Gailītis: ''Ja vēlreiz komplektētu sastāvu, tad darītu to ļoti līdzīgi''

‘’VEF Rīga’’ 2022./2023. gada sezona sākusies ar neskaitāmām izmaiņām sastāvā un izstāšanos no FIBA Čempionu līgas uzreiz pēc grupu turnīra beigām. Savukārt apvienotajā Latvijas – Igaunijas līgā pēc trim zaudējumiem sezonas ievadā sekojusi 13 uzvaru sērija, pēdējo no tām izcīnot vakar pār ''Keila''. Portālam ‘’Sportacentrs.com’’ vairāk par līdzšinējo sezonas gaitu stāstīja VEF galvenais treneris Jānis Gailītis.

- Šī līdz šim VEF bijusi pārmaiņām sastāvā bagāta sezona. Kādi bijuši iemesli tik daudzām darbībām spēlētāju tirgū?
- Ne katru gadu ir bijusi nepieciešamība tik plašām izmaiņām, taču paskaidrošu secību, kāpēc tā bija šoreiz. Ja vēlreiz būtu jākomplektē sastāvs ar to informāciju, kāda mums bija lēmumu pieņemšanas dienā nevis šodien, tad to darītu ļoti līdzīgi. Principā mēs piesaistītu tos pašus spēlētājus, īpaši ārzemnieku lomā. Zinājām, ka Zorikam šis ir pēdējais gads VEF, un tāpēc potenciāli varējām izveidot jaudīgu komandu. Gerijs Bleikss ir spēlētājs, kurš šeit nenospēlēja nevienu oficiālu spēli, taču ir jāparaugās viņa CV. Pie veselības viņš šeit būtu bijis nebijuša līmeņa basketbolists. Zinot mūsu medicīnas darbinieku augsto kvalitāti, uzskatījām, ka viņi spēs Bleiksam palīdzēt atveseļoties. Komplekts, ko Bleikss ar Hamiltonu kopā varēja dot, manuprāt, bija ar augstu potenciālu, jo viņi viens otru papildināja. Tajā brīdī, kad Bleiksa trauma izrādījās vairāk mentāla nekā fiziska, sapratām, ka nevarēsim prognozēt viņa atgriešanos. Rezultātā Hamiltona loma palielinājās tik ļoti, ka mēs kļuvām neprognozējama komanda paši sev. Bleiksa situācija lika mums arī meklēt aizvietotāju, taču septembra beigas un oktobra sākums ir sliktākais brīdis spēlētāju tirgū. Jebkuram jaunpienācējam nepieciešams laiks, kamēr viņš iespēlējas sastāvā, kas savukārt liek citiem spēlētājiem darīt to, ko, iespējams, viņi nav raduši. Rezultātā kļuvām par komandu, kura uzbrukumā salīdzinoši daudz kļūdās. Pie tam, spēlējām pret pretiniekiem, kuri piedāvā agresīvu aizsardzību. Īpaši spēlēs pret ‘’Manresa’’ un ‘’Benfica’’ varēja novērot, ka mums pietrūkst nobriedušu saspēles vadītāju jeb tā saucamo ‘’ball handlers’’. Viņi bija, taču ne daudz.

- Saki, ka pietrūka saspēles vadītājs, bet, manuprāt, vairāk bija novērojams, ka trūka spēles veidotājs.
- Jā, tieši to arī domāju. Pie tam, tādi vajadzīgi ir vairāki, jo spiediens, ko, teiksim, Zoriks izjuta visu spēļu garumā, bija ļoti liels. Tas noteikti palīdzēja viņam kļūt par labāku spēlētāju nākotnē.

- Bez Zorika pirms sezonas sākuma par tādu otro spēles veidotāju tika plānots Gerijs Bleikss pārī ar Denjelu Hamiltonu?
- Jā. Bleikss ir fizisks basketbolists, kurš situācijas veido pēc caurgājieniem. Pret viņu nevar tā vienkārši agresīvi spēlēt aizsardzībā, jo viņam ir prasmes apspēlēt viens uz viens. Līdz ar to Bleikss būtu atrisinājis daudz problēmu. Vienīgajā uzvarā pār ‘’Limoges’’ mums laukumā vienlaicīgi bija trīs tā saucamie ‘’ball handlers’’ – Hamiltons, Zoriks un Kouzijs. Uzreiz mūsu spēle izskatījās citādāk, jo radās plašākas iespējas gan variēt, gan rotēt. Esam tajā statusā, kad komandas rezultāti ir ļoti atkarīgi no veiksmes un komplektācijas. Veiksme saistās ar veselību, bet komplektācija ar mūsu lēmumiem un arī daļēji veiksmi. Piesaistījām Nasiru Bruksu, kurš ir vienīgais rookie centrs Čempionu līgā. Izrādījās, ka viņš ir ļoti labs un pieprasīts spēlētājs tirgū.

- Bieži šajā sezonā esi teicis, ka ar ārzemniekiem riskējāt. Kādā ziņā – veselības, spēles manieres vai citu apstākļu dēļ?
- Bleiksa gadījumā uz veselību. Pirms parakstījām mums bija nepieciešamā informācija, taču nebija garantijas, ka viņš pilnībā atlabs. Bija prognozes, kuras izrādījās precīzas, taču viņš mentāli baidījās, piemēram, saliekt kāju. Tā trauma kaut kur viņam sēdēja galvā, tāpēc situācija ap Bleiksu bija neordināra. Hamiltona gadījumā tā varbūt bija ne reputācija, bet spēles stils. Viņa potenciāls ir augsts – arī šodien viņš Grieķijā atdod astoņas piespēles un vāc 12 bumbas. Viņš nāk no ģimenes, kur brālis (Džordans Hamiltons – T.M.) spēlējis NBA. Gēni viņam ir izcili, arī kā par personību neko sliktu nevaru teikt, taču laukumā viņam vajadzēja tādu kā tēvu blakus, kurš viņam parāda virzienu, kas ir un nav efektīvi. Hamiltons ir ļoti talantīgs basketbolists, bet viņa loma bija neadekvāti liela tieši lēmumu pieņemšanā. Par Bruksu, manuprāt, jautājumi ir lieki. Dominējošs basketbolists, kurš iekļāvās labā cenu kategorijā, un arī kā personība ir ļoti spilgta. Abramss nenesa to, ko mēs gribējām. Mums par viņu bija labas atsauksmes, taču šajā gadījumā informācijas avoti nenostrādāja. Bija atsauksmes par Abramsa basketbola izpratni un spēju saliedēt komandu. Tieši šīs prasmes mums bija nepieciešams, taču viņam pietrūka iniciatīvas. Lai cik tas nebūtu dīvaini, pietrūka Abramsam arī basketbola izpratnes.

- Atgriežoties pie Hamiltona – ko viņš īsti nesaprata: Eiropas basketbolu vai tavas prasības?
- Viņa spēles stils ir ļoti avantūrisks. Eiropas basketbolā kļūdas nogalina komandu, lai gan viņa statistika, protams, ir iespaidīga. Paskaidrošu vienu piemēru – saku viņam, ka ir jāatbloķē pretspēlētājs, lai tādējādi būtu iespējams izcīnīt atlēkušo bumbu. Hamiltons man atbild, ka, ja viņš atbloķēs, tad neizcīnīs atlēkušo bumbu un to paveiks kāds cits. Pirmkārt, viņš pat īsti nesaprot, ka to man nevajadzētu teikt. Un otrs – tā ir viņa izpratne par to, kā viņš varētu izsisties tur, kur vēlas. Viņa izpratne par to, kas ir produktīvi, labi un slikti negāja kopā ar mūsu redzējumu. Hamiltons ir perfekts spēlētājs komandās, kurām nepieciešams izcīnīt pāris uzvaras sezonā kā Grieķijā, kad viņš palīdzēja klubam neizkrist no augstākā čempionāta. Viņa galvenā problēma ir spēlēt stabili un tas uzreiz pārnesas arī uz komandu.

- Cik ātri sapratāt, ka ar viņu nekas nesanāks?
- Grūti pateikt. Viņš pirms sezonas pret ‘’Žalgiri’’ nospēlēja augstā līmenī (28 punkti, 10 piespēles, astoņas bumbas – T.M.). To nevar izdarīt kurš katrs, pie tam, Hamiltons to paveica tādā normālā manierē. Hronoloģiski grūti pateikt, taču nespējām arī finansiāli nest tādu vezumu, ka viņš ir komandā, Kouzijs ir komandā un vēl kāds. Neteiktu, ka tajā sastāvā, kas mums ir šodien, Hamiltons būtu slikts, bet viņa basketbola vērtības īsti negāja kopā ar komandas.

- Es tomēr atgriezīšos pie sākumpunkta. Pirms pagājušās sezonas sarunā teici, ka ir labi, ja komanda uz sezonas sākumu jau ir gatava jeb spēj labi spēlēt. No malas likās, ka šīs sezonas VEF vēl decembrī nebija izveidojies.
- Protams, jā, taču Čempionu līgas formāts ir nežēlīgs. Lai tu varētu nodrošināt turpinājumu, tev jau pašā sezonas ievadā ir jāspēlē! Ir komandas, kurās spēlētāji sanāk kopā un salīdzinoši ātri sāk demonstrēt rezultātu. Jāņem vērā arī spēlētāju veselības stāvoklis un paveiktais darbs vasarā. Atcerēsimies, ka bija Eiropas čempionāts. Zotovs atradās Ukrainas sastāvā, taču daudz nespēlēja. Nezinu kāpēc, bet viņš atbrauca atpakaļ ļoti sliktā stāvoklī. Gromovam vasarā bija operācija un viņam reāli vajadzēja sākt spēlēt oktobrī vai novembrī. Mēs viņu pasteidzinājām, un viņš ieradās ātrāk. Mūsu sastāva izvēles ierobežo mūsu esošās iespējas un daudz citu faktoru – cenu kategorijas, latviešu limits, pieredze un daudz kas cits. Iespējama arī aģentu ietekme, jo viņi visdrīzāk vienā komandā nevēlas sevis pārstāvētus divus vienas pozīcijas spēlētājus.

- Labi, bet šobrīd, 2023. gada janvāra sākumā, varam teikt, ka VEF 2022./2023. gada sezonas modelis ir izveidots?
- Jā, esošie spēlētāji kopā izskatās labāk un arī spēlē labāk. Ir raizes, ka nav pietiekami daudz garo spēlētāju, kas var radīt zināmas problēmas, ja ar kādu kas notiek. Tā ir viena pozīcija, par kuru mums, iespējams, vēl sezonas gaitā būs jādomā.

- Atgriežoties pie Čempionu līgas. Jāsaka, ka tā nebija sevišķi veiksmīga kampaņa. Bez pretinieku agresīvajām aizsardzībām, kādi vēl bija iemesli nepārliecinošajam sniegumam?
- Nevēlos oponēt, taču ir jāsaprot daudz lietu. Tikko skatījos ‘’Maccabi’’ pret ‘’Real’’, kur ‘’Maccabi’’ zaudēja ar -30. Kāpēc viņi zaudēja ar -30? Viņi spēlē 34 spēles, bet mēs sešas. Dinamika ir pavisam citādāka un ir jābūt gataviem katrai spēlei. Jautājums gan ir cits: kā mums nosargāt vietu Čempionu līgā, lai Latvijas komanda vienmēr spēlētu pamatturnīrā? Tas ir šī brīža galvenais Latvijas basketbola klubu uzdevums. Nekas nenotiks, ja arī tur nebūsim, taču mēs lēnām atkāpjamies zemāk un zemāk. Jāatceras arī, ka tāda līmeņa klubi kā mēs pārsvarā performē reizi trijos gados. Man grūti meklēt attaisnojumus, kāpēc Zoriks vasarā ar sāpēm papēdī divas reizes mēģināja forsēt, lai varētu palīdzēt Latvijas izlasei. Ir jābūt prasīgiem, taču prasīgi var būt tad, ja kaut ko dod pretī. Ja tiktu ‘’play-in’’ un tajā zaudētu, visi tāpat teiktu, ka zaudējām. Tas pats stāsts ar ‘’top16’’. Šīs sezonas rezultāts ir tāds, ka uz mūsu mājas spēlēm nāk vairāk skatītāju, ir lielāka interese par mūsu klubu un par VEF spēlētājiem interesējas citas komandas. Tas, manuprāt, arī ir zināms rezultāts. Čempionu līgai patīk mūsu organizācija. Tai patīk Rīga, patīk, kā mēs uzņemam pretiniekus.

- Labi, bet daudzās kļūdas pēdējās sezonās nebija VEF garā.
- Jā, bet nav arī tā, ka mums piecus gadus pēc kārtas ir visvairāk kļūdu. Apskaties statistiku apvienotajā līgā – tur esam vieni no labākajiem (11.89 – vismazāk kļūdu spēlē: T.M). Vienkārši ir pietiekami objektīvi iemesli. Aizbraucām uz Manresu un, jā, 25 kļūdas. Tur pretinieki vienkārši bruka mums virsū. Neviens nezina, ka iepriekšējā dienā ceļojām 12 stundas un ka abiem saspēles vadītājiem bija problēmas ar kājām. Būtu trīs saspēles vadītāji, kuri prot sev izkārtot metienu, spēlētu ar desmit kļūdām spēlē.

- Pieļauju, ka kutelīga tēma, bet dzirdēts, ka sezonas ievadā VEF bijuši finansiāli sarežģījumi. Cik daudz tu to vari komentēt?
- Neko daudz komentēt nevaru. Pat, ja kaut kas būtu, no manas puses tas nebūtu ētiski. Mums nav neviena parāda spēlētājiem par iepriekšējām sezonām. Mums klubam nav slikts imidžs. Neviens nav aizgājis prom, jo te nemaksā. Tādas lietas nenotiek.

- Jau minēji, ka par Bruksu interesējoties citas komandas, kas iepriekš aprakstīts arī publiski. Dzirdēts par līdzvērtīgu interesi Kristera Zorika sakarā.
- Pirmkārt, ir noteikta ētika. Ja kādam klubam ir interese par citas vienības spēlētāju un esošais klubs ir gatavs basketbolistu laist prom, tad informācija var kļūt publiska. Pretējā gadījumā tā ir nopludināta spekulatīvos mērķos un kāds ētiku ir pārkāpis. Kristeram ir spēkā esošs līgums un, manuprāt, viņam sezonas laikā nav jāzina, ka citiem ir interese. Tā būtu dīvaina attieksme pret vietējo skatītāju, ja mēs tagad palaistu prom divus atslēgas spēlētājus. Ja no tām izpirkuma naudām varētu trīs gadus uzturēt klubu, tad to varētu saprast. Šeit runājam par salīdzinoši ļoti mazām naudas summām, kuras klubam nekādā veidā nepalīdz. Mums ir jāciena mūsu sponsori, kuri vēlas laukumā redzēt Zoriku nevis kādu citu. Kā klubs vēlamies palīdzēt spēlētājiem, bet mums ir arī funkcijas, kuras gribam īstenot. Ja neciestu mūsu rezultāti, tad jau šajā gadā gribētu Kristeru redzēt augstākā līmenī.

- Elaidža Klerenss, kuru piesaistījām pirms neilga laika un ar kuru parakstījāt līgumu arī uz nākamo sezonu. Viņš ir plānots kā Zorika aizstājējs?
- Viņš ir spēlētājs, par kuru domājam uz nākamo sezonu. Pēc tam, kad izkritām no Čempionu līgas, bija skaidrs, ka jāsāk domāt par nākotni. Manuprāt, Klerenss ir ļoti interesants spēlētājs. Pirmkārt, viņa jauda, agresivitāti un fiziskie dotumi ir augstākā līmeņa. Varbūt ne gluži Olmena kategorijā, taču līdzvērtīga. Vai viņš varētu spēlēt kā Zoriks? Nē, Kristers ir citādāks spēlētājs. Tajā pašā laikā viņi ir viena vecuma basketbolisti, kuri viens pret otru spēlējuši dažāda vecuma izlasēs. Kopumā uzskatu, ka Klerenss varētu mums daudz palīdzēt.

- Iepriekš LTV teici, ka atlikušajā sezonā vairāk iespējas tiks dotas jaunajiem. Tas ir šī brīža viens no kluba uzdevumiem?
- Tas ir iemesls, kāpēc šķīrāmies no Gromova un Zotova. Viņi mums ir devuši nozīmīgu pienesumu, taču bijām godīgi pret viņiem. Teicām, ka līdz ar izkrišanu no Čempionu līgas mūsu kurss ir nedaudz pamainījies. Nebija vairs nozīmes turēt tik plašu rotāciju. Gribējām vairāk laukumā redzēt Krūmiņu, Pinni, Butirinu. Tie ir mūsu pašu spēlētāji, kuriem dosim iespēju, jo viņi to ir arī pelnījuši. Zināmā mērā šie basketbolisti ir mūsu nākotne. Mūsuprāt, izveidotā sadarbība ar RSU nes augļus un tur darbs norit ļoti veiksmīgi.

- Taču ko sagaidi no kluba un spēlētājiem atlikušajā sezonā? Mērķi paliek nemainīgi – cīnīties par atlikušajiem trim tituliem?
- Jā, protams! Tas ir mūsu uzstādījums no sezonas sākuma. Pavisam skaidrs, ka apvienotajā līgā ‘’Prometey’’ ir galvenais favorīts. Jaudīga šajā gadā ir ‘’Ventspils’’. Viņi varbūt vēl nav atraduši spēli, taču to izdarīs, jo sastāvs nokomplektēts tiešām jaudīgs. ‘’Kalev’’ šogad ir ļoti sakārtots. ‘’Tartu’’ ir labāka komanda pret iepriekšējo sezonu. Šogad apvienotās līgas augšgals ir pietiekami spējīgs, spēcīgs un labi vadīts. Arī Pērnavā norit atsevišķas izmaiņas, bet Liepājā ir interesanta komanda ar ambīcijām. Bez uzvaru krāšanas domāsim arī par jaunajiem spēlētājiem. Process ir ļoti profesionāls. Pēdējā laikā nedaudz vairāk atpūtinām Zoriku, ko darām arī ar domu par viņa turpmāko karjeru. Vietējo līgu par zemu novērtēt nevajag.

- Tavuprāt, apvienotā līga šajā sezonā ir spēcīgāka nekā pirms gada?
- Manuprāt, līga kļūs spēcīgāka, kad tās spēles būs vairāk apmeklētas. Joprojām ir komandas, kuras aizvada spēles divas dienas pēc kārtas – nedomāju, ka tas ir pareizi. Joprojām ir situācijas, ka vairākas spēles dienā notiek vienā laikā, kas man šķiet dīvaini. Mums jādomā, kā pasniegt to, ko mēs darām un kā to paveikt pēc iespējas kvalitatīvāk. Mazbudžeta komandām varbūt nevajadzētu spēlēt vairākos turnīros. To pierādījusi Liepāja, kas saprata, ka Ziemeļu līgā tā acīmredzot nespēs konkurēt ar esošajiem resursiem. Tā mērķtiecīgi strādājusi, lai vietējā čempionātā varētu katrā spēlē cīnīties par uzvaru. To viņi jau ir pierādījuši. Arī skatītājiem tas ir interesantāk, pie tam, viņu spēles ir dinamiskākas. Ir acīmredzams, ka Igaunijā basketbola komandas ir finansiāli stabilākas nekā Latvijā. Arī astotniekā viņiem komandu ir vairāk nekā mums, pie tam, ir vēl pretendenti. Mums LU un ‘’Liepāja’’ rāda labu spēli, taču Igaunijā vidusslānis ir stabilāks.

- Noslēgumā par tevi pašu. Esi VEF treneris jau samērā ilgi. Vai pašam ir arī ambīcijas trenera karjerā strādāt cita līmeņa komandās?
- Sportā ir smieklīgi kaut ko domāt uz priekšu. Sports ir šodien. Ja mēs šodien izdarām savu darbu labi un zinām, ko gribām nākotnē, tad situācijas atradīsim. Sports nav prognozējams, īpaši jau treneriem. Esmu ļoti laimīgs par to, ko VEF dara. Man šis klubs ir daudz palīdzējis, par ko esmu ļoti pateicīgs. Acīmredzot, mūsu ar kluba vadību vīzijas sakrīt.