Facebook
GoogleLietuvai kauja par piekto Eiropas finālu
@MarisNoviks
Foto: www.fibaeurope.com
Piektdien, 20. septembrī, Eiropas čempionātā tiks izspēlēti pusfināli. Lietuvas basketbolisti plkst. 18:45 sacentīsies pret Horvātiju, savukārt plkst. 22:00 iepriekšējā fināla atkārtojumā laukumā izies Spānijas un Francijas valstsvienības. Dienas sākumā Ukrainas un Itālijas izlases tiksies mazajā pusfinālā par piekto vietu.
Pusfināla spēļu secība parasti netiek mainīta, taču šoreiz FIBA pieņēmusi nestandarta lēmumu. Ievērojot televīzijas prasības, Spānijas un Francijas cīņa notiks pēc Lietuvas un Horvātijas tikšanās, lai gan vajadzēja būt otrādi.
Lietuva (7-2) – Horvātija (8-1)
Ceturtdienas uzvara pār Itāliju lietuviešiem bija ļoti svarīga. 2011. gadā Kauņā un 2012. gadā Londonā komanda nepārvarēja ceturtdaļfināla barjeru, zaudējot attiecīgi Maķedonijas un Krievijas izlasēm. Ļubļanā nepatīkamā sērija tika pārtraukta, pateicoties teicamam aizsargu sniegumam. Mants Kalnietis, Renalds Seibutis un Martins Pocjus trijatā savāca 45 punktus, turklāt ceturtās ceturtdaļas sākumā sekmēja 15:0 izrāvienu, pēc kura itālieši vairs neatguvās.
Lietuva sesto reizi cīnīsies par Eiropas čempionāta medaļām. Visi pieci iepriekšējie mēģinājumi bijuši veiksmīgi. 1937. gadā Rīgā, 1939. gadā Kauņā un 2003. gadā Stokholmā izcīnīts zelts, 1995. gadā Atēnās nopelnīts sudrabs un 2007. gadā Madridē iegūta bronza.
Horvāti godalgu cīņās iesaistījušies trešo reizi. 1993. gadā Minhenē un 1995. gadā Atēnās viņi finišēja trešie, tātad divreiz zaudējuši pusfinālos. Pirmajā piegājienā Horvātija netika galā ar Krieviju (76:84), otrajā mēģinājumā zaudēja Lietuvai (80:90). Tagad komandu ceļi no jauna krustosies cīņā par vietu finālā.
Jasmīna Repešas vīri Slovēnijā var lepoties ar astoņu uzvaru sēriju. Ceturtdaļfināla panākumā pār Ukrainu izšāva Manta Kalnieša komandas biedrs “Lokomotiv-Kubaņ” vienībā – uzbrūkošais aizsargs Krunoslavs Simons iemeta 5 no 8 tālmetieniem un guva 23 punktus. Horvātu vadošais snaiperis Bojans Bogdanovičs tāpat kā Lins Kleiza pārstāv Turcijas milžus “Fenerbahce”, bet Dontaje Dreipers un Martins Pocjus spēlējuši Madrides karaliskā kluba “Real Madrid” sastāvā.
Spānija (6-3) – Francija (6-3)
“Sarkanā fūrija” nonākusi divu uzvaru attālumā no trīs titulu sērijas. Pirms diviem gadiem Kauņā spāņi un francūži tikās zelta spēlē, taču šoreiz tikai vienai komandai būs lemts piedalīties izšķirošajā cīņā. Pēc trešdien veiktās serbu sagraušanas (90:60, cīņas gaitā pārsvars sasniedza četrdesmit punktus) stiprākas izskatās Huana Orengas vīru pozīcijas.
Spāņi spēlēs astotajā pusfinālā pēc kārtas (!) un svinējuši uzvaras pēdējos trijos no tiem. 2007. gadā sakauta Grieķija (82:77), pēc diviem gadiem Katovicē sāncenši apspēlēti vēlreiz (82:64), bet 2011. gadā pieveikta Krievija.
“Les Bleus” pēdējo ievērojamo panākumu pret spāņiem guvuši 2005. gadā Belgradā, bronzas spēlē sagraujot pretiniekus ar 30 punktu pārsvaru – 98:68. Toreiz francūžu labā 25 punktus guva Tonijs Pārkers, kurš joprojām ir galvenais komandas dzinējspēks. Aizsarga rēķinā ir 165 punkti jeb vidēji 18,3 punkti spēlē, kamēr rezultatīvāko divdesmitniekā nav neviena Spānijas pārstāvja.
Otrs ievērojamākais vīrs Francijas rotācijā ir Nikolā Batums. Viņa ietekme augusi tieši pēdējās trīs spēlēs, kurās “Portland Trailblazers” zvaigzne izcēlusies ar vidēji 15,0 punktiem un sekmīgu cīņu pret sāncenšu līderiem. Spāņu trumpis ir saspēles vadītāju trio Kalderons, Rodrigess un Rubio. Ļoti iespaidīgu sniegumu pēdējās spēlēs rāda “Memphis Grizzlies” centrs Marks Gazols, bet uzbrukumā spožs ir Rūdijs Fernandess.
Pasaules kausa kvalifikācija
Finālturnīrā spēlēs 24 komandas, bet 2019. gadā plānota 32 komandu līdzdalība. Eiropu pārstāvēs, minimums, septiņas komandas – rīkotāja Spānija un sešas komandas, kuras sasniegs labākos rezultātus kontinenta čempionātā.
Atlases sacensības
| Turnīrs | Laiks | Vieta | Ceļazīmes | Ieguvēji |
|---|---|---|---|---|
| Rīkotāji | - | - | 1 | Spānija |
| Londona 2012 | Augusts 2012 | Londona | 1 | ASV |
| AfroBasket 2013 | 20.-31. augusts | Ziloņkaula Krasts | 3 | Angola/Ēģipte/Senegāla |
| Ameriku čempionāts | 30. augusts-11. septembris | Venecuēla | 4 | Puertoriko/Meksika/Dominikānas Republika/Argentīna |
| Āzijas čempionāts | 1.-11. augusts | Filipīnas | 3 | Irāna/Filipīnas/Koreja |
| EuroBasket 2013 | 4.-22. septembris | Slovēnija | 6 | Francija/Slovēnija/Horvātija/Lietuva |
| Okeānijas čempionāts | 14.-18. augusts | Jaunzēlande/Austrālija | 2 | Austrālija/Jaunzēlande |
| Wild-card | - | - | 4 | - |
Wild-card
2009. gadā septiņpadsmit valstis izrādīja interesi un četrpadsmit federācijas samaksāja 500 tūkstošus eiro, lai pieteiktos “wild-card”. Pusfinālā tika atlasītas astoņas komandas: Kamerūna, Vācija, Lielbritānija, Koreja, Libāna, Lietuva, Nigērija un Krievija. FIBA “wild-card” piešķīra Vācijai, Libānai, Lietuvai un Krievijai.
Vienai kontinentālajai zonai nevar piešķirt vairāk par trīs “wild-card”. FIBA parasti dod priekšroku ietekmīgajām Eiropas federācijām, tādējādi pārējām pasaules daļām var nākties samierināties ar vienu “wild-card”.
Eiropas komandas 2010. gada Pasaules čempionātā: Horvātija, Francija, Vācija, Grieķija, Lietuva, Krievija, Serbija, Slovēnija, Spānija, Turcija (rīkotāja).
Izmantotie resursi:
EuroBasket 2013
+1 [+] [-]
+13 [+] [-]
Bet nu jā- turēšu īkšķus par Lievuvu.
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
Tiesho sho speli vairak gribejas redzet!
+7 [+] [-]
Es pilnībā pēc Latvijas izkrišanas tālāk līdzi sekoju braļugām un atbalstu mūsu mazās Baltijas kaimiņus.
+9 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-4 [+] [-]
-1 [+] [-]
+10 [+] [-]
+5 [+] [-]
LATVIJA UN LIETUVA VIENA TAUTA- BALTI! PAR LIETUVAS UZVARU ČEMPĪ! BALTI RULLĒ!!!
+4 [+] [-]
[+] [-]
Ir latvieši un lietuvieši viena tauta! Piemēram, zemgaļi visi dzīvo Lietuvā! Slikti vēsturi zini! Jatvigi, žemaiši, kurši, prūši, letgaļi, sēļi, zemgaļi- visi vienas tautas dēli!
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
-4 [+] [-]
[+] [-]
Arī Azerbaidžāna-Turcija ir nederīgs piemērs. Azerbaidžāņu un turku valodas ir savstarpēji saprotamas. T.i., azerbaidžāņi un turki var viens ar otru mierīgi sarunāties dzimtajā valodā.
Daļai no tevis minētajām ciltīm nav nekāda sakara ar Latviju un/vai Lietuvu. Šīs ciltis nekad nav veidojušas vienu tautu. Iesaku atvērt kādu vēstures grāmatu (pamatskolas Latvijas vēsture neskaitās).
Latvijas un Lietuvas vēsture pēdējās tūkstošgades laikā ir bijusi nošķirta. Savukārt no aizvēstures mantoto kultūras vērtību daudzums ir ļoti minimāls - tik vien kā daži no tradicionālajiem svētkiem, kurus diemžēl/par laimi neviens mūsdienās vairs nesvin, kā arī šo tradicionālo svētku elementi, kas saglabājušies mūsdienu svētkos - Lieldienās, Ziemsvētkos, utml.
Ja nepiekrīti, lūdzu, nosauc visu kopīgo, kas vieno latviešus un lietuviešus.
Teiksi - valoda? Kā tieši tā mūs vieno? Turklāt latviešu valoda ir baltu valodu sajaukums izrunāts vietējo somugru cilšu akcentā. Vēsturiski Latvija ir bijusi somugru apdzīvota, balti ģenētiski vairāk ir uzslāņojums. Tas pats ar valodu - latviešu valodai apakšā ir ļoti spēcīgs somugru substrāts.
Tas, ja par aizvēsturi.
Mūsdienās vēsturē mums praktiski vispār nav nekā kopīga līdz 20. gadsimtam.
+2 [+] [-]
[+] [-]
-4 [+] [-]
Piemēram, Dziesmu svētki tam ir labs piemērs. Tā ir latviešu aizgūta vācbaltu tradīcija ar saknēm Vācijā. Arī mūsu himna faktiski ir protestantu korālis, utt., utjpr. Arī Atskaņu hronikā minētais Cēsu zemessargu nestais letu karogs ar pietiekami lielu varbūtību ir ar izcelsmi Austrijā.
Lietuvai savukārt visa mūsdienu vēsture ir ciešā saiknē ar katolisko Poliju. Visas leišu elites bija pārpoļotas, lielā daļā Lietuvas teritorijas lielā skaitā dzīvoja poļi. Tieši katolicisms un saiknes ar Poliju ir veidojušas Lietuvas kultūru.
Vēlreiz atkārtošos - Latvija un Lietuva ir izteikti atšķirīgas valstis un tautas. Jā, daļa no mūsu senčiem tīri vēsturiski ir bijušas brāļu ciltis un ģenētiski esam tuvas tautas, taču ir visai idiotiski apgalvot, ka esam *viena* tauta.
Tas viss ir nacionālromantisma laiku murgi, kam nav pārāk liela sakara ar realitāti. Tie ir mīti un pasakas, dārgie draugi.
Nav jāmuld, ka latvieši un leiši ir viena tauta, lai justu līdzi par kaimiņiem, ar kuriem mums šobrīd, MŪSDIENĀS ir kopīgas intereses un bijušas kopīgas ciešanas un neseno laiku vēsture.
[+] [-]