Viedoklis: ASK - labs basketbols, slikta vadība?

Taisnīga samaksa?

Uvis Helmanis medijiem izteicies, ka tikai Šonam Kolsonam esot samaksāta visa alga, bet latviešu spēlētājiem parāds esot par trīs līdz četriem mēnešiem. Tātad viens spēlētājs ir nostādīts priviliģētākā stāvoklī nekā citi. Saprātīgi vērtējot, spēlētāju algas nevarētu būt vienīgais izdevumu postenis kluba (dokumentāli neesošajā?) bilancē. Tomēr ASK „sadarbības” partneri, piegādātāji u.tml. presē nav komentējuši to, vai viņi ir saņēmuši vai nav saņēmuši kādus maksājumus par pakalpojumiem, un tas basketbola faniem arī nemaz neinteresētu, kur nu vēl tas, kam ir un kam nav samaksāts. Basketbola faniem varētu šķist intriģējošs jautājums par to, kāpēc ASK esot samaksājuši kādam ārzemniekam, kurš tagad acīmredzot labi pavada laiku ASV, nevis vietējiem basketbolistiem!? Iespējams, tā ir sava veida taktika, proti, nesabojāt kluba tēlu starptautiskajā basketbola tirgū.

Viens ir jautājums par naudu saņēmušajiem – it kā privātas struktūras pašas lemj par rīcību ar saviem līdzekļiem, tāpēc izlemj: maksāt amerikānim vai latvietim. (Cik paradoksāli, ka ASK prezidents ir „nacionālistiski orientētās” partijas pārstāvis). Bet nākamais jautājums ir šāda lēmuma pieņemšana gadījumā, kad pret maksātāju ir iesniegts maksātnespējas pieteikums. Nezinot ASK grāmatvedības datus un citus apstākļus, tas izskatās nekorekti. Turklāt bez tā, ka tas ir ētiski nosodāmi, šajā gadījumā darbiņš varētu būt Krimināllikuma pārzinātājiem un piemērotājiem.

Ticēt, cerēt?

Šis nav politizēts viedoklis, bet gan par basketbola klubu ASK Rīga. Politiskās intrigas lai paliek tiem, kas dzīvē neko prātīgāku neprot darīt. Autoram interesē tikai tas, ka basketbola klubs ASK Rīga no plaukstoša basketbola kluba ar spožu un saulainu nākotni, fanu atbalstīts, šobrīd ir novests līdz ... kaut kam. Un novest klubu līdz kaut kam vismaz (ne)palīdzēja vairāki menedžeri un valdes locekļi. Tas ir, viņi lēma par budžetu, tā izlietojumu, utt., bet vai visas darbības ir bijušas daudzmaz likumīgas? Šeit var piesaukt pat krimināllikumu, kur atrunāti ir vairāki punkti. Daži no tiem ir piemērojami maksātnespējas gadījumos...

Kāds karstasinīgs taisnības cīnītājs tagad varbūt kliegs, vai vismaz pie sevis nobubinās, ka „Jā, jā, jā!!! Visus viņus paņemt priekšā!!! Lai atbild par saviem darbiem!!!” vai tamlīdzīgi. Bet šeit atkal ir koks ar diviem galiem. Vai kāds tagad būtu gatavs pateikt, ka Māris Jučmanis, Visvaldis Klintsons vai Ģirts Kalniņš bija tie sliktie? Šo rindu autors nav informēts par ASK iekšējām norisēm un visiem zemūdens akmeņiem, tāpēc nevienu no viņiem negrib nekam „nominēt”. Kā zināms, tad ASK valde un menedžeri ik pa laikam mainās. Tāpēc, no malas skatoties, noteikt to vienu, kurš ar savu darbību noveda vai ar savu bezdarbību neizglāba, nav iespējams.

Guntis Šēnhofs presei ļoti varonīgi teica: „Visi valdē esam vienādi vainīgi, mani ieskaitot. Pie tam sevi es vainoju visvairāk.” Krimināllikums, kuru ASK gadījumā autors novēl nemeklēt nevienam no ASK Rīgas struktūrām, ir bargs. Īsi rezumējot tā saturu, ja tiesa atzīst maksātnespēju, tad valdei var nākties atbildēt par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu pašiem (acīmredzot nav korekti runāt par ļaunprātīgu novešanu līdz maksātnespējai, jo kredītu krīze pasaulē nav ASK vaina). Tas ir, ja tiesa atzīst, ka biedrībai ir maksātnespēja, tad par spīti varonībai publiskajā telpā, seko nepatīkamais secinājums par rīcību situācijas labošanai (publiski nav komentēts, ka būtu kas darīts lietas labā, ja neskaita sponsoru meklēšanu laikā, kad ekonomiskā situācija nav daudzsološa). Kā zināms, tad savu kļūdu apzināšanās un atzīšana ir tikai pirmais solis, ko atsevišķi kluba struktūrā esošie darboņi ir atzinuši. Kļūdu labošana ir nākamais svarīgais solis.

Nobeigumā novēlu ASK Rīgai sasmelt izlieto ūdeni un izlabot pieļautās kļūdas, iztikt bez apsūdzētajiem, un izdot tikai tādas pavēles (kā jau pusmilitārā struktūrā), kas nebūtu vietējo basketbolu pazemojošas. Vēl jau klubs nav beidzis pastāvēt un tieši tāpēc tagad ir īstais laiks, lai tā darbību atgrieztu uz pareizā ceļa.