Viedoklis: U20 izlases visu laiku zemākā vieta - tā nav Latvijas basketbola traģēdija

Latvijas U20 izlasei B divīzijas D apakšgrupā vajadzēja piecu komandu konkurencē iekļūt starp divām labākajām, lai tiktu ceturtdaļfinālā un tēmētu uz medaļām, kas ļautu atgriezties A divīzijā. Taču daudziem par pārsteigumu izrādījās, ka basketbola bumbu pazīst arī Šveices, Somijas un Nīderlandes jaunatne. Latvijai izdevās sagraut Somiju un Albāniju, taču zaudējums Nīderlandei un Šveicei (papildlaikā) noveda pie bilances 2-2 un tikai trešās vietas grupā. Vēl gaidāma cīņa par 9.-16. vietu B divīzijā, taču svarīgākais uzdevums - pacelšanās uz augšu - palicis tālu no izpildīšanas.

Līdz ar to Latvijas U20 izlase ieņems savu viszemāko vietu EČ vēsturē - iepriekš antirekords bija 22. vieta (pirms gada). Augstāk par 16. vietu Latvijas U20 izlase nav bijusi kopš 2017. gada, lai gan no 2012. līdz 2016. gadam regulāri bija labāko sešiniekā un 2013. gadā izcīnot savu lielāko panākumu - Eiropas čempionāta sudrabu.

Latvijas U20 izlases rezultāti EČ

"Tieši šīs U20 izlases sakarā izcīnīta vieta ir relatīva. Noteikti, ka ir bijušas arī sliktākas izlases, kas ir bijušas A divīzijā, tikušas pie 1-2 uzvarām un palikušas, piemēram, 12. vietā - nu nevaru teikt, ka tā paaudze tagad ir galvas tiesu pārāka par šo," sacīja basketbola apskatnieks Artūrs Šēnhofs, kurš vakar tika oficiāli prezentēts kā jaunā Latvijas kluba "Rīgas Zeļļi" ģenerālmenedžeris.

"Tas nemaina to, ka ir vairākas lietas, par kurām padomāt un pie kurām daudz jāstrādā," turpināja Šēnhofs. "Nevaram gulēt un teikt, ka viss rit perfekti, taču nekāda traģēdija arī nav notikusi. Vēlreiz uzsvēršu, ka EČ noslēgumā iegūtā vieta ir tikai viens rādītājs, turklāt relatīvs. Ir ļoti daudz faktoru, kas to ietekmē - bērnu dzimstība konkrētajā gadā, klāt nākušie treneri, ko lielie klubi ir darījuši iepriekšējos gados utt. Tā ir ļoti plaša tēma, ko nevar izanalizēt vienā materiālā un kas nebeidzas ar vienu iegūto vietu."

EČ U20 A divīzijā šobrīd spēlē 16 komandas. Ja salīdzinām ar pieaugušo basketbolu, tad spēlēšana A divīzijā ir kā tikšana "EuroBasket" astotdaļfinālā. Droši vien lieks nav atgādinājums, ka iepriekšējām "EuroBasket 2021" Latvijas vīriešu izlase nemaz nekvalificējās, taču šovasar ar Kristapu Porziņģi un Dāvi Bertānu priekšgalā jau piedalīsies Pasaules kausa finālturnīrā, turklāt arī tur no izlases tiek sagaidīta ne jau piedalīšanās vien.

"Latvijas vīriešu izlase ir vislabāk pamanāmā daļa no Latvijas basketbola, un tas droši vien rada lielākas ekspektācijas no visa Latvijas basketbola kopumā. Taču tas nenozīmē, ka Latvijas vīriešu izlase ir Latvijas basketbola spogulis, kas precīzi parāda to, kur esam," norādīja basketbola apskatnieks Andrejs Siliņš. "Mums ir atsevišķi talanti un vairāki spēcīgi spēlētāji, no kuriem varam savākt ļoti cienījama līmeņa 12 spēlētāju sastāvu. Taču jauniešu izlasēs vairāk atspoguļojas masveidība, un nevar sagaidīt, ka katru gadu Latvijai U20 vecuma grupā būs 12 lielajam basketbolam gatavi spēlētāji."

"Netikšana Eiropas "Top24", protams, nav apsveicama lieta. Tas nav apmierinošs rezultāts," turpināja Siliņš. "Noteikti ir katru nākamo gadu jābrauc ar mērķi atgriezties A divīzijā. Taču nevajag pieņemt par pašsaprotamu uzvarēšanu B divīzijā, ja reiz tur esam nonākuši. Paskatāmies kaut vai uz šīs vasaras B divīzijas sastāvu - šeit spēlē Čehija, Ukraina, Ungārija, Somija, Gruzija, Zviedrija, Šveice, vēl pirms gada bija arī Serbija, nesen arī Horvātija, kas B divīzijā arī nemaz neuzvarēja, bet izkļuva no tās ar otro vietu."

Jāpiemin, ka B divīzijā būtu jāspēlē arī Krievijai, valstij, kas vismaz vēlas sevi uzskatīt par basketbola lielvalsti, bet A divīzijā nespēlē kopš 2016. gada. Šobrīd sava agresorvalsts statusa tā, protams, vairs netiek pielaista pie sacensībām. Tāpat noderīgs ir atgādinājums, ka 2020. un 2021. gada turnīri pandēmijas dēļ tika atcelti. "Tas mums bija īpaši neveiksmīgi," sacīja Siliņš. "Mūsu 2000. gadā dzimušie puiši U18 vecuma grupā kļuva par Eiropas vicečempioniem. Ja 2020. gadā varētu EČ B divīzijā spēlēt mūsu U20 izlase ar Žagaru un A. Kurucu priekšgalā, gribas ticēt, ka tobrīd būtu atgriezušies A divīzijā."

Šēnhofs arī par šī gada U20 izlasi galīgo vērtējumu aicina vēl pietaupīt: "Šīs U20 izlases īsto vērtību būs jāvērtē pēc tā, kādu pienesumu tā sniegs Latvijas basketbolam un cik spēlētāji no šī sastāva spēs veiksmīgi pāriet pieaugušo basketbolā, izveidot savas karjeras, nopelnīt sev kādu naudiņu un palīdzēt lielajai izlasei. Iepriekš biju veidojis pētījumu par šo tēmu, kur secinājums bija, ka vidēji no U20 izlases izveidojas 1.5 spēlētāji, uz kuriem varam attiecināt iepriekš teikto. No šīs U20 izlases redzu vismaz 2-3 spēlētājus, kuriem tas varētu izdoties, un necik nebrīnītos, ja Bagatskis un Vāvers nākotnē spēlētu arī lielajā izlasē."

Šovasar aprit desmit gadi kopš U20 izlases lielākā panākuma - sudraba medaļām Eiropas čempionātā. Tam par godu tiek veidota īpaša podkāstu sērija "Sudraba zēni", ko Siliņš piedāvā "Latvijas Radio" ēterā. No šīs izlases patiešām vairāki spēlētāji nesa un joprojām nes lielu pienesumu Latvijas basketbolam (Jakovičs, O. Siliņš, Gražulis, Gromovs, J. Bērziņš, Stumbris un vēl).

U20 izlases rezultātu tendences pēdējos gados sakrīt ar divām acīmredzamām lietām - līdz ar 2018. gada nodokļu reformu krietni mazinājās sportot ziedot gatavo uzņēmumu skaits un - savā ziņā saistīti tieši ar to - jau ilgāku laiku turpinājis sarukt LBL komandu skaits. Ja 2012./13. gada sezonā LBL spēlēja 11 komandas, ieskaitot Latvijas U18 komandu ("jā, viņi gandrīz visās spēlēs zaudēja, taču reizē ieguva vērtīgu pieredzi pieaugušo basketbolā," sacīja Siliņš), tad 2022./23. gada sezonā Latvijas augstākajā līgā bija vairs tikai sešas komandas.

Šeit ieslēdzas vienkārša un bezkaislīga matemātika - ja Latvijas līgā ir sešas komandas, tajās ir vieta 70-80 spēlētājiem (protams, ieskaitot leģionārus un veterānus). Kad bija 11-12 komandas, tad arī tīri fiziski bija par 50-60 spēlētāju vietu vairāk, un klubiem nācās vairāk izmantot arī U20 vecuma spēlētājus. No bieži piesauktās 2013. gada sudraba izlases vairāki jau 2012./13. gada sezonā stabili grieza pa LBL, un Jānis Bērziņš "Valmieras" sastāvā pat bija viens no līgas rezultatīvākajiem spēlētājiem. Šī gada U20 izlasē par stabiliem LBL spēlētājiem saucami tikai trīs (Pinnim vidēji 12.10 minūtes un 2.5 punkti VEF sastāvā, Lastiņam 6:55 minūtes un 1.8 punkti "Ogrē", Karlsonam 19.15 minūtes un 5.1 punkts Valmierā). Un U20 vecumu nu nekādi nevar uzskatīt par kaut ko tādu, kam LBL vēl ir tikai priekšā.

Gan Siliņš, gan Šēnhofs uzsvēra, ka šīs tendences iet roku rokā un ka Latvijas basketbolam noteikti nepieciešams vairāk komandu, kas spēlē vietējā augstākajā līmenī. Šī vasara ir retā reize, kad LBL komandu skaits ir pieaudzis, nevis sarucis, taču tas ir tikai viens solis. Kā optimālais variants tiek piesaukts 8-10 komandas, bet kā līdz tam tikt? Ja LBS būtu burvju nūjiņa, ko pavicināt un vienā mirklī atjaunot LBL klubus Jūrmalā, Jēkabpilī un Jelgavā, tad tā noteikti jau būtu pavicināta. Bet tādā gadījumā aktuāls arī būtu jautājums, ar ko tad šobrīd būtu iespējams aizpildīt sastāvus vēl 2-4 komandām?

"Noteikti ir likumsakarība starp to, kāda ir valsts U20 izlase un cik spēcīgs ir valsts vietējais čempionāts," teica Siliņš. "To varam novērot arī citās B divīzijas favorītēs. Bet Latvijas sakarā šeit ejam nedaudz pa apli - samazinās klubu skaits, ar katru arvien vairāk mazāks kļūst spēlētāju loks vidējā līmenī, un klubiem paliek arvien grūtāk paņemt jaunus latviešu spēlētājus, jo viņu kļūst arvien mazāk."

"Šeit faktors ir arī jauniešu citāda domāšana nekā agrāk - profesionālais basketbols Latvijā vairs tik ļoti nepiesaista, un tas arī loģiski, ja citā profesijā tiek saņemtas līdzīgas naudiņas 12 mēnešus gadā un ir stabilitāte dzīvē. Tāpēc loģiski, ka jaunietis izvēlas saistīt savu dzīvi ar kaut ko citu, bet basketbolu atstāt kā hobiju vairs ne tik augstā līmenī. Es to saku bez vērtējuma - labi vai slikti -, bet tā vienkārši ir, un šīs masveidības, kas nepieciešama regulāri labiem rezultātiem jauniešu izlasēs, attiecīgi nav," noslēdza Siliņš.

Grupu turnīrs EČ U20 2023, B divīzija

Latvijas U20 izlase

Komandas vadība