Rudzītis atklāti par "Bukiem" pagājušajā sezonā

Tuvu izmisumam

"Visas nepatikšanas sākās jau 2008.gada novembrī. Klubam bija problēmas izmaksāt algas, decembrī - tas pats, un mums neviens neko nepaskaidroja un neatnāca pateikt, ka klubam ir finansiālas problēmas. Menedžeris telefoniski komandas kapteinim uz jautājumu, kad būs nauda, atbildēja: "Tuvāko dienu laikā." Tā tas turpinājās no dienas uz dienu, no nedēļas uz nedēļu.

Protams, mēs, sportisti, trenējāmies tālāk un darījām savu darbu. Mums tikai solīja. Mēnesi neizmaksāta alga mums bij normāla lieta. Kaut kā ar mokām beidzās finanšu gads. Kluba vadība solīja, ka nākamajā gadā nebūs tādu problēmu, jo būs Armijas sporta kluba nauda, būs jauni sponsori. Mums esot tikai jāspēlē un jādara savs darbs. Visi šie solījumi bija, gaidot 2009.gada atnākšanu. Acīs skatoties, kluba vadība nāca un meloja. Un tad sākās patiesā dzīve - ar 1.janvāri[...] Treneris no mums spieda arā visu, ko vien treniņos un spēlēs varēja izspiest. Tajā pašā laikā es zināju, ka tad, kad aiziešu mājās, man nebūs, par ko nopirkt maizi vai veļas pulveri, lai izmazgātu sasvīdušo sporta tērpu.

Tā mēs gaidījām no nedēļas uz nedēļu. Vienu brīdi klubs bija parādā divarpus mēnešus, mēs bijām tuvu izmisumam. Gribējām neiet uz treniņiem, boikotēt pat spēli, bet to neizdarījām, jo cerība un patriotisms pret Gulbeni, pienākums pret faniem, kā arī pašcieņa neļāva tā rīkoties. Turklāt, ja draudētu, ka nespēlēsim un neiesim uz treniņu, mūs vienkārši varētu sodīt par līguma nepildīšanu un noņemtu no algas naudu, bet soda procenti ir bargi. Tā nu mūs iespieda stūrī un neko nevarējām darīt."

Treneris Valeiko - treniņos arī kā spēlētājs

"Un tad komandu pameta Edmunds Gabrāns. Tas ir atsevišķs stāsts, kā viņš vienkārši vienā dienā pameta komandu un aizbrauca spēlēt basketbolu Ukrainā. "Buku" spēlētājiem tika paskaidrots, ka viņš ir slims, kaut kluba vadība zināja, kur palicis šis spēlētājs. Un atkal tas notika slepus. Katrā ziņā tas bija ļoti liels nesmukums jau tā saspringtajā situācijā. Šajā likstu brīdī komandu pameta arī Artūrs Brūniņš. Kaut gan jāsaka, ka pareizi vien darīja. Taču šajā situācijā "Buki" palika bez spēlētājiem. Tas bija izšķirīgo cīņu laiks. Komandā pēc janvāra palikām vairs tikai astoņi spēlētāji, no tiem jaunie - trīs. Reāli nebija, kam spēlēt. Treniņos mēs pat nevarējām spēlēt, jo komandā trūka spēlētāju. Treneris Edmunds Valeiko pats piedalījās treniņos un vienlaikus vadīja tos. Tas bija absurds."

Patiesību klubs zinājis jau agrāk

Sezonu pabeidzām līdz galam, līdz līguma pēdējam datumam. Klubs palika parādā trīs mēnešu algu, neskaitot līgumā paredzētās citas summas un bonusus. Sezonas pēdējās spēles vispār bij šausmīgas. Andrejs Jansons guva traumu. Mums trūka, kas iziet spēles laukumā. Mēs ziedojām savu veselību, nervus, lai tikai klubu saglabātu un lai tas pastāvētu arī turpmāk.

Taču patiesība ir tāda, ka jau pagājušā gada decembrī kluba vadība zināja, ka "Buku" pastāvēšana ir uz jautājuma un ka viņiem janvārī nebūs naudas, ko samaksāt. Kāpēc viņi to neteica, kāpēc toreiz meloja mums? Viņiem nepietika drosmes pateikt, ka klubs bankrotējis. Visu vainu novēla uz Armijas sporta klubu, norādot, ka tam jāsamaksā solītos 50 000 latus, ko dara arī šobrīd. Bet taču varēja godīgi pateikt spēlētājiem, ka naudas nav un viss, ka jālauž līgumi un ka mums jāmeklē cits darbs.

Sanāk, ka es nospēlēju "Bukos" trīs mēnešus par brīvu un vēl arī zaudēju darbu. Kas par to atbildēs? Kas notika ar klubu, kura vairs nav? Kādam ir jāuzņemas atbildība. Norakstīt visu uz krīzes rēķina nevar.
Es pats personīgi esmu bijis kluba prezidenta Nikolaja Stepanova darba kabinetā reizes piecas uz pārrunām, prasot, lai atdod samaksu par padarīto darbu. Stepanova kungs ļoti demokrātiski mums vienmēr savā manierē mēdza paskaidrot, ka šo jautājumu risina un pie tā piestrādā, ka viņš neko nevar darīt, ka pie visa vainojama krīze un Armijas sporta klubs. Stepanova kungs lika mums manīt - ja viņš uzvarēšot vēlēšanās, mūsu jautājumu agri vai vēlu atrisinās. Vēlēšanu rezultāts mums ir zināms. Tas laikam nozīmē, ka savu naudu mums, "Buku" vecajiem spēlētājiem, nekad neredzēt. Mani satriec N.Stepanova attieksme pret visu notiekošo, viņa neizdarība un vienaldzība, bet tajā pašā laikā stāsta, ka visur, kur vien viņš ir ārpus Gulbenes novada, cilvēkiem stāsta, cik ļoti viņš lepojas ar "Bukiem"."

Ulda Rudzīša rakstu pilnā apmērā iespējams izlasīt šeit:
dzirkstele.lv: dzirkstele.lv
 - Portāls
...