LBL direktors Mētra par aizvadīto sezonu un reālākajiem jaunpienācējiem augstākajā līmenī

Sāksim ar Latvijas basketbola līgu trešo līmeni – ''Aizdevums.lv'' Reģionālo basketbola līgu. Sociālajos tīklos manīju, ka visas sezonas gaitā diezgan daudz apmeklēji arī šīs līgas spēles klātienē reģionos. Kā kopumā varam vērtēt aizvadīto RBL sezonu?
- Reģionālā līga ir spēlētājiem bagātākā mūsu līga, ko pārstāv 25 komandas. Loģiski, ka šajos klubu pieteikumos pārsvarā ir līdz 25 spēlētājiem pieteikumā. Arī šajā līgā spēļu ir visvairāk. Protams, ka mūsu atbildība ir rūpēties par šiem klubiem, jo tie pārsvarā ir reģionu klubi. Nevienam nav noslēpums, ka bieži vien izlases spēlētāji ir tieši tie, kas nāk no reģioniem un šajos klubos kāds uzsāk savas basketbola gaitas, vai tieši otrādi – iespējams, kāds atgriežas mājās un noslēdz savas karjeras.

Reģionālajā basketbola līgā aizvadītas divas sezonas tavā virsvadībā. Redzi kādas būtiskas izmaiņas šo divu gadu laikā, ko varētu izcelt?
- Viennozīmīgi. Apgalvoju, ka šīs līgas līmenis noteikti ceļas. Milzu paldies šīs līgas ģenerālsponsoram ''Aizdevums.lv''. Bez šī ģenerālsponsora līgu būtu grūtāk atspoguļot. Gan atklāšanas spēles, gan noslēdzošās finālspēles mēs pārraidījām ''Sportacentrs.com'' vietnē. Kā jau tu minēji, visas sezonas garumā braukājām pa reģioniem, apbalvojām mēneša labākos spēlētājus, izcilniekus. Noteikti varu arī pateikt tikai tos labākos vārdus par šo mīlestību pret Reģionālās basketbola līgas komandām, kur tiešām bieži vien atmosfēra bija skaļāka nekā citās Latvijas-Igaunijas līgas spēlēs.

Latvijas basketbola līgu otrajā līmenī jeb ''Ramirent'' Nacionālajā basketbola līgā aizritējusi ļoti spraiga finālsērija, bet vieni no galvenajiem favorītiem palikuši bez medaļām. Varam apgalvot, ka NBL ir intriģējošākais vietējais turnīrs?
- Noteikti. Tas ir intriģējošs turnīrs un arī apvieno visu Latviju – līgā spēlē 22 komandas. Vietējais lokālpatriotisms ir tas, kas parāda šīs līgas spēku un maksimālu mīlestību pret savu pilsētu un klubu, un īpaši saviem spēlētājiem, jo rezultātus nes vietējie audzēkņi, kas savu karjeru, iespējams, pavadījuši kaut kur citur un tagad uz norietu atgriezušies mājās pie saviem skatītājiem. Noteikti arī skatītāji ir tie, kas līmeni ceļ uz augšu.

Viena no fināla dalībniecēm bija ''Mārupe'', kas šajā sezonā pildīja ''Latvijas Universitātes'' attīstības komandas funkciju, kļūstot par vienu no jaunākajām komandām Latvijas basketbola otrās līgas vēsturē, kas aizkļuvusi līdz finālam. Kā vērtē viņu paveikto?
- Pirmais, ko gribētu minēt, tieši par Mārupes un ''Latvijas Universitātes'' apvienošanos – pati Mārupe septiņus gadus nebija startējusi ''Ramirent'' Nacionālajā līgā. Šajā brīdī apvienojoties ar ''Latvijas Universitāti'', tas ir dublieru komandas spēks. Lielāko sezonas daļu līderi kā [Francis] Neilands, arī [Andrejs] Bikovs, kurš maz spēlēja, bet viņa pienesums ir konkurētspējīgs ar pretiniekiem, izrāda cienījamu pretestību arī šīs līgas veterāniem. Varam pieminēt, piemēram, Andreju Šeļakovu finālfāzē. Manuprāt, tas ir tas veiksmes stāsts. Katram Latvijas-Igaunijas līgas klubam būtu vajadzīgs fārmklubs un pēc iespējas veiksmīgāka sadarbība. Nomināli arī pārējiem klubiem ir fārmklubi, piemēram, ''Ventspils Augstskola'' vai ''Rīgas Stradiņa Universitāte'', bet, manuprāt, viņiem šī sadarbība līdz galam nav atstrādāta vai var būt veiksmīgāka, ja varam skaļi tā teikt. Rezultāts pēc tam ir acīmredzams. Šeit ir jāmin visas sezonas trenētība. Ar šādiem spilgtiem treneriem, kas šogad strādāja Nacionālajā līgā kā Ainars Zvirgzdiņš un Gundars Vētra, Raimonds Feldmanis – tas vien parāda, ka šī līga nav mazsvarīga un paliek arvien prestižāka. Varbūt arī Latvijas spēlētājam noteikti pieejamāka. Tas auglis, ko guvām, vērojot finālsēriju, radīja gandarījumu par paveikto. Skatāmies nākotnē ar cerīgu skatu – šīs līgas latiņa ceļama vēl augstāk.

Mārupe savu spēku apliecināja ne tikai NBL, bet arī RBL spēlēja finālā. Tev kā Latvijas Basketbola līgu direktoram ''Mārupe'' joprojām ir kā neapgūta teritorija augstākajā līmenī? Šķiet, Kristaps Valters minēja to, ka viņiem esot ambīcijas par augstāko līgu.
- Tik tikko sezona ir beigusies. Visas sezonas laikā esam uzturējuši kontaktu. Pirmā ziņa pēc sezonas ir ne tikai apsveicot ar sasniegto, bet arī aicinājums uz nākotnes skatu, stratēģisku plānu – kā pati Mārupe vēlas un ko tuvākajos gados vēlās sasniegt? Neiedziļinoties virtuvē, vai spēs noturēt treneri un piesaistīs spēlētājus, tas vairāk būtu Mārupes jautājums. Ja no līgas skatāmies, tad šis reģions noteikti mūsdienās ir ne tikai bagāts, bet bagāts tieši ar sporta skolu, kurā ir pietiekami daudz bērnu. Lokācija ir ļoti izdevīga – tuvu Rīgai. Jāmin arī Mārupes treneru sastāvs, sākot ar mazākajām grupām un beidzot ar Nacionālās līgas treneri. Gribu ticēt, ka šis veidojums, vēl sadarbojoties ar ''Latvijas Universitāti'', ir noteikti reālākais kandidāts uz tuvāko sezonu jaunpienācējiem Latvijas-Igaunijas līgā.

Runājot par Nacionālo basketbola līgu, kā tu vērtētu sasaisti starp NBL un Latvijas Jaunatnes basketbola līgu (LJBL)? Šķiet, ka iepriekš daļa no komandām startēja NBL ar U19 komandu, kuras rezultāti gāja LJBL ieskaitē. Tagad vairs šāda sistēma nav un NBL komandas, kas bāzētas tikai uz sporta skolas džekiem, kļuvušas mazāk.
- Noteikti, jā. Nav arī noslēpums – ja kādreiz LJBL cīnījās līdz U19 vecumam, tad mūsdienās principā jaunatnes līgas briedums beidzas pie U17, kādam pie U16, un tad ir jāizvērtē, kādā līmenī gribam spēlēt – turpināt jaunatnes līgas ceļu vai, kā šajā gadījumā piedāvā Latvijas Basketbola savienība šīs līgas. Gribētu pieminēt šo pašu RBL, kur pagājušajā gadā startēja piecas jaunas komandas, kas bija bāzētas uz jauniešiem, kas noteikti arī guva rūdījumu. Reģionālā līga vairs neasociējas ar alusvēderu līgu, kur veči aiziet pēc darba uzspēlēt vienreiz, divreiz nedēļā un gūst no tā baudu un rezultātu. Šīs abas līgas nu uzņēmušas tendenci, ka, piesaistot jauniešus, viņu konkurence parāda to, ka pieredzējušie, vairs netrenējoties, neko nevarēs izdarīt. Turpinot ar Nacionālo līgu, jaunatnes pienesums ir acīmredzams. Šajā sezonā varbūt ne tik veiksmīgs starts bija ''Ekselences centram'', kas ir jaunizveidots veidojums, bāzēts uz 2009. un 2010. gadu talantīgajiem Rīgas sporta skolu dalībniekiem, un arī no citiem reģioniem. Gribētu ticēt, ka tas ir tikai sākums šiem jauniešiem. Noteikti nākotnē šī līga būs kā atspēriena tiltiņš, lai ielēktu kādā augstāk esošā komandā. Tajā pašā brīdī mēs neslēpsim, ka esam par jauniešiem, kuri ir nobriedušāki un gatavāki pēc tramplīna sasniegšanas nonākt ASV skolu sistēmās. Gribu ticēt, ka pie labiem treneriem un labas līgas kvalitātes tas viss ir sasniedzams.

Pieskāries U16 izlases bāzes komandai ''Ekselences centrs'', tāpat minēji arī ''RBS/Juniors'' – divas jauniešu komandas, kas šajā sezonā parādījās NBL. Vai redzi, ka kādā brīdī LBS varētu atgriezties interese par U18 izlases bāzes komandas izveidi, kas startē augstākajā līmenī?
- Sākot ar ''Ekselences centra'' veidojumu, plāns arī tāds ir. Sākt no šī vecuma, nepazaudējot U17 vecumu, un nonākt līdz U18 izlašu vecumam. Tādā brīdī tiem gatavākajiem, pieredzējušākajiem un nobriedušākajiem jau stažēties U18 vecumā. Jauniešiem arī tajā brīdī būtu vieta izaugsmei, kur turpināt U18 vecumu.

Kāda ir situācija ar, piemēram, Jelgavu, Gulbeni vai Kandavu, kas ik pa laikam figurējušas starp komandām, kas varētu spēlēt Latvijas-Igaunijas līgā?
- Ja varam sākt no tā saucamā pagraba jeb Reģionālās līgas, kas varbūt ir nekorekti, tad šī gada čempioni ''Jēkabils Basketbola attīstība'' to ir skaļi deklarējuši visas sezonas garumā, šobrīd apstiprinot, ka darīs visu, lai nākamajā sezonā startētu soli augstāk – ''Ramirent'' Nacionālajā līgā. Tas ir pirmais solis, uz ko gaidām. Šo līgu čempioniem nākamais solis būtu spert vēl solīti uz augšu. Par nākamo līmeni – uz karstām pēdām, emocijām pie apbalvošanas uzreiz pēc finālspēles tikāmies ar šī brīža Jelgavas pilsētas mēru. Tā vēlme vienmēr ir. Finansiālais aspekts nav jāslēpj – tas ir diezgan milzīgs. Pie šī brīža budžetiem tas nepieciešams vismaz piecas, sešas reizes lielāks, lai startētu Latvijas-Igaunijas čempionātā. Ticu, ka, ja ne šogad uzvarētāji varētu pacelties uz augšu, tad nākamajā gadā būs tik spēcīga konkurence, ka tevis pieminētie čempioni ''Jelgava'', bronzas medaļas ieguvēji ''Gulbenes Buki'' un arī ''Mārupe'' – viens no šiem klubiem noteikti varētu pacelties uz augšu.

Skaidrs, ka nevaram dzīt zirgus un skriet laikam pa priekšu, bet kā tu vērtētu – cik ļoti jaunu komandu skaits ir atkarīgs no gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām?
- Pašvaldību vēlēšanas iet roku rokā ar sportu, šajā gadījumā – basketbolu. Neskriesim laikam pa priekšu. Protams, ka šajos četros gados ir bijušas iestrādnes. Basketbols nevarētu sūdzēties par pašvaldību atbalstu. Viens no mazajiem mikromērķiem ir tāds, ka galvenais, lai kādam klubam nepaliktu sliktāk. Ja viss notiktu kā paši klubi ir izdarījuši, gribu ticēt, ka basketbola līmenis noteikti nesamazināsies arī pie kāda neveiksmīgākiem vēlēšanu rezultātiem.

Kad tavā amatā vēl atradās Kristaps Janičenoks, viņš diezgan daudz runāja par universitāšu sasaisti ar profesionālajiem klubiem. Kāda tur ir pašreizējā situācija? Bija dzirdamas baumas par neskaidrību ap ''Latvijas Universitātes'' nākotni.
- Primārais mērķis šajā sezonā bija iedziļināties šo baumu cēloņos. Gribu no savas puses teikt, ka jau pussezonā šim jautājumam pieskārāmies – noteikti negribētu to, ka ''Latvijas Universitāte'' atstāj Latvijas-Igaunijas līgu, zinot lielo pienesumu, cik spēlētājus šī komanda saražojusi. Otrais cēlais mērķis universitāšu komandām ir piesaistīt reģionu jauniešus, kuriem ir vēlme studēt un spēlēt basketbolu. Uz šo brīdi tas izskatās diezgan cerīgi. Pati ''Latvijas Universitāte'' ir skaļi pateikusi, ka atbalstu noteikti radīs. Klāt nākušas arī ambīcijas. Savienojot finansiālo aspektu ar ambīcijām, gribu ticēt, ka komanda starpsezonā spēs atjaunoties un veikt restartu, lai nākamajā sezonā būtu ar lielākiem muskuļiem. Nākamais flagmanis, ko noteikti vēlos izcelt, ir ''Rīgas Stradiņa universitāte'', kas skaitās ''VEF Rīga'' fārmklubs. Šī ir ļoti stabila universitātes komanda, kas jau atstājusi nospiedumu Latvijas basketbolā ar savu dalību. Varbūt šī sezona nebija tik veiksmīga kā iepriekšējā, bet šajā klubā ir viss, lai students varētu augstā līmenī mācīties un spēlēt. ''Rīgas Tehniskā universitāte'' šogad nestartēja, bet šobrīd notiek sarunas, ka varētu atsākt ja ne Nacionālajā līgā, tad vismaz Reģionālajā līgā. Biznesa augstskola ''Turība'' savlaik ir spēlējusi augstākajā līgā, bet šobrīd ir kopā ar Kandavu. Gribu ticēt, ka šī augstskola varētu atgriezties kaut kāda veida savienojumā ar kādu no klubiem. Neskrienot laikam pa priekšu, droši vien, ka sākumā nostabilizējoties Nacionālajā līgā, piesaistīt spēlētājus, studentus un finanses, lai paceltos kaut kur augstāk.

Pārejot pie pavisam profesionāliem klubiem, pagājušajā vasarā izskanēja Kijivas ''Budivelnyk'' vārds, laiku pa laikam parādās baumas par Lietuvas ziemeļu klubu interesi, tagad ''Kalev/Cramo'' potenciāli apvienosies ar Helsinku vienību. Kādas ir indikācijas par ārzemju klubu iesaisti Latvijas-Igaunijas līgā?
- Nav noslēpums, ka Latvija ir parādījusi labu tēlu blakus esošajām valstīm. Ne tikai ar ''EuroBasket'' rīkošanu. Gribētu teikt, ka arī Latvijas-Igaunijas līga ir parādījusi savu kvalitātes zīmi. Šajā gadījumā pie scenārija, kad neesam līdzsvarā starp Latviju un Igauniju ar vienādu komandu skaitu, noteikti mēs esam tie, kuriem prasītos vēl viena komanda, lai veiksmīgāk sakārtotu spēļu kalendāru, varētu mačus aizvadī pa kārtām un pussezonā būtu aizvadīts gandrīz vienāds spēļu skaits. Tas tiešām atvieglotu gan skatītājiem vizuālo iespaidu par līgu, gan arī pašiem spēlētājiem būtu vieglāk saprast, kurā punktā šobrīd esam. Nav noslēpums, ka esam gatavi uzklausīt kādu pienācēju – mākslīgi vai tiešām ērti visām pusēm. Ja tas spētu sastādīt konkurenci esošajai Latvijas-Igaunijas basketbola līgai, tas noteikti ir izskatāms.

Kā ir tieši šobrīd – ir kāda konkrēta interese par dalību Latvijas-Igaunijas līgā?
- Teiktu, ka tā ir pastarpināta. Interese noteikti ir, bet nav reāla. Sezona ir tikko beigusies, līdz 1. jūlijam esam gatavi uzklausīt esošo klubu apstiprinājumus par jauno sezonu un tajā pašā laikā veidot prototipu modeļus nākamās sezonas izspēlei.

Iepriekš Kristaps Janičenoks publiski sūdzējās par to, ka vairākas komandas novēloti maksājušas vai kavējušās ar dalības maksām. Kā ir šobrīd – vai augstākā līmeņa klubi ir labojušies?
- Kā minēju pagājušās sezonas beigās, finanšu disciplīna ir uzlabojusies. Gribētu teikt, ka tā ir vēl uzlabojusies, taču tā nav ideāla. Pie tā noteikti strādājam. Esam atraduši kaut kādus veidus, lai klubiem kaut kādā veidā atvieglotu maksājumu kārtību. Gribētu ticēt, ka vairums to ir atradis un līdz ar to mums ir laba un veiksmīga sadarbība. Tajā pašā laikā ir vieta izaugsmei.

Varam pieķerties Latvijas-Igaunijas līgas sezonas iztirzāšanai. Kāds būtu tavs vērtējums par aizvadīto sezonu kopumā? No malas šķiet, ka, iespējams, konkurētspējīgākā sezona septiņu gadu laikā, īpaši ņemot vērā Latvijas klubus. Tik spraigu situāciju neatminos.
- Tieši tā, Kristiān. Pirmkārt, milzīgs paldies tev kā vienam no līgas apsekotājiem. Manuprāt, tas arī visu to veidu – kopā esot un strādājot, tas viss tikai nāk par labu Latvijas-Igaunijas līgai vai vispār Latvijas basketbolam. Šī sezona noteikti parādīja konkurētspēju. Jāpiemin pagājušā gada veiksmes stāsts ar ''Rīgas Zeļļu'' ienākšanu līgā – līmenis noteikti ir cēlies. Tas varbūt ir tas aspkets, ka pārējie klubi ir vairāk noticējuši sev vai iestrādes ir attīstītas līdz tādam līmenim, ka var savākt konkurētspējīgus sastāvus. Konkurence ar Igaunijas klubiem vainagojās ar intrigu. Atcerēsimies, cik spraigi bija ceturtdaļfinālu pāri, pusfināli un cik pilnas tribīnes bija fināla laikā. Tā ir visa kopējā aina, kas noteikti atspoguļojās sezonas beigās. Kā jau pieminējām vēlēšanu stāstu, pie veiksmīgiem vēlēšanu rezultātiem nekur šī intriga nepazudīs, līga augs, kļūs populārāka un, gadiem ejot, mēs vienā brīdī sapratīsim, ka mums ir ļoti labs produkts.

Noteikti ikdienā daudz saskaries ar Igaunijas pusi un savu igauņu kolēģi Henriju Ausmā. Kādas ir atsauksmes no viņu puses?
- Pirmkārt, droši vien, ka atkal pateikšos jums – tev un ''Ūdenszeļļu'' raidījumam, kad pieskārāmies līgu vadības salīdzināšanai vai ne tikai Latvijas klubu redzējumam, bet arī pietiekami lielai auditorijai uzklausījām un ar skaļiem vārdiem dzirdējām no igauņu puses, kā viņi redz šo līgu un Latvijas klubus. Noteikti varu to apgalvot, ne tikai es, bet nu jau arī daudz klausītāju un skatītāju, ka no abām pusēm nāk pietiekami pozitīvas atsauksmes un pietiekami lieli komplimenti. No savas puses varu pateikt, ka igauņu klubu konkurence ir tā, kas ir veidojusi šīs sezonas Latvijas klubu rezultātus. Mēs kā līga cīnamies par papildu skatītājiem, intrigu, kvalitāti, lai varam atspoguļot to televīzijā, bet šobrīd pāri visam stāv klubu savstarpējā konkurence. Bez tās šie Latvijas klubu rezultāti noteikti nebūtu tik labi.

Tu redzi, ka igauņi pēc šīs sezonas Latvijas klubu rezultātiem funkcionāru līmenī ir dabūjuši spērienu pa pakaļu?
- Tas igauņus tiešām sasparos. Kā jau minēju, runājot ar Igaunijas līgas vadītāju Henriju, viņš teica, ka nākamajā dienā pēc fināla sasauca sapulci ar stratēģisku plānu – vai mēs samierināsimies ar to, ka latvieši ir mums nu jau divus soļus priekšā, vai arī tomēr mēs izdarīsim secinājumus un kopīgi iesim uz priekšu. Tas liek arī mūsu pusei ticēt, ka mūsu klubi uz to reaģēs, un, iespējams, pēc sezonas mēs atkal skatīsimies uz vēl sīvāku līgu ar interesantākām spēlēm, neparedzamāku tabulas situāciju, kurā noskaidrojas play-off sadalījums, tāpēc gribu uzslavēt konkurenci, bez kuras šī līga nevar augt.

Tajā pašā ''Ūdenszeļļu'' raidījumā Artūrs Šēnhofs pauda neizpratni par to, kāpēc Latvijas-Igaunijas līgā nevaram mačus aizvadīt kā lielajās līgās Spānijā, Itālijā, Vācijā un citur – respektīvi, spēlējot nedēļas nogalēs, bet nedēļas pirmās dienas atvēlētas Eirokausiem. Kādi tam ir iemesli? Kāds tavā skatījumā būtu perfektais kalendāra modelis?
- Primārais noteikums, kā jau iepriekš minēju, ir vienādais komandu skaits – attiecīgi gan Latvijā, gan Igaunijā astoņas komandas. Tad mums tiešām būtu vieglāk komunicēt ar šī brīža klubiem, kas cīnās par Eirokausiem – ''VEF Rīga'' un ''Kalev/Cramo'', kuri prioritatīvi sezonas pirmos mēnešus maksimāli koncentrējas Čempionu līgai un FIBA Eiropas kausam. Nav noslēpums, ka ''Kalev/Cramo'', ja kļūs par čempioni, kandidēs uz Čempionu līgu. Šeit ir tas scenārijs, ka mums ir jāparedz, kas notiks divus soļus uz priekšu – viņi tiek Čempionu līgā vai netiek. Loģiski, ka līgas pretimnākšana šiem klubiem ir prioritatīvi saprast, cik tālu jūs esat aizgājuši, un ar tādu piesardzīgu plānu veidot kalendāru. Tas ir viens no aspektiem, kas šajā brīdī traucē līgai, bet te nav noslēpumu – mēs priecājamies par sasniegumiem Eiropā un mēs priecājamies, ja kāds no šiem klubiem var uz savu pilsētu atvest augsta līmeņa Eiropas klubu. Vēl uzlabojot šo situāciju, būtu precīza turnīra sākšanās un beigu fāzes noteikšana. Nav noslēpums, ka mēs šajā gadījumā vēl neesam atraduši veiksmīgāku ceļu, lai izspēlētu Latvijas nacionālos kausus. Mēs uzskatām, ka pietiekami veiksmīgi esam tam atraduši risinājumu savā teritorijā, bet igauņi atkal ar tādu plašāku redzējumu tomēr vairāk iesaista amatieru komandas un tas šos lielos klubus sit ārā no līdzsvara, kas būtu gatavāki uzsākt sezonu tieši tad, kad mēs sākam. Pagājušajā gadā igauņi pieslēdzās tikai ar desmito dienu, kad mēs principā bijām aizvadījuši divas spēles. Šis ir viens no tiem uzdevumiem, kas veicinātu šo sadarbību, lai tā būtu acīmredzamāka un veiksmīgāka abām pusēm.

''VEF Rīga'' un Tallinas ''Kalev/Cramo'' ir divi klubi, kas visās aizvadītajās Latvijas-Igaunijas līgas sezonās ir startējuši Eirokausos. Kā ir ar Eirokausu vietu izspēli Latvijas-Igaunijas līgas ietvaros – FIBA noteikumi to nepieļauj? Kā varam celt prestižu Latvijas-Igaunijas līgas čempiontitulam? Šķiet, ka šobrīd uzvarētājs iegūst tikai trofeju.
- Tieši tā tas arī ir. Tāpēc arī mums ir ļoti svarīga Latvijas Basketbola līgas play-off izspēle un čempiona noskaidrošana. Šajā gadījumā čempioni tiek pie iespējas spēlēt Eirokausos un tāpēc čempiontituls ir ļoti svarīgs šiem klubiem. Protams, ka, skatoties nākotnē, mēs gribam attīstīt šo līgu, mums ir jāuzrunā FIBA, lai saprastu kaut kādu konceptuāli veiksmīgu izspēli. Šajā gadījumā, kad tas nav apstiprināts un izdarīts, nevaram skriet laikam pa priekšu un noniecināt Latvijas vai Igaunijas čempiontitula izcīnītājus.

Pastāsti par procesu, kā cenšaties sarūpēt naudas vai cita veida balvas Latvijas-Igaunijas līgas medaļniekiem.
- Pie šī stāsta, veiksmīgāk attīstot šo līgu, tai ir nepieciešami papildu resursi. Šajā gadījumā mēs esam par to, lai klubiem ir maksimāli maz savu izmaksu. No otras puses ejot, gribam un vēlamies, un darām visu, lai papildinātu ģenerālsponsoru iesaisti. Vēlreiz atkārtojos – mēs noteikti augam, finansiālais aspekts iet uz augšu. Loģiski, ka šajos brīžos arī pašas izmaksas mums ir pietiekami augušas, bet gribu pieskarties šim – ejam uz cēlu mērķi ar papildu bonusiem un atvieglojumiem. Tā vīzija ir, bet vai to var izdarīt vienā, divos gados? Šajā brīdī to neredzu, bet, ja varētu atgriezties pie šī jautājuma pēc trīs sezonām, tad noteikti varētu atskatīties un pēc tām sezonām pieskarties šim jautājumam – kā ir bijis un kā ir tagad. Neslēpšu – noteikti tas ir veids, kā visu to uzlabot.

Šajā sezonā līgas ģenerālsponsors bija ''Optibet''. Sākotnējais līgums bija tikai uz gadu. Kāda ir pašreizējā situācija ar ģenerālsponsoru un kādas bijušas atsauksmes no uzņēmuma pārstāvjiem?
- Konceptuāli esam vienojušies arī par nākamo sezonu. Mūsu starpā arī iet diskusijas par ilgtermiņa sadarbību, kas ir mūsu primārais uzdevums – gan Latvijas Basketbola savienībai, gan Igaunijas federācijai. Gribu ticēt, ka LBL izslēgšanas spēļu laikā tas tiks nofinišēts. Ko gribu pateikt no savas puses – ticu, ka esam ģenerālsponsoram atrādījuši savu produktu, un šajā gadījumā esmu dzirdējis tikai tos labākos vārdus no viņu puses, lai mēs arī varētu turpināt šo labi iesākto sadarbību.

Visu septiņu Latvijas-Igaunijas sezonu laikā sāpīgs jautājums bijušas TV translācijas. Iepriekš izskanējušas versijas par kopīgas platformas izveidi. Cik tālu un līdz kam esat nonākuši šajā jautājumā? Kas nākamajā sezonā būtu nākamais solis?
- Šis ir tas jautājums, kas nav apstājies un tajā pašā laikā nav atrisinājies. Tik un tā no savas puses uzsvēršu, ka šajā sezonā esam cēluši kvalitātes latiņu uz spēļu ierakstiem. Nākamais jautājums noteikti ir par konkurētspēju. Sadarbībā ar ''Sportacentrs.com'' un TV4 konkurence ir milzīga – mums blakus ir futbola Virslīga, kas ir sākusi, basketbolam gandrīz beidzoties, bet tik un tā mums laiki dublējas. Līdzīgi ir arī rudenī. No basketbola puses mēs nevaram pieņemt kaut ko jaunu un nepārbaudītu. Esam pragmatiski un labāk izvēlamies esošu, stabilu un augošu vērtību. Plānu līmenī redzam, kā šo vasarā varam uzlabot un jaunajā sezonā nākt ārā ar konkrētāku redzējumu, tāpēc šis jautājums noteikti ir mūsu vasaras plānu sarakstā numur viens.

Ieskicē – kā tas varētu izskatīties?
- Šajā brīdī ir divas medaļas puses, ko Latvijas basketbols nav pelnījis – latvieši ir tie, kas maksā gandrīz visu par televīziju, savukārt Igaunijas puse jau ir sakārtojusi saistības un šajā brīdī principā nemaksā gandrīz neko. Šo divu līgu uzturēšana ir tāda, ka igauņi ir divus soļus priekšā – viņiem ir līgums, par ko viņi saņem finansējumu. Mēs pagaidām esam ceļā uz to. Šī brīža Latvijas basketbola visu līmeņu atrādīšana ir pietiekami augusi, lai tuvākajā nākotnē mēs patiešām novērtētu, ko mēs vai mani priekšteči ir izdarījuši. Variants numur viens – atrisināt un parādīt kopējā platformā, variants numur divi – palikt pie sava un igauņiem ļaut to izmantot kā maksas saturu, gūstot kaut kādu finansējumu no tā un atvieglojot Latvijas klubiem dzīvi vai iegūstot vēl lielāku kvalitāti no TV translācijām.

Līgai pagaidām trūkst vienota komisāra. Kā redzi šī jautājuma pašreizējo situāciju un nākotnes perspektīvu?
- Noteikti. Šai līgai augot, es redzu, ka tas būtu atbilstoši – veiksmīgs solis uz priekšu. Lai līga būtu vienotāka, noteikti būtu vajadzīga maksimāla draudzība. Nav noslēpums, ka šajā brīdī Latvijas puse, šajā gadījumā es, vai otrā pusē Igaunijas puse arī tomēr strādā ar vairākām līgām. Ja mēs spētu Latvijas-Igaunijas līgas produktu vēl vairāk atrādīt. Kā jau pieminēju, arī finansiālās lietas no klubiem – federācijām ir savs vārds turnīra izveidē. Noteikti nākotnē, lai to atvieglotu, komisāra piesaiste būtu veiksmīgs solis viennozīmīgi.

Kuros organizatoriskajos aspektos redzi, ka ar nosacīti maziem resursiem varētu tikt pie lielākas atdeves? Redzi, ko nedarat pietiekami labi, bet varētu uzlabot ar lielāku resursu iesaisti?
- Viennozīmīgi tā ir līgas atrādīšana. Nav noslēpums, ka mums ir ļoti daudz spēļu – Latvijas-Igaunijas līgas regulārajā sezonā ir 210 spēles. Tas ir neapturams ritenis sezonas laikā, kad grūti izsekot visām spēlēm. Šajā brīdī tik un tā gribu paslavēt sadarbību ar klubiem, kuri arvien vairāk iesaistās un ir paši ieinteresēti izmantot arvien vairāk savus resursus, kas noteikti atvieglo mums darbu uz līgas attīstību. Kā jau minēju, jo būsim lielāka komanda, jo vieglāk būs to visu izdarīt. Vēlreiz uzsvēršu to – jo vairāk runās par līgu, jo vairāk būs translācijas, apskati, atskati, vlogi, tas liks runāt par šo līgu. Viennozīmīgi cilvēku papildu piesaiste ne tikai šeit, vadot līgu, bet uz visām pusēm nāktu tikai par labu mums visiem, protams.

Kopējs podkāsts vai raidījums angliski ir kas tāds, kas parādās jau tuvākajā laikā?
- Kristiān, ja esi gatavs runāt, varam pēc intervijas sazvanīties un šo visu uzsākt. [smejas] Viennozīmīgi – šis ir ļoti svarīgi. Tādēļ arī pieminu ''Ūdenszeļļu'' raidījumu, kur tieši bija atskats uz Latvijas-Igaunijas līgu. Tas ir viens no tiem vajadzīgajiem veidiem, kā runāt par šo līgu skaļi.

Divi gadi tev šajā amatā. Visu dzīvi esi pavadījis basketbolā. Ko jaunu esi uzzinājis par sevi un mācījies? Kas bijis pats grūtākais?
- Tevis minētā esamība Latvijas basketbolā – principā tā līgas organizēšana tomēr neiet kopā ar klasisku skatītāju, klasisku spēlētāju vai treneri. Tas prasa kaut kādā veidā strukturizētu ikdienas darbu. Šajā brīdī noteikti ir jādomā ne tikai par vienu lietu, klubu vai līgas attīstību, tad noteikti šeit ir jāsaskaras ar lielo atbildības lauku, kura paspārnē ir televīzijas jautājums, tiesnešu, skatītāju, sponsoru jautājums. Šis ir tas stāsts. Principā iepriekš esmu bijis otrā grāvja pusē un tagad esmu pārlecis šajā. Jūtos par to visu pietiekami atbildīgs, tāpēc arī droši vien esmu šeit, bet tajā pašā laikā tas man atvēris vairāk un plašāk acis par to, kā notiek, lai arī fināla dienas spēles laikā varētu baudīt to. Mans mērķis ir piepildījies, ja zālē ir skatītāji, ir liela ažiotāža un ir arī intriga, tad liekas, ka tas ir tas, ko esmu vēlējies.

Pilna saruna