Banki uzticība pieredzei un pārliecinoši vecākais sastāvs Latvijas finālturnīru vēsturē

Gan pieteiktā sastāva, gan izmantotā sastāva ziņā Latvija šajā Eiropas čempionātā bija viena no vecākajām komandām – proporcionāli nospēlētajām minūtēm un par atskaites punktu ņemot 27. augustu jeb čempionāta pirmo dienu, Latvija finālturnīrā spēlēja ar vidēji 29.70 gadus vecu virknējumu. Tā ir piektā vieta aiz Grieķijas (30.57), Polijas (30.51), Bosnijas un Hercegovinas (30.09) un Slovēnijas (29.94). EuroBasket 2025 izlašu vidējais vecums līdz šim bijis 28.68 gadi – tātad vidējo vecumu Latvija apsteidz par gadu, kas gan nav milzīga starpība un liecina, ka pieredze cieņā ir arī citām valstsvienībām.

Astotdaļfinālā zaudējām Lietuvai, kas ar 27.24 gadiem ieņem piekto vietu no beigām un ir jaunākā ceturtdaļfināliste, bet jaunākā izlase ar 26.02 gadiem bija Spānija, kas spāņiem pēc fiasko ir daļējs mierinājums – jau no sākta gala bija skaidrs, ka šis čempionāts ir iespējas un pieredzes došana jaunajai talantu paaudzei. Līdzīgi var teikt par Franciju, kas ar šoku izstājās astotdaļfinālā. Tai bija otrais jaunākais sastāvs ar 26.52 gadiem un droši vien būtu bijis vēl jaunāks, ja ne 2005. gadā dzimušā centra Aleksandra Sarra (draftēts ar otro numuru) savainojuma jau turnīra sākumdaļā.

Luka Banki uz finālturnīru paņēma tikai vienu spēlētāju, kurš dzimis šajā gadsimtā, - ikšķilieti Mārci Šteinbergu, kuram turnīra otrajā dienā apritēja 24 gadi. Un arī viņš finālturnīrā piedalījās tikai simboliski, laukumā izejot trijās no sešām spēlēm un 18 no savām 23 minūtēm nopelnot tabulu vairs neietekmējušajā mačā pret Čehiju (109:75). Savukārt vecākais, līdzīgi kā 2023. gada Pasaules kausā, bija kapteinis Dairis Bertāns, kuram šodien aprit 36 gadi. Kā pēdējie aiz finālturnīra sastāva borta palika Toms Skuja (23.65), Kristaps Ķilps (24.44) un Kārlis Šiliņš (28.10).

Ja runājam par pavisam jauno galu, tad šajā čempionātā pārsvarā piedalās tikai tie, kuri saucami par ļoti īpašiem talantiem ne vien savās valstīs, bet Eiropā un pasaulē vispār. Vairāk par 10 minūtēm vidēji spēlē (pret komandas spēļu skaitu, nevis savējo) aizvadījuši tikai septiņi basketbolisti, kuri dzimuši ne agrāk par 2004. gadu: Santi Aldama (2005., Spānija, 23.6 minūtes), Miro Litls (2004., Somija, 19.3), Bilals Kulibalī (2004., Francija, 18.8), Zakarī Rizašē (2005., Francija, 17.8), Mario Saint-Superi (2006., Spānija, 17.0), Saliū Niangs (2004., Itālija, 14.8), Aleksandross Samodurovs (2005., Grieķija, 12.3). Ja viņi būtu piedalījušies visās izlases spēlēs, šim sarakstam droši vien varētu likt klāt arī Sarru, kurš divos mačos vidēji 19.5 minūtēs tika pie 9.5 punktiem un 4.5 atlēkušajām bumbām, vai arī 2007. gadā dzimušo somu talantu un spilgto epizožu karali Mīku Mūrinenu, kurš izlaidis vienu spēli, bet pārējās spēlējis vidēji 10.3 minūtes un ticis pie 5.8 punktiem un 2.0 atlēkušajām bumbām.

Skaidrs, ka mums nav NBA 2024. gada drafta pirmo divu numuru kā Francijai, taču drusku vecākā kategorijā gan no vairuma izlašu atpaliekam tālu. Ja par atskaites punktu ņemam 21. gadsimtā dzimušos (jeb tos, kuri turnīra sākumā bija ne vecāki par 24.65 gadiem), tad viens Šteinbergs aizpildīja tikai 2% Latvijas izlases spēles laika. Līdzīgi bēdīga aina bija arī, piemēram, poļiem, britiem, portugāļiem un bosniešiem (Lielbritānijas jaunākajam spēlētājam šodien aprit 27…), taču 12 jeb pusei izlašu 21. gadsimta produkti aizvadīja vismaz 19% minūšu. Absolūta līdere ar 40% bija Spānija, tālāk ar 32% sekoja Francija, bet pasaules čempione un nu jau galvenā zelta favorīte Vācija tikusi pie 28% - 2001. gadā dzimuši Francs Vāgners, Tristans da Silva un Justuss Hollacs.

"EuroBasket 2025" izlašu vidējais vecums

Vecums – laukumā esošā piecinieka vidējais vecums jeb sastāva vidējais vecums proporcionāli aizvadīto minūšu skaitam. 21. gs. - 21. gadsimtā (01.01.2001. - ) dzimušo spēlētāju aizvadīto minūšu īpatsvars, Sastāvs – divpadsmitnieka vidējais vecums neatkarīgi no nospēlētajām minūtēm, par vecuma atskaites punktu ņemts finālturnīra pirmās dienas datums (27.08.). Min. - spēlētāja vidējais minūšu skaits visās izlases spēlēs, nevis savās aizvadītajās spēlēs.

Banki izvēlējās pārliecinoši vecāko sastāvu Latvijas izlases finālturnīru vēsturē pēc neatkarības atgūšanas. Līdzšinējais vecuma rekords piederēja 2003. gada virknējumam, kad Armands Krauliņš laukumā uzticējās vidēji 28.03 gadus vecam pieciniekam. Jaunākais sastāvs, protams, bijis 2011. gadā (23.38 gadi), kas gan nav liels pārsteigums un uztverams par anomāliju – acīmredzama pārbūve pēc Baigā gada, čempionātā spēlēja tikai paplašināšanās dēļ, jo kvalifikāciju nepārvarēja. Bez 2011. gada nākamais jaunības rekords ir 25.90 gadi 2007. gada čempionātā Kārļa Muižnieka vadībā, kad jaunākais spēlētājs Andris Biedriņš arī spēlēja visilgākās minūtes (32.7) – gan Biedriņš, gan arī Porziņģa 27.3 minūtes 22 gadu vecumā 2017. gadā ir diezgan salīdzināmi gadījumi ar iepriekš sauktajiem spāņu un franču īpašajiem talantiem, kuri nebūtu jāuztver kā norma.

Banki vadībā Latvija Eiropas, pasaules un olimpiskajās atlases kārtās un Eiropas, pasaules finālturnīros aizvadīja kopsummā 40 spēļu. Varbūt ne tik spilgta, bet līdzīga aina sastāva stratēģijas ziņā bijusi visu šo laiku. Jau Pasaules kausa priekškvalifikācijā 2021. gada augustā Latvijas vidējais vecums četrās spēlēs bija 27.34 gadi (jaunākais ar 21.6 gadiem bija Artūrs Kurucs), bet nākamajās atlases kārtās – 27.95 un 28.61. Pasaules kausa finālturnīrā – 27.24 gadi, jaunākajam spēlētājam esot 23.3 gadus vecajam Artūram Žagaram. Olimpiskajā kvalifikācijā – 29.39 gadi, Eiropas čempionāta atlasē – 27.79 gadi.

14 no 40 spēlēm Latvijas jaunākais spēlētājs laukumā bijis Žagars, deviņās spēlēs – Šteinbergs (abi pārsvarā finālturnīros vai OS atlasē), piecās spēlēs – Artūrs Kurucs un Kristers Zoriks, vēl pa druskai arī Krišs Helmanis (3), Artūrs Strautiņš (2), Rodijs Mačoha (1) un Skuja (1). Reti kurā spēlē Latvijai bija vairāk par diviem U24 vecuma spēlētājiem, izņemot neseno Eiropas čempionāta atlasi, kurā par rezultātu nevajadzēja uztraukties un treneru štābs varēja brīvi ļaut paostīt gaisu Skujam, Helmanim, Ķilpam, Mačoham, Robertam Bērziņam.

Tamlīdzīga vecuma tendence labi parāda vairākas lietas. 1) Olimpiskajā atlasē un šajā Eiropas čempionātā izlase tiecās uz rezultāta maksimizēšanu un pēctecība nebija tik būtiska, kas esošajā situācijā bija loģiska izvēle (abos turnīros cerētais gan tā arī netika sasniegts). 2) Ja nākamo ciklu kontekstā ceram uz vairākiem pašreizējo U izlašu talantiem, tad konkrēti Banki ēras laikā akūti trūcis spilgtu talantu, kuri jau tad būtu varējuši spēlēt būtiskas minūtes pieaugušo izlasē. 3) Pašreizējās spēlētāju paaudzes laiks izlasē arvien nepielūdzamāk tuvojas noslēgumam, un jauno treneri Sito Alonso agrāk vai vēlāk gaida sastāva pārbūve – ne tikai tādēļ, ka kvalifikācijā viņam gluži vienkārši virkne līderu nebūs pieejami.

Latvijas izlases vidējais vecums Eiropas un pasaules finālturnīros

Vecums – laukumā esošā piecinieka vidējais vecums jeb sastāva vidējais vecums proporcionāli aizvadīto minūšu skaitam. U24 - U24 vecuma (finālturnīra gads mīnus 24) spēlētāju aizvadīto minūšu īpatsvars, Sastāvs – divpadsmitnieka vidējais vecums neatkarīgi no nospēlētajām minūtēm, par vecuma atskaites punktu ņemts finālturnīra pirmās dienas datums. Min. - spēlētāja vidējais minūšu skaits visās izlases spēlēs, nevis savās aizvadītajās spēlēs.

Piezīme: 1993. un 1997. gada finālturnīri sākās jūnijā - ja vēlaties pielīdzināt augusta, septembra mijai, klāt jāskaita aptuveni 0.20 gadi.

Banki ēra: kvalifikācijās un finālturnīros izmantotie spēlētāji

Pārbaudes spēles netika ņemtas vērā.

Svarīgas saites:

EuroBasket 2025 jaunumi, komentāri un spēļu analīze
SPORTLAND EuroBasket 2025 prognožu spēle
Trāpi skaitli un laimē 50 eiro no KSENUKAI
Baudi EČ basketbolā lielākajā sporta bārā Latvijā O'LEARYS