Banki pirmajā liecībā - piecinieks

Pirmais lielais pārbaudījums nokārtots

Pirmoreiz kopš stāšanās Banki bija tāds pārbaudījums, pēc kādiem vērtējām iepriekšējos trenerus. Ceturtdien aizvadītā spēle pret Serbiju bija īpaši nozīmīga vairāku faktoru dēļ. Tai bija izšķiroša likme. Ne tik izšķiroša kā Ainaram Bagatskim spēle pret Slovēniju “EuroBasket 2017” ceturtdaļfinālā. Ne tik izšķiroša kā Arnim Vecvagaram Podgoricā pret Melnkalni par iekļūšanu Pasaules kausā. Ne tik izšķiroša kā Robertam Štelmaheram pret Bulgāriju pērnā gada februārī.

Taču tik izšķiroša, cik tieši Banki, pieaugušo izlašu basketbola debitantam, līdz šim nebija bijusi - cīņa par pirmo vietu grupā un labāku bilanci pirms otrā grupu turnīra. Šī itāliešu speciālistam bija pirmā spēle pie izlases stūres ar tik lielu spiedienu uz rezultāta sasniegšanu. Šī bija arī līdz šim lielākā spēle savu skatītāju priekšā, pārpildītā Arēnā Rīga, kurā Basketbola savienība vēlreiz apliecināja, ka ir augstākā līmeņa pasākumu organizatore. Un ar visu cieņu pret visiem iepriekšējiem pretiniekiem šajā turnīrā, bet - šī bija pirmā spēle pret pasaules klases komandu.

Var ķiķināt, ka uz Rīgu serbi atsūtīja otro vai pusotro sastāvu, taču nav noliedzams, ka Serbijai ir pasaules klases basketbola skola, kas sagatavo lieliskus basketbolistus katrā līmenī. To parāda kaut vai serbu leģionāru īpatsvars ārvalstu līgās. Arī tādu leģionāru, par kuriem virspusējam basketbola sekotājam nav nojausmas. Starp citu, līdzīga iezīme kā lietuviešiem. Tā ir skola, kas sagatavo ļoti pilnvērtīgus basketbolistus - lieliem ķermeņiem, fiziski spējīgus, izciliem tehniskajiem un taktiskajiem pamatiem, sportiski nekaunīgus, agresīvus. Spēlētājus, kas nekautrējas uzvarēt, spēlējot “ar gaļu”. Spēlētāji, pret kādiem Latvijai vēsturiski radušās problēmas.

Mēs uzvarējām. Uz skrejceļa bija izraktas bedres, bet treneris atrada veidu tajās neiekrist. Pirmais eksāmens nokārtots. Pārceļam nākamajā klasē.

Liecībā - piecinieks

Kā šis piecinieks (piecu baļļu sistēmā) veidojies? Pa punktiem:

1. Mainījies emocionālais fons par basketbola izlasi. To sekmējusi gan galvenā trenera publiskā retorika, gan komandas iespētais laukumā. Šis ir gadījums, kad skaistie vārdi pārvērtušies darbā, un šim darbam ir gandrīz nevainojams rezultāts. Viens precīzs metiens mūs šķīra no perfektas bilances grupā, kurā bez pastarīšiem slovākiem un sīkstajiem beļģiem bija arī viena no pasaules groza bumbas lielvarām Serbija. Sporta sabiedrība ir sadzirdējusi Banki sacīto un saredzējusi komandas iespēto. Taču retorikai par jaunas identitātes veidošanu nebūtu jēgas, ja nebūtu sekojuši darbi, un sabiedrības acu priekšā piedzīvota acīmredzama izaugsme. No samocītas uzvaras pret Baltkrieviju līdz drošam panākumam pār Serbiju.

2. Rakstura uzvaras. Esam tikuši pie panākumiem sarežģītos apstākļos. Nomināli pirmais saspēles vadītājs Kristers Zoriks nevarēja doties laukumā četrās no pēdējām sešām spēlēm. Nevienā no izšķirošajām. Ar pamata saspēles vadītāja klāt neesamību bija skaidri riski par grūtībām izveidot plūstošu uzbrukumu, un tajā brīdī nācās uzvaras izcīnīt ar aizsardzību. Ne abos mačos pret Beļģiju, ne mačā pret Serbiju Rīgā latvieši neiemeta pat 70 punktus. Un uzvarēja tik un tā. Pirms iecelšanas amatā Banki dažos avotos tika raksturots kā uz aizsardzību tendēts treneris un, lai gan viņš pats publiskajās uzstāšanās reizēs stāstīt par šo spēles elementu neaizraujas, te nu mēs to redzējām savām acīm. Ilustratīvs piemērs - pagājušās nedēļas mačā pret Serbiju otro puslaiku starta pieciniekā sāka nevis solīdu pirmo puslaiku aizvadījušais Leimanis, bet gan Kurucs. Pirmā reakcija bija - kāpēc tā? Atbildi sniedza spēle. Pirmā puslaika serbu labākais punktu guvējs Avramovičs (16 punkti) otrajā puslaikā palika uz nulles. Meistarīgais saspēles vadītājs sastapās ar citu aizsargu, kuram nebija gatavs. Šo gājienu krāsainu padarīja paša Artūra vēlāk iespētais - vairāki trejači īsā brīdī ļaujot Latvijai no -6 puslaikā līdz +8 pēc trešās ceturtdaļas. Banki vadībā Latvijas izlase ir kļuvusi par komandu, kas prot kontrolēt spēli no aizsardzības. Īpaši svarīgi tas ir šajā kvalifikācijas turnīra sistēmā, kad komandai nav daudz laika saspēlēties un izveidot saiknes uzbrukumā. Itāliešu treneris prasa ievērot ļoti skaidrus principus aizsardzībā un tie nav apstrīdami, neraugoties uz to, kādā sastāvā izlase katrā logā sapulcējusies.

3. Moderns basketbols ar variācijām. Runa nav tikai par darbību aizsardzībā. Arī uzbrukumā Latvijai lielākoties izdodas spēlēt daudzpusīgi un lasīt situācijas, nevis akli vadīties pēc sadarbībām. Taktiskie pamatuzstādījumi no sabraukuma uz sabraukumu nemainās, spēlētāji ar katru nākamo sabraukumu arvien labāk ir pieraduši pie prasībām. Ilustratīvs piemērs ir Anžejs Pasečņiks, kurš pirmajā sabraukumā pērn ieradās brīdī, kad milzīgu laiku bija palicis bez spēļu prakses un tikai nupat sācis darbu Seviljā. Anžejam gāja grūti un arī spēles laika nebija daudz. Nav šaubu, ka arī jūnijā Pasečņiks būtu gribējis lielāku spēles laiku, taču viņa pienesums laukumā bija nesalīdzināmi lielāks. Gan viņš pats bija daudz labākā formā, gan labāk saprata, ko no viņa sagaida treneris, un Anžejs demonstrēja ļoti efektīvu sniegumu sev atvēlētajās minūtēs. Runājot par uzbrukumu, protams, var argumentēt, ka runa ir par spēlētāju individuālo meistarību. Taisnība. Trenerim šie spēlētāji ir jāievirza pareizajā spēles filozofijas gultnē, lai basketbolisti šīs iespējas meklētu un arī nebaidītos izmantot. Nav tā, ka šajos sabraukumos mums būtu bijis krasi atšķirīgs spēlētāju loks, nekā iepriekš. Banki nereti vienas spēles laikā izmantoja absolūti dažādus pieciniekus - klasiskākus ar diviem garajiem, modernākus ar mazākiem, taču veiklākiem spēlētājiem garo spēlētāju pozīcijās. Tas ir ceļš, ko iet mūsdienu basketbolā, un tas bija izcili redzams mačā pret Serbiju. Serbi uz papīra joprojām bija favorīti - teicami sagatavoti spēlētāji no pasaules klases basketbola skolas, taču šo dueli izšķīra Banki uzvara pār pagājušā gadsimta basketbola uzskatos spēli veidojošo Svetislavu Pešiču, kurš nebija gatavs pielāgoties, lai savu izcilo spēlētāju resursu nebremzētu. Bija eksperti, kas pirms spēles norādīja - lai uzvarētu serbus, mums vajadzīga Lomaža karjeras spēle un jāiemet vismaz 15 trīspunktnieki. Spēles beigās Lomažam bija septiņi punkti un komandai septiņi precīzi tālmetieni. Latvija izcīnīja uzvaru tik un tā.

4. Svaigs skats uz spēlētājiem, nevadoties pēc iepriekš iesakņojušamies stereotipiem. Pie iespējām sevi apliecināt ticis liels skaits spēlētāju. Par simt procentiem to izmantojis Andrejs Gražulis un Klāvs Čavars, kuri Banki vadības laikā kļuvuši par stabilām pamata piecinieka vērtībām. Cīņa par atlēkušajām bumbām iepriekšējos gados bija Latvijas valstsvienības Ahileja papēdis. Vairs ne. Latvija uzvarēja cīņu par bumbām piecās no sešām spēlēm šajā grupu turnīrā. Visās, izņemot pirmo spēli pret Serbiju izbraukumā, kur augstās metienu realizācijas dēļ nemaz nebija daudz bumbu, ko savākt. Ne tikai viņu dēļ, bet lielā mērā pateicoties šo kungu darbībai savā soda laukumā. Toma Leimaņa ienākšana izlasē spiedošo apstākļu rezultātā sanāca forsēta, taču tā izdevās teicama. Jau oficiālajā debijā Banki izlaida Leimani starta pieciniekā, un ventspilnieks nepievīla. Gluži otrādi - stabili paveica sev uzticētos pienākumus un kļuva par spēlētāju, ar kuru nepieciešamības gadījumā varam droši rēķināties pozīcijā, kur iepriekš šķita, ka mums sāk pietrūkt kandidātu.

5. Spēlētāju menedžments. Vienmēr var diskutēt par sastāva izvēlēm, bet, ja ir uzvaras, tad nav tiesību pārmest. Banki ir komunikācijas meistars - ne tikai ārējās, bet arī iekšējās. Viņš daudz runā ar spēlētājiem, īpaši līderiem vai tādiem, kam pēc statusa par tādiem būtu jābūt. Arī šīs sarunas ļauj mazināt ego sprādzienu riskus. Noteikti ir spēlētāji, kas gribētu spēlēt vairāk un kas pēc statusa varētu pamatoti cerētu uz lielākām minūtēm, taču komanda uzvar un pamatu skaļai burkšķēšanai nav. Te vēlreiz parādās iekšējās komunikācijas faktors, jo nepārtraukti tiek uzsvērts, ka jebkurš spēlētājs - zvaigzne vai rezervists - ir daļa no kā lielāka. No lielā uzdevuma - kvalificēties Pasaules kausam. Vēl ir būtiski, ka trenerim ir harizma, kas spēlētājiem ļauj noticēt šiem vārdiem. Ir treneri, kas izšķirošās spēlēs uzticas 7-8 spēlētājiem, bet Banki rotācijā iesaista desmit - nevis izlaiž izlaišanas pēc, sak, paskatīsies, vai šim neies labāk kā iepriekšējam, bet ar ļoti konkrētu lomu. Izcils taktisks gājiens ir izlases līdera Riharda Lomaža iesaistīšana mačos no rezervistu soliņa, tādējādi garantējot, ka pēc maiņu sākšanās laukumā aizvien ir jauda. Spridzeklis, kas, uznākot laukumā, var pavilkt aiz sevis visus pārējos, noturot pirmā piecinieka uzņemto ritmu vai arī vajadzības gadījumā laužot spēles gaitu.

Lielākais izaicinājums vēl priekšā

Tā ir veca patiesība, ka viegli slavēt tos, kam izdodas, bet vēl vieglāk ir nopelt tos, kam nesanāk. Pagaidām Banki sanāk. Tuvākā nākotne sola jaunus izaicinājumus, ar kuriem būs jātiek galā un pēc kuriem būs jauni vērtējumi par trenera darbu. Galvenais rādītājs un reālais novērtējums būs tad, kad zināsim - spēlēsim Pasaules kausā vai nē.

Lai tur spēlētu, nākamajā grupā starp sešām komandām jābūt pirmajā trijniekā. Ja šajā turnīra fāzē bija jāpārspēj tikai viena pasaules kontekstā varena basketbola valsts Serbijas veidolā, tad izšķirošajā fāzē būs jāpārspēj vēl divas basketbola lielvalstis Turcija un Grieķija, kam resursu netrūkst. Tāpat kā pirms mačiem pret Serbiju, arī pirms spēlēm pret turkiem un grieķiem Latvija prognozēs netiks izlikta kā favorīte. Tam nav racionāla pamatojuma.

Atšķirībā no Serbijas, Turcijas un Grieķijas izlases nevadīs galvenie treneri, kuri spēlē 1986. gadā aktuālu basketbolu. Turkus cīņās ved viens no spožākajiem tēliem uz Eiropas treneru skatuves - Ergins Atamans. Jā, spilgts savos publiskajos izteikumos un stingrs uz soliņa, bet - ļauj vaļu saviem spēlētājiem, un tas viņam ir atnesis divus Eirolīgas čempiontitulus. Un augustā Turcijas izlasei vajadzētu būt pieejamam arī vienam no šo titulu galvenajiem nesējiem - amerikāņu aizsargam Šeinam Larkinam, kurš līdz šim piedalījies logos arī sezonas laikā. Šis būs jauns un līdz šim lielākais Banki un Latvijas izlases izaicinājums šajā kvalifikācijas ciklā.

Vēl viens trenera izaicinājums būs sastāva izvēle augusta mačiem. Ja pieņemam, ka Kristaps Porziņģis ir klāt un ka gatavi spēlēt ir arī Jānis Strēlnieks un Kristers Zoriks, tad būs interesanti pavērot, kāda būs spēlētāju rotācija piektā un pirmā numura pozīcijās. Vēl interesantāka varētu būt uzbrucēja pozīcija. Ja līdzās šī sabraukuma lielākajām zvaigznēm Dāvim Bertānam, Gražulim un Šmitam gatavi spēlēt būs Mareks Mejeris, Rodions Kurucs un vēl vesela virkne mūsu uzbrucēju, tad kurš paliks malā? Vecais teiciens “kod kurā pirkstā gribi - sāp!” varētu kļūt ļoti aktuāls un neveiksmes gadījumā pesimisti sastāva izvēli noteikti izcels.

Līdz šim Banki pierādījis, ka par uzvarām var cīnīties arī bez mūsu spožāko spēlētāju klātbūtnes, ka vajadzīgo rezultātu spēj izdabūt arī no nosacīta nākamā ešalona. Līdz šim tā bijis. Lai tiktu uz Pasaules kausu, tā jābūt arī turpmāk. Novembrī mums tikt pie Eirolīgas vīriem būs ārkārtīgi sarežģīti, nemaz nerunājot par NBA spēlējošajiem. Tomēnes būs jāspēlē pret Grieķiju, kas mēdz uz sabraukumiem tikt arī pie savu Eirolīgas klubu spēlētājiem. Piemēram, februārī spēlēja tādi labi zināmi Eirolīgas klubu pārstāvji kā Kostas Slukass, Jorgs Papajannis, Kostas Papanikolau u.c.