Voins LBS kļūdas neveiksmē nesaskata, Šēnhofs atzīst kļūdu Vecvagara iecelšanā

„Jau Melnkalnē pēc spēles šķita, ka kapteinis atrodas kaut kādās pārdomās. Jau tad viņš bija uzvilcies, un mēs zinām, ka Jānis ir emocionāls cilvēks,” norāda Voins. „Par viņa izteikumiem negribu teikt neko labu vai sliktu. Viņš vienkārši izteica savu viedokli. Es negribētu, lai mēs tagad [Arni] Vecvagaru "nogalinātu" kā treneri. Viņš vēl ir jauns speciālists, kuram, cerams, vēl būs iespējas sevi apliecināt. Robeža starp publisku nopelšanu un iecelšanu varoņa statusā ir ļoti šaura – tikai viens metiens.”

Pārmetumi trenerim gan drīzāk izteikti nevis pēdējās spēles dēļ, bet gan tāpēc, ka pirms tam savā laukumā tika zaudēts Ukrainai, Melnkalnei un stipri novājinātajai Spānijai. „Iespējams. Tam varētu piekrist. Kurš atbildīgs par to, ka neuzvarējām vismaz divus no šiem trim mačiem? Kā zināms, par rezultātu atbild tas, kurš vada komandu. Bet katram šajā ziņā ir savs redzējums.”

Vaicāts par to, vai netikšanā uz Pasaules kausa finālturnīru savas kļūdas saskata arī LBS vadība, Voins skaidro, ka savienības atbildīgā sadaļa ir apstākļu nodrošināšana komandai. „Mums jācenšas nodrošināt maksimāli labāko sastāvu, bet arī to nosaka treneris. Uzskatu, ka komandai bija nodrošināti gan speciālisti, gan apstākļi, tātad LBS sadaļa tika izpildīta. Mēs uztveram kritiku, mēs to pārdomāsim. Iespējams, kad emocijas būs rimušās, arī Jānis varēs konkretizēt savienības darbam veltīto kritiku.”

„Ja runājam par Vecvagara kā galvenā trenera apstiprināšanu, tad uz to brīdi situācija nebija vienkārša. Diskusijās bija dažādi viedokļi. Viens no faktoriem par labu Vecvagaram bija tas, ka viņu ieteica Ainars Bagatskis. Kā treneri, kurš varētu turpināt viņa iesākto. Tāpat jāsaprot, ka toreiz tika izskatītie vairāki vietējie speciālisti, taču daži atteicās paši, bet citiem aizliedza klubs.”

Voins uzskata, ka neviens no pretiniekiem nebija klasi zemāks, lai viennozīmīgi pateiktu, ka ar rīcībā esošajiem spēlētājiem bija jātiek uz Pasaules kausa finālturnīru. „Visiem jau gribas tikt augstāk. Neviens tagad neteiks – labi, ka netikām, ietaupīsim naudu. Mums bija skaidri mērķi. Taču, ja rezultāta šoreiz nav, tad nav. Vai LBS nepietrūkst ambīciju? Kur tad vēl lielākas ambīcijas? Cīnījāmies par tikšanu uz Pasaules kausu.”

Vai pēc nesasniegtā mērķa sagaidāmas kaut kādas pārmaiņas? „Pārmaiņas jau tiek īstenotas. Izlasei būs jauns galvenais treneris. Būs jauns turnīrs, daži spēlētāji tiks uz valstsvienību, bet daži netiks. Dedlains galvenā trenera iecelšanai nav noteikts, taču tas tiks izdarīts gana operatīvi. Jau vakar valdes sēdē apskatījām vadlīnijas, ir jāsaprot, kur un kādas kvalitātes speciālistu meklējam, lai šo virzienu varētu nodot Treneru komisijai. Es personiski domāju, ka vajadzētu raudzīties vietējo speciālistu virzienā. Pieredze ar ārzemju treneriem dara piesardzīgus. Ceru, ka līdz Lieldienām (21. aprīlim) mums jau būs kandidāti, kurus varēsim apspriest,” saka LBS prezidents.

„Mans viedoklis ir viennozīmīgs – tas, kā treneris Vecvagars izrīkojās ar Blūmu bija nekaunīgi no cilvēciskās puses un neprofesionāli no sportiskās puses. Tas mani ārkārtīgi pārsteidza," atzīst LBS valdes loceklis Šēnhofs. Pazīstu Jāni no bērna kājas, viņš ir paraugs Latvijas sportā, tādēļ šāda rīcība pret viņu man nav saprotama. Vecvagaru kā cilvēku tik labi nepazīstu. Tiešām nemāku izskaidrot, vai viņam bija uznācis prāta aptumsums vai viņš vienkārši ir riebīgs. Pēc spēles Melnkalnē vajadzēja redzēt Blūma acis ģērbtuvē – tajās bija redzams pazemojums."

Runājot par Vecvagara iecelšanu amatā, viņš skaidro, ka Blūms tik labi nepārzina situāciju, tādēļ veltītā kritika ir saprotama. „Tagad no visām pusēm tiek jautāts – kā jūs varējāt ielikt Vecvagaru par izlases galveno treneri? Ja raugāmies no šodienas skatu punkta, tad man kā valdes loceklim ir jāatzīst – tā bija kļūda. Taču ir viens „bet”. Runas par to, ka [LBS ģenerālsekretārs Edgars] Šneps amatā ielika savu draugu vai trenera iecelšana no tika zem galda – tās ir muļķības. Kad Bagatskis atteicās turpināt darbu ar valstsvienību, tas bija negaidīti. Tikām nostādīti fakta priekšā. Man joprojām šķiet, ka Bagatskis šobrīd ir piemērotākais izlases galvenā trenera amatam. Kad viņš atteicās, mēs zinājām kvalifikācijas turnīra grafiku, kad komandai būs tikai pāris dienas, kuru laikā jāsagatavojas mačam. Bija garas diskusijas un lēmums bija ļoti grūts. Mēs izvēlējāmies mazāko ļaunumu. Kā būtu, ja nāktu kāds no malas, to mēs nekad neuzzināsim. Bet mēs izšķīrāmies par Vecvagaru, jo viņš bija strādājis kopā ar Bagatski, zināja iestrādnes un šķita, ka viņam ir kontakts ar spēlētājiem. Vai ar citu treneri mēs būtu nonākuši viena precīza metiena attālumā no Pasaules kausa?”

Šēnhofs norāda, ka 2013. gadā novērtējis pašreizējo puišu potenciālu un ieskicējis izlases sastāvu, kas par 90% atbilst šodienai. „Klāt biju pielicis tekstu, ka 2018. gadā šī komanda būs spējīga cīnīties par visaugstākajām vietām Eiropas čempionātā, Pasaules kausā un olimpiskajās spēlēs. Kā galamērķis bija norādīts Tokija ‘2020. Melnkalnē mans sapnis sabruka. Ceru, ka apstākļu sakritības rezultātā vēl varam tikt uz olimpiskajām spēlēm, tomēr tādas pārliecības man nav. Vai to var saukt par potenciāla izšķērdēšanu, kā to nodēvēja Blūms? Jā. Raugoties no šodienas pozīcijām, es kā valdes loceklis atzīstu, ka tā ir bijusi rupja kļūda.”

Kuram par šo kļūdu būtu jāuzņemas atbildība? Šēnhofs uzskata, ka šīs kļūdas dēļ valdei nebūtu jāatkāpjas, jo tā ir paveikusi arī daudz labu darbu. „Latvijā regulāri notiek dažāda vecuma starptautiski turnīri, esam kļuvuši par vienu no FIBA atzītiem centriem. Vai šīs valdes darbības laikā kāda izlase nav bijusi nodrošināta? Tiek pārmests, ka uz visām spēlēm nebija visi Eirolīgas spēlētāji. Taču es pats par personīgiem līdzekļiem (1000 eiro) aizbraucu uz Telavivu, lai drošs paliek nedrošs klātienē tiktos ar Jāni Strēlnieku un Jāni Timmu, lai gan viņi un kluba vadība jau iepriekš bija apliecinājuši, ka palaidīs abus uz spēli Melnkalnē. Tāpat cilvēkiem nav skaidrs, kāpēc Eirolīgas spēlētāji nepiedalījās mačā pret Spāniju. Taču tāda bija vienošanās ar šo spēlētāju klubiem. Viņus atbrīvoja uz valstsvienību ar nosacījumu, ka viņi piedalīsies tikai vienā spēlē.”

„LBS valdē neviens pie krēsliem neturas. LBS prezidents Voins šos gadus ir strādājis ar sirdi un dvēseli, viņš ir basketbola fanāts. Tādēļ pašlaik redzamā vienvirziena kritika valdei ir sāpīga. Vienas kļūdas dēļ tiekam aplieti ar dubļiem. Savienības prezidents pēc tā visa jau ir aizdomājies, vai viņam tas viss vispār ir vajadzīgs?”

Arī Šēnhofs atzīst, ka dedlains jaunā izlases galvenā trenera iecelšanai nav noteikts, taču ir noruna, ka nākamajā valdes sēdē būtu jāizvērtē Treneru komisijas iesniegtie kandidāti. Arī Vecvagaru taču virzīja Treneru komisija. „Jau tagad ir skaidrs, ka būsim ļoti sarežģītas un riskantas izvēles priekšā. Ja tomēr tiksim uz olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru jūnijā, tad ar labāko spēlētāju piesaisti problēmu nebūs. Taču Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā nedabūsim nevienu Eirolīgas spēlētāju. Domāju, ka nedabūsim arī [Artūru] Žagaru, kas mūsu problēmas saspēles vadītāja pozīcijā tikai palielinās. Diemžēl otrais sastāvs tālu atpaliek no pirmā sastāva, tādēļ tikšana uz finālturnīru būs zem lielas jautājuma zīmes,” piebilst Šēnhofs.

P.S. LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps šodien nebija gatavs izteikties, taču apsolīja par šo tēmu runāt tuvākajās dienās.