Štālbergs par jaunatnes izlašu neveiksmēm šovasar un plānotajiem darbiem

„Šovasar jaunatnes basketbola sistēma ir saņēmusi kārtīgu, boksa terminoloģijā runājot, "knockout" – U20 un U18 vīriešu izlases Eiropas čempionātu A divīzijas turnīros zaudēja visās spēlēs un palika pēdējā vietā, U19 izlases Pasaules kausa izcīņā uzvarēja tikai vienā spēlē, bet U16 puiši no izkrišanas izglābās pēdējā brīdī. Cik spēcīga ir izveidotā sistēma, to parādīs tas, vai spēsim izdarīt pareizus secinājumus – atrast iemeslus neveiksmēm, piecelties un ar jaunām idejām virzīties uz priekšu,” saka Artūrs Štālbergs, kurš par Latvijas izlases ģenerālmenedžeri tika apstiprināts šovasar. „Pirmie soļi šai ceļā tika sperti LBS Treneru komisijā, kas uzklausīja jaunatnes izlašu treneru Kristapa Zeida, Artūra Visocka-Rubeņa, Raimonda Feldmaņa un Agra Galvanovska pārskatus.”

Štālbergs vēlējās nomierināt tos, kuri šīs vasaras vājo rezultātu dēļ satraucas par talantu izsīkumu Latvijas basketbolā: „Gadu no gada talantu skaits un līmenis atšķiras, tomēr arī starp U18-U20 izlašu dalībniekiem ir vairāki basketbolisti, kuriem ir potenciāls izaugt līdz valstsvienības līmenim. Viens ne visai veiksmīgi aizvadīts vai dažādu iemeslu dēļ izlaists turnīrs nepārsvītro izredzes izaugt līdz augstākajam starptautiskajam līmenim.”

„Šovasar sportiskos rezultātus ietekmēja ne tikai dažu spēlētāju savainojumi. 1999.gada paaudze arī iepriekš nav bijusi konkurētspējīga Eiropas līmenī (pirms četriem gadiem U16 čempionātā izdevās noturēties A divīzijā, pirms diviem gadiem U18 čempionātā jau bija pēdējā vieta. Turklāt izcīnītās tiesības startēt U19 Pasaules kausā ietekmēja arī U20 un U18 izlašu komplektēšanu un rezultātus,” paskaidroja Štālbergs. „Ņemot vērā ierobežotos spēlētāju resursus, manuprāt, LBS ir jānosaka prioritārās izlases – U16, U18 un U20. Savukārt U17 un U19 izlasēs jāspēlē tikai konkrētā vecuma spēlētājiem ar iespēju viņus piesaistīt gadu vecākai izlasei. Nedrīkst atkārtoties situācija, ka gadu jaunāki spēlētāji tiek iesaistīti U17 vai U19 komandā, bet U16 vai U18 izlase nevar pilnvērtīgi sagatavoties Eiropas čempionātam un startēt labākajā sastāvā. Ja ierindā būtu visi labākie spēlētāji, izlašu rezultāti, visticamāk, būtu labāki. Tomēr individuālajā sagatavotībā fiksētie trūkumi būtu tikpat aktuāli.”

Štālbergs norādīja, ka LBS sadarbībā ar fiziskās sagatavotības speciālistiem veidos digitālo rokasgrāmatu treneriem par jauniešu vispārējās fiziskās attīstības mūsdienu principiem, vingrinājumiem, tendencēm un traumu profilaksi. „Visi jaunatnes izlašu treneri savos pārskatos runāja par to, ka daudzi pretinieki bijuši ātrāki, agresīvāki un fiziski spēcīgāki par mūsu spēlētājiem. Tā ir problēma, ko nevar atrisināt mēnesi ilgajā izlases darba posmā,” sacīja Štālbergs. Šajā sakarā viņš norādīja, ka dažu sporta skolu komandās zonas aizsardzība ir galvenā taktika, un ar aicinājumiem veikt pārmaiņas nepietiek, tāpēc tiek apsvērtas iespējas veikt labojumus Jaunatnes līgas nolikumā, piemēram, ieviest noteikumu, ka U14-U16 grupās vienā ceturtdaļā obligāti jāsedz pretiniekus pa visu laukumu.

Štālbergs arī atklāja, ka ir izstrādāts rīcības plāns, lai motivētu jaunatnes trenerus sagatavot augsta līmeņa spēlētājus, un šī plāna pirmais punkts būtu LBS Treneru skolas izveide. Programmas īstenošanu plānots sākt 2019. gadā rudenī, treneru pamatizglītību jau ieguvušiem speciālistiem sniedzot papildus zināšanas spēlētāju individuālās tehniskās un taktiskās sagatavošanas niansēs, psiholoģijā, video analīzē, treniņu plānošanā, traumu profilaksē. Treneru skolas absolventam, kurš sagatavojis spēlētājus izlasēm un sasniedzis augstus rezultātus LJBL sacensībās būtu garantēts darbs jaunatnes izlasēs.

„2012. gadā, kad tika izveidota Basketbola akadēmija, visi U18 izlases kandidāti spēlēja Latvijā, Šogad U19 izlasē puse spēlētāji sezonu bija pavadījuši ārzemēs, U18 izlasē bija četri, U16 izlasē – trīs. “ārzemnieki”. Katram aizbraukušajam ir savs stāsts, bet pēdējos gados redzam, ka daudzi “ārzemnieki” atgriežas mājās, kā Sprīdīši pēc laimes meklējumiem tālās zemēs. Te vietā ir jautājums: vai par aizbraukšanu lika izšķirties sliktie treniņapstākļi Latvijā, vai vieglas “laimes” meklējumi un dažādu labvēļu popularizētās ilūzijas, ka tur, plašajā pasaulē, visu varēs sasniegt vieglāk, bez smaga darba ikdienā? Realitāte gan skarbi izgaisinājusi daudzus nepamatotus sapņus.

Prakse jau pierādījusi, ka Latvijas basketbola sistēma spēj sagatavot jaunos talantus līdz Eiropas un pasaules līmenim. Lai minam piemērus – Jānis Strēlnieks, Dairis Bertāns, Mārtiņš Meiers, Žanis Peiners, Jānis Timma, Rihards Lomažs. Šie spēlētāji – Latvijas basketbola “produkti” – attīstījušies soli pa solim, rūdoties valsts čempionātā, kā arī Čempionu līga un VTB līgā, kas nodrošina izaugsmi veicinošus apstākļus.”

“Visbeidzot, manuprāt, būtiski jāpalielina Treneru komisijas loma,” norādīja Štālbergs. „Dalībnieka statuss ir ne tikai gods – arī atbildība par konkrētu lēmuma pieņemšanu. Pašiem jāizrāda iniciatīva jaunu ideju ģenerēšanā un pats galvenais – īstenošanā. Treneru komisijas tuvākajā darba kārtībā ir izstrādāt sešus (pa 3 uzbrukumam un aizsardzības) pamatprincipus, kuri būtu vienoti visām Latvijas jaunatnes izlasēm, ieviest to apmācību no pirmajiem U14 izlases kandidātu sabraukumiem, ar tiem iepazīstinot arī LJBL trenerus. Šāda sistēma labi darbojas Spānijā un Francijā, Lietuvā un Somijā, dodot iespēju potenciāliem izlašu kandidātiem veiksmīgi apgūt basketbola pamatprincipus un iekļauties komandās.”

“Pēdējo 10 gadu laikā sasniegto panākumu – jaunatnes izlašu labo rezultātu un pasaules līmeņa spēlētāju izaugsmes – pamatā bija smags darbs visos basketbola saimniecības līmeņos. Šovasar piedzīvotās neveiksmes norāda uz neizmantotajām rezervēm, un tas ir signāls, kas palīdzēs kļūt stiprākiem,” apgalvoja Štālbergs.

Izmantotie resursi:
Artūrs Štālbergs: Basketbola sistēmas skautings...