Būmeisters: "Man ir jāiedod impulss, ka segsim agresīvi visu spēli"

Rodrigo Būmeisteram pusfināla sērijā individuāli sekmīgākais mačs padevās pirmajā spēlē, kad viņš guva astoņus punktus, izcīnīja piecas bumbas un veica piecas rezultatīvas piespēles, kā arī pārtvēra trīs pretinieku bumbas. Savukārt pusfināla kārtu Ventspilī dzimušais basketbolists pabeidza ar septiņiem gūtiem punktiem, piecām izcīnītām bumbām un četrām rezultatīvām piespēlēm. Šopavasar Būmeisters otro gadu pēc kārtas cīnīsies par Latvijas čempiona titulu.

Noraksturo, kāda bija šīs pusfināla sērijas pēdējā spēle. Ievilkās ļoti gara ar daudz pārkāpumiem. Māris Gulbis atzina, ka īsti nezinājis, kā spēlēt aizsardzībā, jo katrs pieskāriens ticis traktēts kā sods. Kāda šī spēle bija no tavas pozīcijas?
Protams, ir grūti spēlēt tad, kad svilpj tik daudz sodus. Viņi izmeta 46 soda metienus šajā spēlē. Varbūt tad ir jāspēlē ne tik agresīvi aizsardzībā, bet mēs esam pieraduši visas spēles sezonā spēlēt agresīvi. Šo spēli iesākām lēni, bet viņi ar labu procentu iemeta savus metienus. Galvenais, ka palikām kopā, nocīnījāmies un uzvarējām.

Kopumā kāda bija šī sērija? Otrajā spēlē sanāca piedzīvot zaudējumu, kas kopumā Vefam nav ierastākā lieta šajā turnīra stadijā. Kas bija tas lielākais pretspars, ko valmierieši rādija? Kādēļ sērija aizgāja līdz četrām spēlēm?
Es domāju, ka viņu trīs galvenie spēlētāji Kohs, Smits un Ate vienkārši parādīja ļoti labu sniegumu šajā sērijā. Tādēļ mums gāja tik grūti, jo nevarējām viņus ierobežot. It kā katru spēli viņiem gatavojāmies, bet tā pat brīžiem viņi mūs apspēlēja. Protams, tā ir arī mūsu vaina. Palaidāmies. Atbraucām uz otro spēli, domājot, ka te kaut kas vienkārši notiks. Mājas priekšrocības un fani viņiem šeit Valmierā ir lieliski. Sērijās nekad nav vienkārši spēlēt - ne ceturtdaļfinālos, ne pusfinālos. Labi, ka to esam pārvarējuši, un tagad varam gatavoties finālam.

Man interesē tava šīs sezonas loma Vefiņā. Nomināli principā visu sezonu esi sākumsastāva spēlētājs. Taču uz maiņu nāk nomināli līderi Klīrijs un Sidorovs, tādējādi spēles turpinājumam atstājot tev mazākas minūtes. Kādi ir tavi uzdevumi spēles sākumā, kas ir jārealizē? Un kas ir tas, kas ietekmē spēles laiku turpinājumā - vai tās ir kolēģu attiecīgās dienas spējas vai arī paša izdarītais darbs?
Domāju, ka spēles laiks ir atkarīgs tikai no vienas lietas - no manas aizsardzības. Vai es aizsardzībā pavelku uz priekšu komandu, nosedzot pretinieku līderus. Domāju, ka tādēļ treneris laiž mani sākuma pieciniekā, lai būtu tas viens aizsardzības spēlētājs, kurš iedod to impulsu, ka agresīvi segsim visu spēli. Tas nav arī nekas slikts, ja sākumā uztaisu piezīmes pret viņu labākajiem spēlētājiem. Tas visas sezonas laikā ir bijis mans uzdevums, gan šajā līgā, gan Latvijas - Igaunijas līgā, gan arī Čempionu līgā. Par minūtēm varu teikt, ka tik. cik man treneris dod spēlēt, tik es eju un varu palīdzēt komandai ar to, ko varu izdarīt. Arī šajā spēlē beigās - ja man ir jāspēlē ceturtajā pozīcijā, tad es to darīšu.

Šķiet, ka viens no maniem kolēģiem jau šīs sērijas gaitā piedēvēja tev iesauku "play-off Būmeisters. Arī pagājušajā sezonā tieši izslēgšanas spēlēs rādiji savu sezonas labāko sniegumu. Kas ir tas, kas play-off'os ļauj pacelt personīgo līmeni?
Nekas. Tu vienkārši zini, ka tev tāpat būs jāspēlē šīs svarīgākās spēles. Ja var tā izteikties, tad galvenais ir vienkārši nebaidīties jeb rupji sakot nemīzt. Tā vienkārši ir. Tev ir jāsaprot, ka tie ir play-off'i, un katram ir jāliek tas solītis uz augšu. Pretiniekiem sērijā arī ir iespēja vairāk sagatavoties un veikt pielāgojumus. Ja mana metiena dēļ no manis pretinieks atkāpjas, tad varbūt ar savu enerģiju varu palīdzēt kādā citā elementā. Varbūt tādēļ play-off'i man ir labāki par regulāro sezonu. Žēl pretinieku komandas... [smejas]

Kamēr esi VEF komandā objektīvi visu, kas ir bijis jāuzvar, esat uzvarējuši. Ir gan Latvijas kausi, gan šosezon Latvijas - Igaunijas līgā un arī Latvijas čempiontituls. Kādas ir sajūtas pēc šīm sērijām un finālspēlēm, kad ir izcīnītas uzvaras. Vai tas ir prieks vai arī atvieglojums, jo no VEF vienmēr tiek prasītas uzvaras. Kā spēlētāji to jūt šajā tomēr spriedzes apstākļu komandā?
Ir gan prieks, gan arī atvieglojums. Pat ja prasa, zinot to, ka esi favorīts, tad varbūt pat ir grūtāk spēlēt. Citas komandas jau apzinās, ka esi favorīts un visi tevi šajā līgā grib uzvarēt. Nekad nevari atslābt. Nevar teikt, ka mēs nepriecājamies par uzvarām. Mēs uzvaras svinam kārtīgi. Mēs strādājam tikpat daudz, cik citas komandas, un izliekam visu sevi treniņos. Sezona ir gara. Tad, kad pēc deviņiem mēnešiem esi izcīnījis čempiona titulu, tad tu redzi savus darba augļus. Noteikti nav tā, ka nepriecājamies un ir parastas sajūtas, jo tik bieži uzvari. Tas ir jāmāk un jāvar.

Tagad esi atlaidis play-off bārdiņu. Teikšu, ka šobrīd Latvijas basketbola bārda ir Kārlis Apsītis, bet tu visas sezonas laikā esi nesis ūsas. Kā tu teiktu, kas Latvijas vai pasaules sportā, mākslā vai vienalga kādā sfērā ir tās ūsas, kuras tevi iedvesmo?
Laikam tas būs Zlatans Ibrahimovičs, kad viņš ar ūsām bija.

Par tevi jau daudz visur ir izskanējis kā par dzejnieku. Ja tev būtu jāapdzejo basketbols, kas būtu tas skaistums basītī, par kuru varētu poēmu sarakstīt? Vai tas ir kāds tehniskais elements vai kādas emocijas ko spēle dod?
Es domāju, tas būtu par to garo sezonu. Tev sezona neiet tikai uz augšu. Tev nav tikai priecīgi brīži. Ir arī slikti un bēdīgi brīži. Tas ir tas, kas piederas pie tās visas lietas. Tas ir tas skaistākais, ka sezona ir tik gara, ka saņem visu to emociju gammu. Tāpat kā dzīvē tev ir prieka un bēdu brīži, tāpat arī deviņu mēnešu laikā sezonā. Tiek ieguldīts liels darbs, un tas viss iet augšā un lejā.

Esat iekļuvuši finālā, bet pagaidām vēl nezinām, kura komanda būs pretī. "Ventspils" katrā gadījumā ir spērusi ļoti platu soli pretī finālam. No savstarpējās sērijas Latvijas - Igaunijas līgas ceturtdaļfinālā, kur arī viņiem vienu spēli zaudējāt, kas ir tās lietas, kas viņiem šobrīd padodas labi, ņemot vērā to, ka sezonas pirmā puse "Ventspilij" tomēr bija samocīta?
Pret zeļļiem šajā sērijā viņi ir parādījuši ļoti labu sniegumu. "Ventspils" spēlē savu basketbolu. Mēs uz to varbūt skatāmies, kā uz haotisku basketbolu. Tur ne tik daudz pret viņiem skautings darbojās, jo viņiem ne tik daudz ir sadarbības, cik vienkārši bīstami spēlētāji no perimetra - Artūrs Ausējs, Rendolfs un tagad arī Blumgrēns. "Ventspils" vienmēr spēlēs ātru basketbolu. "Ventspils" tāpat kā zeļļi ir komanda, kas var atlaist līdz -20 un pēc tam atnākt atpakaļ spēlē. Lai arī kas nāktu pretī, gatavosimies tai komandai. Sērija būs gara - līdz četrām uzvarām. Gatavosimies spēlēt vienu spēli pēc otras.

Lasi vēl...

# Karlsons pēc sērijas uzvaras groza: "Kā mans pirmais treneris teiktu - parasts treniņa metiens"
# Spīrs: "Pēc traumas bija jāiemācās staigāt bez klibošanas un pēc tam no jauna lēkt"
# Šilke-Žunda: "Ienākt "Ogres" ģērbtuvē bija vienkārši, atrast lomu laukumā - grūtāk"
# Freimanis: "Latvijā mani tā pa īstam neviens nezina - gribu sevi parādīt"
# Bērze: "Tradīcijas "Ventspils" basketbolā ir mežonīgi lielas, tas dzen uz priekšu"
# Dārgais: "Neesam atlētiskākā komanda - apspēlējam uz viltību un pieredzi"