīcijā. Kurā pozīcijā, trešajā vai ceturtajā, Mačoha jūtas ērtāk? ''Tas tika pārrunāts ar treneri. Darīšu to, ko treneris man prasīs. Tā var būt aizsardzība vai uzbrukums. Jūtos labi gan pa trīs, gan pa četri. Tas viss ir ļoti atkarīgs arī no spēles stila. Mums šogad ir ļoti labi spēlētāji, piemēram, tas pats Rinalds Mālmanis pa pieci. Viņš ir ļoti talantīgs tādā ziņā, ka viņam ir dribls. Roberts Freimanis pa četri – viņam ir ļoti labs metiens. Mums ir spēlētāji, kurus izmantot visās pozīcijās.''

Artūra Visocka-Rubeņa trenētā ''Liepāja'' jauno apvienotās līgas sezonu sāks 20. septembrī ar izbraukuma spēli pret ''Valmiera Glass/ViA''.