Facebook
GoogleFreimanis: "Paaudzes nāk un iet, bet dienvidslāvu basketbols nemainās"
@AndrejsSilins
Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com
"Katru vakaru būs viens un tas pats - būs "rubiļņiks", būs tēlošanas, būs visādas ņemšanās," to, ar ko būs jārēķinās "EuroBasket 2013" finālturnīrā Slovēnijā, intervijā "Sporta Avīzei" paredz Latvijas basketbola valstsvienības spēka uzbrucējs Rolands Freimanis.
"Pozitīvi tas, ka pietiekami labi tiekam galā aizsardzībā. Turam to normālā līmenī un neviens mūsu grozā pa 80 vai 90 punktiem nesamet. Uzbrukumā - šķiet, katrs pamazām arvien labāk sāk atrast savu lomu komandā. Iezīmējas līderi, arī kombinācijas savā starpā sāk labāk saplūst - nav vairs tā, ka pēc izspēles paliek tikai viena opcija, tagad jau izdodas panākt plašākas iespējas: var mest pats, ir kam piespēlēt. Veidojas arvien labāka "ķīmija", tas ir jūtams," par izlases gatavību spriež Freimanis, norādot, ka līdz ideālajai formai vairs nav dauz atlicis. "Vajadzētu pietikt [ar nedēļu laika]. Patiesībā - cik tad var? Nu jau gribas, lai ātrāk tas čempionāts pienāk - gribas iet un plēsties pa īstam!"
"Paaudzes nāk un iet, bet dienvidslāvu basketbols nemainās - viss ir skaidrs un paredzams. Katru vakaru būs viens un tas pats - būs "rubiļņiks", būs tēlošanas, būs visādas ņemšanās. Bet tas ir normāli! Patiesībā, arī leiši daudzējādā ziņā ir līdzīgi - kaut kur lien, ņemas... Katrā ziņā es uzskatu, ka labāk šādi, nekā ja būtu piecas pilnīgi dažādas komandas - Francija, Spānija, Krievija. Katra no sava nostūra. Tad katrai spēlei būtu vajadzīgs citāds piegājiens. Tagad skaidrs, ka būs "kapiņš" - kurš vairāk gribēs, tas arī vinnēs."
Rolands ir pilnīgi drošs, ka vēlreiz no čempionāta mājās braukt bez uzvarām nevajadzēs: "Negribas man tagad neko skaļi teikt, solīt, ka visus sitīsim - tā nebūs. Taču būs normāli. Pēdējais laiks.[..] Pirmais - disciplīna. Tas ir pats galvenais - trenera izvēlētā spēles zīmējuma ievērošana par simts, nē, par 110 procentiem! Ja tas būs, tad viss darbosies kā tam jādarbojas gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Vajadzēs arī veiksmi, un to mēs beidzot esam pelnījuši - jo cik tad var! Savu jau esam "nomaksājuši"... Pašiem jādomā pozitīvi, jātic, ka mēs varam, un tad arī viss būs. Mēs, spēlētāji, savā starpā vēl neesam runājuši par to - domāju, pirms čempionāta mums vēl būs tāda sapulce. Bez treneriem, bez visiem pārējiem - tikai mums savā starpā. Nešaubos, ka cīņasspars būs milzīgs, un tas arī būtiskākais - lai pēc mača katrs sev godīgi varētu pateikt, ka izdarījis visu iespējamo. Un tad, ja pretinieks bijis labāks, tad labāks - tad nav sev ko pārmest. Bet tā nebūs. Mēs būsim labāki!"
Freimanis atzīst, ka braukt sezonas laikā spēlēt uz Spāniju vai Itāliju, kur aizadīti pēdējie gadi profesionālajā karjerā, viņu vairs nevilinot: "Ja godīgi, tie dienvidi ar savām problēmām man jau līdz kaklam. Man jau Barselona nepiedāvā - piedāvā vairāk lejasgala klubi, kur pēc tam vienu mēnesi algu maksā, divus - nemaksā. Un tad pēc tam ej un trīs gadus cīnies, kamēr kaut ko dabū atpakaļ... Viss jau labi - smuka valsts, labs līmenis, taču kaut kas arī vēderā jāliek.[..] Jā, labprāt, Ukrainā varētu. Vai palikt Latvijā."
Pilna intervija ar Rolandu Freimani lasāma jaunajā "Sporta Avīzē"!
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]