Viedoklis: Tendence un iemesli
Foto: FIBA Europe
Latvijas U-18 basketbola valstsvienība cīņu Eiropas čempionātā turpinās par 9. vietu. It kā traģēdija nav notikusi, jo arī U-16 vecumā šie puiši tika pie devītās vietas, bet līdzšinējā izaugsmes tendence, kāda tā bijusi cita vecuma puišiem iepriekš, šoreiz nav sekojusi.
Šoreiz pievērsīsim uzmanību tieši puišiem. Līdz šim vislabākie rezultāti allaž bijuši U-18 čempionātos. Tieši tie mums atnesuši vienīgo medaļu (2007. gadā bronza), bet četras reizes tikts labāko astotniekā (2008. gadā 7. vieta, 2005. un 2000. gadā 8. vietas, 1998. gadā 4. vieta). Šogad vieta astotniekā izpaliks. Ierasts, ka U-18 vecumā puiši spēlē veiksmīgāk nekā U-16 vecumā. Visdrīzāk, tas saistīts ar to, ka ziemeļnieki, tatad arī latvieši nobriest vēlāk. Līdz ar to fiziski mūsu spēlētāji U-18 turnīros ir spēcīgāki nekā divus gadus iepriekš.
Šī brīža U-18 puiši pirms diviem gadiem Grieķijā U-16 čempionātā sasniedza augstāko pozīciju Latvijai pēdējo septiņu gadu laikā (9. vieta), kas lika domāt, ka tagad notiekošajā čempionātā mēs atkal varētu spēlēt ceturtdaļfinālā. Tomēr pēc vakardienas zaudējuma krieviem kļuva skaidrs, ka tā nenotiks. Būšu atklāts un teikšu, ka tā jau paredzēju, bet tai pašā laikā šī komanda arī pārsniedza manas prognozes, jo pirms turnīra biju stipri pesimistisks - šaubījos par vietas saglabāšanu A divīzijā, bet tas tika izdarīts.
Kāpēc tendence "ieņemt augstāku vietu nekā U-16 čempionātā" šoreiz neīstenojās? Iemesli var būt vairāki. Protams, kādi apšaubīs trenera Jāņa Rimbenieka izvēli, atlasot to divpadsmitnieku, kas tagad spēlē, taču diezin vai kāds no šiem apšaubītājiem ir bijis klāt treniņos vai redzējis visas pārbaudes spēles. Spriest tikai pēc statistikas regulārajā sezonā Jaunatnes līgā nebūtu īsti korekti un profesionāli. Trenerim ir savs funktieris, kā veidot komandu un kuri spēlētāji iekļaujas viņa sistēmā. Pie tam treneris Rimbenieks šī vecuma puišiem sekojis īpaši, pirms diviem gadiem speciāli brauca uz U-16 čempionātu vērot turnīru, tāpēc arī nekādu izbrīnu neradīja viņa apstiprināšana par U-18 izlases galveno treneri.
Drīzāk problēma jameklē pašos spēlētājos un tajā, ko tie darījuši šos divus gadus kopš U-16 čempionāta. Vai katrs var tiešām likt roku uz sirds un teikt, ka strādājis ar 100 un vairāk procentu atdevi? Vai veltījis sevi tikai basketbolam un mācībām? Vai basketbols patiešām bijis nostādīts augstāk par izklaidēm un vēliem nakts tusiņiem? Vai, ejot uz treniņiem vai spēlēm, galvā bijusi doma par spēli vai par to, kā tiks pavadīts vakars pēc sporta? Vai katram basketbolā ir uzstādīts mērķis un kāds mērķis? Cik augstu katrs sev uzlicis latiņu, ko tiekties pārvarēt? Kādi spēlētāji mums ir piemērs? (Vai Latvijas top basketbolisti maz var būt piemērs?) Kur šajā visā ir vecāki un kādu lomu vini ieņem savu atvašu-jauno spēlētāju (Latvijas pārstāvju) dzīvēs?
Šie ir dziļi filozofiski jautājumi, bet tas arī ir visa pamatā – dzīves filozofija un tās ķīmija ar realitāti. Tie neattiecas tikai uz visiem, ne tikai šiem U-18 izlases puišiem, bet viņi ir ta pa īstam pirmie šovasar, kas liek par to aizdomāties. Pēdējā laikā populāri kļuvis visā vainot "treknos gadus", bet arī šoreiz bez tā, šķiet, nevar iztikt... Dzīves kvalitāte ar katru brīdi arvien uzlabojusies (līdz šim) un tikai loģiski, ka tādos apstākļos rodas blakus intereses un iespējas. Jautājums ir par to, ko pats spēlētājs sev nostāda kā prioritāti. Un nevis vārdos, bet darbos un reālajā dzīvē...
un isteniba ja kads tiesam var teikt, ka ir 100% koncentrejies basketbolam kops u-16 (pie tam tur bja lideris), tad Antrops ir tas... bet iemesli, kapec u-18 kapteinis netiek pie speles laika saja cempionataa, ir pavisam citi....
kaadi?
mes te itka izsakam apsverumus, domas utt.. a tu noliec taa itkaa tu zini.. ja zini tad saki..
Tam nav jānonāk plašā publikas lokā, lai paliek pie tiem, kas zin.
es trenejos kopā ar to pašu antropu un jonātu, viņi pirmie atnāk un pēdējie aiziet no sporta zālēs, neticu ka ar pārējiem izlases spēlētājiem ir savādāk..tapec labak nestāsti par 100% atdevi
Šaubos vai pats esi bijis un spelem un sekojis treninu procesam :?
Tavi spriedumi ir tiesam neviet it ipasi par nakts izklaidem visi saprot kas ir izlase un censas spelet pec labakas sircapzinas !
Ši izlase tiesam ir perspektiva 3 cilveki saja izlase ir tikai pateicoties trenerin nevis savam speja
Bet faktiski - kau kāda 10 vieta mūsu līmenītim arī būs pilnīgi ok, tie paši baigi krutie U-20 neko vairāk neiespēja
Latvijā, it īpaši jauniešu izlasēs tikušie ,staigā ar pirkstiem gaisā un uzvedās kā nez kādi reti muzeju eksemplāri! Bet vai kādam ir īsti skaidrs, kāpēc viņš spēlē basi, ko viņš vēlas sasniegt? Viņi tikai izmanto basketbolu, lai būtu attaisnojumus slikti mācīties un lai būtu "stilīgie čaļi", sasniedz līmeni - "1. ciemā" un ne uz ko vairāk netiecās,jo tāpat viņš tiks izlasē, jo tāpat ciemā viņš būs "ČALIS"! Laikam vienkārši Latvijā ir par maza konkurence vai arī treneri ir auni, kas gatavi samierināties ar kāda gailēna uzvedību, kuram ir baigais talants, nevis ņemt tādu, kurš ir gatavs strādāt, pakļauties zināmai disciplīnai, nostādīt sportu un mācības augstāk par izklaidēm. Tas jau arī ļoti labi redzams pieaugušo izlasē.....mūsu "profiņi" (biedriņu ieskaitot) pēc sezonas ir nu tā noguruši, ka kādus 2 mēnešu neko nedara, tusē riņķī un dzer kā lopi....bet nākošā sezona sākās uzreiz tad, kad beidzās iepriekšējā, ir jāstrādā ar sevi, protams, ne tik intensīvi kā sezonas laikā, bet tomēr, pēc izstrādāta treniņplāna. Smieklīgi šķiet, Biedriņa apņemšanās iemācīties mest pustālos.....bet kas viņam liedza to izdarīt līdz šim, vai ar mēnesi izlases treniņos viņš iemācīsies mest arī pustālos, paplašinās savu uzbrukuma arsenālu??
Un Šķēli vispār nevienā normālā basketbola valstī, nemaz uz izlasi nesauktu!
Bet nē.....viņi tak visi ir mūsu zelta gabaliņi, zvaigznes, talanti.....viņi nav pat zelts, viņi nav pat bronza!!!
visi atpusa tusinos un pasakumos (iznemot iem kuriem nav draugu)
basketbolisti ir tadi pasi cilveki ka visi citi un vini ari var atpusties no sava darba tapat ka citi
tev vienkarsi skauz ka vini to var un tu ne
Vēl nesen sporta studijā, Šķēle pirms izlases treniņnometnes atzinās, ka nav visu šo laiku kopš sezonas beigām pat bumbu rokās turējis..nu ja Tev pa sezonu tas basis tā noriebies, ka negribi vispār viņu redzēt, tad nafig vispār spēlēt??? tad ko mēs vispār brīnamies par kārtējiem basketbolistu sagādātajiem aplauzieniem?
tev nav ne mazākas sajēgas kas ir smaga treniņnometne, kas ir spēlēt 3 dienas pēc kārtas, kas ir pilnīgs morāls un fizisks besis pēc slodzēm, kā apnīk bumba un basītis sezonas beigās
Tas bija murgs, kas tika darīts pirmajās nometnēs. Un te ir rezultāts - kopā ar pārbaudes spēlēm viena uzvara pār švakajiem bulgāriem (Dieva laime, ka viņi bija mūsu grupā) un 13 zaudējumi. Tīra trenera vaina, neprasme sagatavot un pārliecināt komandu, neprasme iedrošināt līderus, novecojušas darba un basketbola uztveres metodes. Ja spēlētājs nav pārliecināts, ja viņam neuzticas un ja lielākā daļa komandas nav pārliecināta ka trenerim ir taisnība, tad komanda arī nespēlē.
diena saakas ar treninju 7.30 kas ilgst 2-2,5 stundas (zaalee tehnika un peec tam svari), peec taa pa taisno uz skolu...skola videeji beidzas ap 15.00...tad ir briivais laiks un beigaas ir vakara treninjsh...kaa kuru dienu vai nu 18.00 vai arii 20.00, ja treninjsh ir 20.00 vinjsh parasti maajaas (lasi: internaataa) ir ap 00.00! par to kaa tajos treninjos ir jaashancee ka peec tam kaajas pavilkt nevari + veel vinjsh maacaas vai nu pirms vai peec tiem treninjiem, te par kkaadu attieksmes truukumu ir PILNIIGI STULBI runaat! un maaciibaas vinjam arii slikti neiet...videejaa atziime ir paari 7iekam :p
pa vasaras treninjiem pie augstskolas nemaz nerunaasim...tur tu pat 3 dienas neizvilktu!
Un nav jaastaasta, ka leishiem ir tikai viens sporta veids