Zotovs: "RSU grafiks no profesionāla kluba atšķiras ar to, ka nav rīta treniņi"

Saspēles vadītājs Nikolajs Zotovs sešas sezonas cīnījās par vietu zem Saules Latvijas profesionālajā klubu basketbolā. Pēc spēlēšanas "VEF Rīgas", "Liepājas", "Ogres", "Latvijas Universitātes" un "Ventspils" kreklos Zotovs nolēma nolikt profesionālo oranžās bumbas spēlēšanu aiz muguras. Tomēr pavisam parketu šobrīd 26 gadus vecais spēlētājs nepameta, šosezon diriģējot RSU komandas saspēli. Izslēgšanas spēļu turnīra pirmajā mačā Zotovs sabēra divus dučus punktu jeb 24 ačus, pārtvēra piecas pretinieku bumbas un veica trīs rezultatīvas piespēles, kaļot savas vienības uzvaru pirmajā astotdaļfināla cīniņā ar 91:72.

Pret "Saldu" visai pārliecinoši jau sākumā paņēmāt iniciatīvu. Vai pēc spēles ģērbtuvēs trenerim bija kādi norādījumi, kurus likt aiz aus jau domājot par otro spēli, vai arī esat apmierināti ar uzvaru un viss ir kārtībā?
Mēs parasti uzreiz pēc spēles neņemam tādas pārdomas. Pieejam ar vēsu galvu. Treneris nomierinās, un mēs paši nomierinamies. Pēc tam paskatāmies video un izdomājam plānu uz nākamo spēli.

Kuros elementos RSU komanda bija labāka par pretiniekiem un kur jutāt, ka viss sakārtojas tā kā vajag?
Spēlē uz ātrajiem uzbrukumiem guvām virsroku. Arī vienkārši iemetām vairāk metienus. Krita diezgan labi. Pārsvarā šūteri bija nosegti, bet tik un tā iemetām savus metienus. Pārlieku neaizrāvāmies ar metieniem un spējām sabalansēt spēli. Ar lielu pārliecību spēlējām arī aizsardzībā. Pāris cilvēki viņiem kaut ko sameta, bet kopumā esmu apmierināts ar to, kā nospēlējām. Vienmēr var labāk, bet iznākums ir labs.

Kādus mērķus šīm izslēgšanas spēlēm RSU komanda sev iekšienē stāda? Protams, augstākais ir zelts un tamlīdzīgu atbildi arī sagaidu. Taču kur tajā spēka rangā, tavuprāt, jūs kotējaties?
Domāju, ka četriniekā mēs noteikti kotējamies. To otru pusi es baigi nezinu. Mums pretī būs "Mārupe", ja vinnēsim "Saldu". Es domāju, ka tas būs nopietns pretinieks. Vieglas spēles principā ir beigušās. Pēc tam potenciāli nāk "Kandava" - tas būs traki. Tas solās būt smagi. Es domāju, ka mēs noteikti esam pelnījuši būt četriniekā. Mērķis, protams, ir pirmā vieta un medaļas. Par to cīnīsimies. Ejam ar mērķi uzvarēt no spēles uz spēli un parādīt savu labāko sniegumu.

Cik noprotams, RSU komandai ir viens no nopietnākajiem treniņu procesiem šajā līgā. Kāds ir jūsu nedēļas treniņu grafiks?
Trenējamies vakaros. Principā gandrīz tāpat kā tad, kad esmu spēlējis LBL1 - tikai nav rīta treniņu. Izņemot ārā rīta treniņus, ir gandrīz tas pats grafiks. Džeki strādā un mācās, tādēļ mūs no rītiem nemoka tā, kā to dara LU ar treniņiem no rītiem septiņos. [smejas] Dažreiz, kad ir nepieciešams, arī sestdienās mums ir treniņi. Pārsvarā treniņi ir darba dienu vakaros, bet brīvdienas ir brīvas.

Pagājušajā gadā treneris Krists Pīternieks teica, ka gandrīz visi spēlētāji, izņemot viens, RSU komandā ir studenti. Kāds ir tavs statuss? Esi students vai neesi, un kā nonāci RSU vienībā no pagājušā gada "Kandavā"?
Es neesmu students. Pasauca palīgā un piekritu. Ģimenes apstākļu dēļ man šogad vajadzēja komandu Rīgā, lai nebūtu jābeidz vispār spēlēt. To apsvēru ar iespēju tikai amatieros uzspēlēt. Krists man piezvanīja augusta beigās. Teicu, ka uz "Kandavu" visticamāk nebraukāšu, jo tas būtu sarežģītāks process. Būtu metis mieru, bet trāpījās tāds labs piedāvājums palikt Rīgā. Man ļoti nāk pretī, ja darba dēļ nākas izlaist kādu treniņu. Izdevās laba izvēle, un viss galu galā ir kārtībā.

Nikolajs Zotovs "Ventspils" vienībā. Foto: Ritvars Stankevičs

No tavas puses šķiet publiski tas toreiz neizskanēja, tādēļ gribētos dzirdēt pārdomas par tēmu. Kad tev bija divu sezonu līgums ar "Ventspili" pēc pirmā gada pēkšņi nolēmi mest profesionālajam basītim mieru. Visi puikas, kas to bumbu no bērna kājas spēlē, sapņo par to profesionālo basketbolu. Kas ir tas klikšķis, kad saproti, ka tas priekš tevis nav to vērts?
Izvērtēju prioritātes un sapratu, ka ar basīti tā nopietni nopelnīt nevarēšu. Protams, sapņi arī man bija vislielākie. Gribēju spēlēt lielajā izlasē un varbūt pat Eirolīgā. Sapratu, ka par NBA man nav vērts sapņot, jo ar tādu augumu būtu baigi grūti. Galvenais iemesls bija tas, ka man bija strīds ar aģentu. Izlēmu, ka tas nav tā vērts. Sāku darboties citā sfērā un attīstīties ārpus basīša. Pēc tam treneris Feldmanis mani ievilka "Turībā". Teica, ka grib, lai es pie viņiem vēl uzspēlēju. Tas man ļāva sevi uzturēt formā. Vēlāk pie sevis pasauca "Kandava", pirms vēl viņi bija apvienojušies ar "Turību", jo "Turībai" tobrīd vairs sava komanda nebija. Tā kaut kā sāku LBL2 startēt, tobrīd pat vēl nezināju, ka tā arī nosacīti skaitās kā profesionāla līga. Tādēļ bija vēl ar "Ventspili" jāveic vienošanās, ka pāreju uz "Turību". Atgriežoties pie jautājuma - tas bija finansiālais aspekts, saprotot, ka es neesmu tik talantīgs profesionālajam basketbolam un ir jāmet miers.

No vienas puses noliec to basketbolu malā, bet tomēr tas velniņš rausta un vēl gribās spēlēt. Kas ir tas piepildījums, ko šāds LBL2 līmenis dod, lai turpinātu iet uz treniņiem, uz spēlēm un brauktu arī izbraukumos?
Pirmais ir uzturēt pašam sevi formā, ja esi pie tādas nopietnas organizācijas kā RSU. Mēs trenējamies visu laiku. Citās LBL2 komandās tā tas nenotiek. Šeit tas ir nozīmīgs bonuss. Pluss arī ir uzvaru garša - tas man ļoti patīk. Parastā ofisa darbā iesēdies krēslā un nejūti to uzvaru garšu. Basketbols izrauj ārā no rutīnas un dod to kaifu. Arī šajā līmenī izbaudu spēli.

Lasi vēl...

# Buiķis: "Atbraucam uz Rīgu un ir sajūta, ka 90% skatītāju ir saldenieki"
# Kaufmanis: "Gulbenē buki ir reliģija - mājās skatītāji mums neļauj tizloties"
# Bērziņš: "Profesionālās karjeras beigušie spēlētāji treniņus vairs redzēt negrib"
# Veinbergs: "Limbažos esam objektīvi augstākajā līmenī, kādā varam būt"
# Putāns: "Sirdī vēl gribēju spēlēt profesionāli, bet naudas sportā ir tik, cik ir"
# Siguldietis Ķēdis: "Ir interesanti mēģināt izskolot augšupejošos talantus"