Strēlnieks: "Dēlu līdzjušana vēl dod motivāciju un enerģiju kustēties"

LBL čempionātā Artūrs Strēlnieks debitēja nu jau tālajā 2006. gadā, spēlējot "Rojas" rindās. Pēcāk divas sezonas apliecinājis sevi "Ķeizermeža" sastāvā, Strēlnieks 2009. gadā pārcēlās uz vienu no Latvijas basketbola flagmaņiem "Ventspili". Pēc trīs gadu pavadīšanas Kurzemes krastos basketbolists nonāca "VEF Rīga" komandā, kurā izcīnīja divus Latvijas čempiontitulus. Abās vienības Strēlnieks izpelnījies arī kapteiņa pienākumu pildīšanu.

Līdz 2018. gadam Strēlnieks vēl divas sezonas uzspēlēja "Jūrmalā", bet tad profesionālajai karjerai šķietami pienāca beigas, basketbolistam pārceļoties uz LBL 2. divīzijas līmeni. Pēc sudraba sezonas "Ķekavā" Stēlnieks devās palīgā "Gulbenes Bukiem", līdz aizpērnās sezonas sākumā nāca palīgā sauciens no jaundibinātās "Rīgas Zeļļu" komandas. Šīs sezonas gaitā Strēlnieks atgriezās atpakaļ buku rindās, palīdzot komandai ar caurmērā 11,9 punktiem un 10,9 izcīnītām bumbām zem groziem. Pēc sāpīgā zaudējuma pusfināla izšķirošajā spēlē pret jelgavniekiem, Strēlnieks saprotami bija saskābis, bet sarunu portālam Sportacentrs.com neatteica.

Pusfināla sērija izšķīrās ar viena metiena tiesu. Kā tu teiktu, kādēļ "Jelgava" soļo tālāk uz finālu, bet bukiem būs jāspēlē par bronzu?
Es teikšu tā, ka veiksme laukumā ir jānopelna. Viņiem tā cīņa laukumā bija lielāka. Mēs tikām atpakaļ spēlē, bet beigās vieglus metienus paši aizmetām garām. Tas ir veiksmes faktors, kas laukumā ir jānopelna. Mēs ļoti slikti iesākām trešo ceturtdaļu, bet tikām atpakaļ. Bija tik daudz iespēju tikt priekšā, bet netikām. Tāds ir sports.

Vai šajā spēlē nebija arī tā, ka tas spiediens bija par lielu? No tribīnēm nāca milzīgs troksnis, un vai nebija tā, ka izšķirošos brīžos radās arī kādas komunikācijas kļūdas?
Te bija vairāki faktori. Mums tiešām daudz spēlē arī jaunie. Viņi tam spiedienam varbūt nebija vēl gatavi. Kaut gan es jau pirms tam teicu, ka šādās spēlēs nebūs taktika. Šis ir play-off basītis. Tas ir kapiņš. Tik, cik spēsi nokapāt, tik arī būs. Ne mēs spēlējām taktiski, ne "Jelgava". Kurš vairāk gribēja, tam sanāca. Skumīgi, bet sportā veiksme ir jānopelna laukumā, nevis ārpus tā.

No vienas puses jaunie nedaudz pārdeg, bet no otras, man kā skatītājam no tribīnēm, izskatās, ka jaunie buki tomēr dod lielu pienesumu enerģijas ziņā. Vai kā pieredzējis spēlētājs vari arī par ko viņus šajās nokaitētajās spēlēs uzslavēt?
Noteikti ir situācijas par ko var uzteikt. Tagad uz basketbolu skatos nedaudz citādi, jo pats arī trenēju. Ir situācijas, kad, piemēram, Ralfam [Aleksandrovam], ja viņš grib iet augstākā līmenī, tad ir tā bumba arī vairāk jāpakustina. Ir jādod uz priekšu pārejā. Bieži sanāca, ka viņš viens pats spēlē un cenšās situācijas taisīt, bet kaut kas nesanāca. Cepuri nost par uzņemšanos. Tā ir laba mācība, ka šādās spēlēs ir jānospēlē prātīgāk. Tu izdari labu lietu uzbrukumā, bet pēc tam tas pats ir jādara arī aizsardzībā. Nevari ļaut, ka tevi nāk, apspēlē un iemet. Basītis sākas no aizsardzības - tur ir jānocīnās. Nevienam neko negribu pārmest. Visi cīnījās. Te vēl jāmin tā "Jelgavas" pieredze. Viņi iznāca ar kapiņu un gribassparu. Viņi bija noguruši, un mēs arī bijām noguruši. Beigās to veiksmi nopelnīja viņi.

Pieminēji, ka esi sācis trenera karjeru. Kuri ir tavi audzēkņi?
Manējie ir "Centrs/Rīdzene" U16 un U17 grupa.

39 gados kur vēl ir tā vēlēšanās iet laukumā un cīnīties? Daudzi jau pakar kediņas, bet kur tev vēl ir tas basketbola prieks turpināt spēlēt Nacionālās līgas līmenī?
Mani bērni. Man ir divi dēli. Vecākais brauc līdzi uz spēlēm un ļoti kaislīgi jūt līdzi. Viņu dēļ vēl es kustos. Fiziski vēl varu pavilkt, bet bērni dod to motivāciju un enerģiju. Arī zeļļu laikos tā tas bija. Cīņas spars vēl nav pazudis, un gribu nodot tālāk savu pieredzi pārējiem. Neesmu spēlētājs, kurš kādreiz būtu gājis pēc kaut kādiem statistikas rādītājiem. Cenšos palīdzēt komandai kā vien māku un varu.

Biji jau piecas sezonas pavadījis LBL 2. divīzijas līmenī līdz pagājušās sezonas sākumā nāca zvans no "Rīgas Zeļļiem". Cik ļoti tajā laikā tas Latvijas augstākās līgas basītis bija izmainījies un cik ļoti tev bija viņam jāadaptējas?
Man bija jāadaptējas. Bija pilnīgi savādāk. Tam pagāja laiks. Zeļļos es biju ar konkrētu mērķi - palīdzēt ar savu cīņas sparu un azartu, dodot pienesumu tiem jaunajiem. Zeļļi ir jauna komanda. Domāju, ka pirmajā gadā tas man tīri okey sanāca - tikām līdz finālam. Noteikti nenožēloju to lēmumu, ka tur aizgāju.

Es negribu pārāk par to vecumu ieciklēties, bet tas cipars ir tāds kāds ir. Paskatoties, cik daudz Bērzs "Ogrē" staipās pirms un pēc spēles, tas šķiet aizņem vairāk laika par pilnu maču. Kas tev ir jādara pie savas fiziskās formas, lai laukumā justos labi?
Tas, ko es ļoti tagad piekopju, ir aukstās peldes. Visu ziemu divas vai trīs reizes nedēļā eju aukstajās peldēs. Protams, ir visādas mikrotraumas, bet pie tā esmu pieradis. Aukstums man tagad ļoti palīdz. Vēl, kas palīdz ir ģimene. Atbrauc mājās, un viss sūdīgais noskaņojums aizmirstās. Tagad ir ļoti skumīgi, ka netikām finālā. Es vēl ļoti gribēju palīdzēt Gulbenei.

Tagad priekšā bronzas sērija pret "Kandavu/Turību". Tādu lielākā daļa skatītāju gaidīja finālu. Kas būs jāizdara, lai vismaz to mierinājuma medaļu izcīnītu?
Tāpat būs jācīnās. Nekas nebūs viegli. Te ir play-off's. Šīs ir top 4 komandas. "Mārupe" pret "Kandavu" parādīja, ka visi pretinieki šeit ir vienādi. Tu nedrīksti nevienu nenovērtēt. Pirmkārt, ir jāsāk ar to, ka ir jānovērtē un jāciena pretinieks. Pēc tam ir jāiet laukumā ar azartu cīnīties.

Šogad ar brāli biji arī tribīnēs "Talsu" spēlē, kad tavā dzimtajā pilsētā tika prezentēts FIBA Eiropas čempionāta kauss. No tā, ko redzēji, kas ir jāizdara "Talsu" komandai, lai spertu solīti uz priekšu un aizvien cienīgāk sevi apliecinātu Nacionālajā līgā?
Arī 2. divīzijas līmenī daudz kas sākas ar finansiālajiem apstākļiem. Lai tev spēlētāji palīdzētu, kaut kas viņiem ir arī jādod pretī. Protams, ir jaunie, bet ar jaunajiem vien nepietiek. Visās top komandās ir pieredzējušie spēlētāji. Cits stāsts ir "Mārupe", kas spēlē tikai ar jaunajiem. Cepuri nost, bet viņiem savukārt ir ļoti pieredzējis treneris, kas iedod savu artavu. Viņi kapājās. "Talsiem" jāturpina trenēties un jākrāj pieredze. Kaut kādam talantam arī jābūt apakšā, bet redzi - šogad dabūja arī kādu uzvaru. Nākošgad varbūt būs vēl kāda vairāk.

Artūrs Strēlnieks. Foto: Aleksandrs Lustiks

Piektdien Kandavas sporta hallē sāksies Nacionālās līgas bronzas sērija, kurā savstarpēji cīnīsies Rietumu un Austrumu divīziju pamatturnīra labākās komandas "Kandava/Turība" un "Gulbenes Buki". Sērija norisināsies līdz divām uzvarām.

Nacionālās līgas bronzas sērijas kalendārs

NBL bronzas sērija

Lasi vēl...

# Šeļakovs: "Ar sadauzītiem elkoņiem un ceļgaliem kritām pēc katras neitrālās bumbas"
# Zotovs: "RSU grafiks no profesionāla kluba atšķiras ar to, ka nav rīta treniņi"
# Buiķis: "Atbraucam uz Rīgu un ir sajūta, ka 90% skatītāju ir saldenieki"
# Kaufmanis: "Gulbenē buki ir reliģija - mājās skatītāji mums neļauj tizloties"
# Bērziņš: "Profesionālās karjeras beigušie spēlētāji treniņus vairs redzēt negrib"
# Veinbergs: "Limbažos esam objektīvi augstākajā līmenī, kādā varam būt"
# Putāns: "Sirdī vēl gribēju spēlēt profesionāli, bet naudas sportā ir tik, cik ir"
# Siguldietis Ķēdis: "Ir interesanti mēģināt izskolot augšupejošos talantus"