Štelmahers: "Apturējām bosniešus aizsardzībā, taču devām viņiem otrās iespējas"
"Vēlos pateikties visiem komandai – prieks, ka notika abas spēles un varam mājās atvest vienu uzvaru. Nākamajā sabraukumā centīsimies piesaistīt visus pieejamos spēlētājus," pēc otrās spēles Sarajevā teica Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības galvenais treneris Roberts Štelmahers.
Vedrans Bosničs, Bosnijas valstsvienības galvenais treneris
“Paldies federācijai, faniem un komandas vadībai par atbalstu. Sarajevā aizvadījām divas ļoti labas spēles – īpaši otro. Latvijai ir ļoti labi spēlētāji un komanda, kuru cienu. Kā teica Sulejmanovičs, spēlējām ļoti neatlaidīgi. Aizsardzībā ir mūsu spēles stūrakmens. Darbs un ticība rezultējās mūsu valstij īpašā veikumā – pēc septiņu gadu pārtraukuma spēlēsim finālturnīrā.
Emirs Sulejmanovičs, Bosnijas valstsvienības spēlētājs
“Aizvadīt divas spēles tādā intensitātē nebija viegli. Spēlējām bez skatītājiem, tāpēc vajadzēja atbalstīt vienam otru. Mūsu enerģijas līmenis bija lielisks. Ja notici sev, tu vari izdarīt lielas lietas. Esmu lepns par visiem puišiem – mums ir gados jauna komanda.”
Mareks Mejeris, Latvijas valstsvienības kapteinis
“Smaga, fiziska spēle. Apsveicu Bosnijas izlasi ar panākumu (un kvalificēšanos Eiropas čempionāta finālturnīram). Centāmies atspēlēties, ievērojami samazinājām starpību, taču uzvarai nepietika. Tagad jāskatās nākotnē un jāgatavojas nākamajai spēlei.”
Roberts Štelmahers, Latvijas valstsvienības galvenais treneris
“Viens no zaudējuma iemesliem bija nelabvēlīgā attiecība cīņā par atlēkušajām bumbām. Zinājām, ka Bosnija pret mums spēlēs agresīvāk. Piedzīvojām kāpumus un kritumus, tomēr ļāvām pretiniekiem gūt daudz otrās iespējas punktu. Tā kļuva par vienu no spēles atslēgām.
Cīņa par atlēkušajām bumbām ir visas komandas atbildība – tas nav tikai garo spēlētāju darbs. Pirmajā puslaikā bosnieši izcīnīja 13 bumbas pie mūsu groza. Pēc maniem novērojumiem paši uz nulles nepalikām, taču, protams, varējām to darīt labāk.
Devām pretī fizisku spēli, taču kļūdījāmies vienkāršās situācijās. Aizsardzībā bosniešus apstādinājām – neļāvām viņiem gūt punktus ar pirmajām iespējām. Cita lieta, ka viņi savāca atlēkušās bumbas un uzbruka atkārtoti.
Bosnieši kontrolēja tempu. Uzbrukumā darbojās agresīvi – netikām pie bumbas (un pārķeršanām). No otras puses, mums uzbrukumā bija pietiekami daudz brīvu metienu, situācijas, kad izskrējām trijatā pret diviem aizsargiem.
Pret (saspēles vadītāju Džonu) Robersonu sākumā labi aizsargājāmies – par to liecināja viņa nesagatavotie un neprecīzie metieni. Uzbrukumā centāmies spēlēt caur Atiču. Varējām izvēlēties – iet pa augšu vai apakšu. Vairāk problēmu sagādāja viņa veiksmīgā spēle uzbrukumā.
Jānis Bērziņš un Ingus Jakovičs fiziski bija gatavi spēlēt, taču šoreiz netika rotācijā. Skatoties no turnīra situācijas, būtu labāk, ja viena uzvara divās spēlēs būtu izcīnīta pret Bosniju, taču jāpieņem esošais iznākums.”
[+] [-]
+5 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Priekś kam ir treneris?
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]