Viedoklis: Tendence un iemesli
Latvijas U-18 basketbola valstsvienība cīņu Eiropas čempionātā turpinās par 9. vietu. It kā traģēdija nav notikusi, jo arī U-16 vecumā šie puiši tika pie devītās vietas, bet līdzšinējā izaugsmes tendence, kāda tā bijusi cita vecuma puišiem iepriekš, šoreiz nav sekojusi.
Šoreiz pievērsīsim uzmanību tieši puišiem. Līdz šim vislabākie rezultāti allaž bijuši U-18 čempionātos. Tieši tie mums atnesuši vienīgo medaļu (2007. gadā bronza), bet četras reizes tikts labāko astotniekā (2008. gadā 7. vieta, 2005. un 2000. gadā 8. vietas, 1998. gadā 4. vieta). Šogad vieta astotniekā izpaliks. Ierasts, ka U-18 vecumā puiši spēlē veiksmīgāk nekā U-16 vecumā. Visdrīzāk, tas saistīts ar to, ka ziemeļnieki, tatad arī latvieši nobriest vēlāk. Līdz ar to fiziski mūsu spēlētāji U-18 turnīros ir spēcīgāki nekā divus gadus iepriekš.
Šī brīža U-18 puiši pirms diviem gadiem Grieķijā U-16 čempionātā sasniedza augstāko pozīciju Latvijai pēdējo septiņu gadu laikā (9. vieta), kas lika domāt, ka tagad notiekošajā čempionātā mēs atkal varētu spēlēt ceturtdaļfinālā. Tomēr pēc vakardienas zaudējuma krieviem kļuva skaidrs, ka tā nenotiks. Būšu atklāts un teikšu, ka tā jau paredzēju, bet tai pašā laikā šī komanda arī pārsniedza manas prognozes, jo pirms turnīra biju stipri pesimistisks - šaubījos par vietas saglabāšanu A divīzijā, bet tas tika izdarīts.
Kāpēc tendence "ieņemt augstāku vietu nekā U-16 čempionātā" šoreiz neīstenojās? Iemesli var būt vairāki. Protams, kādi apšaubīs trenera Jāņa Rimbenieka izvēli, atlasot to divpadsmitnieku, kas tagad spēlē, taču diezin vai kāds no šiem apšaubītājiem ir bijis klāt treniņos vai redzējis visas pārbaudes spēles. Spriest tikai pēc statistikas regulārajā sezonā Jaunatnes līgā nebūtu īsti korekti un profesionāli. Trenerim ir savs funktieris, kā veidot komandu un kuri spēlētāji iekļaujas viņa sistēmā. Pie tam treneris Rimbenieks šī vecuma puišiem sekojis īpaši, pirms diviem gadiem speciāli brauca uz U-16 čempionātu vērot turnīru, tāpēc arī nekādu izbrīnu neradīja viņa apstiprināšana par U-18 izlases galveno treneri.
Drīzāk problēma jameklē pašos spēlētājos un tajā, ko tie darījuši šos divus gadus kopš U-16 čempionāta. Vai katrs var tiešām likt roku uz sirds un teikt, ka strādājis ar 100 un vairāk procentu atdevi? Vai veltījis sevi tikai basketbolam un mācībām? Vai basketbols patiešām bijis nostādīts augstāk par izklaidēm un vēliem nakts tusiņiem? Vai, ejot uz treniņiem vai spēlēm, galvā bijusi doma par spēli vai par to, kā tiks pavadīts vakars pēc sporta? Vai katram basketbolā ir uzstādīts mērķis un kāds mērķis? Cik augstu katrs sev uzlicis latiņu, ko tiekties pārvarēt? Kādi spēlētāji mums ir piemērs? (Vai Latvijas top basketbolisti maz var būt piemērs?) Kur šajā visā ir vecāki un kādu lomu vini ieņem savu atvašu-jauno spēlētāju (Latvijas pārstāvju) dzīvēs?
Šie ir dziļi filozofiski jautājumi, bet tas arī ir visa pamatā – dzīves filozofija un tās ķīmija ar realitāti. Tie neattiecas tikai uz visiem, ne tikai šiem U-18 izlases puišiem, bet viņi ir ta pa īstam pirmie šovasar, kas liek par to aizdomāties. Pēdējā laikā populāri kļuvis visā vainot "treknos gadus", bet arī šoreiz bez tā, šķiet, nevar iztikt... Dzīves kvalitāte ar katru brīdi arvien uzlabojusies (līdz šim) un tikai loģiski, ka tādos apstākļos rodas blakus intereses un iespējas. Jautājums ir par to, ko pats spēlētājs sev nostāda kā prioritāti. Un nevis vārdos, bet darbos un reālajā dzīvē...
+4 [+] [-]
žēl gan vienu, gan otru, bet gadās arī tā!
raxta autoram tiešām nevajadzētu sūkstīties par attieksmes problēmām, dažus pazīstu personīgi no spēlētājiem - sviedri un darbs!
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
vai nu puikam negribas vairs spelet un vinjsh pats prasa lai nelaizh laukumaa, vai nu trenners vinju vienkarshi ignoree.. !!!
saprotu ka katram trennerim ir savi uzskati, bet ja labs ir palicis pa sudu tikai vinja trennera amata laikaa.. nu tad sorry, kkas nav..
+2 [+] [-]
bet par to konkurenci gan nepiekrītu, uz izlases treniņnometnēm bija tik daudz čaļu,ka bail! visiem šajā gadā tā sauktajiem vilcējiem savās komandās bija iespēja sevi parādīt. šitie puiki jau no pagājušā gada rudens plosās pa nometnēm. kandidātos bija kādi 40 spēlētāji (varu kļūdīties ar precīzu skaitli) konkurence bija afigenākā!
+5 [+] [-]
[+] [-]
Sienāzi, tu laikam neesi dzirdējis Buļa vakardienas izteikumus par Šķēles attieksmi treniņos, ja izsakies tā: "Un Šķēli vispār nevienā normālā basketbola valstī, nemaz uz izlasi nesauktu!". Galvenais, ko mēs redzam uz laukuma nevis visādās Privātajās un KasJauns, un Šķēle uz laukuma ir lielisks
"Smieklīgi šķiet, Biedriņa apņemšanās iemācīties mest pustālos.....bet kas viņam liedza to izdarīt līdz šim, vai ar mēnesi izlases treniņos viņš iemācīsies mest arī pustālos, paplašinās savu uzbrukuma arsenālu?? " Ja nezināji, pačukstēšu tev priekšā, ka pie pustālajiem var piestrādāt ne tikai pa vasaru. Cik ir dzirdēts, Biedriņš sezonas laikā diezgan kārtīgi strādā pie saviem mīnusiem.
-1 [+] [-]
nu tad griesti jāceļ treneru līmenī. Čaļi jau var plosīties nometnēs -bet lietderības koif vajag augstāku -laikam leišiem plosās kvalitatīvāk, ar lielāku jēgu kkā tā.
[+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
par Antropu pats biju lielaa shokaa, jo speletajs vinhs tieshaam ir lielisks, un jaspelee vinjam bija 30-35 min speelee....te tiesham neko nesaprotu, striids ar treneri, vai trauma vieniigais ko speeju iedomaaties
+6 [+] [-]
1.Puiši trenējās ar pilnu atdevi, bet diemžēl mazliet akli, jo treniņprocess bija sagatavots neprofesionāli(vecmodīgi);
2.Lielāko pienesumu komandai treniņos deva TIKAI Jānis Laksa!;
3.Disciplīnu šai izlasei bija nepieciešams ieviest, tādēļ daži labi ''gailīši" tika atskaitīti;
4.Rimbenieks uz čempionātu mierīgi varēja braukt ar 8 cilvēkiem, jo savā karjerā viņš nekad nav vienas spēles ietvaros izmantojis vairāk spēlētājus, pie tam tikai sev simpātiskos;
5.Rimbeniekam ir savākts tik liels staff, lai būtu uz kādu novelt atbildību, nevis izmantot citu treneru padomus!
6.Komandas potenciāls ir pirmā astotnieka komanda, bet tikai , ja šo "kuģi" stūrē pareizais "kapteinis", nevis paši zvejnieki.
Atziņa:
Labi, ka džeki vismaz saglabāja vietu A grupā nākamajai U18 komandai, lai nebūtu, kā `90.g. dzimušajām meitenēm - iespēja pilnvērtīgi sevi apliecināt Eiropai tikai nākamgad pie saviem gadiem A divīzijā U20 čempionātā.
[+] [-]
+4 [+] [-]
Antrops psihologjiski netiek galaa! tas arii viss.
Jonaats vispaar speelee uz pusi mazaak gadus kaa visi paareejie, un savam liimenim atbilstoshi rukaa.
kad iedomaajos,ka Pinete pie Petrova treneejies vispaar paliek zheel, tak viss ar vinjiem shtokos.
veel tik raxtaa truuka sex,drugs and rock`n`roll! jaasmejas
[+] [-]